Turpinās Rubenes baznīcas astoņsimtgadei veltītie pasākumi

Sestdien, 16.augustā Rubenes baznīcas dārzā no plkst.11.00 līdz plkst.16.00 notiks Rubenes draudzes svētdienas skolas radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem "Mana baznīca";

plkst.14.00 plānota konference "Rubenes draudzei un baznīcai – 800", kurā ar lekcijām uzstāsies teoloģijas doktore, Lutera akadēmijas pasniedzēja Sandra Gintere, Mežaparka un Baldones draudžu mācītājs Rolands Eimanis, vēstures maģistre un draudzes locekle Ineta Amoliņa;

plkst.16.30 notiks svētku vesperes ar lasījumiem, lūgšanām un dziesmām, piedaloties Marekam Ignatam un Talsu draudzes slavētājiem.

Svētdien, 17. augustā plkst.11.00 Rubenes draudze svinēs astoņsimt gadu jubilejas svētku dievkalpojumu, kurā kalpos arhibīskaps Jānis Vanags un piedalīsies Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas draudzes koris "Avots", kā arī dziedātājs Ingus Pētersons un ērģelnieks Aivars Kalējs.

Baznīca atrodas netālu no Valmieras pilsētas un ir celta 13.gadsimtā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka un tagadējo izskatu baznīca ieguvusi tikai 1739.gadā. Rubenes draudzē par priesteri no 1208. gada līdz pat savai nāvei kalpoja hronists Latviešu Indriķis. Rubenes luterāņu baznīca, kurā pirms gandrīz 800 gadiem tika likti latviskās kristietības pirmsākumi, ir kultūrvēsturiska un apskates vērta vieta.

Latviešu Indriķis, atbilstoši vēstures liecībām, senajā Imeras novadā 1208. gadā sāka vadīt pirmo draudzi Latvijas vēsturē, kuras locekļi bija tikai latvieši. Lai arī atsevišķi vēsturnieki pieļauj iespēju, ka draudze, kurā kalpojis Indriķis, sākotnēji atradusies pie netālajiem Mujāniem, pārsvarā tomēr valda uzskats, ka vēsturē pirmās latviešu draudzes pulcēšanās vieta atradusies turpat, kur tagadējā Rubenes baznīca, kas celta 1739.gadā, ietverot tajā arī 14.gadsimtā būvētās baznīcas altārdaļu.

Interesanti, ka Rubenes baznīcas grīdas atjaunošanas laikā 2000.gadā tika atrastas unikālas, senas kapenes, par kuru pastāvēšanu līdz šim nebija ziņu. Teikas vēsta, ka tur apglabāts Latviešu Indriķis, taču to pierādīt, protams, nav iespējams.

Sagaidot dievnama 800–to jubileju, baznīcā tiek veikti restaurācijas darbi, kas gan noris ļoti lēni, jo to galvenais uzdevums ir saglabāt baznīcas autentiskumu un senatnīgās vērtības. Liels darbs tiek ieguldīts dievnama kolonnu atjaunošanā. Tāpat tiks sakārtota arī baznīcas apkārtējā vide. Draudzes nākotnes plāni saistīti ar baznīcas draudzes nama atjaunošanu, tomēr šādam projektam nepieciešami salīdzinoši lieli līdzekļi.

Baznīca ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi – kancele ar gleznojumiem (18.gs. vidus), oblatu kārbiņa (1755.gads) un kauss no 1849.gada.