2018. gada 17. janvāris
Vārda dienas: Tenis, Dravis

DIENAS LOZUNGS

Tie būs Mani! Es viņus žēlošu, kā cilvēks žēlo savu dēlu, kas viņam kalpo.
(Mal 3:17)

Tiem, kuri Viņu uzņēma, kas ticēja Viņa Vārdā, Viņš ļāva kļūt par Dieva bērniem.
(Jņ 1:12)

1Moz 9:18–29; Ebr 6:1–12; Jņ 3:22–36

lasīt vairāk >

Aptauja

Vai Alfa kurss nes augļus jūsu draudzē?
jā, pēc Alfa kursa draudzei pievienojas jauni kristieši
Alfa kursā dalībnieku netrūkst, bet augļus neredzam
Alfa kurss palīdzēja mums pašiem garīgi augt, tas ir galvenais
Alfa kurss nenesa augļus, tāpēc to vairs nerīkojam
mūsu draudzē nekad nav noticis Alfa kurss
Atbildēt     Rezultāti 

Cēsu Sv. Jāņa lauku draudze

Baznīcas vēsture

Svētā Jāņa baznīca ir otrs (līdztekus viduslaiku pilij) ievērojamākais arhitektoniskais objekts Cēsīs un viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tā ir viena no senākajām un varenākajām sakrālā kulta celtnēm Latvijā.

Baznīca tika celta 13. gs. sākumā Baltijas kristianizācijas laikā, Livonijas ordeņa vajadzībām, jo Cēsīs atradās ordeņa rezidence, līdz ar to Cēsis izveidojās par vienu no vissvarīgākajiem vācu varas centriem Baltijā laikā no 1237.-1561. gadam. Livonijas ordeņa pirmsākumos dievkalpojumi tika noturēti pils kapelā, taču, vāciešu varai nostiprinoties un pilsētai kļūstot par mestru rezidenci un ordeņa galvaspilsētu, radās nepieciešamība pēc respektablas mūra baznīcas. Tajos laikos tā bija ne vien pilsētas varenības, bet arī bagātības rādītājs. Līdz ar to tika nolemts celt baznīcu Cēsīs.

Dievnama celšanas gads nav konkrēti zināms, tiek uzskatīts, ka Baznīca celta no 1283. līdz 1287. gadam, otrā Rīgas arhibīskapa Johanna fon Luves valdīšanas laikā. Tās celšanu vadījis ordeņa mestrs Vilekins fon Endorps. Par baznīcas darbības sākumu tiek uzskatīts 1284. gada 24. jūnijs, kad tā iesvētīta. Baznīca nosaukta Jāņa Kristītāja vārdā un bijusi Livonijas ordeņa doma baznīca.

Laika gaitā tas bijis gan katoļu, gan luterāņu dievnams. 15.-16. gs. mijā Livonijas “ziedu laikos” sākās Cēsu pilsētas un līdz ar to arī Jāņa baznīcas lielākais uzplaukums, kad nāca viena no visspilgtākajām figūrām mestra amatā - Valters fon Pletenbergs, pateicoties kuram 1524. gadā baznīcā sāka sludināt evaņģēliski.

Cēsis ir viena no pirmajām mūsu valsts pilsētām, kas pievērsās reformācijai un kļuva par vienu no reformācijas centriem Ziemeļlatvijā. Tas bija Berenda Brigermaņa nopelns. Baznīca ir kalpojusi pat par zirgu stalli Jāņa Briesmīgā armijas zirgiem 1577. gadā Livonijas kara laikā. 1582. gadā Livonijas kara rezultātā Cēsis un arī baznīca nonāk poļu rokās, un viņu valdīšanas laikā sākās kontrreformācija. Šajā gadā Polijas karalis Stefans Batorijs nodibināja Livonijas bīskapiju, un Sv. Jāņa baznīca kļuva par Inflantijas katoļu bīskapa katedrāli. Aktīvākie rekatolizācijas darbinieki bija jezuīti, kuru kolēģijas bija izvietotas Rīgā un Cēsīs.

No 1626. gada, pēc Vidzemes superintendanta H.Samsona rīkojuma, Cēsīs sākās rekatolizācijas seku likvidēšana, luterticības atjaunošana un cīņa pret vietējo iedzīvotāju pagānismu.

1721. gadā tika noslēgts Nīštates miera līgums starp Zviedriju un Krieviju, kura rezultātā Vidzeme, tajā skaitā arī Cēsis un Igaunija tika pievienotas Krievijai. Visa Latvija un tajā skaitā arī Cēsis kļuva par Krievijas īpašumu pat līdz 1919. gadam. 1853. gada Jurģos uzsāk un pabeidz tā paša gada rudenī tagadējo neogotiskā stila baznīcas torni. Tā augstums 65 metri.

1941. gadā II. Pasaules kara laikā, munīcijas vilcienam eksplodējot, baznīcai izbirušas 56 krāsainās logu vitrāžas un daļa dakstiņu jumta. Kara laikā tika sapostīts jumts un ērģeļu telpa. 1944. gadā, bombardējot pilsētu, bumba baznīcas dienvidu pusē sagrāva sānu joma jumtu, iegāžot griestu velvi un nodarot bojājumus ērģeļtelpai, kā arī pašām ērģelēm. Baznīca ne reizi vien ir degusi kopā ar pilsētu - 1568., 1607., 1640., 1665., 1671., 1694., 1746., 1748. gados.

Cēsu Svētā Jāņa baznīca ir lielākā viduslaiku bazilika ārpus Rīgas. Baznīca ir 65 m gara un 32 m plata trīsjomu bazilika, ko rietumu galā ievada masīvais 65 m augstais zvanu tornis ar 15 m augstu gotisku smaili. Baznīca ir paredzēta 1000 sēdvietām. Baznīcā līdz mūsdienām saglabājusies virkne interesantu vēstures un mākslas pieminekļu, kuru lielākā daļa ietverta valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā. Mūsdienās te notiek pasaulē pazīstamu koru un ērģeļmūzikas koncerti. Baznīca kļuvusi par Starptautiskā jauno ērģelnieku festivāla mājvietu. Dievnamu ir iecienījuši arī gleznotāji, šeit notiek dažādas mākslas izstādes. No baznīcas torņa redzams pat 40 km attālais Zilais kalns. Baznīcas slieksnis atrodas tieši 100 metrus virs jūras līmeņa.

Draudzes vēsture

Līdz 1855. gadam Cēsu Sv. Jāņa baznīcā darbojās vācu draudze, kuras locekļi bija Cēsu pilsētas dižciltīgie iedzīvotāji. Tā paša gada 22. janvārī draudze tika sadalīta lauku (latviešu) un pilsētas (vācu) draudzēs. Sv. Jāņa baznīca palika visas kopdraudzes īpašums, mācītāja muižu nodeva lauku (latviešu) draudzei. Cēsu lauku draudzes mācītāju ievēlēja baznīcas konvents un gubernators to apstiprināja. Mācītāju uzturēja dažādas nodevas, ar kurām tika apliktas vietējās muižas un sētas. Mācītājam piederēja muiža.

1892. gadā notika vēl tālāka pilsētas draudze dalīšana - lauku draudze pieskaitīja apmēram 4000 pilsētas latviešus, bet no lauku draudzes pilsētas draudzē tika pārskaitīti vairāki muižās dzīvojošie vācieši. Ar to abas Cēsu draudzes bija nošķirtas nacionālās vienībās - pilsētas draudze bija vācu draudze un lauku draudze - latviešu draudze. Latviešu lauku draudze milzīgi pieauga (apm. 7000). Savukārt starp pilsētas vācu draudzes atlikušajiem 1300 draudzes locekļiem lielā pusē arī bija latvieši, kas dažādu iemeslu dēļ izvēlējās palikt vācu draudzē. 

1908. gadā Cēsu lauku latviešu draudzē bija ap 11000, no tiem laukos ap 7000. Cēsu lauku draudzē ietilpa Cēsu Pilsmuiža, Dubinska, Dukuri, Jāņa muiža, Jurģa muiža, Lenču muiža, Liepmuiža, Zeltera muiža, Veismaņa muiža, Strīķu muiža, Priekuļmuiža, Kaļļu muiža, Meijera muiža, Blusa, Glūda, Bērzaine, kā arī Kokmuižas, Ruckas un Briežu muižas daļas, kā arī Cēsu mācītāja muiža.

1939. gadā sakarā ar repatriāciju pastāvēšanu beidza pilsētas vācu draudze. Pēc vācu draudzes likvidēšanās, pilsētas latviešu draudze no Cēsu Svētā Jāņa baznīcas pārceļas uz citu Cēsīs esošo baznīcu. Draudze mainīja savu nosaukumu un līdz pat šodienai darbojas kā Cēsu Svētās Annas draudze. 1944. gadā kalpošanu baznīcā lauku draudzē uzsāka mācītājs Kārlis Rubenis (1910.-1992.). Viņš mūsu baznīcā kalpoja gandrīz visu padomju laiku 43 gadus līdz 1987.gadam. Cēsu Svētā Jāņa baznīcā līdz 2004. gadam kalpojuši Jānis Beģis, Jēkabs Dzeguze, Gints Hermanis, Aida Prēdele, Jānis Ginters, Guntars Ceipe, Viesturs Vāvere, Krists Kalniņš. Pašreiz draudzē kalpo mācītājs Didzis Kreicbergs.

Didzis Kreicbergs

  • Kalpo Cēsu Sv. Jāņa draudzē (kopš 2004. gada 1. jūnija);
  • Kalpojis Slokas draudzē (08.07.2003.-30.05.2004.);
  • Bijis jauniešu vadītājs Rīgas Sv. Jāņa draudzē;
  • Studējis LELB GPMI “Lutera akadēmija” (2000. gada septembris - 2003. gada jūnijs); LU Teoloģijas fakultātē (01.09.1996.-30.06.2001.);
  • Absolvējis Rīgas Centra humanitāro ģimnāziju (vidējā izglītība);
  • Var sazināties latviešu, krievu, angļu, vācu (ar vārdnīcas palīdzību) valodās.

Mācītāja tālr. 26173331

Baznīcas draudze šodien

Pašreizējais draudzes locekļu skaits - 472.

Draudzes aktivitātes:

  • Svētdienas skola bērniem vecumā 3-15 gadi, 8 skolotāju vadībā. Tiek strādāts pie projekta "Cēsu prāvesta iecirkņa metodiskais kabinets". Aktīva sadarbība ar citām svētdienas skolām Vidzemē. Vadītāja Inese Baltskara.
  • Jauniešu grupa ar vakariem sestdienās 16.00. Aktīvi tiek strādāts pie skolu jauniešu iesaistīšanas apritē. Tradicionāli ikvasaras riteņbraucieni. Vada draudzes studentu grupa.
  • Diakonijas darbinieki kalpo gan iekšmisijā, gan ārmisijā (zupas virtuve, vīriešu nakts patversme, dažādi ilglaicīgi projekti, drēbju kamera). No tiem Bībeles stundas vecākiem draudzes locekļiem. Vadītāja Vaira Novicka.
  • Koris, kurā piedalās dažādu paaudžu cilvēki. Dzied dievkalpojumos un aktivitātēs LELB pasākumos.
  • Muzicē draudzes ansamblis Lienes Veitneres vadībā. Klajā nākuši vairāki diski.
  • "Mājas" Bībeles grupas gan Cēsīs, gan Rīgā.
  • Vīru sporta vakari reizi nedēļā.

Draudze sadarbojas:

  • ar pilsētas domi dažādos projektos pilsētā;
  • ar citu konfesiju draudzēm pilsētā ("krusta ceļš", ekumēniskie dievkalpojumi);
  • "māsu" draudzes Zviedrijā (Tireso, Linčepingā), Vācijā (Ahimā);
  • sadraudzība ar Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes un Slokas draudzēm.

Baznīcas draudzes priekšnieks: Māris Ozols, mob. tālr. 29417273,  cesu.janadraudze@gmail.com

Draudzes dievkalpojumu laiki:

Rīta dievkalpojums (baznīcas sakristejā) - otrdienās plkst. 8.00.

Vakara dievkalpojumi baznīcā ceturtdienās plkst. 18.00.

Svētdienas dievkalpojumi baznīcā plkst. 11.00 (reizi mēnesī - ģimenes dievkalpojums).

Informāciju sagatavoja: Inga Gerdēna (Cēsu Sv. Jāņa draudzes lietvede)

« atpakaļ
Skats uz Cēsu Sv. Jāņa baznīcu no putna lidojuma
Cēsu Sv. Jāņa baznīca
Cēsu Sv. Jāņa baznīca
Baznīcas altāra retabls ar altārgleznu
Baznīcas kancele, kuras kupolu noslēdz Jāņa figūra
Draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs
Pēc kristību un iesvētību dievkalpojuma
Svētdienas skolas radošās nodarbības
Svētdienas skolas izbraukums
Draudzes ekskursija uz Ventspili
Sporta diena Salacgrīvā
Draudžu futbola turnīrs Valmierā

© 2012 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »