Daudzi “pieslēdzas un iedegas” LELB 3. Latvijas luterāņu Jauniešu dienās Cēsīs

„Pieslēdzies un iededzies, atklāj savas dāvanas, ar ko Dievs Kristus mīlestību pasaulei var sniegt” – tā aicināja 3. Latvijas luterāņu Jauniešu dienu himna. „[P][ie]slēdzies!” – uz to mudināja arī Jauniešu dienu logo, kurā attēlota mirdzoša spuldzīte ar baznīcu iekšienē. Ja kādam no dalībniekiem – kopumā 400 latviešiem un 40 vāciešiem – vēl nebija saprotams, kam īsti pieslēgties, un kā gan cilvēkam iespējams identificēties ar spuldzīti, viss kļuva skaidrs pēc atklāšanas svētbrīža Cēsu Sv.Jāņa baznīcā.

Svētbrīdi vadīja Ģirts Prāmnieks no Rīgas Jēzus draudzes, bet slavēšana notika kopā ar Talsu slavēšanas grupu. „Jēzus aicina, pievieno, pieslēdz. Bet mēs esam spuldzītes, ko vispirms jāpieslēdz, lai varētu ieslēgt.” Turpmākie Ģirta Prāmnieka praktiskie eksperimenti pierādīja, ka spuldzīte nedeg, ja tai pavēl spīdēt: „Ļoti līdzīgi ir ar cilvēku. Nevar cilvēkam pavēlēt ticēt. Neviens nevar saņemties un ticēt pats, jo lai viss darbotos, vajag enerģiju, kas plūst spuldzei cauri un liek tai spīdēt. Cilvēkam, kas pieslēdzies Jēzum, cauri plūst Dieva enerģija, un viņš spīd.”

Mēģinot ieskrūvēt spuldzīti baznīcas sienā, tā nokrita uz grīdas - varēja arī saplīst: „Cilvēki bieži mēģina ieskrūvēties bīstamās, absurdās vietās. Viņi nedeg, bet izkrīt un sabojā sevi. No kaut kurienes jāsaņem pestīšanas enerģija, kas liek sirds kvēldiegam spoži iekvēloties.” Īstā vieta, kur ieskrūvēties – vispasaules baznīca, draudzes. Tur ir vērts pieslēgties, jo vienas degošas spuldzes skaistumam pievienojas vēl simts, kopā radot daudz gaismas.

Ģirts Prāmnieks atzina, ka katrs cilvēks ir atšķirīgs, tāpēc patiesībai neatbilst piemērs ar vienādajām, bezkrāsainajām spuldzītēm. Taču, ieskrūvēdams tumši brūnas, necaurspīdīgas spuldzes baznīcas stāvlampās, tās iedegās sarkanā, zaļā un zilā krāsā: „Kad Dieva gars darbojas, un ir īstais kontakts, tad spuldze iegūst pavisam citu krāsu. Draudze nav vienkrāsaina, balta spuldžu kopība, tā ir dažādās krāsās. Pieslēgties – tas ir izbaudīt visu krāsu pilnību un spīdēt citiem par prieku.”

Cēsīm 23.-24. augustā pieslēdzās jaunieši no visas Latvijas: ne tikai no luterāņu, bet arī no baptistu un katoļu draudzēm. Daļai Jauniešu dienas sākās piecas dienas ātrāk – viņi 18.-22. augustu pavadīja svētceļojumā no Saulkrastiem uz Cēsīm. Atklāšanas svētbrīdī Ģirts Prāmnieks salīdzināja cilvēka dzīvi ar svētceļojumu: „Naktsmājās apstājāmies, lai izžāvētu drēbes un salāpītu tulznas, bet baznīca ir apstāšanās, lai satiktos ar Dievu un lai Viņš mūs aprūpētu, nevis cilvēki.” Taču daudzi jaunieši no Rīgas uz Cēsīm devās ar speciālo Jauniešu dienu vilcienu, tas turklāt arī viņus aizvizināja atpakaļ, kad Jauniešu dienas bija beigušās.

Svētdien, 24. augustā, īpašs laiks bija paredzēts, lai pieslēgtos Cēsīm. Taču pilsētas iepazīšana notika abas dienas. Ik uz soļa bija redzams kāds jaunietis, cītīgi buroties Jauniešu dienu dalībnieka grāmatiņas kartē, kur ar punktiņiem atzīmētas pasākumu norises vietas. Jāprot atrast gan skolu, kur pārnakšņot, gan savu darbnīcu (kādu no 20, kas izkaisītas gandrīz pa visām Cēsīm), protams, baznīcu un pils parku, kur notika Bībeles studijas, slējās infocentra telts un ēdienreižu laikos varēja saņemt bagātīgu porciju patiesi garšīga ēdiena…

Cēsu pils parks bija viens no Jauniešu dienu epicentriem. Šeit bija pieejama dažāda informācija: par Saldus Sv.Gregora kristīgās kalpošanas skolu stāstīja direktors Artis Druvietis, kā arī bijušais students Andris Dekants, ar „Luterāņu stundu” iepazīstināja Artis Puriņš, savukārt mācītājs Krists Kalniņš runāja par LELB Jauniešu centra izveidi.

Abas dienas parkā notika arī kopējās Bībeles studijas, kurās mācītāji Rinalds Grants no Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes draudzes un Jānis Bitāns no Liepājas Sv.Annas draudzes apcerēja Jauniešu dienu galveno jautājumu: „Kam man baznīca?” Rinalds Grants atgādināja, ka baznīca ir Dieva tauta, Dieva ģimene un Kristus miesa, bet, „ja šķiet, ka baznīca ir mirusi, vispirms jāpieiet pie spoguļa un jāpaskatās uz sevi”. Jānis Bitāns trāpīgi piezīmēja, ka „dzīvot bez baznīcas ir kā staigāt bez biksēm”.

Katrs dalībnieks atbilstoši savām interesēm varēja izvēlēties kādu no darbnīcām. Piedāvājums bija patiešām plašs. Zinātkārajiem bija iespēja uzdot sevi interesējošus jautājumus bīskapiem Jānim Vanagam un Eināram Alpem, bet mācītājs Rolands Eimanis vadīja sarunu ar sabiedrībā populāru cilvēku – Valteru Krauzi.

Jaunie fotogrāfi zināšanas papildināja foto darbnīcā, mākslinieciskie jaunieši veidoja floristikas kompozīcijas, suvenīrus no gumijas aukliņām, rotas un lūgšanu krelles, apgleznoja zīdu un stiklu, no papīra locīja origami. Bībeles studijas skaidroja, „kam man baznīca”, kā arī vēstīja Dieva vārdu par puišu un meiteņu attiecībām. Aktieri sevī atklāja improvizācijas teātra dalībnieki. Sportisku aktivitāšu cienītāji dejoja hip-hop dejas Dievam par godu, spēlēja strītbolu vai izvēlējās pieredzējuša sportista vadībā izveidot sporta treniņu plānu. Muzikāli izpausties varēja gospel vai Psalmu dziedāšanas darbnīcās, turklāt bija iespējams noklausīties arī koncertu, ko sniedza Cēsu Sv.Jāņa baznīcas ansamblis – Liene un Krišjānis Veitneri un Gunta Davidčuka.

„Realitātes šovs” aicināja piedzīvot Bībeles pantus uz savas ādas. Vēl cita darbnīca piedāvāja nodarboties ar grafiti mākslu, bet par to, kas ir misija un kāda ir tās iespēja Latvijā, stāstīja misijas darbnīca. Jauniešu dienu laikā, arī paralēli šīm raibajām aktivitātēm, Cēsu Sv.Annas baznīcā bija klusais stūrītis, kur bija sastopami mācītāji, notika aizlūgšanas un grēksūdzes.

Sestdien katram Jauniešu dienu dalībniekam bija iespēja piesviest savu pagalīti, lai karstāk "ceptos mācītāji": visu dienu pie organizatoriem ceļoja papīra lapiņas ar jauniešu izdomātajiem jautājumiem. Vakarpusē baznīcā notika paneļdiskusija „Mācītāju cepināšana”, kurā septiņi pratināmie - Jānis Vanags, Einārs Alpe, Ivo Pavlovičs, Juris Morics, Didzis Kreicbergs, Krists Kalniņš un Indulis Paičs – sniedza atbildes. Turklāt katram no viņiem bija jāmēģina runājot iekļauties vienā minūtē – jautājumu bija tik daudz, ka ne visus izdevās uzdot un atbildēt.

Jaunieši interesējās par ļoti daudzām tēmām un pierādīja, ka nemitīgie „kāpēc?” neizsīkst agrā bērnībā, bet ir jebkura ieinteresēta, zinātkāra cilvēka pazīme. Jaunieši vēlējās uzzināt, ko mācītāji domā par ārlaulības bērniem, kāršu spēlēšanu, kremēšanu, NLO un cilvēka brīvo gribu, bija jautājumi arī par konfesiju un sektu atšķirībām, dvēseles, gara un miesas attiecībām. Vēl citi gribēja noskaidrot, kā kļūt par pērminderu; vai, mācītājuprāt, ēst gaļu nav nežēlīgi; kas ir nāves grēki; vai liturģija neierobežo Svētā Gara darbību un vai islamisti un hinduisti nenonāk debesīs. Mācītāji centās kā spēja, un, cerams, katram jautātājam izzuda neskaidrības.

Lietainajā sestdienas vakarā dalībnieki devās gājienā pa Cēsīm ar lūgšanu pieturvietām, dodoties no baznīcas cauri Vienības laukumam, garām pilsētas domei, autoostai un atgriežoties pils parkā. Savukārt vakarā notika grandiozs koncerts, kurā piedalījās Āķis, Ieva Marta, „Probus”, Talsu jauniešu slavēšanas grupa, „Cottonbomb” no Vācijas, „Flammo” no Igaunijas un citi mūziķi.

Svētdienā Jauniešu dienu dalībnieki pulcējās Cēsu Sv.Jāņa baznīcā uz dievkalpojumu arhibīskapa Jāņa Vanaga vadībā, piedaloties Talsu jauniešu korim un slavēšanas grupai. Mācītājs Krists Kalniņš sprediķī aicināja meklēt dārgumus Kristus baznīcā.

Savukārt arhibīskaps savā uzrunā ikkatram atgādināja: „Tu esi baznīca. Jūs neesat tie, kas kristīti baznīcā, jūs neesat baznīcas nākotne; jūs esat baznīcas tagadne.” Viņš pieminēja arī Sv.Terēzes vārdus: „Kristum nav citu roku un kāju kā vien tavējās.” Tās nu viņš mudināja svētīgi likt lietā un atklāja noslēpumu recepti: „Ejiet gulēt pulksten desmitos, jo tad jūs varēsiet celties sešos, nomazgāt muti, lasīt Bībeli un meditēt. Pēc tam būs tikai septiņi, un būs laiks gan kafiju izdzert, gan arī diena rādīsies pavisam citādi.”

Rezumējot par Jauniešu dienām, Jānis Vanags sacīja: „Šeit bija kā Apskaidrošanas kalnā, gribētos celt teltis un uzkavēties ilgāk, bet jūsu aicinājums ir doties uz savām draudzēm un apliecināt Kristus evaņģēliju.”

Atvadoties LELB Jaunatnes nozares vadītājs Rinalds Grants izteica cerību, ka „citus gadus draudzes būs aktīvākas un spēs mobilizēt vairāk jauniešu”. Viņš par īpašu privilēģiju nosauca iespēju strādāt kopā ar organizatoru un brīvprātīgo komandu. Tomēr pats galvenais: „Jauniešu dienas nav beigušās, tās turpināsies, kamēr vien esat jauni un kamēr ir baznīca, kurai pieslēgties.”

Pēc Dievkalpojuma notika dalībnieku kopēja fotogrāfēšanās: jaunieši piepildīja vai visu baznīcas galveno jomu! Bet, par fotogrāfijām runājot, ikviens dalībnieks, kurš Jauniešu dienu laikā uzņēmis kaut vienu, ir aicināts piedalīties pieslēgties fotokonkursam. Katrs ir aicināts sūtīt uz "Svētdienas Rītu" ne vairāk kā ne vairāk kā 5 fotogrāfijas jpg formātā, kas atbilst kādai no nominācijām - Jauniešu dienu „[P][ie]slēdzies” momenta attēlojums, portrets, dabas foto, norises foto vai kuriozs – uz e-pastu jaunatne@lutheran.lv, norādot vārdu, uzvārdu, draudzi, e-pasta adresi un telefona numuru. Fotogrāfiju iesūtīšanas termiņš – 7. septembris.

Gundega Graudiņa