2018. gada 19. jūnijs
Vārda dienas: Viktors, Nils

DIENAS LOZUNGS

Kas pildīs Manas tiesas un sekos Maniem likumiem – tas nemirs tēva nozieguma dēļ. (Ech 18:17)

Ne jau ar iznīcīgo – ar zeltu vai sudrabu – jūs esat izpirkti no savas nīcīgās dzīves, ko esat mantojuši no tēviem, bet ar dārgajām asinīm, ko izlēja Kristus. (1Pēt 1:18–19)

Māc 8:14–9:10; Gal 4:21–31; Mt 15:29–39

lasīt vairāk >

Rūjienas Sv. Bērtuļa draudze

Baznīcas vēsture 

Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīca celta gandrīz vienā laikā ar Rūjienas ordeņa pili no 1259. līdz 1263. gadam. Tā ir viena no vecākām un lielākām baznīcām Vidzemē, ārpus Rīgas. 

Sākotnēji romāniska taisnstūra garenplāna halles tipa baznīca pēc 1450.-1480. gadā notikušās pārbūves pārtop par trīsjomu gotikas baziliku ar taisnstūra altārgala (presbitērija) izbūvi. Ziemeļu fasādes daļā altārim piebūvēta sakristeja, baznīcas galveno ieeju rotā smailloka perspektīvais portāls.

Baznīcas vēsture saistīta ar nepārtrauktiem postījumiem un atkal „augšāmcelšanos”. Vidzemē grūti atrast vēl tik bieži un pamatīgi postītu kulta celtni. 1560. gadā krievu cara Jāņa IV Bargā karaspēks pilnīgi nodedzina baznīcu. Krusta velvju pārsegums, domājams sagrauts kara laikā 1598. gadā, vēlāk centrālā joma mūri tiek vēl vairāk paaugstināti. Poļu valdīšanas laikā, 1613. gada ziņās, par baznīcu rakstīts: „…bez jumta un griestiem”, un tāda tā atrodama vēl ilgi. 1631. gadā baznīca atkal tiek nopostīta, „…palikuši tikai četri mūri”, atjaunošanas darbi tiek uzsākti tikai zviedru laikos, un zviedru vizitācijas protokolos lasām, ka 1645. gadā baznīca atjaunota. 

1674. gadā baznīcai uzlikts jauns dakstiņu jumts un ievietotas ērģeles. Tomēr kara darbības rezultātā 1686. gadā tā atkal cieš (baznīcā pat ierīkoti zirgu staļļi), 1688. gadā to atjauno, bet 1704. gadā Ziemeļu kara laikā baznīca atkal tiek nopostīta. 1753. gadā baznīcā uzstāda ērģeles no Rīgas Ģertrūdes baznīcas. 1820. gadā baznīcai uzcelts jauns koka zvanu tornis ar augstu poligonālu smaili. 1837. gadā Igaunijas baltvācu izcelsmes mākslinieks Fr.Ludvigs Maidels (1795-1845) uzglezno altāra gleznu „Jēzus pie krusta” (Golgāta). 1854. gadā baznīcā notiek remontdarbi, kurus veic Mārcis Sārums. 1856. gadā baznīcā uzstāda gotiskās formās darinātu altāri un kanceli. 1861. gadā baznīcā ievieto jaunas ērģeles, bet 1899. gadā baznīcā notiek lielākas pārbūves, tā tiek paplašināta līdz 700 vietām, piebūvējot otru sakristeju. 

Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados pēc arhitekta P. Kundziņa projekta tiek uzcelti divi jauni vējtveri. 1950-to gadu vidū atjauno baznīcas jumta segumu un galvenās ieejas durvis. 1974. gadā baznīca pilnīgi izdeg. 1987. gadā uzsākti plaši konservācijas darbi. 1992.-1994. gadā notiek interjeru restaurācija. 1993. gada 16. jūlijā baznīcā atkal atskan ērģeles - dāvinājums no Zviedrijas ciemata Leruma draudzes. 

Draudzes vēsture

Vēstures avotos pirmais minētais draudzes mācītājs ir Konrads Simonis (1499. gadā), vēl pirms slavenās Bergmaņu dzimtas, kas apkalpoja Rūjienas draudzi 100 gadus bez pārtraukuma, sākot no 1785. gada. Šī dzimta ieceļoja Latvijā no Austrumprūsijas. Pirmais no viņiem - Gustavs Bergmanis - krājis latviešu tautas dziesmas un 19. gs. sākumā izdevis tās divos krājumos. Viņu nomainīja dēls Benjamiņš Bergmanis, kas 1804. gadā sāka kalpot Rūjienā par palīgmācītāju. Riharda Bergmaņa laikā tika dibinātas vairākas apkārtnes skolas, kuras viņš pats pārraudzījis vai nu braukšus vai kājām, brienot pa ūdeni un dubļainām ieplakām. Savukārt Eduards Bergmanis kalpoja Rūjienas draudzē no 1878. līdz 1889. gadam.

Draudzei pieaugot, to sadalīja Ziemeļu un Dienvidu Rūjienas draudzē. Par Dienvidu draudzes mācītāju kļuva E. Bergmanis, bet par Ziemeļu - Mārtiņš Grosbergs, kurš kā īsts latviešu tautas mācītājs bija draudzes cienīts un ieredzēts. Pēc E. Bergmaņa aizbēgšanas par mācītāju Rūjienas Dienvidu draudzē iecēla Kārli Bēru. Viņš bijis mazu bērnu „bubulis”, jo nekad nav pat pasmaidījis. Viņš vienmēr parakstījies „Carl Baer”, un vismaz sākotnēji vāji pratis latviešu valodu, ar latviešiem nav draudzējies un par latviešu lietām nav interesējies. Tautā viņu iesauca par „Bērīti”. 

Hermanis Bahs Rūjienas draudzē darbojies no 1921. līdz 1941. gadam. Jānis Ozols par Rūjienas draudzes mācītāju kļuva 1912. gadā Grosberga vietā. Heinrihs Ozolings Rūjienas Ziemeļu draudzē darbojies no 1918. līdz 1926. gadam, viņš bijis lēnas, klusas dabas, mīlēja mūziku, rīkoja muzikālus vakarus ar solodziesmām un priekšnesumiem klavieru un ērģeļu kopspēlē. Draudze turēja rūpi par savu mācītāju un kārtīgi apgādāja viņu ar malku un maizes labību. 

Roberts Slokenbergs ir dažādu leģendu apvītākais Rūjienas draudzes mācītājs, salīdzināts pat ar Pēru Gintu. Ziemeļu draudzē darbojies no 1929. līdz 1942. gadam. Ar viņa ierašanos sakustējās abu draudžu dzīves rāmais un mierīgais tecējums. R. Slokenbergs nodibināja privātu pamatskolu. Ar izcilām runas dāvanām, lielu gara degsmi, apbrīnojamām organizatora spējām un nelokāmu nacionālu stāju apveltīts R. Slokenbergs jau pirmajā reprezentācijas sprediķī lika saprast, ka baznīcas dzīvē sācies jauns laikmets. Un viņa kalpošanas laikā baznīca katru svētdienu bija dievlūdzēju pārpildīta. 

Leo Kampe kalpoja Ziemeļu draudzē pie mācītāja Slokenberga no 1941. līdz 1944. gadam. Viņa darbības rajonā ietilpa arī Piksāru baznīca, kur dievkalpojumus noturēja vismaz reizi mēnesī. Eduards Plīkšs kalpošanu Rūjienā sāka 1941. gadā, un to darīja līdz pat 1967. gadam. Pēc viņa nāca Pauls Birzulis, kura kalpošanas laikā baznīca nodega. 

Atjaunotās brīvvalsts laika pirmais mācītājs Rūjienā bija Ivo Grantiņš, pēc viņa - Ingmars Zemzaris, Aīda Prēdele, Valters Korālis, Mārtiņš Irbe, Magnuss Bengtsons, Kārlis Zikmanis, Edijs Kalekaursun šibrīd  Māris Sarma.

Draudze šodien

Rūjienas Sv. Bērtuļa draudzē kalpo mācītājs Māris Sarma,

Pašlaik Rūjienas Sv. Bērtuļa draudzē ir 180 locekļu. 

Draudzē darbojas Svētdienas skola (~25 bērni, 2 skolotājas), diakonija (vadītāja Dzintra Jansone), dāmu komiteja, ir draudzes koris, notiek Alfa un Beta kursi.

Draudzes priekšnieks: Ludmila Rubika, tālr. 29535639; e-pasts: jura7773@inbox.lv

Dievkalpojumi Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīcā notiek katru svētdienu plkst. 11:00.

« atpakaļ
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca pavasara ziedonī
Draudzes iepriekšējais mācītājs Kārlis Rūdolfs Zikmanis
Rūjienas Sv. Bērtuļa draudze 2005. gada Vasarsvētkos
Rūjienas Sv. Bērtuļa draudze kopīgi rīkotajā piknikā (2006)
Draudzes locekļi kora nometnē
Baznīcas rīkotā Alfa kursa dalībnieki

© 2012 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »