DIENAS LOZUNGS
laikā!
Jes 33:2
Šie baltos tērpos – kas tad viņi ir un no kurienes nākuši? Es teicu: mans kungs, tu zini.
Un tad viņš sacīja: šie ir tie, kas nāk no lielām bēdām un ir mazgājuši savas drēbes un tās balinājuši Jēra asinīs. Un viņi nedz izsalks, nedz slāps vairs.
Atkl 7:13–14, 16
Jes 4:2–6
Ef 4:1–16
Mt 8:28–34
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Augšāmcēlušies kopā ar Kristu!
LA rektora Dr. Veinriha Lieldienu Sveicieni Lutera Akadēmijas studentiem, pasniedzējiem un darbiniekiem, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas draudžu garīdzniekiem un draudžu locekļiem! "Miers ar jums!" sacīja augšāmceltais Kungs, tuvojoties saviem mācekļiem, bet viņi bija nobijušies. Tikai tad, kad Jēzus viņiem parādīja savas rokas un sānus, un viņi savām acīm to redzēja, viņi "bija prieka pilni" (Jņ. 20:19-20). Šai brīnišķīgajai, mācekļu piedzīvotajai Jēzus atklāsmei, tūdaļ sekoja viņu sūtīšana tāpat "kā Tēvs mani ir sūtījis" - iet pa visu pasauli, Svētā Gara spēkā un Jēzus Vārdā sludināt grēku piedošanu (Jņ.20:21-22).
No šī augšāmcelšanās apraksta Jāņa evaņģēlijā mēs varam uzzināt visu būtiskāko, kas par šo notikumu stāstīts Jaunajā Derībā. Tomēr nekur Svētajos Rakstos nav atrodams tiešs Jēzus Augšāmcelšanās notikuma apraksts. Mums nav atstāts nekas tāds, no kā būtu iespējams veidot kādus "zinātniskus" pierādījumus. Tā vietā nākamajām paaudzēm ir saglabātas apustuļu liecības par Jēzus augšāmcelšanās stāstā ietverto vīziju, misiju un sludināšanu. Un šo svarīgo vēsti apustuļi nodod tālāk caur savu sludināšanu un saviem rakstiem. "Svētīgi ir tie, kuri neredz, bet tomēr tic," sacīts Jāņa evaņģēlijā (Jņ 20:29). Tas nozīmē, ka svētīgi ir tie, kuri dzird apustuļu un viņu pēcteču sludināšanu un tic tam, ko ir dzirdējuši.
Jēzus Kristus augšāmcelšanās realitāte ir absolūts pamats visam tam, kam kristieši tic un ko kristietība māca. Kā apustulis Pāvils saka 1. Kor. 15:14: "Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir jūsu ticība un veltīga ir mana sludināšana." Tomēr mēs nekad nevarēsim Augšāmcelšanos satvert tā, it kā tā būtu viens vēsturisks notikums un fakts, citu līdzīgu starpā. Kristus Augšāmcelšanās gan pati par sevi ir Dieva mērķis cilvēcei, gan arī pilnībā atklāj šī mērķa piepildījumu. Šajā notikumā Dievs saka: "Redziet, Kristū es visu esmu darījis jaunu. Viņš ir dzīvība pasaulei. Viņš ir viss, ko man jums dot, un Viņā es visu esmu jums iedevis. Viņš ir mans Dēls. Viņa nāvē ir piedoti un nomazgāti jūsu grēki, Viņa nāvē jūsu nāve ir uzvarēta. Tagad dzīvojiet tajā, ko es jums esmu devis! Vai gan nāve var piemeklē to, ko es esmu darījis jaunu? Nē! Vai iznīcību var piedzīvot tas, ko es esmu veidojis, lai tas kopā ar mani dzīvotu mūžīgi? Nē! Savā Dēlā es jūs esmu darījis dzīvus. Ticiet šai vēstij un šim pasludinājumam, un ticot tam, dzīvojiet tajā!"
Šādā veidā mēs iepazīstam, piedzīvojam un svinam Lieldienas - Kristus augšāmcelšanās svētkus. Jā! Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi, patiesi viņš ir augšām cēlies! Alleluja! Bet tas ir noticis "mūsu un mūsu pestīšanas labad". Tāpēc Lieldienas ir jāsvin arī kā mūsu pašu augšāmcelšanās un mūsu pašu uzvara. Tāpēc šī ir laimīga diena, un to sagaidām ar prieku. Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi, patiesi augšām cēlies! Alleluja! Bet arī mēs esam augšāmcēlusies! Patiesi, patiesi arī mēs Kristū un līdz ar Kristu esam augšāmcēlušies! Allleluja! Bet vai mēs ticam šim pēdējam apgalvojumam, tāpat kā ticam pirmajam? Ja mēs tam ticam, bet vēl jo vairāk, ja mēs dzīvojam saskaņā ar šo ticību, tad mēs pareizi esam sapratuši Lieldienu būtību.
Kopš es esmu ievēlēts par Lutera Akadēmijas rektoru, uzņemts LELB mācītāju sarakstā, un vēl jo vairāk, kopš es pastāvīgi dzīvoju Latvijā, es regulāri apmeklēju dievkalpojumus iespējami daudzās Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas draudzēs. Lieldienas šogad es ļoti būtu vēlējies svinēt kādā no Latvijas dievnamiem, tomēr tikai garā, domās un lūgšanās es varēšu to darīt. Praktiski es Liedienas atzīmēšu Spānijā, kur pašlaik Madridē dzīvo un mācās mans dēls Džons un uz kurieni atbrauks arī mana meita Rebeka un sieva Barbara. Lai arī es skaidri nezinu, kur mēs būsim Lieldienu naktī, varbūt Toledo, varbūt Salamankā, tomēr es zinu galveno - mēs iesim uz baznīcu, spāniski dziedāsim slavas dziesmas Dievam mūsu Tēvam, kurš caur savu Dēla augšāmcelšanos ir atvēris vārtus savai žēlastībai, lai mēs varētu ar viņu un Viņa Dēlu Svētā Gara sadraudzībā dzīvot mūžīgi.
No sirds novēlu Dieva svētītas un laimīgas Lieldienas jums un visiem mīļajiem!
Viljams Veinrihs, D.Theol.
Lutera Akadēmijas rektors
  |
