DIENAS LOZUNGS
laikā!
Jes 33:2
Šie baltos tērpos – kas tad viņi ir un no kurienes nākuši? Es teicu: mans kungs, tu zini.
Un tad viņš sacīja: šie ir tie, kas nāk no lielām bēdām un ir mazgājuši savas drēbes un tās balinājuši Jēra asinīs. Un viņi nedz izsalks, nedz slāps vairs.
Atkl 7:13–14, 16
Jes 4:2–6
Ef 4:1–16
Mt 8:28–34
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Jaunās Derības pirmais ekumeniskais tulkojums
Šā gada aprīlī beidzies būtisks posms Latvijas Bībeles biedrības vairāk nekā 10 gadu ilgajā darbā, strādājot pie Bībeles jaunā tulkojuma no oriģinālvalodām (senebreju, aramiešu, sengrieķu). Ceturtdien, 12. aprīlī plkst. 19 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas telpās notiks jaunās Jaunās Derības – pirmā ekumeniskā Bībeles tulkojuma latviešu valodā – atvēršanas svētki.Pēdējais Bībeles tulkojums latviešu valodā publicēts 1965. gadā emigrācijā, turklāt līdzšinējie Bībeles vai tās daļu tulkojumi bija veikti vienas konfesijas ietvaros. Latvijas Bībeles biedrība iecerējusi plašu Latvijas sabiedrības iepazīstināšanu ar Bībeles tulkojuma projektu kopumā, kas ietver gan Jaunās Derības klajā laišanu 2007. gadā, gan Vecās Derības jaunā tulkojuma izdošanu tuvākajos gados.
Par padarīto darbu un nākotnes plāniem ar Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretāru Valdi Tēraudkalnu sarunājas Ingrīda Briede (intervija publicēta laikrakstā "Svētdienas Rīts" 2007. gada 24. martā).
- Jaunais Jaunās Derības tulkojums ir bijis ekumēnisks kopdarbs?
- Mūsu galvenais vadmotīvs bija, ka jaunajam tulkojumam jābūt tādā valodā, kas varētu aizsniegt dažādas vides un arī taptu lietots dažādiem mērķiem. Bībele ir gan reliģisks, gan kultūras teksts. Pozitīvais ir bijis tas, ka dažādu konfesiju cilvēki ir darbojušies kopā, arī dažādu teoloģisko spārnu pārstāvji. Tulkojuma projektā sadarbojās dažādu uzskatu cilvēki.
Jaunās Derības jaunā tulkojuma tapšanā piedalījās arī katoļi, pareizticīgie gan nav tieši iesaistījušies, viņiem ir savas tulkošanas tradīcijas. Tomēr deiterokanonisko grāmatu tulkošanā piedalījās Māra Poļakova, kas ir pareizticīgā, viņa tulkoja trešo Ezras grāmatu. Arī kardināls Jānis Pujats ir pārlasījis visus Jaunās Derības tekstus. Kur nebija iespējams rast risinājumu, kas būtu pieejams abām pusēm, jo tulkošanas tradīcijas katoļiem un luterāņiem gadu desmitus ir veidojušās atšķirīgas, tur mēs norādījām uz atšķirībām zemsvītras piezīmēs. Piemēram, Lūkas evaņģēlijā pie protestantu tradīcijā ierastās frāzes "Esi sveicināta, izredzētā", zemsvītras piezīmē būs norādīts "Romas katoļu tradīcijā – žēlastības pilnā".
Šis ir pirmais ekumēniskais tulkojums, jo visi iepriekšējie tulkojumi bija konfesionāli. 1965. gada izdevums ir luterāņu, Romas katoļi ir izdevuši Jaunās Derības izdevumu, baptisti dažas Bībeles daļas, un tas arī viss. Šajā projektā līdzdarbojušās dažādas konfesijas, kas arī ir Bībeles biedrības kā ekumēniskas organizācijas princips. Mēs uzturam attiecības ar dažādām Baznīcām, paši paliekot starpkonfesionāli. Tas palīdz nekļūt tikai par vienas grupas interešu paudēju.
Kā rāda notikumu attīstība mūsdienās, ekumenisms ir trausls fenomens – viena lieta ir dažādas oficiālas deklarācijas, bet ikdienas realitātē bieži vien saduras dažādas cilvēku pārliecības. Bībeles biedrībai šajā situācijā ir vieglāk, jo tā īsteno pragmatisku ekumenismu – mūs nevieno teoloģija vai ticības apliecība, bet darbības pamatmērķis – Bībeles tulkošana, izdošana un izplatīšana, arī dažādi ekumēniska satura projekti.
- Kā iztulkota tēvreize? Jo katoļi saka "Tēvs mūsu, kas esi debesīs"...
- Praksē iegājušies teksti nav mainīti, jo nav jēgas izmainīt tekstus, kas iegājušies lietošanā, jo cilvēki, visticamāk, tos lietos ierastajā formā. Nemainījām arī liturģijā lietotos tekstus, piemēram, "Gods Dievam augstībā". Par to bija diskusija ar katoļu pusi, no kuras nāca ierosinājums mainīt "augstībā" uz "augstumos", sakot, ka cilvēki nesapratīs ko nozīmē "augstībā". Bet šis teksts vismaz protestantiem ir liturģijā, jāņem vērā, ka šo tekstu lasīs arī baznīcā. Savukārt Vecās Derību grāmatu nosaukumos iekavās būs norādīti arī katoļu lietotie personvārdi (piemēram, Isajs).
Sakrālo tekstu tulkošanas projektus īstenojot, vajadzīgs liels intelektuāls godīgums, lai saglabātu tradīciju daudzbalsību.
- Grāmatā būs arī kartes un attēli?
- Pirmajā izdevumā nē, te būs tikai teksts un atsauces, līdzīgi kā atsevišķajās jaunā tulkojuma daļās, ko jau esam izdevuši. Grāmatas māksliniece ir Ieva Krūmiņa, kas jau vairākus gadus veiksmīgi sadarbojas ar Bībeles biedrību. Viņa veidojusi gan vāka, gan iekšlapu zīmējumu.
- Kāda būs tirāža?
- Tirāža ir 2000 eksemplāri. Latvijā reliģiskajai literatūrai tā ir pietiekoša liela tirāža. Vairs nevar būt runa par nesamērīgi lielām tirāžām, jo, kā jebkuram izdevējam, arī mums ir jārēķinās, ka iespējami drīz jādabū atpakaļ ieguldītā nauda. Bet, protams, ir iespējama atkārtota tirāža, kā tas bija, izdodot grāmatu "Evaņģēliji un apustuļu darbi." Jārēķinās, ka jebkuru jaunu lietu cilvēki grib vispirms iepazīt, un viņu interese neveidojas vienā brīdī. Līdzīgi bija ar Bībeli pusaudžiem, arī tad pagāja laiks, kamēr cilvēki ieinteresējās. Cilvēki vairāk iepazīst grāmatas, gan iesakot tās viens otram, gan arī caur internetu un presi.
- Interneta cienītājiem interesēs, vai šis tulkojums būs pieejams arī internetā?
- Internetā pagaidām nē. Internetā parasti ievieto tekstus, kas ir ilgstoši bijuši apritē. Izdevēji visjaunākās grāmatas nemēdz ievietot internetā. Pašlaik mūsu mājas lapā internetā ir pieejams revidētais Bībeles teksts, visjaunākie tulkojumi kibertelpā nav pieejami arī ārzemēs.
- Pastāstiet, lūdzu, kā ritēja darbs pie tulkojuma, kas sagādāja problēmas?
- Pieredze pasaulē rāda, ka jauns Bībeles tulkojums parasti prasa vismaz desmit gadus. Pie tam šīs paaudzes laikā tas bija pirmais Bībeles tulkojums latviešu valodā, nevienam Tulkošanas komisijas loceklim arī nebija pieredzes, ja neskaita Juri Cālīti, kas emigrācijas latviešu luteriskajā Baznīcā piedalījies līdzīgā projektā.
Tulkots tika no oriģinālajām, t.i., senebreju, sengrieķu un aramiešu valodām. Gadījumos, kur ir būtiskas manuskriptu atšķirības, teksta varianti ir norādīti zemsvītras piezīmēs. 1965. gada izdevumā gadījumos, kur kāda teksta daļa tika uzskatīta par vēlāku iespraudumu, bija lietotas kvadrātiekavas. Lasītājiem, piemēram, Marka evaņģēlija beigās nebija skaidrs, ko šīs iekavas nozīmē. Ir zināms, ka Marka evaņģēlija noslēgumam ir vairāki varianti un tam arī jāatspoguļojas zemsvītras piezīmēs. Tas ir godīgi pret lasītāju, ka mēs viņam parādam Bībeles tekstu daudzbalsību, jo teksts nav monolīts.
