Sieviešu Līgas otrā elpa

Autore: Sandra Gintere, Sieviešu Līgas teoloģiskā konsultante

Sieviešu Līga lielā mērā bija Latvijas valsts un Baznīcas jaunatgūtās brīvības auglis. Tikko kā bija salauzts komunisma režīms, tā galvas pacēla jau esošie draudzes locekļi, kristījās un iesvētījās daudz to cilvēku, kuri agrāk nebija draudzei piederējuši. Pēkšņi Baznīca bija brīva pildīt savu misiju, sludināt evaņģēliju savā tautā, veidot un kopt kristīgu dzīvi.

Šajā brīvības skurbulī atklājās, ka darāmā ir ļoti daudz, bet zināšanu, ko un kā rīkoties, pie kā ķerties, ne vienmēr pietiek. Latvijas Luterāņu sievietes reaģēja uz jauno situāciju valstī un baznīcā, 1995. gada augustā izveidojot savu apvienību – LELB Sieviešu Līgu (SL). Galvenokārt Līga vēlējās apzināt un apliecināt bibliski pamatotu sievietes vietu un kalpošanu Baznīcā, kā arī veicināt Baznīcas ticības un dzīves attīstību.

Lai stiprinātu savu kristīgo un luterisko identitāti, SL organizēja starptautiskas teoloģiskas konferences par aktuālām luteriskās ticības tēmām, piemēram, konferences, veltītas Lutera, Melanhtona un Hemnica mantojumam apguvei, arī mūsdienu Baznīcā aktuāliem jautājumiem – ģimenei un laulībai, jaunajām reliģiskajām kustībām u.c. Savukārt, lai veidotu sadraudzību, tika organizētas sieviešu vasaras nometnes un ikmēneša tikšanās, kopā svinēti Baznīcas lielākie svētki.

Izvēršot nopietnu un sistemātisku darbu, uzreiz kļuva arī skaidrs, ka ir nepieciešams algots darbinieks, kurš visu savu laiku veltītu SL pasākumu koordinēšanai, vadīšanai un organizēšanai. Ar Misūrī Sinodes Luterāņu baznīcas un Vācijas neatkarīgās Luterāņu baznīcas atbalstu piecu gadu garumā SL bija sava algota sekretāre, un darbs vērsās plašumā.

Gandrīz vai vienlaicīgi ar SL un lielā mērā to pašu domubiedru iniciatīvas vadīta veidojās Lutera Akadēmija. Tā kā LA strādājošās sievietes bija aktīvas SL dalībnieces un mācītājs Guntis Kalme – patiess SL atbalstītājs, tad no paša sākuma Lutera Akadēmijas un Sieviešu Līgas starpā veidojās ciešas draudzības, sadarbības un savstarpējas palīdzības attiecības. Tā tas turpinājās arī pēdējo gadu laikā, kad SL vairs nebija algotas sekretāres, nebija nekādu finansu līdzekļu, bet darba apjoms Lutera Akadēmijā bija pieaudzis tik lielā mērā, ka tās darbiniecēm organizēt SL pasākumus vairs nebija iespējams... Atlika tikai lūgt, lai Dievs pats gādā risinājumu šai situācijai.

Un šis "risinājums" arī izauga Lutera Akadēmijā. Pirms pāris gadiem, kad pedagoģiskās nodaļas studentes bija pabeigušas divu gadu mācību programmu LA, viņas saprata, ka negrib šķirties ne no Lutera Akadēmijas, ne viena no otras, un spontāni radās LA pedagoģiskās nodaļas "trešais kurss". Šogad tā sauktais "trešais kurss" mācās jau piekto gadu un ir kļuvis par ļoti radošu, spējīgu un labi organizētu grupu. Tādējādi, apvienojoties Lutera Akadēmijas un Sieviešu Līgas potenciālam, 19. aprīlī notika LELB Sieviešu Līgas kopsapulce, kurā par tās jauno prezidenti ievēlēja LA absolventi, "trešā kursa" koordinatori, Ogres draudzes locekli Dzintru Mikoloni.

Pēc savstarpējas iepazīšanās, Sandras Ginteres pārskata par Sieviešu Līgas iepriekšējo darbu, un bijušās SL prezidentes Velgas Dimantes sirsnīgas uzrunas, jaunievēlētā prezidente Dzintra Mikolone stāstīja par iniciatīvas grupas veidoto SL nākotnes vīziju. Apliecinājums tam, ka arī nākotnē SL plāno visciešākajā veidā sadarboties ar LA, bija SL dalībnieču piedalīšanās akadēmijas pusdienas lūgšanā Domā, kā arī pasniedzēja Viestura Pavasara vadītā lekcija un pasniedzējas Austras Avotiņas vadītā ekskursija.

Savu atbalstu un vieda "krusttēva" lomu SL nākotnē, tāpat kā tas bija pagātnē, ir solījis arī mācītājs un LA pasniedzējs Guntis Kalme, kurš gan privātu apstākļu dēļ kopsapulcē nepiedalījās. Savukārt, viņa dzīvesbiedre, LELB Svētdienas skolas nodaļas darbiniece Iveta Kalme, kura arī bija pie SL dibināšanas sākuma, piedalījās ne tikai pati, bet bija atvedusi līdzi arī mīļu ciemiņu – Rozu Krauzi. Roza ir Marka Krauzes – Misūrī Sinodes darbinieka Latvijā – dzīvesbiedre, kura gan palīdz Svētdienas skolu nozarei, gan arī ir uzsākusi pulcēt uz Bībeles stundām mācītāju sievas. Arī šī iniciatīva par mācītāju sievu sadraudzību varētu notikt sadarbībā vai pat pilnīgā kopībā ar Sieviešu Līgu.

Noklausoties Dzintras Mikolānes stāstīto par tuvākās nākotnes iecerēm – iedibināt mācītāja un kultūras darbinieka Neikena dienu svinēšanu Umurgā, veicināt draudžu bibliotēku attīstību, vākt luterāņu mutvārdu vēsturi, pulcēties sieviešu sadraudzībai –, liekas, ka SL patiešām sāk iegūt otro elpu. Atliek tikai palikt aizlūgšanās, lai Sieviešu Līga, atdzimstot jaunā kvalitātē, tiešām darbojas Dievam par godu, Baznīcai par celšanu un ticīgajiem par svētību.

Attēlā: LELB Sieviešu Līgas kopsapulces dalībnieces 2008. gada 19. aprīlī.