2018. gada 17. janvāris
Vārda dienas: Tenis, Dravis

DIENAS LOZUNGS

Tie būs Mani! Es viņus žēlošu, kā cilvēks žēlo savu dēlu, kas viņam kalpo.
(Mal 3:17)

Tiem, kuri Viņu uzņēma, kas ticēja Viņa Vārdā, Viņš ļāva kļūt par Dieva bērniem.
(Jņ 1:12)

1Moz 9:18–29; Ebr 6:1–12; Jņ 3:22–36

lasīt vairāk >

Aptauja

Vai Alfa kurss nes augļus jūsu draudzē?
jā, pēc Alfa kursa draudzei pievienojas jauni kristieši
Alfa kursā dalībnieku netrūkst, bet augļus neredzam
Alfa kurss palīdzēja mums pašiem garīgi augt, tas ir galvenais
Alfa kurss nenesa augļus, tāpēc to vairs nerīkojam
mūsu draudzē nekad nav noticis Alfa kurss
Atbildēt     Rezultāti 

Ārlavas draudze

Īsas uzziņas par Ārlavas draudzes vēsturi un baznīcas ēku:

  • Senākā rakstiskā liecība par Ārlavas draudzi – 1383. gadā;
  • Tagadējā mūra ēka celta pirms 1793. gadā;
  • Baznīca paplašināta 1863. gadā.
Ārlavas baznīca

Ziņas par Ārlavas draudzi ir senākas par Talsu draudzi. Senākās rakstiskās liecības par Ārlavas baznīcu nāk no 1383. gada. Koka baznīca celta 17. gs. otrajā pusē un 1728. gadā tā kopā ar mācītājmuižu vēl atrodas labā stāvoklī. Savukārt 1777. gada vizitācijas protokolā norādīts, ka visa baznīca un jumts atrodas sabrukušā stāvoklī. Apkārtējie muižu īpašnieki un patroni lemj par jaunas baznīcas celtniecību. Darbus pie mūra baznīcas beidz 1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca iegūst pēc 1862./63. gada pārbūves, kad tā tiek paplašināta (500 sēdvietas) un paaugstināta, tai skaitā, arī torņa smaile par 30 pēdām.

Īpaša vērtība ir baznīcas interjera detaļām. Pie kultūrvēsturiskiem pieminekļiem pieskaitāma kancele, A. Martina darinātās ērģeles, ērģeļu luktas un altāris. Savulaik Ārlavas mācītāja pārziņā atradusies arī zviedru apdzīvotā Roņu sala ar trim kapelām. Ārlavas draudzei bija filiāles Valdemārpilī un Rojā, kas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados kļuvušas pastāvīgas draudzes. Ārlavas baznīca ir lielākā lauku baznīca Talsu novadā. Ārlavas baznīcā ir kristīts Krišjānis Valdemārs.

Baznīcas altārglezna "Kristus apraudāšana" restaurēta 1936. gadā, to gleznojis J. Rētermans Drēzdenē 1871. gadā. Glezna 1908. gadā nosūtīta restaurācijai uz Drēzdeni, to paturējis muzejs, vietā atsūtīdams Šēnhera kopiju.

Statistiski dati par 1938. gadu: 5500 draudzes locekļi, kristīti – 95, iesvētīti – 71, laulāti – 32, apglabāti – 62, pie dievgalda gājuši – 1100 (20%).

Ārlavas draudzes Ķesteru māja

Draudzes padome 2003. gadā nolēma atbalstīt Ķesteru mājas atjaunošanu, izskatot piemērotākos ēkas rekonstrukcijas projektus un piesaistot līdzekļus. Mācītāja muižas ēku komplekss pēc kara piedzīvoja savu norietu. Šobrīd muižas dārzā ir palikuši vienīgi vecie augļu koki un drupas. Ķesteru māja, kas savulaik kalpoja kā draudzes baznīcas palīgēka, ir vienīgā, kura redzamā veidā šodien iemieso ne tikai atmiņas par aizgājušajiem laikiem, bet arī cerību par draudzes atjaunošanos. Šī ēka nākotnē kalpos kā draudzes nams un mācītāja dzīvojamā māja. Draudze izjūt nepieciešamību pēc telpām dažādām aktivitātēm – sadraudzībai, Svētdienas skolai, iesvētes mācību sagatavošanai, viesu uzņemšanai, izglītojošiem semināriem u.c. Tamdēļ ir pienācis laiks atjaunot vienīgo saglabāto draudzes īpašumu no kādreizējā mācītājmuižas kompleksa.

Lūdzam atsaukties visus, kas var pastāstīt savas atmiņas par Ķesteriem. Varbūt ir saglabājusies kāda fotogrāfija? Aicinām izteikt savus ierosinājumus un idejas ēkas atjaunošanai, kā arī ziedot draudzes norēķinu kontā ar norādi "Ķesteri".

Ēka ir nozīmīga Ārlavas kultūrvēsturiskās vides sastāvdaļa šodien. Pirms otrā pasaules kara saukta par "Ērģelniekiem". Vienīgā no ēkām Ārlavas mācītājmuižas kompleksā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Šajā ēkā 1894. gadā dzimis Talsu apriņķa skolotājs un publicists Kārlis Kārkluvalks. Tajā dzīvojis Ārlavas pagasta mūzikas dzīves vadītājs un draudzes ērģelnieks M. Ansabergs. 2005. gadā uzsākta ēkas atjaunošana.

Ārlavas mācītājmuiža

1746. gadā mācītājmuiža atrodas sabrukušā stāvoklī, bet divus gadus vēlāk noslēgts līgums par jaunas mācītājmuižas celtniecību. 1777. gadā mācītājmuižā atrodas dzīvojamā māja, celta no koka ar salmu un lubiņu jumtu, vairākām istabām un krāsnīm ar melniem podiņiem, samērā labā stāvoklī, ērberģis, zirgu stallis un ratnīca, lopu kūts, rija un klēts sabrukušā stāvoklī. 19. gs. pirmajā pusē celta jauna mācītājmuiža, kurai līdz mūsdienām nav bijis lemts saglabāties. Ārlavas mācītājmuižā dzīvojuši arī ievērojamie mācītāji F. G. Mačevskis (1786-1813) un K. F. J. Hūgenbergers (1814-1851).

Ārlavas draudzes mācītāji

FRĪDRIHS GUSTAVS MAČEVSKIS

Vācu tautības latviešu garīgās dzejas autors, literāts, teologs, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks Frīdrihs Gustavs Mačevskis (1761–1813). Kopā ar Jauno Stenderu, Launicu un Bilterlingu viņš izdeva tā saukto Jauno dziesmu grāmatu (1806), kurā no viņa ap 150 dziesmu. Strādājis par luterāņu mācītāju Kurzemē – Muižciemā (1782–1785), tad Ārlava un Rojā (1786–1813). Piltenes iecirkņa konsistorijas piesēdētājs (1786), no 1797. gada – Piltenes iecirkņa prāvests, no 1803. gada – superintendents. Kurzemes konsistorijas padomnieks (1806). Ārlavas mācītājs 1786–1813. Apglabāts Ārlavas kapsētā.

KĀRLIS FRĪDRIHS JĒKABS HŪGENBERGERS                     

Vācu tautības latviešu dzejnieks un tulkotājs Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers (1784–1860). Viņš ir personīgi ticies ar J. V. Gēti un F. Šilleru. Bijis luterāņu mācītājs Ārlavā un Rojā (1814–1851) un Piltenes prāvests (1833–1835), kur arī sekmējis mājmācības attīstību. K. Hūgenbergers darbojies Latviešu literārajā biedrībā no 1824. gada un bijis arī tās priekšsēdētājs (1851–1854). Biedrības rakstu krājumā viņš ir publicējis rakstus par valodniecību un metriku. K. Hūgenbergers ir tulkojis un lokalizējis Eiropas klasiķu – J. V. Gētes dabas dzejoļus, F. Šillera balādes, Ēzopa un Lafontēna fabulas, brāļu Grimmu pasakas. K. Hūgenbergera dzejas tehnika ir izkopta, valoda laba, bagāta izteiksmes līdzekļiem. Mūža nogalē viņš aktīvi iesaistījies latviešu literārās valodas izkopšanā, labojis un recenzējis piesūtītos manuskriptus. Ārlavas mācītājs no 1814. līdz 1851. gadam.

FRĪDRIHS ALBERTS GRĪNS     

Frīdrihs Alberts Grīns (1859– 1906) dzimis Kandavā. Teoloģiju studējis Tartu universitātē. Mācītājs Balgalē (1886–1890). No 1891. gada sāk kalpot 10000 draudzes locekļu lielajā Ārlavas draudzē, kurai ir filiāles Sasmakā un Rojā. Grīns iestājās par draudzes locekļu sociālo labklājību un sekmēja izglītību skolās. Pēc viņa iniciatīvas Sasmakā dibina leprozoriju. Nošauts revolūcijas laikā 1906. gadā. Apglabāts Ārlavas kapsētā. Ar mācītāja Grīna pēctečiem draudzei šodien ir izveidotas labas un draudzīgas attiecības. Ārlavas mācītājs no 1891. līdz 1906. gadam.

JŪLIUS JĒNIHS                             

Baltvācu mācītājs Jūlius Jēnihs (1871–1945) pārņēma lielo Ārlavas draudzi baltvāciešiem sarežģītajā politiskajā situācijā pēc mācītāja Alberta Frīdriha Grīna nošaušanas. Brīvi pārvalda latviešu valodu, lai arī ģimenē bērni audzināti vāciskā garā. 1907. gadā Ārlavas draudzē kopa ar Sasmaku un Roju bija 7500 draudzes locekļu. Mācītājs Jēnihs vada draudzi laikā, kad Latvija kļūst neatkarīga valsts un tiek veidota no jauna Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīcas struktūra. Saskaņā ar 1928. gada Baznīcas Satversmi, draudzes pārvalde ir uzticēta demokrātiski vēlētai draudzes padomei un valdei, kuras sastāvā mācītājs Jēnihs kopā ar vietējās latviešu sabiedrības pārstāvjiem risina draudzei būtiskus garīgus, ekonomiskus un sociālus jautājumus.

Ārlavas draudzē  Jēniha laikā notiek Valdemārpils filiāldraudzes atdalīšanās. Par Jēnihu stāsta, ka viņš bijis labs sprediķotājs, ļoti prasīgs, pat bargs katehisma zināšanu pārbaudē iesvētāmajiem un ne acu galā necieta "svētās dienas nesvētīšanu" – itin bieži no kanceles raidījis "pērkonus un zibeņus" pār tiem, kuri svētdienas dievkalpojuma laiku izmantojuši citām nodarbēm. Pēc 32 gadu ilgas kalpošanas Ārlavas draudzē, piespiedu kārtā 1939. gadā kopā ar sievu un septiņiem bērniem repatriējies uz Vāciju. Ārlavas mācītājs no 1906. līdz 1939. gadam.

ALBERTS BĒRZIŅŠ                      

Ārlavas mācītājs Alberts Bērziņš (1914–1976). Kļūst par mācītāju Ārlavas un Rojas draudzē pēc savas ordinācijas. Kalpo draudzē "Kurzemes katla" laikā. Pulcēja ap sevi daudz inteliģentu cilvēku, kuri bija atbēguši uz Kurzemi. Pēc vācu karaspēka kapitulācijas padomju laikā atbalstīja nacionālos partizānus. Vairākkārt apcietināts un pratināts VDK. Atstājot Ārlavas baznīcu, pažobelē noslēpj 1941. gadā izsūtīto ārlavnieku sarakstu, kas saglabājies līdz mūsdienām. Viņa sprediķi bija izteikti nacionālpatriotiski. Viņam bija raksturīga drosme, patriotiskums un tēvzemes mīlestība. Vada draudzi sarežģītā laikā, kad vairākkārt mainās valdības, naudas zīmes, vērtības un strauji samazinās draudzes locekļu skaits kara vardarbības, repatriācijas un emigrācijas rezultātā. Līdz ar padomju laiku iestāšanos draudze zaudē savus īpašumus – zemi un mācītājmuižu. Ārlavas mācītājs no 1941. līdz 1949. gadam.

