2024. gada 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte

Uzruna un lūgšanas teksts no ekumeniskā dievkalpojuma

iesūtīts: 2024.02.24 23:39
Aizlūgums par Ukrainu Rīgas Domā 2024.gada 24.februārī

Kad Sanballats, Tobīja, arābi, amonieši un ašdodieši uzzināja, ka Jeruzālemes mūru atjaunošana sokas un sagrautās vietas tiek aizdarītas, tie kļuva jo nikni un sazvērējās kopīgi iet kaujā pret Jeruzālemi, lai tos kavētu. Tad mēs lūdzām savu Dievu un viņu dēļ stāvējām sardzē dienām un naktīm.
Es…cēlos un sacīju…: “Nebīstieties no tiem, atcerieties, ka mūsu Kungs ir liels un bijājams, un cīnieties par saviem brāļiem, dēliem, meitām, sievām un mājām!”…
Kopš tās dienas bija tā - visiem cēlājiem ap gurniem bija apjozti zobeni….ar vienu roku tie darīja savu darbu, bet otrā turēja ieroci. Nehemija 4:1-12


450 gadus pirms Kristus, pravieša Nehemijas vadībā izpostītās, izlaupītās un pazemotās Jeruzalemes iedzīvotāji atjauno savas pilsētas mūri. Tas bija kas vairāk par akmeņu krāvumu. Tas ļaudīm atgrieza cieņu, identitāti, iespēju lemt un uzņemties atbildību, pašiem audzināt savus bērnus, mierā strādāt un baudīt savu roku darba augļus. Tās nav ekstras – tikai vispārcilvēciskas vērtības par kurām maksādama dārgu cenu, šodien cīnās arī Ukrainas tauta. Arī mūsu mūris reiz tapa izpostīts. Tas ir atjaunots, bet nu no jauna aizsargājams. Kopā ar Ukrainas tautu mēs atjaunojam un sargājam vienu – cilvēcības mūri. Bez tā nav iespējama dzīve, kādai Dievs mūs visus ir radījis.

Kādus šāds mūris vienmēr ir tracinājis. Tas neatbilst viņu vērtībām, izaicina viņu iedomību un modina varas kāri. Tādi bija toreiz, tāds ir Kremļa saimnieks un viņa sabiedrotie šodien. Tam vajadzētu mūs atskurbināt, atņemt izbrīnu un izdzēst jebkādas ilūzijas. Vienmēr būs kādi, kas šo mūri gribēs nojaukt.

Šodien aizvien biežāk var dzirdēt retoriku, kas liecina par nogurumu. Esmu dzirdējis vārdus: rokas nolaižas. Mēs taču zinām, ka to nevaram un nedrīkstam atļauties, bet, kur lai gūst drosmi un spēku? Par laimi atbilde nav viena. Avoti ir vairāki. Ja meklēsim, tad atradīsim. Šodien, šeit visi kopā Doma baznīcā, mēs esam pie viena no avotiem. Nehemija saka: Tad mēs lūdzām savu Dievu. Šī un daudz citas lūgšanas par mieru Ukrainas zemē nav tikai pieklājības vai solidaritātes zīme. Tā ir neaizvietojama daļa no cīņas. Lūgšanā dzimst paļāvība, kas palīdz pārvarēt bailes, tur dzimst cerība, kas dod drosmi un pārliecību, kurā rodam spēku pastāvēt līdz galam. Cīnieties par saviem brāļiem, dēliem, meitām, sievām un mājām. No lūgšanas iznācis Nehemija pateica šos vārdus tā, ka tauta spēja ar vienu roku celt, bet ar zobenu otrā, aizsargāt uzcelto.

Lai vispārcilvēcības mūris šodien taptu atjaunots un nosargāts, ir vajadzīgs vairāk par mūsu palīdzību Ukrainai. Ir vajadzīga pārliecība, ka mēs esam vienā kara laukā un izcīnām vienu cīņu. Tādēļ tāpat kā kaut kur frontē šodien cīnās Ukrainas karavīri, kaut kur vientuļas mātes sargā un rūpējas par saviem bērniem, ar tādu pat attieksmi lūgsim Dievu.  

Visspēcīgais Dievs, kas pats esi taisnīgs un mīli taisnību, svētī visus, kas strādā un cīnās, lai Ukrainā atjaunotu taisnīgu mieru. Lūdzam par Ukrainas ļaudīm un visiem, kas viņus atbalsta - nostiprini cerību, atjauno drosmi un spēku izcīnīt cīņu līdz atbrīvotai zemei, atjaunotam cilvēcības mūrim. Tavā priekšā pieminām visus tos, kas savu dzīvību ir atdevuši. Tavu mieru uz žēlastību viņu dvēselēm izlūdzamies. Vieno cilvēkus Ukrainā un vieno tautas ap Ukrainu. Pašķir ceļus, lai Latvija un daudzas citas tautas ne tikai grib atbalstīt, bet atbalsta un izcīna šo karu kopā. Lai miers atjaunojas Ukrainā un ļaudis var atgriezties mājās. To lūdzam Tev, kas dzīvo un valdi augsti teicams no mūžības un mūžību.
 

« atpakaļ
Pierakstīties ziņām e-pastā
Iesūtīt ziņas redaktoram
 

© 2024 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »