Baltijas Teoloģijas konference vieno brāļus un māsas no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas

Baltijas Teoloģijas konferences (BTK) tradīcija tika aizsākta šā gada aprīlī Viļņā. Kā pastāstīja viena no šīs konferences idejas nesējām Lutera Akadēmijas pasniedzēja Dr. Sandra Gintere, tas bijis loģisks turpinājums kontaktiem, kuri izveidojušies starp tuvāko kaimiņu Baznīcu – Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem Dr. Darju Petkunas, Dr. Čārlzu Evansonu un Veiko Vihuri. Šī pazīšanās un apziņa par kopīgo šo triju luterisko Baznīcu starpā bija pamats konferences iedibināšanai. Tās mērķis līdz ar to ir veicināt un atbalstīt kopēju Kristus evaņģēlija apliecināšanu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas luterāņu baznīcās un tautās, atbalstīt Baltijas valstu luterāņu teologu sadarbību teoloģijas un kristīgās prakses jomās un veicināt personīgas attiecības un koleģiālu sadarbību Baltijas valstu luterāņu mācītāju un draudžu darbinieku starpā.

Ne vien konferences tematiskā aktualitāte "Dieva uzruna mūsdienu cilvēkam. Kā mēs uz to atbildam vārdos un darbos?", bet arī neiztrūkstošās personīgās sarunas pie pusdienām vai vakarstundās atkal un atkal parādīja, ka šādas tikšanās ir ļoti būtiskas un nepieciešamas. Kaut vai lai saskatītu, ka mūsu Baznīcas ir cieši saistītas ne vien vēsturiskā vai ģeogrāfiskā ziņā, bet arī, ka šajā sarežģītajā pasaules kontekstā mēs atrodamies līdzīgā situācijā un neesam vieni katrs ar savu dievatziņu, bet gan vienoti uz pamata, kas ir Kristus.

Konferencē Burtniekos ar priekšlasījumiem uzstājās gan pašmāju teologi – Dr. Guntis Kalme, Dr. Sandra Gintere un Lutera Akadēmijas rektors Viljams Veinrihs, gan vieslektori no Igaunijas un Lietuvas, Konferences idejas atbalstītājs un Fortveinas Konkordijas semināra (ASV) docents Dr. Timotis Kvills un mūsu Baznīcas aprindās nu jau labi pazīstamais lektors Dr. Čārlzs Evansons.

Dalībniekiem bija iespēja pārdomāt gan par gluži mūsdienīgām tēmām, piemēram, moderno patērētājsabiedrības mentalitāti un šo fenomenu cilvēka un Dieva attiecību kontekstā pēc Dr. G.Kalmes priekšlasījuma "Luterāņu izpratne par Dievu radītāju mūsdienu masu kultūrā", gan par 4. gadsimta baznīctēva Aleksandrijas Atanāzija skatījumu uz Svēto Garu un tā saistību ar Dieva svētumu, par ko referēja Lutera Akadēmijas rektors V.Veinrihs.

Lietuvas Baznīcas pārstāvis Dr. Dajus Petkunas runāja par aktuālajām tendencēm praktiskajā teoloģijā, savukārt igauņu prāvests Veiko Vihuri raksturoja galvenos izaicinājumus, ar kuriem šobrīd sastopas luteriskā Baznīca Igaunijā. Interesanta un saistoša bija Dr. Č.Evansona lekcija par kristību kā ceļa sākumu. Viņš kristību raksturoja kā dāvanu, kuru mēs gan saņemam bez nopelna, savukārt cilvēka mūžs ir noteikts ceļa posms starp kristību un mūžīgo dzīvošanu debesīs un šo ceļu cilvēkam paredzēts iet, sekojot Kristus mācībai, nemitīgi pieaugot savā ticībā un dievatziņā.

Dr. Timotijs Kvills, balstoties uz savu savulaik rakstīto disertāciju par luterāņu teologu Teodosiju Harnaku (1817-1889, apbedīts Tartu, Igaunijā), pastāstīja par Harnaka centieniem atdzīvināt liturģiju un luteriskā dievkalpojuma pilnību un krāšņumu bijušās Livonijas teritorijā. Dr. Kvills atzina, ka, rakstot disertāciju, viņam pat prātā nebija ienācis, ka viņš varēs viesoties vēsturiskās Livonijas apgabalos, kurus min Harnaks.

Domājot par Baznīcas misijas uzdevumu 21. gadsimtā, noderīgas bija Dr. Sandras Ginteres atziņas par misijas apziņu un izpratni šodien. Pirmās misijas konferences Edinburgā 1910. gadā idejai par misiju kā Rietumvalstu iniciatīvu aizjūras valstīs viņa pretnostatīja bīskapa un bijušā Pasaules Baznīcu Padomes ģenerālsekretāra Leslija Ņūbigina (1909-1998) ideju par to, ka tieši Rietumi ir postmodernisma laika misijas lauks. "Ja citur pasaulē cilvēki nezin un atsaucas Evaņģēlija vēstij, tad Rietumos cilvēki apzināti atsakās no ticības, kaut arī ļoti labi zina, kas tas ir," Ņūbigina domas būtību raksturoja S.Gintere un vēlāk norādīja, ka "mēs visi tātad dzīvojam un strādājam misijas laukā un ikviens no mums ir aicināts liecināt."

Un, protams, konferences pēdējās dienas esence, ņemot vērā, ka tā sakrita ar Reformācijas dienu, bija rektora Veinriha atgādinājums par Reformācijas būtību un nozīmi referātā "Ko nozīmēja reformācija?". "Viena lieta, kas reformāciju padarīja par reformāciju un nevis tikai vēsturisku notikumu, bija izpratne par to, kas ir Dievs un kā Viņš darbojas," norādīja rektors, "savukārt šodienas Baznīcai reformācija nozīmē Evaņģēlija vēsts sludināšanu un Sakramentu dalīšanu."

Konferences materiāli angļu valodā drīzumā būs pieejami LELB mājas lapā www.lelb.lv sadaļā Aktualitātes/ Materiāli.