2022. gada 02. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

DIENAS LOZUNGS

Pļaujas svētki
Visu acis raugās uz Tevi, un Tu dod tiem barību īstajā laikā.
Ps 145:15

Septiņpadsmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

3Moz 19:1–2, 9–18; Ef 4:1–6; Mt 22:34–46
Ps 37:1–9; Hab 1:1–4, 2:1–4; 2Tim1:1–14; Lk 17:5–10

Krāsa: zaļa

5Moz 8:7–18; 1Tim 6:6–11; Jņ 4:31–42

Krāsa: zaļa

Vai! tam, kas sev grābj to, kas tam nepieder, – cik ilgi viņš sevi apkraus parādiem?!
Hab 2:6b

Pielūkojiet, sargieties no jelkādas mantrausības. Pat pārpilnībā cilvēks nedzīvo no tā, ka viņam daudz kas
pieder.
Lk 12:15

Īj 25:1–6, 27:1–6;
Atkl 14:1–7, 13;
Mt 5:13–20

lasīt vairāk >
Baznīcas diena noslēgusies, LELB ieiet otrajā simtgadē

Ar svētku dievkalpojumu Rīgas Domā, kurā konsekrēja divus palīgbīskapus – Rinaldu Grantu (Rīgas arhidiecēze) un Uldi Gailīti (Liepājas diecēze) –, grandiozas kūkas baudīšanu Doma dārzā un pazīstamu mūziķu (un “koncerta naglu” – arhibīskapa Jāņa Vanaga uznācienu mūziķa ampluā) koncertu Doma laukumā 16. jūlija vakarā noslēdzās Baznīcas diena Rīgā, kas bija veltīta reformācijas piecsimtgadei Rīgā un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) 100. dzimšanas dienai.

Svētku dievkalpojums sākās piecos pēcpusdienā – ziedu kompozīcijām un bērzu meijām rotātā Doma baznīca bija labi apmeklēta. Jauno palīgbīskapu konsekrāciju, klātesot amatbrāļiem gan no mūsu baznīcas, gan aizrobežu draugiem no luterāņu un anglikāņu baznīcām, ar roku uzlikšanu veica LELB Rīgas arhibīskaps Jānis Vanags, Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons, Daugavpils bīskaps Einārs Alpe, bīskapi Pāvils Brūvers un Guntars Dimants, Igaunijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Hāpsalu bīskaps Tīts Salumē (Tiit Salumäe), Lietuvas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Viļņas bīskaps Mindaugs Sabutis (Mindaugas Sabutis), Anglikāņu baznīcas Ziemeļamerikā arhibīskaps Dr. Folijs Bīčs (Foley Beach) un Anglikāņu baznīcas Ziemeļamerikā Fortvortas diecēzes bīskaps Rians Rīds (Ryan Reed).

Pēc dievkalpojuma garīdznieki pulcējās Doma dārzā kopējai vēsturiskai fotogrāfijai. Pa to laiku jau bija izveidojušās garas apsveicēju rindas, kuras ar ziediem un laba vēlējumiem sveica jaunos palīgbīskapus. Turpat visus Baznīcas dienas viesus, draugus, atbalstītājus un brīvprātīgos jau gaidīja iespaidīga – vai divu kvadrātmetru liela – jubilejas kūka, kuras pirmo gabaliņu simboliski uzticēja nogriezt arhibīskapam.

Pulksten deviņos vakarā Doma laukumā sākās mācītāja Ginta Kronberga sarūpētais koncerts “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība” ar Latvijā pazīstamu mūziķu – Ata Auzāna, Ivara Pētersona, Normunda Rutuļa, Gintas Latišas, Aivara Hermaņa, Ievas Akurateres, Jāņa Lemeža un paša Ginta Kronberga – piedalīšanos. Par vakara pārsteigumu kļuva arhibīskapa Jāņa Vanaga muzikālais priekšnesums, kuru koncerta vadītājai, Latvijas Kristīgā radio ētera balsij Kristīnai Solohai, pēc skatītāju pieprasījuma nācās lūgt, lai arhibīskaps atkārto.  
Dienas laikā notika dažādi pasākumi Sv. Pētera un Sv. Jāņa baznīcās, Rīgas Domā, Doma dārzā un Doma laukumā, kā arī visā Vecrīgā - Lutera akadēmijas sagatavotā interaktīvā pastaiga “Pa reformācijas pēdām”.

Baznīcas diena sākās ar svētbrīdi Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur uzrunu svētku dalībniekiem sacīja arhibīskaps Jānis Vanags. Pēc svētbrīža baznīcēni devās gājienā “No Pētera uz Domu”, pa ceļam apstājoties Līvu laukumā un, gājienu noslēdzot, Doma laukumā, gājienā sludinot Evaņģēliju un dziedot Dievam par godu. Gājiens finišēja Rīgas Doma katedrāles klostera dārzā jeb kafejnīcā “Doma dārzs”, kurā jau gaidīja svētku mielasts, kas turpinājās visas dienas garumā. Baznīcas dienas dalībnieki te varēja baudīt ne tikai LELB Diakonijas, Skultes “Kafijotavas”, Zemessardzes un mūsu draudžu kulinārijas talantu sarūpētos ēdienus un dzērienus, bet arī stiprināties ar Dieva Vārdu, tikties ar sen neredzētiem brāļiem un māsām, kā arī iepazīt jaunus ticības biedrus no draudzēm vai visos Latvijas novados. Baznīcas dienas svinības tika organizētas kā dāvana Latvijas sabiedrībai, pasākumus apmeklēt bez maksas tika aicināts ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, arī ārzemju tūristi varēja izbaudīt Baznīcas dienas atmosfēru. Par muzikālo noformējumu Doma dārzā rūpējās mācītāji Aigars Vančenko, Ivars Pētersons un burvīgās mūziķes Līga Siliņa un Daina Grīnberga no mūsu Alojas luterāņu draudzes. Doma baznīcas krustejā varēja iepazīties ar kristīgo grāmatu klāstu, ko piedāvāja grāmatnīca “IHTIS”, Feldmaņa fonds un Luteriskā mantojuma fonds, žurnālu “Svētdienas Rīts”, kā arī iegādāties jubilejas gada suvenīrus, no kuriem īpašu popularitāti guva krekliņi ar Svēto Rakstu citātiem.

Dienas laikā pie Rīgas Doma baznīcas notika jauniešu slavētāju koncerts “Kas pie manis nāk, to Es tiešām neatstumšu”, kuru vadīja Salvis Skopans no Svētā Pāvila draudzes. Koncertā uzstājās grupas “Divas Takas”, “Projekts Ģertrūde”, Kintija Alpe, Vilnis Daņiļēvičs ar grupu, Reinis Aizupietis un Pēteris Upelnieks. Skanēja arī liecības. Pie Doma baznīcas, “Doma bedrē”, teltī darbojās Svētdienas skola, kuru dienas laikā apmeklēja vairāk nekā 100 bērnu. Turpat blakus varēja iemēģināt veiksmi, spēlējot lielizmēra spēles un parakstīties par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Doto iespēju parakstīties, apliecinot parakstu pie notāra, šajā dienā izmantoja 49 Baznīcas dienas apmeklētāji. Daži vecāka gada gājuma cilvēki šajā dienā bija speciāli atbraukuši uz Rīgu, lai izpildītu savu pienākumu un nodotu savu parakstu ģimeņu jēdziena nostiprināšanai. Pateicoties LELB sadarbībai ar notāri Agru Šeibi, parakstīties bez maksas varēs vēl pat līdz 29.jūlijām notāres birojā Palasta ielā 9 vēl līdz 29.jūlijam. (Tālrunis saziņai: 67221133).

Dienas vidū Rīgas Doma Kapitula zālē interesentiem bija iespēja noskatīties filmu “Rīgas Doma ērģeļu noslēpums”, pēc kuras ar savu grāmatu “Visuaugstākā patvērumā” iepazīstināja bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Savukārt Sv. Pētera baznīcā visu dienu skanēja mūzika (muzicēja arī Jorens Šteinhauers) un notika sarunas par LELB vēstures peripetijām ar baznīcas vēsturnieku Voldemāra Lauciņa, Uģa Sildega un Stefana Meissnera piedalīšanos (to varēsiet lasīt turpmākajos “Svētdienas Rīta” numuros).

Ar savu klātbūtni Baznīcas dienu pagodināja ASV Luterāņu baznīcas Misūri sinodes mācītājs Dr. Korijs Rajeks (Cory Rajek), Zviedrijas Misijas provinces bīskaps Bengts Odals (Bengt Ådahl), Somijas Misijas provinces bīskaps Juhans Pohjola (Juhana Pohjola), Evaņģēliski luteriskās diecēzes Norvēģijā bīskaps Tors Henriks Vits (Thor Henrik With), Luteriskās baznīcas Norvēģijā mācītājs Alfs Danbolts (Alf Danbolt) un Anglijas baznīcas Solsberijas diecēzes mācītājs Endrjū Perijs (Andrew Perry).