Veicot Jaunās Derības gala redakciju, tika veiktas daudzas izmaiņas un papildinājumi, jo jebkurš šāds tulkojums ir saistīts ar spraigām diskusijām. Senajās valodās vārdiem ir daudz dažādu nozīmju. Tāpēc tulkošanas process nekad nevar būt pabeigts. 2000. gadā zviedri izdeva jauno Bībeles tulkojumu un tagad jau domā par revīziju, tas pats neizbēgami notiks arī ar mums. Galu galā arī Bībeles 1965. gada izdevums piedzīvoja revīziju. Un vēl pēc tās izdošanas 1997. gadā tika pamanītas iespiedkļūdas, kas tika labotas.
Tulkojums nav viena autora darbs, bet kolektīvs projekts, kur viena autora rokraksts gala rezultātā vairs nav tik stipri jūtams. Tulkojumā piedalās arī daudzi citi cilvēki, piemēram, valodnieki, konfesiju eksperti, kas izsaka savus vērtējumus. Vienmēr jautājums bijis, vai teksts ir saprotams? Tas ir labi, ka dažādi cilvēki šo teksti ir lasījuši un pamanījuši iegājušos Baznīcas "slenga" izteikumus, ko paši vairs nedzirdam un kas paslīd garām. Piemēram, epizodē par Kristu pie krusta ir rakstīts, ka viņam "satrieca lielus". Jaunajā tulkojumā tas ir mainīts, jo mūsdienās tas vairumam cilvēku skanētu dīvaini. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kas ir sekulāra, un mums ir jārēķinās ar pārmaiņām valodā, ja vien negribam apmierināti paslēpties kristīgā geto.
1965. gada Bībeles tulkojums bija radīts emigrācijā, un jārēķinās, ka valodas izjūta daudziem latviešu izceļotājiem saistījās ar pirmskara Latviju. Pārmaiņas valodā emigrantu kopienas ir bieži ideoloģizējušas, runājot par padomju ietekmi, bet valoda mainītos arī tad, ja nebūtu notikušas traģiskās poliskās pārmaiņas. Nav jāidealizē pirmskara Latvijā valdošās valodas normas, jo tām, kā vienmēr valodas politikai, bija noteikti autori. Labāki vai sliktāki – tas jau ir vērtībspriedums, kas katram savs.
Jaunajam Bībeles tulkojumam jābūt sabalansētam starp divām galējībām, starp "augsto" valodu un ikdienas valodu. Skaidrs, ka skaitliski neliela tauta nevar atļauties izdot dažādus tulkojumus, – piemēram, dāņi ir izdevuši klasisku tulkojumu, un pašlaik strādā pie Bībeles tulkojuma vieglā valodā, cilvēkiem, kam vārdu krājums nav tik plašs. Mūsdienās savs tulkojums būtu vajadzīgs arī jauniešu subkultūrām, jo valoda nav viens veselums. Agrāk valsts centās kontrolēt valodas lietojumu, mūsdienās tas vairs nav iespējams, pat ja pieņemtu kādus likumus.
- Kā veicas ar Vecās Derības tulkojumu?
- Vecās Derības tulkojuma maketēšana un rediģēšana varētu prasīt vēl divus gadus. Bet grūti prognozēt, kad iznāks visa Bībele, jo pieredze rāda, ka arī Jauno Derību nebija viegli pabeigt līdz pašu nospraustajam termiņam.
- Kādi vēl ir jaunumi Bībeles biedrībā?
- Mēs turpinām izdot dažādas grāmatas – šobrīd jaunākā ir lūgšanu grāmata bērniem, ko no angļu valodas atdzejojis Kārlis Vērdiņš. Kā dubultdisks iznākusi Jaunā Derība mp3 formātā. Pamatauditorija ir neredzīgie, jo viņiem pašlaik pieejami valsts finansēti mp3 atskaņotāji, taču daļu eksemplāru mēs pārdodam, – šos ierakstus labi var klausīties arī datorā un automašīnā. Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, aprīlī, sadarbībā ar Rēzeknes Augstskolu, notiks akadēmiska konference Rēzeknē "Reliģiskā dažādība Latgalē: ceļā uz dialogu."
  |
