2024. gada 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

DIENAS LOZUNGS

Vasarsvētki – Svētā Gara svētki
Ne ar spēku un ne ar varu, bet ar Manu Garu! — saka Pulku Kungs.
Zah 4:6b

Jl 3:1–5a; Apd 2:1–18; Jņ 14:23–31a
Ps 104:24–34, 35b; Ech 37:1–14 vai Apd 2:1–21; Rm 8:22–27 vai Apd 2:1–21; Jņ 15:26–27, 16:4b–15

Krāsa: sarkana

Lai rit kā ūdeņi tiesa un taisnība kā mūžīgs strauts!
Am 5:24

Bet, kad nāks viņš – Patiesības Gars, viņš vadīs jūs visā patiesībā; jo viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, un pasludinās jums visu, kas nāks.
Jņ 16:13

5 Moz 16:9–12
Apd 4:18–33
Jņ 4:19–26

lasīt vairāk >

Kristus Debesbraukšanas diena

iesūtīts: 2024.05.09 14:25

Un, to pateicis, Jēzus, tiem redzot, tika pacelts, un mākonis uzņēma viņu prom no to acīm. Viņam aizejot, tie cieši lūkojās debesīs, un, redzi, divi vīri baltās drānās pie tiem nostājās un sacīja: “Galilejieši, ko stāvat, skatīdamies debesīs? Šis Jēzus, kas uzņemts debesīs prom no jums, tāpat nāks, kā jūs redzējāt viņu debesīs aizejam.” (Apd 1:9-11)

Saskaņā ar Apustuļu darbiem Kristus Debesbraukšanas diena notika 40. dienā pēc augšāmcelšanās, pēc Lieldienām.

Debesbraukšanas motīvs bija labi zināms Vecajā Derībā. Piemēram, Hanohs, nepieredzot nāvi, tika uzņemts pie Dieva, jo biji dziļi dievbijīgs (1Moz 5:21-24; Ebr 11:5). Pravietis Elija, caur ko Dievs veica varenas zīmes, tika uzņemts debesīs ugunīgos ratos (2Ķēn 2:1-18). Jāatzīst, ka Kristus debesbraukšana būtiski atšķiras, jo Hanohs un Elija tika uzņemti Dieva godībā zemes miesā. Taču Kristus pie Dieva devās godības miesā, būdams augšāmcēlies, spēka un dievišķības pilnībā.

Kristus debesbraukšanas notikuma apraksts Apustuļu darbos ļauj iedomāties skaistu gubu mākoni, kas mūsu Kungu paslēpj no mācekļu acīm. Un nav grūti gara acīm iztēloties šādu altārgleznu. Augšā – Dieva Dēls, kas ieslīgst mākonī un dodas debesu mājās, lejā – mācekļi, kurus māc neziņa, ilgas, pārdomas, lūkošanās tālumā. Šādus mācekļus tev kļūst vieglāk saprast, jo arī tava ticība nav balstīta Jēzus skatīšanā – fiziskā redzēšanā. Tava ticība ir auglis un atbilde tam, ko tavas sirds plāksnēs ir rakstījis Dieva vārds. Lai gan fiziskais šajā ziņā nav pretrunā garīgajam, šo mākoni es drīzāk redzētu kā Dieva klātbūtnes zīmi, kā tas bija Israēla tautai, kur Dievs bija klātesošs mākonī, proti, viņš mājoja savas tautas vidū (2Moz 40:34-38; 1Ķēn 8:10-11). Lai gan Jēzus tiek paņemts prom, viņa dievišķā klātbūtne paliek tur, kur divi vai trīs pulcējas viņa vārdā un pielūdz. Jēzus tevi aicina ticēt un lūgt.

Kristus debesbraukšana ir turpinājums Jēzus pavēlei, ka mācekļiem jābūt par viņa lieciniekiem un Evaņģēlija sludinātājiem līdz pat pasaules galam (Apd 1:8). Par Palīgu mūsu Kungs sūtīs Svēto Garu Vasarsvētkos. Zīmīgi, ka Kristus debesbraukšanas liecinieki ir divi eņģeļi, kas atgādina par Jēzus otro atnākšanu no debesīm uz Pastaro tiesu. Laiku un stundu tam neviens nezina. Jēzus debesbraukšana nav tāpēc, lai atliktu ticību uz vēlāku laiku, bet gan tāpēc, lai piedzīvotu to šodien. Apustulis Pāvils tevi no sirds pamāca: “Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena” (2Kor 6:2).Kā tādiem mazliet apstulbušiem abi eņģeļi uzsauc mācekļiem: “Ko stāvat??” Tas ir aicinājums tev šodien. Kādreiz cilvēkiem, lasot grāmatas, šķita, ka viņi ceļo laikā un vietā, protams, savās domās. Tagad cilvēkiem šķiet, ka viņi caur tālruņa ekrānu spēj uzzināt visu pasaulē, bet īstenībā viņi mīņājas uz vietas. Ko stāvi?? Dodies satikt mūsu Kunga dievnamā! Tur uz tevi runā Dieva liecinieki caur praviešu un apustuļu vēsti. Kristus uzkāpa debesīs, lai savā laikā tevi ņemtu līdzi. Nepaliec savā kūtrumā. Nepaliec savā grēkā. Piedošanas vēsts tavu zemes smagumu spēj darīt tik vieglu, ka tu, šķīstīts no grēka, varētu pēc aiziešanas no šīs pasaules iet pie Tā Kunga.

Lai gan vairākkārtējie augšāmceltā Jēzus Kristus tikšanās brīži ar mācekļiem iedeva spēcīgu impulsu palikt uzticamiem Kunga lieciniekiem, tieši debesbraukšana kļūst par iespēju Kristum būt klātesošam visiem cilvēkiem Svētajā Garā. Apustuļu ticības apliecībā teikts, ka Kristus “uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva labās rokas”. Debesbraukšana jeb uzkāpšana debesīs Jēzum ir pagodināšanas un varenības stāvoklis. Tas vairs nav cilvēciskiem ierobežojumiem pakļautais, asins sviedrus svīstošais Glābējs, kas pats ar bailēm un trīsām lūdzas Dievu Tēvu paņemt biķeri no viņa, ja vien tas ir iespējams. “Labā roka” šeit nozīmē Jēzus dievišķo varu, viņa visvarenību. Mateja evaņģēlijā Jēzus atklāj, ka viņam ir “visa vara debesīs un virs zemes” (Mt 28:18). Citā vietā par Jēzus uzkāpšanu debesīs apustulis Pāvils izsakās šādi: “Tas, kas nokāpa, ir tas pats, kas uzkāpa augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu. Viņš dāvāja vispirms apustuļus, tad praviešus, evaņģēlistus, ganus un skolotājus, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, lai tā veidotos Kristus miesa” (Ef 4:10-12). Proti, Kristus debesbraukšana ir laba augsne Vasarsvētkiem – Kristus Baznīcas dzimšanai un pastāvēšanai. Redzi, visos brīžos pasaules vēsturē, kad Jēzus fiziski vairs nerunā, viņa vēsti nes Dieva vārda sludinātāji, kurus Dievs kā pļāvējus aicina sava vārda druvā. Vai tu tiešām nedzirdi, kur un kā Kristus aicina tevi?

Pārdomas sagtavoja evaņģēlists Jānis Tolpežņikovs

« atpakaļ
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2024 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »