DIENAS LOZUNGS
Jer 2:35
Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā.
Lk 23:42
2Moz 40:18–38
1Tes 4:1–12
Mt 5:38–48
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Gaviles 405 Umurgas stabulēs
Umurgas Sv. Marijas baznīcā 11. maijā pulksten 16 ar vērienīgu un skaistu koncertu tiks atklātas pilnībā restaurētās Umurgas baznīcas ērģeles. Vasarsvētkos Umurgā pulcēsies tuvāki un tālāki klausītāji, mūziķi, ērģeļu restauratori, lai ļautos Umurgas ērģeļu gavilēm.Autore: Ilze Kūle, Umurgas ērģeļu restaurācijas projekta idejas autore un vadītāja
Umurgas Sv. Marijas baznīcā pirmo reizi ērģeļu skaņas ieskanējās gandrīz pirms 160 gadiem. Instrumenta autors – tālaika nozīmīgākais Latvijas ērģeļbūvētājs Augusts Martins 1849. gadā uzbūvēja ērģeles ar 5 reģistriem manuālī un vienu pedālī. Vēlāk – 1924. gadā – ērģeles tika paplašinātas – tapušas jaunas plēšas, kā arī jauna pedāļa klaviatūra.
Laika gaitā ērģeles daudz cietušas – baznīcā esošais regulārais mitrums bojājis to mehāniku, kādreizējo izsisto logu dēļ ērģeles bija samērā netīras, bojā bija gājušas daudzas stabules, daļēji bija bojāta ļoti izspēlētā ērģeļu klaviatūra. Tāpat bija atlīmējušās arī daudzas koka stabules, kuru lielākā daļa aizstāta ar rūpnīcā ražotām.
Restaurācijas darbi tika aizsākti 2006. gada pavasarī, un tos apņēmās veikt "Alvja Melbārža mūzikas instrumentu darbnīca" (restauratori A. Melbārdis, M. Seklis, J. Pelše, K. Putriņš, I. Krūmiņa). Restaurācijas procesa rezultātā tika izceltas visas stabules, kā arī demontējamās daļas un veikta rūpīga to izpēte. Ērģelēm uzstādīts jauns "Aug. Laukhuff" fabrikā izgatavots ērģeļu motors. Pilnībā restaurēta klaviatūra, vējlādes. Iztaisnotas, skaņotas un intonētas metāla un koka stabules, maksimāli pielīdzinot skanējumu Martina ērģeļu būvei.
Kopumā paveikts ļoti ievērojams kultūrvēsturisks darbs, jo Umurgas ērģeles ir sava laikmeta ērģeļu būves paraugs un ir unikālas ar to, ka uz tām saglabājies vienīgais līdz šim zināmais to būvētāja A. Martina paraksts: "August Martin in Riga".
Ērģeles pirmoreiz pēc restaurācijas plašākam klausītāju lokam ieskandinās viens no to restauratoriem – ērģelnieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrants Jānis Pelše. Viņš koncerta programmai izvēlējies Vācijas, Francijas un Itālijas komponistu ērģeļmūziku trīs gadsimtu laikposmā, par pamatu ņemot restaurētā instrumenta labskanību.
"Programmas daudzveidībai šajā gadījumā ir apliecinoša nozīme – neskatoties uz nelielo reģistru skaitu, ievērības cienīga ir instrumenta labskanība un atsaucība ērģelnieka mākslinieciskajām iecerēm," – tā J. Pelše raksturo 1849. gadā būvēto instrumentu.
Ērģeļu gaviles koncertā krāsos arī saksofona balss. Skaņdarbus šim instrumentam atskaņos viens no savdabīgākajiem un oriģinālākajiem latviešu džeza mūzikas pārstāvjiem – saksofonists Vilnis Kundrāts.
Kā īpašu notikumu gribētos atzīmēt īpaši šim koncertam veltīto Umurgā dzimušā komponista, Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētāja Uģa Prauliņa jaundarbu, kas koncertā izskanēs ērģeļu un saksofona duetā, ļaujot klausītājiem baudīt instrumentu un baznīcas akustikas visdažādākās nianses.
Attēlā: Umurgas ev. lut. baznīca
  |