Baznīcas diena ir noslēgusies, bet reformācijas piecsimtgades un LELB simtgades atzīmēšana turpināsies arī gada otrajā pusē ar vairāku vides objektu, kas sludina Dieva Vārdu, atklāšanu Rīgā un citviet Latvijā (Drīzumā taps Saldū, plānots Jēkabpilī un vēl dažās citās vietās.), ar Glika ozolu stādīšanu pie dievnamiem un pašvaldību teritorijās, pie Latvijas Nacionālās bibiliotēkas Rīgā 31.oktobrī, kā arī ar publikācijām masu saziņas līdzekļos un citiem pasākumiem.

Šogad atzīmējam 500 gadus, kopš luteriskā reformācija ienāca tagadējā Latvijas teritorijā. Toreizējā Rīga un Livonija bija pirmā zeme ārpus Vāczemes, kurā Mārtiņa Lutera idejas guva lielu atsaucību un piekrišanu. Un līdzīgi, kā par reformācijas sākumu pasaulē uzskata 95 tēzes, kuras 1517. gada 31. oktobrī Luters piestiprināja pie Vitenbergas Pilsbaznīcas durvīm, par reformācijas sākumu Rīgā un Livonijā uzskata Andreasa Knopkena (saukts arī Knopke, 1468–1539) 24 tēzes, kuras viņš publiski prezentēja 1522. gada 12. jūnijā Sv. Pētera baznīcā disputā ar franciskāņiem.
Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) veidojās pakāpeniski vairāk nekā 10 gadu garumā. Pirms Pirmā pasaules kara (vēl 1915. gada sākumā) luteriskās draudzes bija sadalītas divās konsistorijās – Vidzemes un Kurzemes konsistorijā – trijās Krievijas guberņās. Laikā, kad radās priekšnosacījumi neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanai, latviešu tautības mācītāji sāka vienotas baznīcas organizācijas (LELB) izveidošanas procesu, kas noslēdzās 1928. gadā ar Satversmes pieņemšanu.

16. jūliju par svinību dienu LELB izvēlējās simboliski, jo šajā dienā 1922. gadā
latviešu draudžu bīskapu Kārli Irbi un vācu draudžu bīskapu Pēteri Pelhauu (Poelchau) iesvētīja pirmo LELB bīskapu amatā.






100 gadu kopš aizsākās LELB vēsture

Lielākā daļa no luteriskajām draudzēm Latvijas teritorijā ir ar ievērojami senāku vēsturi par draudžu savienības – Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB), pastāvēšanas laiku. Pirms Pirmā pasaules kara (vēl 1915.gada sākumā) luteriskās draudzes bija sadalītas divās konsistorijās – Vidzemes un Kurzemes konsistorijā, un trijās Krievijas guberņās. Laikā, kad radās priekšnosacījumi Latvijas neatkarīgas valsts izveidošanai, latviešu tautības mācītāji uzsāka vienotas baznīcas organizācijas – LELB izveidošanas procesu, kas noslēdzās 1928.gadā ar Satversmes pieņemšanu.