VOLDEMĀRS FRIŠENFELDS    

Uz Ārlavas draudzi mācītājs Frišenfelds atnāk kā vienīgais kandidāts un tajā kalpo 38 gadus. Paralēli mācītāja darbam kā prāvests vada Kandavas iecirkni. Viņš veic mācītāja pienākumus padomju okupācijas laikā, kad tā piedzīvo sarežģītus saimnieciski – ekonomiskos apstākļus līdz pat draudiem draudzi slēgt. Lielākā no krīzēm ir naudas līdzekļu trūkums pēc baznīcas torņa ugunsgrēka 1956. gadā, kas prasīja lielus finansiālus ieguldījumus, tā ka trūkst līdzekļu kulta nodokļa samaksai. Tomēr draudze izkļūst no parādiem, atjauno torni un turpina darboties. Patstāvīgi trūkst līdzekļu baznīcas uzturēšanai, neizmaksātas algas baznīcas darbiniekiem. Ar draudzes padomes atbalstu Frišenfelds mēģina atgūt tai piederošos īpašumus – bijušo ērģelnieka māju "Ķesteri", tomēr nesekmīgi. Par spīti padomju laika propagandai Frišenfelds vada dievkalpojumus, ir kristījis, iesvētījis, laulājis un izvadījis neskaitāmus draudzes locekļus, kuru atmiņas saglabājušās līdz mūsdienām. Apglabāts Ārlavas kapsētā. Ārlavas mācītājs no 1949. līdz 1987. gadam.

Par Ārlavas draudzi šodien

Ārlavas evaņģēliski luteriskā draudze galvenokārt apvieno Valdemārpils un tās lauku teritorijas iedzīvotājus, kā arī Lubes, Īves un Valdgales pagastu iedzīvotājus.

  • 2006. gadā reģistrēti 140 draudzes locekļi. Svētku dievkalpojumos uzstājas ansambļi, kori un instrumentālie izpildītāji.
  • 1999. gadā par Kutūrkapitāla finansējumu atjaunotas draudzei piederošās A. Martina izgatavotās ērģeles.
  • 2002. gadā atjaunots baznīcas žogs.
  • 2003. gadā noticis baznīcas ārējās fasādes remonts.
  • 2005. gadā par ziedotāju un LELB Konsistorijas līdzekļiem pilnībā atjaunots baznīcas ēkas jumts pēc vētras "Ervīns" postījumiem 2005. gada 9. janvārī.
  • 2006. gadā sakristejā uzstādīts un iesvētīts S. Jākobsones triptihs "Emavas mācekļi".

Pašlaik Ārlavas draudzē kalpo mācītājs Mārcis Zeiferts.

Draudzes priekšnieks: Gatis Ralle; tālr. 29284865, e-pasts: gatis@dundaga.lv

Dievkalpojumi Ārlavas baznīcā notiek mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā plkst. 14:30. 

Adrese:
Ārlavas evaņģēliski luteriskā draudze, 
Ārlavas baznīca, Valdemārpils l. t., 
Talsu raj., LV-3260 
Reģ. Nr. 90000373970

Norēķinu konts ziedojumiem un draudzes ikgadējā nodokļa nomaksai: 
Hansabanka
S.W.I.F.T. HABA LV 22 
IBAN: LV75HABA0551001982414

Izmantotie avoti:

  1. Ārlavas draudzes protokolu grāmata (1924–1957)
  2. A. Freijs "Talsu novada draudzes un baznīcas"
  3. Oskar Schabert, Balt. Märtyrerbuch, 1926, 59 ff.
  4. Teodors Zeiferts "Rakstniecības vēsture"
  5. P. Ārends, Architektūra un baznīcas māksla Talsu novadā, 1935.
  6. Līvija Šteinbauma, rakstu sērija 6. turpinājumos laikrakstā "Talsu vēstis", "Cauri gadsimtiem. Ārlavas pagasts", 1995.
« atpakaļ
Ārlavas baznīca
Ārlavas baznīcas altāris
Draudzes bijušais mācītājs Mārcis Zeiferts
Skats no ceļa uz Ārlavas draudzes Ķesteru māju
Ārlavas baznīcas Ķesteru māja
 

© 2012 Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Visas tiesības aizsargātas.
Mājas lapas izstrāde: MB Studija
Dizains: Graftik »