DIENAS LOZUNGS
Svētīti, kas tavā namā mīt un allaž slavē tevi!
Ps 84:5
Tā arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam, jo mēs nezinām, kas un kā mums jālūdz, bet
Gars pats mūs aizstāv ar bezvārdu nopūtām.
Rm 8:26
Nah 1:1–14
Atkl 12:1–6
Lk 11:37–52
lasīt vairāk >
Ps 84:5
Tā arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam, jo mēs nezinām, kas un kā mums jālūdz, bet
Gars pats mūs aizstāv ar bezvārdu nopūtām.
Rm 8:26
Nah 1:1–14
Atkl 12:1–6
Lk 11:37–52
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Dievkalpojums
Dieva pielūgsmē un dievkalpojumos LELB draudzēs ir vieta dažādām izpausmēm no Kristīgās baznīcas bagātā mantojuma, sākot no augstbaznīcas liturģijas līdz mūsdienīgām pielūgsmes formām. Ar īpašu mīlestību mēs glabājam tradīciju, kas veidojusies tieši Baltijas reģiona luterismā.Vārds dievkalpojums nāk no grieķu vārda "liturģija". Vēl joprojām kristīgajā pasaulē, runājot par dievkalpojumu, šis vārds ļoti plaši tiek lietots dažādās valodās. Senajās Atēnās ar vārdu liturģija apzīmēja kāda cilvēka publisku kalpošanu. Piemēram, bagāto Atēnu iedzīvotāju pienākums bija salabot par savu naudu pilsētas ceļus. Šādu publisku kalpošanu sabiedrībai tad arī apzīmēja ar vārdu liturģija. Vēlāk šo pašu izpratni un nosaukumu pārņēma kristieši, kad sanāca savās sapulcēs, kurās kopīgi lūdza Dievu, dziedāja, lasīja Svētos Rakstus, svinēja Svēto Vakarēdienu.
Tātad kristīgs dievkalpojums ir saistīts ar publisku kalpošanu. Tomēr dievkalpojums nav kristīgās draudzes kalpošana Dievam - liturģijas jeb dievkalpojuma jēga un būtība ir pavisam pretēja. Vārds dievkalpojums mums lieliski to pasaka priekšā: Dievs – kalpo – jums. Dievkalpojumā Dievs publiski kalpo tieši mums, tas ir tiem, kuri sanākuši kopā uz dievkalpojumu. Tieši tāds ir Dievs, kurš atklājies pasaulei Jēzū Kristū – liels Dievs, varens Dievs, Dievs debess un zemes Radītājs, visa Valdītājs, tāds, kuram neko no mums nevajag. Gluži pretēji – tie esam mēs, kas apzinās robežas savā dzīvē un šajā pasaulē, un tāpēc mums ir svarīgi sastapt Dievu.
Dievkalpojums ir sastapšanās starp Dievu un cilvēku. Sastapšanās, kurā galvenais devējs, pat kalpotājs ir Dievs, bet saņēmēji esam mēs. Ko Viņš dod? To, ko neviens cits nespēj iedot – dzīvību, mūžīgo dzīvību, dzīvi kopā ar Sevi – tieši to nozīmē Viņa mīlestība uz mums. Dievkalpojumā mēs saņemam grēku piedošanu, tas ir, Dievs noārda visus šķēršļus mūsu starpā. To autori esam mēs - ar savām ļaunajām domām, vārdiem un darbiem. Piedošana nozīmē – mēs esam kopā. Mēs un Dievs, kurš nāk atjaunot ceļu starp mums, gluži kā tie bagātnieki senajās Atēnās. Tāda ir dievkalpojuma jēga un būtība. Citiem vārdiem, Dievs dievkalpojumā nāk pie mums un dāvina mums sevi – runātajā Vārdā, grēku piedošanas pasludinājumā, Kristībā, Svētajā Vakarēdienā – tie visi ir veidi, kādos Dievs mūsu vidū publiski kalpo. Dievkalpojums, protams, kā jebkura draugu sastapšanās neiztiek arī bez mūsu pateicības un prieka par saņemtajām nepelnītajām dāvanām. Tas parasti izpaužas draudzes lūgšanās un dziesmās.
Dievkalpojuma norisi iedalām vairākās daļās:
• ievads;
• grēksūdzes daļa, kurā draudze izsūdz savus grēkus un Dievs kalpo ar piedošanu;
• Vārda daļa, kurā tiek lasīti Svētie Raksti un mācītājs tos izskaidro, lai stiprinātu draudzi ticībā;
• Svētā Vakarēdiena svinēšana, kurā Dievs maizē un vīnā fiziski savienojas ar tiem, kas to saņem;
• noslēgums.
Draudzes dievkalpojuma pamatā visas šīs daļas dažādās proporcijās ir bijušas kopš senbaznīcas laikiem. Arī LELB dievkalpojumos jūs atradīsiet visas šīs daļas. Tomēr ne daļas vai to proporcijas ir tās, kas padara dievkalpojumu par īpašu notikumu, bet gan tas, ka Debesu Tēvs caur savu Dēlu Jēzu Kristu nāk pie saviem bērniem – tiem, kuri tic, ka arī par viņu grēkiem Jēzus ir cietis krustā un trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem.