ziemasvilks 
|
Iesūtīts:
2009.12.16 11:20:52
Turpinam sarunu. Iepriekšējās diskusijas beigas šeit - 51. lapa un 52. lapa. Runājam par tēmu,jā? |
|
Aivars Lapšāns  |
# Iesūtīts: 2010.01.15 20:40:53
Aivars
Nez kāpēc Romas baznīca no homiķiem nav pasargāta?
Es taču šo jautājumu jau komentēju caur rakstiem. Nododu Tev šo vēlreiz. - Bībelē nav rakstīts , ka bīskapam jābūt rakstu mācītājam(mūslaikos tas ir mācītājs) . Dažu konfesiju teoloģija demagoģiski māca , ka mācītājs ir tas pats bīskaps , kas norādīts Bībelē. Bet tā nav taisnība. Par bīskapu jākļūst vissvētākajam , kas nācis no kādas draudzes , vīram, kurš pats par sevi nebūs homoseksuālists. ...Usjok?
Homoseksuālisms ir šīs te rakstu vietas okupācija. Dievs to neatbalsta un nesvētī. Tāpēc ir homoseksuālisms mācītāju vidū. Nav Dieva svētības šajā hierarhijas posmā. Visa atbildība šos 1700 gadus lai uzņemas visgudrākā pasaules cilts - teologi.( Teologu izcelsme ir no mācītāju vidus) |
Aigard  |
# Labojis Aigard: 2010.01.15 20:45:48
Labvakar, draugi!
Lūdzu mani atvainot, ja nevaļas dēļ nevaru šovakar atbildēt kādam eventuālam jautātājam.
Es tomēr gribētu paturpināt domu raisīšanu par ordināciju kā aicinājumu luteriskajā teoloģijā un esmu pārliecināts, ka izpratne šajās lietās palīdzēs mums visiem evaņģēliski risināt "sieviešu problēmu". Tas nozīmē arī gudri risināt, kā Raksti mūs aicina būt gudriem un prast iejusties dažādās sabiedriski kulturālas situācijās, lai Dieva baznīca taptu celta. Feministu agresiju un invāziju baznīcā bieži vien izraisa samērā aprobežota, evaņģēlija garam sveša "tēvaiņu teoloģija", kas savas domas un izteikto mizogīniju pārsteidzīgi mēdz pasludināt par Dieva domām. Tikmēr, ieaugot evaņģēlijā, būtu arī iespējams harmonisks šīs "kultūrkaujas" atrisinājms, kas ne bez baznīckungu vainas ir pārnests arī uz baznīcu, sievietes nejustos pakļautas vīru agresijai un arī nerautos uz priestera amatu, bet iesaistītos kalpošanā brīvi un bez kompleksiem, sludinot evaņģēlija vārdu, izdalot tajā doto mierinājumu (arī kā brāļu vai māsu veiktu absolūcijas vārdu) un nesot tālāk Dieva mīlestību citiem kristiešiem.
Tātad, te būs tālākās pārdomas par aicinājuma tēmu: Mācībā par dievišķo aicinājumu tiek uzsvērts, ka tā ir Dieva griba, lai Viņa baznīcā būtu kalpošanas amats ar Dievu vārdu. Aicināšanu šajā amatā dažos gadījumos ir īstenojis Dievs Tas Kungs pats. It īpaši par to lasām VD tekstos. Patriarhi un pravieši tika aicināti tieši (piem. Jes 6,9). Arī JD netrūkst tiešā aicinājuma piemēru: kā Jēzus aicina savus mācekļus savas zemes dzīves laikā. Bet arī pēc tam — Augšāmceltais Kungs aicināja šajā kalpošanas. Pāvila tiešā aicinājuma piedzīvojums ceļā uz Damaksu te ir zīmīgs piemērs. Bet pēc baznīcas nodibināšanas Kristus pats deva tiesības un varu aicināt draudzei, tātad nevis vairs tiešā, bet pastarpinātā veidā (sal. Jņ 20). To pašu pauž mūsu baznīcas ticības apliecības raksti, Šmalkaldes artikuli (AS) 67, kas māca, ka, ja esošie bīskapi kļūst par baznīcas ienaidniekiem un atsakās ordinēt krietnus kristīgus brāļus kalpošanas amatam, tad katrai baznīcai (draudzei) ir vara un tiesības pašai ordinēt kalpotājus ar vārdu un sakramentu. Jo kur ir baznīca, tur pastāv Tā Kunga uzdevums sludināt Evaņģēliju. Tāpēc baznīcām (resp. draudzēm) ir jāpatur šī vara atbalstīt, izvirzīt, izvēlēties un ordinēt savus kalpotājus. Šādas tiesības un vara, kas piemīt draudzei, ir dāvana, ko draudzēm ir atstājis Dievs pats (Ef 4, 8). Tāpēc, kur ir patiesa baznīca, tur ir arī tiesības izvēlēties un ordinēt mācītājus jeb kalpotājus ar Dieva vārdu. Bet īstu baznīcu Luters AS 67 definē bībeliski: „kur divi vai trīs ir manā vārdā kopā, tur Es esmu viņu vidū”. Tālāk Luters vēl piebilst, lai neviens nejauc īsto baznīcu ar dažu cilvēku varu, bet norāda, ka Mateja 18, 16-18 tekstā to nodod rokās visai draudzei resp. baznīcai. Gan Mārtiņš Luters (it īpaši darbā „Kā aicināt un iecelt draudžu ganus”), gan daudzu paaudžu luteriskie teologi šajā sakarā ir atsaukušies uz vispārējo priesterību – kur ir šie dievišķie priesteri, tur arī tiesības izvēlēties un ordinēt baznīcas kalpotājus. Apd 1.-6. - 13 nodaļās varam labi redzēt, kā pirmdraudzē tika saprasta šī Jēzus pavēle. Sal. arī Apoloģija VII, VIII, 28 u.c. kas ir šī patiesā baznīcā: nevis kādas izdomātas institūcijas, bet gan konkrēts ticīgo pulciņš ap Evaņģēliju un Sakramentiem. |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2010.01.15 23:08:25
Rudens rozes balss
Pirmkārt, LELB nekad nav piekopta sieviešu ordinēšana. Pāris sievietes tika ordinētas.
Tad bija vai nebija? Izklausās pēc atrunas.
Atliek tikai palūkoties uz tām protestantu baznīcām, kuras jau labu laiku ordinē sievietes, ka tajās - līdzīgā veidā kā SO jautājumā interpretējot Bībeli - pamazām ienāk aktīva homoseksuālisma atzīšana par kristietim pieņemamu dzīves veidu.
Varētu padomāt, ka homoseks. ir vienīgais grēks, no kā mums jāmūk.
Un vēlreiz atkārtoju, neviens nav uzrādījis sakarību, ka šo pāris sieviešu ordinēšanu ir inicializējis tas pats gars, kas homoseksuālistu atzišanu. Proti, ka tie bīskapi, kas ordinēja tās pāris sievietes to darīja ļaunā gara vadīti.
Ja par varītēm gribas meklēt korelācijas un citas sakarības starp dažādām izpausmēs, tad no lozungiem ir jāpāriet uz nopietnu un profesionālu datu analīzi, ko pagaidām neesmu novērojis. Bet, domāju, ka nez vai vajag, Raksti mums vēsta par citu metodi.
Ivo Pavlovičs
Es saku: Diemžēl daudzas tā saucamās Luteriskās baznīcas luterismu ir novedušas līdz absurdam.
Es redzu, ko vēlies teikt.
Bet mani novērojumi ir tādi, ka Latvijā līdz absurdam biežāk noved vai nu ekstrēmi eksemplāri kā bēdīgi slavenie praidotāju aizstāvji, vai arī it kā konservatīvie jaunās bauslības veidotāji.
Ai, bet atkal eju netēmā. Vienkārši reizēm teju traku padara absurda lozungošana bez seguma. |
Aivars Lapšāns |
# Iesūtīts: 2010.01.15 23:20:03
Mārtiņš |
Zeitgeist [87.236.199.73] |
# Iesūtīts: 2010.01.16 00:15:49
Mārtiņš
sieviešu ordinēšanu ir inicializējis tas pats gars, kas homoseksuālistu atzišanu. Proti, ka tie bīskapi, kas ordinēja tās pāris sievietes to darīja ļaunā gara vadīti.
Ļauna vai neļauna, bet viena gara vadīti, un tā gara vārds ir der Zeitgeist (laikmeta gars). |
Merlins  |
# Iesūtīts: 2010.01.16 00:29:50
Aigard
"tad katrai baznīcai (draudzei) ir vara un tiesības pašai ordinēt kalpotājus ar vārdu un sakramentu.
Bet īstu baznīcu Luters AS 67 definē bībeliski: „kur divi vai trīs ir manā vārdā kopā, tur Es esmu viņu vidū”.
Tātad, savelkot visu kopā: teiksim, Goliševas draudzē kalpo mācītājs, ko ordinējis bīskaps un atsūtījusi virsvalde. Visi būtu vairāk vai mazāk mierā, bet diviem vai trim brāļiem no draudzes vidus šķiet, ka tur viens krietns, kristīgs brālis būtu labāks mācītājs. Tā kā bīskaps viņu tāpat vien neordinē, šie divi vai trīs brāļi sanāk kopā Jēzus vārdā, izveidodami īsto baznīcu, kam ir vara ordinēt kalpotājus ar vārdu un sakramentu un ordinē viņu. Un viņš tagad ir rite vocatus.
|
Aivars Lapšāns |
# Iesūtīts: 2010.01.16 01:01:14
Merlins
Garām. Runa ir par draudzēm , kurām vajag mācītāju , vai kā Luters saka draudzes svarīgo uzdevumu veikšanai... piem. vakarēdiena dalīšana , kristīšana....kurām nav šāda cilvēka un konsistorija nevar tādu draudzei iedot . Tad draudzei ir tiesības veikt Jēzus iestādīto rituālu - vakarēdienu. To draudzei neviens nedrīkst liegt. Ja konsistorija piedāvā kādu cilvēku draudzei, ja tā to prasa , tad tai draudzei ir tiesības šo cilvēku pieņemt , vai atraidīt, ja ir doma , ka viņš paliks kalpošanā tajā draudzē, jo , teiksim, K mūsu draudzei nebūtu nekādīgi pieņemams un jūs ja par visu varu mums viņu uzspiestu , tad tas ir pret svērto rakstu definīcijām , Luterisma pamatprincipiem un veselo saprātu pat pagānu vidū , kur despots var mierīgi ar konsistorijas svētību izputināt draudzi. Un apvainot draudzi , ka tā nemāk būt pazemīga. Draudze var būt pazemīga tikai un vienīgi J;ēzus priekšā ar Svētiem rakstiem kā aizsardzības ieročiem.
Tāpēc risinājums ir tikai un vienīgi atgriešanās pie kristietības pamatprasības - ja gribi būt augstākais , tad tev ir jākalpo draudzēm pie šo draudžu vajadzībām . Tādā veidā izbeigsies gadu gadiem kurinātā neiecietība, kas ir mākslīgi radīta. Kāda Tev starpība , kas ierodas kalpot uz Straupi? Lai tak tā draudze meklē sev mācītāju. Tu vari piedāvāt , bet nekādā gadījumā pārmest , ka jūs nepidāt konsistorijas rīkojumus....jums tas un tas nepatīk.... Tā nav komunistiskā partija.
Tur kur divi , vai trīs , tur formēja draudze un ir jāpriecājas līdz ar eņģeļiem un mīlestībā jāpalīdz tai draudzei, lai tā kļūtu par spēcīgu vienību. Jebkāda netaktiska invāzija no augšas skumdina Dievu. Un draudze garā šīs Dieva skumjas izjūt un sāk protestēt. Ja Tu mīlestībā neproti lietas kārtot , tad Tev vienkārši ir jāiet no augstā amata prom uz kādu draudzi un vienkārši jākalpo pie tādiem uzdevumiem , kurus vari veikt.
Lelb ir Dieva inspirēta draudze un tomēr jāpadomā , ka saplūšana ar katolicismu nav pieļaujama, jo arī lutera rakstus var sasaistīt ar Vatikāna teoloģiju , ja labi grib. Domāju , ka Tu esi meistars uz šito. Piedod. Bet es vairs neko Tev nerakstīšu , tā kā vari izteikties . labāk , ka ne. Mums rīt bēres. Ēriks miris. Tieši tas vecais vīrs , kuru B nespēja iespaidot un pierunāt uz draudzes nodevību. |
redaktors |
# Labojis redaktors: 2010.01.16 01:41:52
Lietotājam ar pseidonīmu Marija [90.130.161.62] tiek izteikts brīdinājums par foruma lietošanas noteikumu pārkāpumu.
Par atkārtotiem pārkāpumiem Jums var tikt liegta pieeja forumam. |
Haw-wa [78.84.2.55] |
# Iesūtīts: 2010.01.16 09:53:33
Ivo Pavlovičs LELB sasodīti nēertais "sieviešu jautājums" nav tikai 2 ordinētu mācītāju un 1 palīgmācītājas jeb kā tu saki "gadijumu" jautājums. Tas ir vēl vismaz 7 evanģēlistu un kapelānu jautājums, 8 sieviešu teoloģu jautājums, kuras līdz deviņdesmito gadu beigām kalpoja LELB kā ordinētas diakones, komandētas teoloģijas studentes, pirmajos gados iesvētītas evanģēlistes, kuras pamazām pa šiem gadiem ir aizgājušas projām no savas kalpošanas LELB citās jomās, kur viņu dāvanas tiek novērtētas un sievietes pašcieņa netiek nomelnota. Tas ir arī to 9 un vairāk Latvijas meiteņu jautājums, kas kādreiz kalpoja vai varēja kalpot LELB, bet pēdējos 14 gados ir emigrējušas un kalpo LELBāL un viņu kalpošana ir svētīta. Tas ir arī 2 LELBāL ordinētas mācītāju jautājums, kas atgriezušās dzimtenē, taču nav uzņemtas LELB. Tas ir arī to LELBāL latviešu sieviešu mācītāju jautājums, kas ir gatavas |
Haw-wa [78.84.2.55] |
# Iesūtīts: 2010.01.16 09:56:18
kalpot savā senču zemē, bet LELB viņām nav vietas. Tās ir LU TF studentes, kas studējot pat neuzdrošinas sapņot par pilnvērtīgu kalpošanu LELB. Tas ir stāsts par cilvēkresursiem, kuri Latvijā ir taču pāri pārēm. |
Jānis Kalniņš  |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2010.01.16 11:55:50
Haw-wa [78.84.2.55]
Un ne tikai -SO jautājums iet pāri tikai dzimumu lietai, tas ir jautājums par ordinācijas izpratni LELB, kā jau tas te diskusijās skaidri redzams; tāpat tas ir jautājums arī par sv. Vakarēdiena konsekrēšanu - man tā prakse, ka evaģēlisti, to starpā arī sievietes staipa apkārt konsekrētos elementus, ir pilnīgi nepieņemama; tas nozīmē pilnīgu Romas katoļu doktrīnas ieviesšanu LELB praksē.