LELB izveidošanās, pārvaldes iekārtas attīstība un nostiprināšanās (1916.-1928.)
1916.gada 9.marts – pirmā dokumentētā Krievijas impērijas latviešu luterāņu mācītāju, teologu un valsts pārstāvju tikšanās, kas tika sasaukta Pēterburgā, par nākotnē veicamām baznīcas reformām u.c. lietām. Sanāksmē tiek runāts par latviešu draudžu apvienošanu vienā autonomā veselumā. Par darba grupas vadītāju tiek ievēlēts Kārlis Irbe, vēlākais LELB Virsvaldes prezidents un bīskaps.
1916.gada marts – pirmā oficiālā latviešu tautības mācītāju sanāksme, kas noslēdzās pēc vairākiem gadiem ar LELB izveidi.
1917.gada 18.jūlijā – Krievijas pagaidu valdība dod atļauju Latviešu pagaidu konsistorijas izveidei Krievijā. Līdz ar to tiek nodibināta pirmā latviešu vadītā baznīcas struktūra –  Latviešu pagaidu konsistorija Krievijā.
1917.gada 31.augusts – Pagaidu konsistorijas sasaukta Sinode, kuraas delegāti ievēl jauno konsistorijas sastāvu: prezidents Kārlis Irbe, mācītājs Jānis Grīnbergs kā garīgais konsistorijas loceklis, advokāts Fridrihs Alberts un astronoms Fricis Blumbahs.
1917.gada 31.oktobris – Ticības atjaunošanas (Reformācijas) svētkos, Reformācijas četrsimtgadē jaunā konsistorija tiek iesvētīta svinīgā dievkalpojumā.
1918.gada 18.novembris – Latvijas valsts proklamēšana.
1919.gads – Vairākas latviešu mācītāju aktivitātes, kas kalpoja kā baznīcas izveides posmi. Sākas luterāņu baznīcas oficiāla reorganizācija Latvijā. 1919.gada 23.septembrī tiek izdodi “Pagaidu noteikumi par evaņģēliski luteriskām konsistorijām”, kuru paredzēja, ka Likums par evaņģēliski luterisko baznīcu Krievijā un visi ar to saistītie noteikumi paliek spēkā, ciktāl tie saskan ar Satversmi un Pagaidu noteikumiem.  Šie noteikumi atcēla patronātu, tā tiesības nododot draudzēm.
1919.gada 27.oktobrī valsts izdod “Pagaidu noteikumus par evaņģēlisko draudžu padomēm”. Visus pārējos baznīcas dzīves jautājumus turpināja noteikt Krievijas likums par evaņģēliski luterisko baznīcu.
1919.gadā Latvijā bija 194 evaņģēliski luteriskās draudzes, no tām 20 atsevišķas vācu draudzes un 1 igauņu, bet visas pārējās – latviešu.
1920.gads – Iekšmisijas biedrības dibināšana, Teoloģijas fakultātes atvēršana Latvijas Universitātē, sāk izdot Latvijā senāko arvien pastāvošais izdevumu “Svētdienas Rīts”. Tiek sasauktas Kurzemes un Vidzemes mācītāju sinodes, oktobrī tiek likvidēta Kurzemes konsistorija, visu Latvijas luterāņu draudžu vadīšanu uzticot Vidzemes konsistorijai. 1920.gadā  Vidzemes konsitorijā amatā bija 56 un Kurzemes konsistorijā - 54 mācītāji.
1921.gada 5.-8.aprīlī – Pirmā visas Latvijas luterāņu draudžu delegātu un mācītāju sinode Rīgā. Sapulcē, bez iepriekšējas sagatavošanās, tiek ievēlēta pārstāvniecība baznīcas vadībā – 20 cilvēku liela Sinodes komisija, kuras vairums vēlāk transformējas Virsvaldē, un tiek pieņemts Satversmes projekts 1.lasījumā.
1922.gada 5.janvārī – Tiek izdoti Valdības noteikumi likvidēt Vidzemes konsistoriju un tie paredz nomainīt baznīcas pārvaldes konsistoriālo sistēmu ar baznīcas pārstāvju izvēlētu Virsvaldi. Ar šiem noteikumiem tika veikts pastāvošās kārtības likumisks regulējums.
1922.gada 21.-24.februārī – Otrā visas Latvijas draudžu pārstāvju un mācītāju sinode. Latvijas baznīcā tiek ievesta jaunā pārvaldes iekārta ar bīskapu priekšgalā. 23.februārī tiek ievēlēts pirmais Latvijas bīskaps Kārlis Irbe.
1922.gada 16.jūlijs – Latviešu draudžu bīskapa Kārļa Irbes un vācu draudžu bīskapa Pētera Pelkava (Poelchau) iesvētīšana amatā svinīgā dievkalpojumā.
1922.-1928.gads – LELB turpmāka izveidošanās (konstituēšanās): Satversmes projekta izveidošana (1923.) un galīga pieņemšana (1928.). 1923.gadā LELB nodibina savu mācību iestādi  – Teoloģijas institūtu, bet 1928.gadā – nodibina ģimnāziju.
1928.gada 14.augustā valdība pieņem Ministru kabineta noteikumus (ar likuma spēku) “Par evaņģēliskās luteriskās baznīcas stāvokli”.




Foto: Kārlis Irbe, pirmais LELB bīskaps un Pēteris Pelkavs (Poelchau), vācu draudžu bīskaps.

Izmantotie avoti:
- baznīcas vēsturnieka Dr. theol. Voldemāra Lauciņa pētījums “100 gadu kopš aizsākās LELB vēsture”;
- Latviešu konversācijas vārdnīca, 18.sējums, Rīga: A.Gulbja apgāds, 1938.-1939.g.;
- Linards Rozentāls “IZDZĪVOŠANA. Sinodālās pārvaldes princips Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā 1948.-1984.gadā”, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2017.
- LELB arhīva materiāli.

Informāciju sagatavoja Baznīcas tiesību nozares vadītāja Anitra Vanaga


Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2022 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »