2018. gada 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere

Suntažu draudze

Baznīcas vēsture

Pašreizējā mūra baznīca celta 1782. gadā (būvniecība ilga no 1780.-1782. gadam, pēdējie darbi paveikti 1783. gadā). Baznīca uzcelta pēc arhitekta Kristofa Hāberlenda projekta, zālē ir 300 sēdvietas. Neskatoties uz kariem un 1905. gada revolūciju, kad Suntažos tika nodedzināta barona pils, baznīca palikusi stāvam praktiski neskarta. Tagad tā ir ne tikai draudzes sapulcēšanās vieta, bet arī arhitektūras piemineklis.

Baznīcā ir, šķiet, viens no lielākajiem zvaniem luterāņu lauku baznīcās Latvijā, tas ražots „Liepājas drāšu fabrikā” un sver 1,4 tonnas. Uz tā ir uzraksts no Jēk. 4:8 „Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums.” Mierīgā laikā zvana skaņa ir dzirdama līdz pat 10 km attālumā. 

Baznīcas ērģeles ir vairākkārt restaurētas, bet pašlaik nav darba kārtībā. Kanceles novietojums sākotnēji bijis virs altāra, bet pēc remonta 1875. gadā - labajā pusē. Pēc pārbūves uz altāra novietota altārglezna, kas padomju gados nozagta; nākamajai altārgleznai bija līdzīgs liktenis... Tagad altāri rotā krusts un Kristus skulptūra.

Tagadējos Latvijas neatkarības gados ir noritējuši gan baznīcas iekštelpu, gan ārpuses remonti. Liela daļa no finansējuma iegūta, rakstot projektus dažādām iestādēm.  

Draudzes vēsture

Kristīgās ticības aizsākumi Suntažos (vāc. Sunzel) meklējami 1223. gadā, kad pēc bīskapa Alberta rīkojuma vienlaicīgi ar pili tika uzcelta pirmā koka baznīca Suntažos, kurā pulcējās katoļu draudze. Šai draudzē sākumā kalpo priesteris Dītrihs. Baznīca vairākkārt nopostīta laika gaitā, kopumā tai vietā bijušas 3 koka baznīcas.

Kad Vidzemē pienāk t.s. „zviedru laiki”, pēc karaļa Gustava Ādolfa rīkojuma draudzēm jāpāriet luterismā. 1632. gadā Suntažu katoļu draudze un koka baznīca nonāk luterāņu draudzes pārziņā, kuras pirmais luterāņu mācītājs no 1632. līdz 1636. gadam ir Dāvids Šteinbergs. Ilgu laiku kalpo vācu tautības mācītāji, no kuriem slavenākie ir Solomons Guberts (sarakstījis rokasgrāmatu lauksaimniecībā), Johans Jakobs Herders (pētījis latviešu kultūru Vidzemē), Johans Teodors Bērents (slavens 19.gs. publicists). Pirmais latviešu mācītājs bija Kārlis Vēmanis (kalpoja no 1906.-1920. gadam).

Padomju gados draudzes vēstures materiālu iznīcināja, lielu darbu vēstures saglabāšanā ieguldīja mācītājs Jānis Zunde, kas ar roku pārrakstīja materiālus par laika posmu no 1205. līdz 1973. gadam (draudzes īpašumā glabājas apmēram simts lappušu biezais manuskripts).

Pašreizējo mūra baznīcu pabeidza celt 1782. gadā, kad tā tika iesvētīta un tur tika noturēti dievkalpojumi. Padomju Savienības gados draudze turpināja savu darbību, bet tā laika likumdošana darīja visu, lai kalpošanu ierobežotu, tāpēc draudzes locekļu skaits krietni saruka (1907. gadā - 3500 draudzes locekļi, 1935. gadā - 1700, bet 2006. gadā - 70).

Draudze šodien

Pašlaik draudzē kalpo palīgmācītājs Mārtiņš Kalējs.

Mācītājs Modris Īvāns kalpoja draudzē no 1996.gada septembra līdz 2017.gada oktobrim.

  • dzimis 1963. gadā;
  • ordinēts 1997. gadā;
  • pirms teoloģijas studijām ieguvis izglītību Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas un mašīnbūves fakultātē (1991); 
  • teoloģiskās studijas pabeidzis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē 1998. gadā;
  • kā evaņģēlists kalpojis  Katlakalna draudzē;
  • Suntažu draudzē kalpo 1996. gada septembra.

Kopš 1990. gada 11. februāra ar nelieliem pārtraukumiem draudzē darbojas Svētdienas skola, šo kalpošanu draudzē aizsāka mācītājs Uldis Matīss. Īpaši aktīva Svētdienas skolas darbība sākās 1996. gadā, kad tajā sāka darboties māsas Māra un Ilze Sprances un Ineta Īvāna - pulcējās apmēram 30 līdz 40 bērnu, tika organizētas Svētdienas skolas nometnes. Ilgāku laiku par skolotājiem kalpojuši brāļi un māsas no Ogres vai Rīgas draudzēm. 

Pēdējos gados Suntažu draudzes locekļi ir apzinājuši savas iespējas, vajadzību un prieku pašiem veikt kalpošanas darbu ar bērniem. 2005./2006. mācību gadā visi 5 skolotāji ir no pašu draudzes. Svētdienas skolā ir ap 30 bērnu, vidēji 10-15 no viņiem apmeklē nodarbības, kas notiek katru svētdienu. 2005./2006. gadā pirmoreiz tika organizēta mazo bērnu grupiņa (3-7 gadus veciem bērniem), kuras nodarbībās piedalās arī vecāki.

No Svētdienas skolas bērniem 2002. gada rudenī izveidojās draudzes bērnu un jauniešu ansamblis „Kāpnītes” (aptuveni 10-12 dalībnieku). To vada ērģelnieks Raimonds Alpe no Rīgas Jēzus draudzes. Svētdienas skola jau iepriekš bija dziedājusi dievkalpojumos, bet „Kāpnītes” pirmoreiz dziedāja 2002. gada 25. decembrī Ogres un Suntažu draudžu dievkalpojumos. Daļa bērnu iemācījušies spēlēt blokflautas, kas papildina dziedāšanu. Lielākā daļa ansambļa kalpošanas ir dievkalpojumos dažādās Latvijas baznīcās, bet nereti ansamblis dzied citos draudzes pasākumos (nometnēs, kapusvētkos u.c.). Pēdējos dažus gadus ir īpaša sadraudzība un viesošanās Lietuvas luterāņu baznīcās.

Jauniešu darbs draudzē ir jauniešu dievkalpojums Suntažos reizi mēnesī (par lektoriem kalpo bērni un pusaudži, jaunieši dziesmas pavada ar ģitāru), bet iknedēļas nodarbības notiek Ogrē sadarbībā ar Ogres ev. lut. draudzi. Ir atsevišķas reizes, kad draudzes jaunieši kopā organizēti apmeklē vecos draudzes locekļus (piem., Ziemassvētkos, Lieldienās) vai pulcējas uz atsevišķiem svētkiem (piem., Jāņiem).

Draudzes priekšnieks: Lolita Villere, tālr. 22494975 lolitavillere@inbox.lv

Dievkalpojumi Suntažu ev. lut. draudzē notiek ik svētdienu plkst. 14.00. Reizi mēnesī, parasti mēneša pēdējā svētdienā, notiek bērnu un jauniešu dievkalpojums.

 

« atpakaļ
Suntažu baznīca, 2004. gada septembris
Suntažu ev. lut. baznīcas zvans
Svētdienas skolas audzēkņi, 1990-to gadu beigas
Suntažu draudzes 200 gadu jubilejas svinības, 1973. gads
Ansamblis „Kāpnītes” 2004. gada augustā Suntažu estrādē
Suntažu baznīca padomju gados
Mācītājs Uldis Matiss 1989. gada 18. novembra LTF dievkalpojumā
Draudzes locekļi Suntažu baznīcas zālē
 

© 2012 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »