2018. gada 24. septembris
Vārda dienas: Agris, Agrita

Ērgļu draudze

Par Ērgļiem

„Lieli ir Tā Kunga darbi; tos lai cenšas izdibināt visi, kam par tiem sirsnīgs prieks. Slaveni un brīnišķi ir Viņa darbi, Viņa taisnība paliek mūžīgi.” (Psalms 111:2-3)

Ērgļi atrodas Vidzemes augstienē, 42 kilometrus uz rietumiem no Madonas, ļoti gleznainā un kalnainā apvidū. Cauri pagastam savus līkumus met Ogres upe. Pašā centrā, tuvu upes krastam atrodas senlatviešu pilskalns, Skanstes kalns, kurš glabā sevī senās liecības no vēlā dzelzs laikmeta.

Netālu no Ogres krasta ir saglabājušās Ērgļu pilsdrupas. Pils tika celta 14. gadsimta vidū un nopostīta 17. gadsimta otrajā pusē.

Ērgļi un to apkārtne ir bagāta ar skaistām dabas ainavām, gleznainiem ezeriem, kā arī vēsturiski nozīmīgām vietām un sabiedrībā pazīstamiem vārdiem. Ar Ērgļu apkaimi saistīti tādi mūsu tautai nozīmīgi vārdi kā Rūdolfs Blaumanis, Jānis Grots un brāļi Jurjāni, kuru dzimtās mājas atrodas tuvu pagastam.   

Par pirmajiem dievnamiem Ērgļos

„Kas uzvar, es darīšu par balstu sava Dieva namā, un viņš no tā nekad neaizies.” (Atklāsmes gr. 3:12)

Pirmo dievnamu Ērgļos Engelbrehts fon Tīzenhauzens uzbūvēja 1355. gadā reizē ar koka pili. 1540. gadā līdz Ērgļiem atnāca luteriskās reformācijas balss. No šī gada mēs varam runāt par Ērgļu evaņģēliski luterisko draudzi. Pirmā dievnama mūžs izbeidzās, kad Maskavas cars Jānis Briesmīgais iesāka karu ar Vācu ordeni par virskundzību latvju un igauņu zemēs. Kara darbības laikā, kad krievu armija siroja Ērgļu novadā, reizē ar ciemu tika nopostīta arī baznīca.

1598. gadā viens no Tīzenhauzeniem uzceļ Ērgļos jaunu baznīcu, pēc kārtas otro. Tās mūžs nebija ilgs, jo kā liecina vēstures fakti, jau nepilnus simts gadus vēlāk, 1679. gadā, Ērgļos tiek uzbūvēts jauns mūra dievnams. Pie baznīcas pastāvēja arī skola. Diemžēl vēlākie notikumi nenāca par labu kopējai draudzes darbībai. 1696. gada bads, 1700. gadā atnākušais Lielais Ziemeļu karš un 1709. gada mēris darīja savu. Pēc Melnās nāves postošā gājiena tika iznīcināti aptuveni 60 % novada iedzīvotāju. Novads panīka, un līdz ar to panīka arī Ērgļos esošā baznīca.

1864. gadā tiek atjaunota jau reiz celtā mūra baznīca, un 24. maijā tā tiek iesvētīta. Diemžēl arī šī akmens baznīca nav saglabājusies līdz mūsdienām. Tā gāja bojā 2. Pasaules kara laikā. Tagad tās vietā paceļas ēka, kurā atrodas Ērgļu pagasta padome un sākumskola.

Par draudzi

„Dievs neļaus savai laivai grimt.” Dr. Mārtiņš Luters

Par evaņģēliski luteriskās draudzes darbības sākumu varam uzskatīt 1540. gadu, kad līdz Ērgļiem nonāca 1530. gadā Vācijā atskanējusī luteriskās reformācijas balss. Kopš šī brīža draudze piedzīvojusi dažādus laikus. Ir pārdzīvots 2. Pasaules karš un pēc tam sekojošie Padomju Savienības okupācijas gadi. Dieva žēlastības pavadīta, draudze spēja pastāvēt pat šajā ateistiskajā un pret kristīgo ticību ļoti naidīgi noskaņotajā sistēmā. Draudzei nebija sava dievnama, mācītājs brauca no netālu esošās Vecpiebalgas. Dievkalpojumi tika noturēti Jumurdas kapu kapličā un pie draudzes locekļiem mājās. Neskatoties uz visām grūtībām, Dieva vadīta un Viņa žēlastības apņemta, šī nelielā grupiņa turēja ar Dievu slēgto derību visus grūtos padomju gadus.

Līdz ar latviešu tautas atmodu un neatkarīgas Latvijas Republikas izveidošanos Ērgļu luteriskās draudzes vēsturē tika atvērta jauna lappuse. Krītot dzelzs priekškaram, krita arī visa, pret cilvēka garu un dvēseli vērstā antireliģiskā diktatūra. Tagad draudze varēja netraucēti noturēt dievkalpojumus, un pagasta cilvēki tos varēja apmeklēt. 

Sākumā draudze darbojās Ērgļu veco ļaužu pansionātā un tā kapličā. Pēc tam ar pagasta vadības sirsnīgu pretimnākšanu draudze savas mājas atrada Ērgļu Saieta namā, kur pulcējas līdz šai dienai. Katru svētdienu draudze pulcējas uz dievkalpojumu, uz kuru atnāk trīsdesmit un dažkārt vairāk dievlūdzēju. Tiek noturēti arī visi lielie svētku dievkalpojumi, uz kuriem atnākušo cilvēku skaits ir daudz lielāks. 

Draudzē notiek Iesvētes mācības nodarbības un kopīgas Bībeles stundas, četru skolotāju vadībā darbojas Svētdienas skola. Tās audzēkņi katru gadu dodas uz kopīgo vasaras Latvijas Svētdienas skolu bērnu nometni. Tas ir viens no galvenajiem sezonas pasākumiem jauno cilvēku dzīvē. Tāpat jau vairākus gadus pēc kārtas bērni apmeklē Laternu svētkus, kurus draudze organizē Ērgļos. Draudze visu laiku savā redzeslokā patur un cik vien iespējams rūpējas par vecajiem un slimajiem draudzes locekļiem.

Par jauncelto dievnamu

„Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienmēr.” (Psalms 84:5)

Ar laiku, Ērgļu draudzei skaitliski augot, radās jautājums par savām telpām. Tā samērā īsā laikā draudze nonāca pie lēmuma, ka jāceļ pašiem savs dievnams. Tika izveidota darba grupa, kura ķērās pie darba.

Pašreiz jau pilnībā pabeigts baznīcas projekts, kura autors ir arhitekts Alvis Zlaugotnis. Tāpat ir pabeigti darbi pie dievnama pamatiem. Lai tos pasargātu no laika apstākļu ārējās iedarbības, izbūvētais nulles cikls ir iekonservēts līdz nākamo darbu uzsākšanai.

Baznīcas celtniecībai izvēlētā vieta atrodas netālu no Ērgļu centra, Piebalgas ielas līkuma, ieskauta paugura virsotnē. No ēkas ieejas paveras brīnišķīgs skats uz Ērgļu gleznaino apkārtni. Topošā baznīca būs ļoti labi saskatāma jau no liela attāluma. It īpaši skaisti tā izskatīsies, iebraucot Ērgļos pa Pļaviņu ceļu uz Vecpiebalgas pusi.

Baznīcas ēka ir projektēta kā lineāri izstiepts simetrisks būvapjoms. Tai ir trīs līmeņi:

  • pirmajā stāvā izvietojas galvenā ieeja, foajē ar kāpnēm uz cokolstāvu un otro stāvu, centrālā telpa ar altāri un telpu grupa aiz altāra ar atsevišķu ieeju no āra;
  • otrajā stāvā ir paredzēta vieta korim un ērģelēm;
  • cokolstāvā, kam ir paredzēta atsevišķa ieeja arī no ārpuses, izvietotas kancelejas, Svētdienas skolas un sānitārmezglu telpas.

Tieši virs galvenās ieejas projektēts stiklots tornis ar zvanu. Uzeja tornī notiks pa iekšējām kāpnēm no otrā stāva līmeņa.

Ēkas būvapjoms risināts tradicionālās luterāņu baznīcām raksturīgās formās. Mūsdienīgu tēlu ēkai piešķir interjera telpiskais risinājums ar lielām ailām ārsienās un to aizpildījums ar stikla vitrīnām, jumta konstrukcija, kas atklājas interjerā, pielietotie celtniecības paņēmieni un materiāli.

Draudzes iecerētais dievnams pirmkārt paredzēts tieši savam primārajam mērķim - dievkalpošanai, kristīgās vēsts izplatīšanai. Bet tas noteikti nebūtu viss, kā šī ēka varētu kalpot Ērgļu sabiedrībai. Tur varētu notikt garīgās, kā arī klasiskās mūzikas koncerti, mākslas izstādes un citi kultūras, izglītības pasākumi.

Vērts atzīmēt arī to, ka Ērgļu tuvākajā apkaimē nav saglabājusies neviena baznīca, līdz ar to šis dievnams varētu kalpot ne tikai Ērgļu cilvēkiem, bet arī Jumurdas, Sausnējas, Liepkalnes, Katrīnas un citu tuvāko pagastu iedzīvotājiem.

Līdz šim paveiktais darba apjoms ir tapis, pateicoties ārvalstu un Ērgļu pagasta iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem.

Ērgļu draudzē līdz 01.11.2015.  kalpoja mācītājs Kaspars Eglītis.

Kaspars Eglītis
  • dzimis 1975. gada 10. maijā Cēsīs;
  • beidzis Cēsu 1. vidusskolu, vēlāk Rīgas amatniecības vidusskolas metālapstrādes nodaļu;
  • kristīts un iesvētīts Cēsu Sv. Jāņa draudzē;
  • 2005. gadā absolvējis LELB garīgā personāla mācību iestādi Lutera Akadēmija;
  • 2005. gada 14. augustā ordinēts par LELB palīgmācītāju; 
  • kopš 2000. gada kopā ar ģimeni (sieva Nelda un dēls Sigurds) pārcēlies uz dzīvi Ērgļos, uz dzimtas mājām „Mārkuti” (apmēram 7 kilometri no Ērgļiem).

Dievkalpojumi Ērgļu evaņģēliski luteriskajā draudzē notiek katru svētdienu 
plkst. 10.00 Ērgļu Saieta nama otrajā stāvā.

Bībeles stundas notiek katru ceturtdienu plkst. 18.00 Ērgļu pansionāta kapelā.

Jauniešu vakari notiek katru sestdienu plkst. 18.00 Ērgļu pansionāta kapelā.

 
« atpakaļ
Ērgļu draudzes mācītājs Kaspars Eglītis
  

© 2012 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »