DIENAS LOZUNGS
Vdz 1:18
Bet ko jūs domājat par šo? Kādam cilvēkam bija divi dēli, viņš gāja pie pirmā un lūdza:
dēls, ej šodien strādāt vīnadārzā. Bet tas atbildēja: es negribu. – Tomēr vēlāk nožēlojis viņš aizgāja.
Mt 21:28–29
3Moz 16:1–19
1Tes 4:13–18
Mt 6:1–15
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
Lūgšana kā "sirds un prāta pacelšana uz Dievu"
No 15. līdz 18. maijam Latvijā viesojās un seminārus vadīja benediktīniešu tēvs Lorencs Frīmans, kurš ir pasaules Kristīgās meditācijas kopienas vadītājs. Latvijas kristiešiem tā bija izdevība iepazīties un bagātināt savu garīgo un lūgšanu dzīvi, iepazīstot kristīgās meditācijas praksi. Autore: Sandra Gintere ("Svētdienas Rīts" Nr.19, 2007. gada 26. maijā)
Sākot ar 20. gadsimta otro pusi Rietumu kristīgajā pasaulē arvien vairāk ir vērojamas "slāpes pēc Dieva," kā to nosaucis Bredlijs Holts (Bradley Holt), Miniaploes Augsburgas koledžas profesors. Ar šīm "slāpēm" viņš domāja Rietumu kristiešu meklējumus pēc garīgās dzīves un Dieva pieredzes dziļumiem, kas izpaužas kā atgriešanās pie gadu simtiem ilgas kristīgās prakses bagātības un tradicionālās lūgšanu un garīguma pieredzes.
Šai vispārējai kustībai Latvijas Baznīcai un kristiešiem bija iespējams pievienoties tikai pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas. Tomēr pēdējos 15 gados arī Latvijā šajā virzienā ir paveikts daudz – attīstījusies svētceļojumu kustība, Krimuldā uzcelts labirints, rekolekcijas, kā lūgšanu grupas, kļuvušas par daudzu draudžu un kristiešu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Tagad arī mācāmies un meklējam atbildes uz tiem jautājumiem, uz kuriem kristīgā Baznīca meklējusi atbildes savas pastāvēšanas laikā, proti, kā piepildīt, kā realizēt dzīvē to, ko mācījis pats Jēzus par pastāvīgu "palikšanu Viņā" (Jāņa 15) un apustulis Pāvils "lūdziet bez mitēšanās Dievu" (1.Tes.5:17), "lūdziet Dievu Garā ik brīdi" (Efeziešiem 6:18 ) un citās Vecās un Jaunās Derības vietās, kur ir runa par ciešu vienotību ar Dievu, atrašanos Dieva klātbūtnē un nepārtrauktā lūgšanā.
Viena no izdevībām Latvijas kristiešiem – garīdzniekiem un lajiem, iepazīties vai vairāk uzzināt par iespēju bagātināt savu garīgo un lūgšanu dzīvi, iepazīstot kristīgās meditācijas praksi, bija no 15. līdz 18. maijam, kad Latvijā viesojās, lekcijas un seminārus vadīja Tēvs Lorencs Frīmans, OSB. Tēvs Frīmans ir Pasaules Kristīgās meditācijas kopienas vadītājs un sava skolotāja Džona Meina darba turpinātājs. Džons Meins (1926–1982) mūsdienu Rietumu kristietībā bija kristīgās meditācijas atkal no jauna atklājējs un tālākdevējs. Viņš mācīja un popularizēja to, ko pats bija atklājis Bībeles mācībā un kristīgās Baznīcas pieredzē, baznīctēvu, īpaši Sv. Jāņa Kasiāna Konferencēs. Jāņa Kasiāna Desmitā Konference Tēvam Džonam Meinam bija viena no mīļākajām teoloģiskajām pamācībām, tāpēc šis darbs ir kļuvis par viņa un viņa skolnieka un sekotāja Lorenca Frīmana mācītās meditācijas pamatā.
Interesantā kārtā slāpes pēc dziļas, autentiskas un cilvēka dzīvi pārveidojošas garīgās dzīves pieredzes 21. gadsimtā ir kļuvušas par vispārēju parādību kristīgajā pasaulē. Liekas, ka nevienam, kas interesējas par kristīgo garīgumu, nav sveši Tomasa Mērtona un Tomasa Kitinga (Thomas Keating) vārdi, tāpat kā neviens nav pārsteigts, ka interese par lūgšanas dzīves dziļumiem ir sastopama Senbaznīcu un luterāņu aprindās. Tomēr salīdzinoši negaidīts šķiet atklājums, ka interesi par tradicionālo lūgšanu un meditācijas pieredzi varam vērot arī reformācijas kreisākā spārna kristiešu vidū.
Piemēram, pasaulē pašlaik tik pazīstamais grāmatas "Mērķtiecīga dzīve" autors Riks Vorens (Rick Warren) raksta, ka "meditācija ir fokusēta domāšana," un "ja jūs sameklēsiet vietas Bībelē, kurās Dievs runā par meditāciju, jūs būsiet pārsteigti, kādi ieguvumi ir apsolīti tiem, kuri atlicina laiku ikdienas meditācijai." Vēl bez tam viņš atzīst, ka neviens cits ieradums neizmaina jūsu dzīvi un nepadara jūs līdzīgākus Jēzum kā ik dienas Rakstu pārdomāšana.
Savukārt Džims Dovnings (Jim Downing), Navigatoru ilggadīgs vadītājs, kuru Vorens uzskata par savu meditācijas skolotāju 30 gadu garumā, nesen publicētajā grāmatā "Meditācija" raksta, ka, tā kā mūsu domas nosaka mūsu rīcību, tad Dievs vēlas, lai mēs meditējam par Viņu un Viņa Vārdu. Pēc Dovninga domām, Dievs uzskata meditāciju par "vitālu savu bērnu prātu vingrināšanu." Bibliskās un vēsturiskās teoloģijas profesors Brūs Demarests (Bruce Demarest) grāmatā "Sniedz savai dvēselei apmierinājumu" raksta: "Klusa sirds ir mūsu labākā sagatavošanās priekš visa Dieva darba… Meditācija maina mūsu fokusēšanos no sevis un pasaules uz Dieva Vārda, Viņa būtības, Viņa spēju un Viņa darba pārdomāšanu … mērķis ir vienkārši atļaut Svētajam Garam mūsos aktivizēt dzīvību dodošo Dieva Vārdu."
Meditācija kā prāta nomierināšana un atvēršana, lai sadzirdētu Dieva balsi un atrastos Viņa tuvumā, ir dziļi Bībelē iesakņota kristīga prakse. Vismaz 20 reizes Bībelē ir minēta meditācija vai pavēlēts meditēt. Tomēr Rietumu kristietībā un padomju okupētajā valstīs, jo sevišķi tikai pēdējā laikā, par to tiek atkal runāts, un atkal no jauna tiek apgūta šī ticības un lūgšanu dzīves metode. Jau Pirmajā Psalmā par svētīgu ir atzīts cilvēks "dienām un naktīm domā jeb meditē par Viņa bauslību." Vecajā Derībā ir divi primārie vārdi, kas apzīmē meditāciju "haga" un "sicha." "Haga" nozīmē "sacīt, izsaukties, meditēt, pārdomāt, kontemplēt". "Sihach" nozīmē "domāt, praktizēt, mājot, centīgi pārdomāt, pievērst uzmanību, ieklausīties". Abas šīs nozīmes ir arī uzņemtas kristīgajā izpratnē par meditāciju un kontemplatīvo lūgšanu. Liekas, ka par meditāciju ir runa, kad Pāvils ir rakstījis Filipiešiem: "Kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!" (4:8).
Uzrunājot Latvijas kristiešus, Tēvs Lorencs Frīmans jēdzienus "meditācija" un "kontemplācija" lietoja kā sinonīmus. Viņa pirmās vizītes mērķis Latvijā bija tieši tāds – tiem, kas ar kristīgo meditāciju nav saskārušies un neprot to praktizēt, viņš deva ievada informāciju un padomus, kā to uzsākt. Savukārt tiem, kas vai nu pieder Latvijas kristīgās meditācijas kopienai, vai citādi praktizē meditāciju, viņš piedāvāja dziļāku un būtiskāku apmācību un domu apmaiņu.
Runāt par kristīgo meditāciju Tēvs Lorencs sāka ar vispārējām pārdomām par lūgšanu, atkārtojot senu formulējumu, ka lūgšana ir "sirds un prāta pacelšana uz Dievu." Prāts ir zināšanu orgāns, sirds ir mīlestības orgāns, tāpēc visvairāk viņš runāja par sirds pacelšanu, jo meditācija ir sirds lūgšana. Sirds lūgšana ir tāda lūgšana jeb lūgšanas stāvoklis, kurā mēs nedomājam par Dievu, nerunājam ar Viņu, neko nelūdzam Viņam, bet vienkārši "esam ar Dievu, kas ir mūsos Svētajā Garā, kuram mūs ir devis Jēzus."
Tēvs Lorencs runāja arī par tik svarīgo, bet bieži novārtā atstāto jautājumu "kā lai mēs lūdzam?". Arī uz šo jautājumu viņš deva labus, iesācējiem ļoti noderīgus padomus. Proti, lai lūgtu, ir nepieciešams klusums, miers, un vienkāršība. Viņš deva praktiskus padomus tiem, kuri varbūt pirmo vai vienu no pirmajām reizēm gribētu mācīties meditēt. Šajos padomos Tēvs Lorencs atsaucās uz Džona Meina mācīto meditācijas praksi, ko viņš savukārt bija guvis no slavenā 14. gadsimta angļu nezināmā mistiķa darba "Nezināmā mākonis" (Cloud of unknowing).
Proti, lai meditētu, mācīja Tēvs Lorencs, ir jāsēž mierīgi ar taisnu muguru, viegli jāaizver acis, paliekot garīgi možiem un jālieto svēto vārdu, kas palīdzētu koncentrēties. Jānis Kasiānis to sauca par "formulu." Tēvs Lorencs ieteica lietot vārdu "maranata," kas nozīmē "Tas Kungs nāk," jeb "Nāc, Kungs!". Tas ir vārds, ar kuru apustulis Pavils noslēdz pirmo vēstuli Korintiešiem, bet Sv. Jānis – Atklāsmes grāmatu. Maranata, liekas, ir vissenākā pierakstītā kristiešu lūgšana un tā ir aramejiešu valodā, tajā valodā, ko savas zemes dzīves laikā runāja Kungs Jēzus pats un kurā Viņš lūdza Dievu.
Ļoti interesantas bija Tēvs Lorenca pārdomas par Jēzus Kalna sprediķi, kurā viņš saskatīja Jēzu pašu kā kontemplācijas jeb meditācijas skolotāju. Tur, kur Kalna sprediķī Mateja evaņģēlijā Jēzus māca par lūgšanu, Viņš saviem mācekļiem saka, ka lūgšanai nav jābūt ārējai, bet gan iekšējai. Tāpēc Jēzus māca doties "savā kambarī", ar to domādams mūsu sirds kambari, un lūgties tur "slepenībā", kas nozīmē – noslēpumā, mistērijā (Mat. 6:5-6). Lūgšanā mums nav "jāpļāpā", bet jākoncentrē uzmanība uz Dievu (Mat. 6:7-8). Jēzus arī māca, ka lūgšana, pirmkārt, nav lūgums pēc lietām, jo Dievs zina, ko mums vajag (Mat. 6:8). Mums ir jādod priekšroka garīgajiem valstības dārgumiem, nevis materiālajai labklājībai (Mat. 6:19-21). Tāpat mums arī ir jāpārstāj uztraukties par nākotni un jāuzticas Dievam (Mat. 6:25-37). Un visbeidzot Jēzus saka, ka lūgšana ir "dzīšanās pēc Dieva valstības" (Mat. 6:33).
Tēvs Lorencs arī atgādināja, ka šīs septiņas Jēzus mācības par lūgšanu ir tas, kas tiek praktizēts meditējot: pazemība, virzība uz iekšu, klusums, uzticēšanās, garīgums, miers un uzmanība. Kristīgās meditācijas augļi jeb praktiskie rezultāti, kā to uzsvēra Tēvs Lorencs, būs tie Gara augļi, par kuriem runā Jaunā Derība, visskaidrāk Pāvila vēstulē galatiešiem 5. nodaļā.
Benediktīniešu Tēva Lorenca Frīmana viesošanās Latvijā bija pirmā reize, kad mūsu valstī ieradās starptautiski pazīstams un atzīts kristīgās meditācijas skolotājs. Protams, mācīties no dzīva cilvēka personiskā saskarsmē ir kaut kas cits, nekā mācīties no literatūras. Tomēr mēs dzīvojam laikā, kad pieprasījums pēc garīgajiem tēviem un garīgās dzīves skolotājiem ir daudz lielāks, nekā iespēja to apmierināt. Šādā situācijā palīdz gan publicētās grāmatas, gan internetā pieejamie materiāli, gan lekciju ieraksti un pieraksti. Pagaidām latviski ir publicētas divas nelielas Tēva Lorenca grāmatas "Kristīgā meditācija. Sirds lūgšana" un "Iekšējais svētceļojums", bet angļu valodā ir pieejamas daudzas viņa un citu kontemplatīvo autoru darbi. Interesentiem vērtīga informācija ir atrodama Pasaules kristīgās meditācijas kopienas mājas lapā (www.wccm.org).
Ir svarīgi atcerēties, ka meditācija vai kontemplatīva lūgšana, jeb "vienkārši patiesības izbaudīšana", kā to nosaucis Akvīnas Toms, nav tikai klosteru brāļu vai māsu vai īpašu mistisku tipu privilēģija. Tā ir lūgšanas dimensija, uz kuru aicināti ir visi kristieši. Mēs visi esam šī bagātā Baznīcas mantojuma likumīgi mantinieki.
Attēlā: Tēvs Lorencs Frīmans, viesojoties Latvijā.
Foto: Ingrīda Briede ("Svētdienas Rīts")
  |