Citiem vārdiem sakot - te mums ir ļoti nopietns jautājums par atkāpšanos no evaņģēliskajiem pamatiem un atgriešanos "mātes Romas klēpī". |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2010.01.16 12:00:09
Merlins
Tavs iebildums ir izcils demagoģijas piemērs, mēģinājums aiziet no lietas būtības; Tā ir tipiska funkcionāriska atrakstīšanās, kura nav vērsta uz lietu sakārtošanu un noskaidrošanu, bet gan uz administratīvās varas uzturēšanu un stiprināšanu. Lapšāns tev ļoti lai pēc būtības atbildēja.
Tikai kāpēc gan mūsu "augšgals" izliekas nedzirdam un nesaprotam elementāras lietas? |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2010.01.16 12:33:49
Aigard
Feministu agresiju un invāziju baznīcā bieži vien izraisa samērā aprobežota, evaņģēlija garam sveša "tēvaiņu teoloģija", kas savas domas un izteikto mizogīniju pārsteidzīgi mēdz pasludināt par Dieva domām.
Domāju, šīs lietas konteksts sen ir pārstājis būt-sieviešu atbrīvošanās kustība pret "baisiem tēvaiņiem", drīzāk tā jau ir ortodoksi domājošu teologu reakcija uz tamlīdzīgām feministu "teoloģijas" baznīcās jau ienestajām problēmām īpaši tur, kur šis raugs vēl nav padarījis savu darbu neatgriezeniski.
Merlins, Tātad, savelkot visu kopā: teiksim, Goliševas draudzē kalpo mācītājs, ko ordinējis bīskaps un atsūtījusi virsvalde. Visi būtu vairāk vai mazāk mierā, bet diviem vai trim brāļiem no draudzes vidus šķiet, ka tur viens krietns, kristīgs brālis būtu labāks mācītājs. Tā kā bīskaps viņu tāpat vien neordinē, šie divi vai trīs brāļi sanāk kopā Jēzus vārdā, izveidodami īsto baznīcu, kam ir vara ordinēt kalpotājus ar vārdu un sakramentu un ordinē viņu. Un viņš tagad ir rite vocatus.
Gribu tev pajautāt, vai praksē šādi gadījumi bieži notiek?
P.S.Tomēr senāk mūsu senču baznīca skatījās uz līdzīgām norisēm ne tik formāli - neatceros, Saldū (vai Jelgavā) daļa draudzes atdalījās no esošās draudzes, jo vecais draudzes mācītājs knapi parunāt esot varējis.
Nodibināja jaunu draudzi, aicināja mācītāju , uzcēla dievnamu un arī baznīcas vadība nesaskatīja baisu problēmu šādā situācijā.
Vai arī brāļu draudžu kustība, arī viena tās daļa bija integrēta esošajā luterāņu baznīcā. Neskatoties uz to, ka šī kustība bija diezgan opozicionāra institucionālajai baznīcai.
Bet atceros gadījumu ne tik senā baznīcas vēstures posmā, kur līdzīgā situācijā Jelgavā līdzīgi izveidojusies draudze iekļāvās citā ekleziālā kopībā, jo viņai vnk neatsūtīja mācītāju, kuru viņi lūdza priekš sevis. Pat ne konkrētu cilvēku.
Pastorāla gudrība tomēr ir novērst vai atrisināt tamlīdzīgas shizmas.
Pareizticīgajiem ir tāda `ikonomijas` mācība, kas vēl prasa savu precīzu definīciju latviskā vidē, proti, ja rīkojoties pēc priekšrakstiem sagaidāms rezultāts, kas sevī nes mazāku garīgu labumu ( vai pat ļaunumu ) konkrētā situācijā, tad labāk rīkoties citādāk, lai iegūtu lielāku garīgu labumu.
Un baznīcas vienotība ir , neapšaubāmi, lielāks labums.
Savelkot kopā - bīskapu kalpošana kā reiz ir šādai vienotībai patiesībā, vai ne!
|
-Jona-  |
# Labojis -Jona-: 2010.01.16 12:47:07
dažus komentārus te lasot...
- nedomāju, ka vajag viennozīmīgi vienmēr nolikt Romu, kurai viss tik nepareizi, nu tik nepareizi...
ja kas, arī Debesīs ir visstingrākā hierarhija, modelis kā tāds ir arī vienīgais jau no iesākuma pareizais - TUR nekad neviens, kurš attīstībā zemāks/jaunāks/dumjāks, nemācīs otru, lielāku par sevi.
nelaime tikai ka te, uz zemes, diemžēl augstos posteņos ne tuvu ne vienmēr nonāk tie vis tie garīgākie, un attiecīgi tad nu seko mūsu visu neizpratne par dīvainiem lēmumiem un izdarībām.. (tas attiecas arī uz Romu, ja kas)
bet hierarhijas princips kā tāds tur ņe pričom.
(mazliet offtops, bet tomēr..) |
Merlins |
# Iesūtīts: 2010.01.16 13:21:45
-Jona-
seko mūsu visu neizpratne par dīvainiem lēmumiem un izdarībām..
Tā "mūsu visu" neizpratne par "dīvainiem" lēmumiem jau bieži seko ne tikai hierarhu negarīgumam, bet arī "mūsu visu" mazinformētībai. |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2010.01.16 13:27:39
Merlins
ai, es to nemaz nedomāju kā bočku, īpaši nabaga LELBas hierarhiem uzveltu
man tik tāds stabils niķis (jau kopš pamatskolas laikiem) aizlikt labu vārdu par katru, ko, manuprāt, nu jau par daudz apbižo. 
|
Haw-wa [78.84.2.55] |
# Iesūtīts: 2010.01.16 13:37:03
indriķis Domāju, šīs lietas konteksts sen ir pārstājis būt-sieviešu atbrīvošanās kustība pret "baisiem tēvaiņiem", drīzāk tā jau ir ortodoksi domājošu teologu reakcija uz tamlīdzīgām feministu "teoloģijas" baznīcās jau ienestajām problēmāmi Ja tu runā par kādu apstraktu vietu, tad varbūt tev taisnība, lielākā daļa Rietumu cvilizācijas dzīvo post-feminisma ērā, bet ja runājam par konkrētu LELB situāciju, tad 10 gadu sieviešu klusēšana par šiem jautājumiem un ļaušana visam ritēt savu gaitu ir novedusi pie "baiso tēvaiņu" TEOLOĢIJAS uzvaras gājien triumfa 11.novembra mācītāju konferencē, kas atsviež atpakaļ 4-6.gs. pie baznīctēvu uzskatiem ar visām dekorācijām. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.01.16 15:44:25
HAW-WA , l ielākā daļa Rietumu cvilizācijas dzīvo post-feminisma ērā, bet ja runājam par konkrētu LELB situāciju, tad 10 gadu sieviešu klusēšana par šiem jautājumiem un ļaušana visam ritēt savu gaitu ir novedusi pie "baiso tēvaiņu" TEOLOĢIJAS uzvaras gājien triumfa 11.novembra mācītāju konferencē, kas atsviež atpakaļ 4-6.gs. pie baznīctēvu uzskatiem ar visām dekorācijām.
Tāpēc jau es +Jāni cienu, jo viņš uzdrīkstējās mest izaicinājumu Zeigeist - post-feminisma ērai. Man ir simpātiski tie , kas met izaicinājumu, ja runa ir par taisnu un biblisku lietu.
Un kāpēc gan lai feministu teoloģes runātu dievbijīgu, tam Kungam un Baznīcai kalpojošu sieviešu - diakonijas darbinieču, kapelāņu u.c. vārdā. Ja pēdējo kalpošana ir leģitīma sakaņā ar Svētajiem Rakstiem, tad feminisma teoloģija pati par sevi ir POST "teoloģija".
Bet baznīctēvi ir normāli veči, viņu laikā bij gan evaņģēliska teoloģija, gan normāla draudzes aicinājuma izpratne.
Lai gan viena otra no viņiem izteikumi par daiļo dzimumu ir - maigi izsakoties, stulbi. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.01.16 15:47:14
Izskatās, ka labi uzstādīta Aigara līnija te atkal tiek tīšuprāt blakustēmās šķīdināta. Bailēs no ļaunā kongregacionālisma tiek veidota vīzija par trim draudzes šķeltniekiem, kas nu savu mācītāju ordinēs un jaunu sektu taisīs. Lūdzu uztvert to kā mazu provokāciju, bet, vai tad, ja Goliševas draudzes Pēteri nomainam ar Doma draudzes Jāni, tas modelis ar kaut ko diži ir pārāks? Vai tās ir kādas unikālas biostrāvas, kas piemīt Doma draudzes locekļiem, kas garantē pareizi ordināciju vai kā?
Beigu beigās, mēs atgriezīsimies sākumpunktā, uz ko jau Aigars norādīja, ka ordinācija ir nevis atsevišķu personu, bet draudzes aicinājums. Jā, arī bīskapa leģitimitāte un pilnvaras nāk nevis no paša personības, bet no Kristus draudzes, šī vārda plašākajā nozīmē, cik atceros no skaidrojumiem, kāpēc gan tā `apustuliskā sukcesija` kaut ko nozīmē. Jā, iespējams var būt tehniski dažādi risinājumi, sākot ar apustuļu darbos aprakstīto visas baznīcas kopā nākšanu un vēl ložu vilkšanu, var lēmuma pieņemšanā iesaistīt arī teoloģiskus mācībspēkus, ordinācijas komisiju, kaimiņu mācītājus, prāvestus, pat kaimiņvalsts bīskapus, bet būtība no tā nemainīsies - ordinācija būs no draudzes izrietošs statuss. Un tad nu atliek vien noskaidrot, ar ko ordinēts kristietis atšķiras no neordinēta, ko mēs paši saprotam ar ordināciju, un kuras no Sv. Rakstos minētajām kalpošanām ir rezervētas ekskluzīvi ordinētām personām. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.01.16 16:05:00
Aivar, tā viņš ir. Paturot prātā, ka kandidāta pieņemšana ir draudzes aicinājums. Viss atkarīgs no draudzes galavārda. Protams, ja rēķinās ar draudzi tās konkrētajā formātā.
(Lai gan noteikti ir gadījumi, kad draudzes jāmāca akceptēt tos, kas viņiem atsūtīti kalpot un atsevišķu ietekmīgu draudzes locekļu kaprīzēm, simpātijām un antipātijām nedrīkst ļaut kļūt par izšķirošu faktoru).
Un arī te - to, ko neakceptē vienā draudzē, var akceptēt citā. Pats atceros puisi, kurš gribēja kādā esošas draudzes dievnamā nodibināt otru draudzi, kurā pats būtu mācītājs ( manuprāt, ar bīskapa un konsistorijas akceptu ) , bet draudze pateica - nē.
Nu viņš laikam Īrijā visai veiksmīgi misionē.
Svarīgi - pēc iespējas korektāk un pastorāli iejūtīgi izšķirt ar aicinājuma problemātiku saistītus gadījumus.
Tipa, ja draudze nāk ar savu ierosinājumu, nenoraidīt to kā `augšām` a priori nepieņemamu.
Draudzes ir diezgan jūtīgas pret to interešu ignorēšanu šai jautājumā.
Vai arī ja mācītājs nāk ar savu iniciatīvu un ierosinājumu, nenoraidīt to pēc šī paša principa.
Un vienmēr paliek jautājums - kā savienot luteriskos ideālus par aicinājumu ar baznīcas dzīves realitāti. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
