Jokojam 1. aprīlī!

Neskatoties uz to, ka Gregora kalendārs par pirmo jaunā gada dienu noteica 1. janvāri, 1. aprīlis arī turpmāk tika svinēts. Uzskata, ka aizmāršīgos cilvēkus, kurus pēc jaunā kalendāra ieviešanas varēja izjokot par to, ka jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī , sauca par "aprīļa vientiešiem". Šajā dienā cilvēki aicināja ciemiņus uz neesošajiem svētkiem, izliekoties, ka svinības tiek rīkotas par godu jaunajam gadam.

Arī kristiešiem par sevi šajā dienā ir ko pajokot. Lūk, ko par mums stāsta anekdotēs.

Jēzus jautā kristiešiem: 
– Kas es tāds esmu?
Kristieši atbild:
– Tu esi mūsu būtības dievišķās eshastoloģijas manifestācija visprecīzākajā ontoloģiskajā kontekstā.
– Ko? Ko? – nesaprot Jēzus.

Ps. 40:4
Kāds cilvēks jautā Dievam: "Dievs, vai tā ir taisnība, ka tev miljoniem gadu ir kā viens acumirklis?" 
Dievs: "Jā, tā ir taisnība!"
Cilvēks: "Bet vai tā ir taisnība, ka tev miljons latu ir tikai kā viens santīms?"
Dievs: "Arī tā ir taisnība"
Cilvēks: "Vai tu man varētu uzdāvināt vienu santīmu?"
Dievs: "Protams, uzgaidi acumirkli!"

Grēkatziņa
"Kādi grēki tad man būtu jānožēlo, mācītāja Kungs?"jautā vīrs pirms grēksūdzes mācītājam. "Katru vakaru tieši deviņos es eju gulēt. Es nepārkāpju laulību, es nedzeru, nezogu, es nedaru pat mušai pāri un katru svētdienu eju uz dievkalpojumu". "Labi, mans dēls, bet diemžēl tas mainīsies, kad rīt izkļūsi no šejienes," vīrieša dialogu pārtrauc cietuma kapelāns.

Lūgšanas uzklausīšana
Tas, ko es stāstīšu, tas patiešām reiz notika ar kādu mācītāju. Kādam mācītājam reiz bija kaķis. Lai viņam nekas nenotiktu, kamēr mācītājs ir prom, kaķi vienmēr turēja istabā. Bet kādu dienu logs bija atvērts, un kaķis izmuka laukā. Mācītājs izmisis meklēja kaķi un atrada to sēžam kādā kokā. Augšā viņš bija uzrāpies, bet lejā vairs nespējatikt.

Tad mācītājam radās ideja, kā viņš varētu kaķi glābt. Viņš gāja uz garāžu, izbrauca no tās laukā savu veco volksvāgena "vabolīti", piebrauca ar to pie koka, apsēja kokam resnu virvi un lēnām brauca prom. Koks lēnām noliecās pie zemes. Bet kad bija tik tālu, ka kaķis jau varētu nolēkt no koka, pēkšņi virve pārtrūka un kaķis aizlidoja prom debesīs. Mācītājs bija bēdīgs, cik vien bēdīgs var būt. Viņa mīļotais kaķis!

Nākošajā dienā, vēl arvien bēdīgs, mācītājs gāja iepirkties. Savās domās iegrimis, viņš klejoja gar veikalu plauktiem, bet tad ieraudzīja Bērziņas kundzi, uzticamu draudzes locekli, pie dzīvnieku pārtikas plauktiem. Bet viņai taču nav mājdzīvnieku!Mazliet nedroši viņš jautāja Bērziņas kundzei: "Vai tad jums uzradies kāds mājdzīvnieks?"

Un kundze atbildēja: "Mācītāja kungs, jūsneticēsiet, kas vakar notika mūsu mājās! Es kopā ar mazo meitiņu sēdēju dārzā. Un tad viņa teica kā vienmēr – mammu, es tā gribētu kaķīti!" Es viņai paskaidroju, kādēļ tas nav iespējams. Tad viņa sacīja – es lūgšu mīļo Dieviņu, lai Viņš man atsūta kaķīti. Un tad viņa salika rociņas un lūdza, un, mācītāja kungs, jūs neticēsiet, kas notika! No debesīm nokrita kaķis, tieši pie mūsu mājas! Mācītāja kungs, jūs nemaz nevarat iedomāties, kā tas ir ietekmējis mūsu lūgšanu dzīvi!"

Visu, kas man jāzina, es mācījos no Noasa šķirsta
1. Nekad nenokavē laivu!
2. Atceries to, ka mēs visi sēžam vienā un tajā pašā laivā!
3. Plāno, domājot par nākotni! Tad, kad Noass būvēja šķirstu, vēl nelija lietus.
4. Paliec formā! Arī tad, kad esi 100 gadus vecs, kāds tevi varētu uzaicināt paveikt kaut ko pavisam lielu.
5. Neklausies kritiķos, dari vienkārši tālāk savu darbu, kas tev darāms.
6. Būvē savu nākotni augstā līmenī.
7. Lai būtu drošāk, ceļo divatā.
8. Ātrums ne vienmēr ir priekšrocība. Uz kuģa bija gan gliemeži, gan gepardi.
9. Ja esi stresā, pagaidi brīdi.
10. Domā par to, ka šķirstu būvēja amatieri, bet "Titāniku" profesionāļi.
11. Neuztraucies par vētru! Ja esi ceļā kopā ar Dievu, tad uz tevi vienmēr gaida varavīksne.

Sabiedriskās attiecības
Kāds amerikāņu reklāmas menedžeris ir nomiris un nu stāv Pētera priekšā. Tas viņam jautā – vai jūs vēlaties nonākt debesīs vai ellē? Tad menedžeris atbild – bet vai es varētu apskatīties gan debesis, gan elli? Tad es varētu vieglāk izvēlēties." "Noteikti", atbild Pēteris un dodas ceļā ar reklāmas cilvēku.

Vispirms viņi nonāk lielā pļavā, kurā sēž daudzi cilvēki mazās grupiņās. Viņi dzied dziesmas, ir apmierināti. Ir draudzīga atmosfēra un skan arfu mūzika. "Tās ir debesis," saka Pēteris.

Tad viņi dodas tālāk. Viņi redz lielu baseinu. Valda tusiņa atmosfēra. Cilvēkus pie baseina apkalpo viegli ģērbtas meitenes. "Tā ir elle," saka Pēteris. "Par ko jūs izšķiraties?" "Nu ja tas ir tā, tad es labāk vēlos būt ellē!"

Tikko reklāmists ir izsacījis šo vārdus, tā parādās divi briesmīgi velni. Viņi sagrābj reklāmas menedžeri un stiepj uz lielu katlu, kurā vārās eļļa. "Nē!" viņš sauc. "Pirmīt tas izskatījās pavisam savādāk, tur bija baseins, meitenes un atspirdzinoši dzērieni!" "Jā, tā ko jūs redzējāt, bija mūsu reklāmas nodaļa!" atbild elles iemītnieki.

Publikācijai izmantoti materiāli no grāmatas "Das grosse Buch des christlichen Humors". Tulkojusi Ingrīda Briede