DIENAS LOZUNGS
Kristus saka: Kad Es no zemes tikšu paaugstināts, Es visus vilkšu pie Sevis.
Jņ 12:32
2Ķēn 2:1–12; Apd 1:1–11; Mk 16:14–20
Ps 93; Apd 1:1–11; Ef 1:15–23; Lk 24:44–53
Viņi svinēja ar prieku.
Ezr 6:22
Esiet vienmēr priecīgi!
1Tes 5:16
Dan 7:9–14
Ebr 2:5–18
Mt 28:16–20
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Pateicībā Dievam un cilvēkiem
Jēkabpils pusē, 25.oktobrī uz dievkalpojumu pulcējās daudzi Asares draudzes locekļi. Asares evaņģēliski luteriskā baznīca atrodas pagasta centrā un joprojām ir vērtīgs šīs apdzīvotās vietas un arī visas valsts kultūrvēsturiskais mantojums. Par baznīcas 185.jubilejas atzīmēšanu un dievnama vēsturi raksta Māra Grīnberga. Saltajā pagājušās sestdienas pēcpusdienā vējš svilpoja gar visiem pakšķiem, pa logu šķirbām iekļūstot arī iekštelpās Asares luterāņu baznīcā, kas tieši todien svinēja savas pastāvēšanas 185.gadskārtu. Svelošais vējš un pelēkās debesis nebija šķērslis tiem Asares pagasta iedzīvotājiem, kuri bija sanākuši sava dievnama jubilejai par godu rīkotajā dievkalpojumā, ko vadīja Daugavpils diecēzes bīskaps Einars Alpe, Sēlpils iecirkņa prāvests Ainars Spriņģis un draudzes mācītājs Andis Lenšs.
Asares baznīcu skāris laikazobs, tomēr tajā arvien vēl uzticīgi sanāk draudzes piederīgie no Asares un kaimiņu pagastiem, kaut arī dievkalpojumu apmeklētāju skaits sarūk un regulāri uz tiem ierodas nepilns desmits cilvēku, toties svētkos - no 20 līdz 30, arī šajā īpašajā dienā dievnamā gandrīz visas vietas bija aizņemtas.
Par pirmo baznīcas ēku Asarē nekādu rakstisku ziņu nav, bet vēstures avoti liecina, ka tā, iespējams, bijusi no koka, jo Subates draudzes iecirknī, kur ietilpa arī Asares draudze, bija raksturīgas koka baznīcas. Dievnams un muiža piederējusi Kurzemes hercoga galma ārstam Cahāriasam fon Veisam. Tagadējā mūra baznīca celta no 1820. līdz 1823.gadam pēc Asares muižas īpašnieka Ernsta Kristiāna fon Holteja pasūtījuma un iesvētīta 1823.gada 23.augustā. Altāra sētiņa, kancele un baldahīns veidots 18.gadsimta pirmajā ceturksnī.
No 1827. līdz 1836. gadam Secē, Gārsenē un Asarē par mācītāju strādājis Georgs Kristiāns Kušķis, Gārsenē un Asarē – Roberts Teodors Kušķis.
No 1841. līdz 1851. gadam Subates evaņģēliski luteriskajā draudzē par mācītāju sāka strādāt teoloģijas kandidāts Boks. Ar lielu neatlaidību viņš ķērās pie skolu organizēšanas. Lai gan draudzes locekļi bija nabadzīgi, bet muižnieki negribēja atsaukties uz mācītāju ierosinājumiem, neilgā laikā viņam izdevās izveidot skoliņas Gārsenē, Vilkupē, Asarē un Prodē.
1851. gadā Boks pārgāja uz Dobeli un viņa vietā par mācītāju Gārsenē, Aknīstē un Asarē nāca G.G. Grīners. Kopā ar prāvestu K.J.Veirihu no Dignājas viņš sarakstīja darbu “Kristīgā mājas grāmata”. To 1855. gadā drukāja Jelgavā pie Stefenhāgena. 1853. gadā “Latviešu Avīzēs” Grīners ziņo, ka Subates draudzē jau darbojas piecas skolas. Tajās mācoties 95 bērni, no tiem 20 apgūstot arī rakstīšanu un rēķināšanu.
Altārgleznu “Augšāmcelšanās” vācu gleznotājam Juliusam Dēringam 1852.gadā pasūtīja Asares muižas īpašnieks Gvido fon Valters. 1853. gadā tā izgatavota J.Dēringa darbnīcā. Vitrāžas “Kristus dzimšana” un “Kristus debesbraukšana” baznīcai 1909.gadā pasūtīja toreizējais muižas īpašnieks Ernsts fon Valters – Vitenheims, un tās izgatavotas E.Todes darbnīcā. 2002.gadā tās atjaunoja radošās vitrāžistu grupas SIA “Biķeru vitrāžas” mākslinieki Nora Cēsniece un Zigurds Bormanis. Kristāmtrauks ir V.Meijera darinājums. Baznīcas lustra 1975.gadā tika nodota restaurācijai Rundāles pilī. Dievnama ērģeles izgatavotas 1865.gadā, tās izgatavojis vācu ērģeļmeistars Frīdrihs Veisenborns. Patlaban gan ērģeles skan tikai atsevišķos gadījumos, jo draudzei nav sava ērģelnieka.
Ap 1903. gadu Asares pagasta skolā sāka strādāt jauns skolotājs Augusts Dūms, kurš muzikālo izglītību ieguvis Irlavas seminārā. Viņš spēlēja ērģeles Asares baznīcā. Ap 1922. gadu dievnamam jau ir A.Dūma vadītais koris. Bez tam A.Dūms vadīja pagasta korus, kas piedalījās Dziesmu svētkos, baznīcas un kapu svētkos, kā arī dramatisko kolektīvu, bija skolotājs un skolas pārzinis. Augusts Dūms ilgus gadus bija arī draudzes priekšnieks.
Durvju komplekts izgatavots 19.gadsimta 20.gados, bet tornī ir 1720.gadā Jelgavā lietais Gārsenes baznīcas zvans, ko bija pasūtījis Gārsenes barons Budbergs.
Blakus baznīcai atrodas arhitekta Birznieka izstrādātais vienkāršais piemineklis - piemiņas zīme kritušajiem Augšzemes partizāniem. Nebrīves gados plāksne ar kritušo vārdiem no pieminekļa bija noņemta, bet tagad atkal ir savā vecajā vietā. Asares pagasta aizsargu organizācija savulaik baznīcai dāvināja baltajā izvilkumā izšūtu altārsegu, kura grezno altāri vēl šodien. 1985. gadā Asares baznīca tika remontēta – ar skārdu apšūts baznīcas tornis. Iespēju robežās remonts turpinās, tāpat joprojām tiek vākti ziedojumi dievnama jumta nomaiņai.
Svētku reizē draudzes locekļi un priesteri pateicās Dievam, kas ļāvis saglabāt baznīcu, un cilvēkiem, kuri palikuši uzticīgi savam dievnamam un to ir apmeklējuši kopš bērnības. Viņi priecājas, ka pagasta centrā joprojām atrodas dievnams un viņiem ir, kur atnākt. Asares baznīca daudziem bijusi pēdējā pieturvieta ceļā uz mākoņmāju – no tās pirms pāris gadiem uz dzimtās zemes kapsētu tika izvadīts izcilais latviešu fotogrāfs un mākslinieks Valdis Kupris.
“Es šajā baznīcā esmu kristīta, iesvētīta un salaulāta. No Asares mūs izveda uz Sibīriju, bet, kad pēc astoņiem gadiem atgriezāmies, turpināju nākt uz dievkalpojumiem. Draudzē esmu bijusi visu mūžu, tāpat arī mani vecāki,” saka viena no vecākajām draudzes loceklēm Rasma Puriņa, kurai jau pāri astoņdesmitiem. Arī Maiga Ieleja stāsta, ka viss mūžs saistīts ar šo baznīcu, te kristīti arī viņu paaudzes bērni. Cienījamā vecumā ir arī Jānis Čūriškis, kurš uz šo draudzi pārgājis pēc Kaldabruņas draudzes likvidēšanas, Ārija Mačulāne, Velta Justele, Alma Biteniece, Aina un Visvaldis Āboliņi, Rita Cālīte. Draudzes mācītājs kopš 2002.gada ir Andis Lenšs, bet pavisam šeit kalpojuši 35 mācītāji.
Dievnama atjaunošanai un dažādiem remontdarbiem atbalstu sniegusi gan Asares pagasta padome un dažādi ziedotāji, piemēram, Ausma Kantāne un Imants Ziedonis, tāpat arī pašvaldība, palīdzējuši vitrāžu atjaunošanā. Šo projektu atbalstīja arī Kultūrkapitāla fonds. Patlaban nepieciešamākais ir ēkas kapitālais remonts, it īpaši jumta nomaiņa, jo daļa no tā seguma gan mainīta pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, tomēr baznīcas sienas un griestus bojā lietus un sniegs, no ūdens nav pasargātas arī ērģeles.
Pēc svētku dievkalpojuma notika arī koncerts un tikšanās Asares klubā, kur bija aplūkojami vēsturiski materiāli par dievnamu.
  |
