Diskusijas par mācītāju kalpošanas noteikumiem turpināsies

Nozīmīgāko daļu konferencei atvēlētā laika aizņēma debates par mācītāju kalpošanas noteikumiem. LELB Draudžu lietu un garīgā personāla daļas vadītājs Dzintars Laugalis soli pa solim iepazīstināja amatbrāļus un māsas ar kalpošanas noteikumiem un tajos veiktajiem papildinājumiem un labojumiem, kuros vērā ņemti arī iepriekš prāvestu iecirkņu konventos izskanējušie priekšlikumi.

Noteikumi attiecas uz dažādiem ar mācītāju kalpošanu saistītiem praktiskiem jautājumiem, kā arī uz mācītāja attiecībām ar draudzi un LELB institūcijām. Tajos daudz precīzāk ir atrunāta kārtība, kā persona var saņemt ordināciju un uzsākt kalpošanu draudzē, skaidrāk definēti mācītāju kalpošanas uzdevumi draudzēs, mācītāju dzīves un kalpošanas ētiskie aspekti, mācītāju tiesības un aizsardzības nodrošināšana, tas, kā un kādā gadījumā var notikt kalpošanas vietu maiņa utml..

Lai arī diskusiju daļa bija plānota pēc noteikumu prezentācijas, Dz. Laugalim jau stāstījuma laikā nācās atbildēt uz amatbrāļu uzdotajiem jautājumiem. Vieniem aktuāls bija, piemēram, jautājums, vai ir vērā ņemts mācītāja pienākums ne tikai pret draudzi, bet arī viņa paša ģimeni. Citi lūdza paskaidrot, ko nozīmē mācītāju „ievēlēšana” un „nosūtīšana”. Vēl kādi bija nobažījušies par mācītāju „pārcelšanu” uz citu kalpošanas vietu, uz ko arhibīskaps norādīja, ka „tāpat vien prieka dēļ nevienu nepārceļ”, bet, ka katrā situācijā tiekot meklēts labākais risinājums un ņemtas vērā arī konkrētā mācītāja iespējas un argumenti. Paskaidrot nācās arī to, kāpēc mācītājam būtu jābūt draudzes loceklim vienā no draudzēm, kurās viņš kalpo, un kāpēc viņa dzīvesbiedrei būtu jābūt LELB loceklei. Arguments šāda papildinājuma ieviešanai bija, ka tas galvenokārt ir, lai „celtu” draudzi un mācītājs ar visu ģimeni varētu būt par priekšzīmi draudzei.

Jautāts tika daudz un par dažādām lietām, mācītāji aktīvi izteica savas domas un priekšlikumus. Par viņu vērību un modrību liecināja arī daži precizējumi formulējumos.

Pārliecināties varēja arī par to, ka pat nopietnās tēmās mācītāji labprāt piešķiļ kādu humora dzirksti. Viens vēlējās precizēt, vai „sveču un egļu zaru svētīšanai” arī nepieciešama Bīskapu kolēģijas apstiprināta liturģiskā kārtība, citam šķita savādi nosacījums, ka mācītāja sievai ir jābūt LELB loceklei, bet nekur neesot teikts, ka arī mācītājam ir jābūt LELB loceklim.

Tā kā laika trūkuma dēļ visas noteikumu fineses izdiskutēt nebija iespējams, diskusijas par mācītāju kalpošanas noteikumiem turpināsies nākamajā mācītāju konferencē trešdien, 21. maijā. Par mācītāju kalpošanas noteikumiem pēc tam lems Sinode š.g. 7. jūnijā.

Kā jau minēts, konferences otrā daļa bija atvēlēta informācijai par Garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sistēmas ieviešanas gaitu. Nekustamo īpašumu komisijas vadītājs Romāns Ganiņš un Virsvaldes sekretārs Artis Eglītis pastāstīja par to, kā norit atalgojuma sistēmas ieviešana, kas līdz šim ir padarīts, kādi ir nākamie soļi un kāds izskatīsies finanšu plāns sistēmas darbības nodrošināšanai.

Arī viņiem nācās atbildēt uz dažādiem jautājumiem – gan tīri retoriskiem par uzticību šādas sistēmas efektivitātei, gan arī konkrētiem par finanšu plūsmas nodrošinājumu un iespējamajiem riska faktoriem, par mācītāju atalgojumu utml..