ziemasvilks 
|
Iesūtīts:
2009.12.16 11:20:52
Turpinam sarunu. Iepriekšējās diskusijas beigas šeit - 51. lapa un 52. lapa. Runājam par tēmu,jā? |
|
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.01.12 22:39:41
Jošs Mulders Man ir apnicis lasīt tavus tekstus bez garumzīmēm.
Nelasi! |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.01.12 23:03:01
Aivars Lapšāns
Zini, Dievs ir sacījis:
Mateja 12:7 Bet, kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, - tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.
2. Timotejam 2:24 bet mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem, izveicīgam mācīšanā un panest ļaunumu,
25 tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus - varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas,
|
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2010.01.13 00:49:21
Interesanti Haw-wa, tāpat Aivars sarakstīja te veselu rindu pat šokējošu piemēru no Baznīcas vēstures, gana daudz netaisnību un pārestību, gana arī to kā sievietes ir kalpojušas, bet tas negūst lielu atbalsi diskusijā. Plus, kur vēl paliek sievietes favorītes (mātes, meitas, bērnības draudzenes, liktenīgās sievietes utt.) par ko kanoni klusē un mūžīgi klusēs. 
Laikam jau Sīmeana teiktais Marijai "un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, lai daudzu siržu domas nāktu zināmas" (lk.2:35), kopumā arī pravietiski piesaka šodienas jauno ievu lomu un vietu, kas parāda daudzu vīru sirdis!  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.01.13 08:06:28
Raimonds
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka attiecīgo Rakstu vietu daļa interpretu uzskata, ka būtu pareizi tulkot - "Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī (un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies), lai daudz siržu domas nāktu zināmas." |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.01.13 10:28:09
Aivars
Neslikti, pat ļoti loģiski šādi - iekavās ir skaidrot (kurš tā skaidro?), nekā citas t.sk.Hironīma, Augustīna uc. autoratīvu Baznīcas tēvu interpretācijas, kuri vairāk bija nocīnījušies aizstāvot kādus atsevišķus teoloģiskus principus. Šinī gadījumā šajā diskusijā parādās, ka kaut kur savā būtībā mēs arī līdzīgi domājam pie SO, centrā liekot kādus atsevišķus teoloģiskus principus, ieskatus, kas var vai nevar atbilst radīšanas, pestīšanas, kalpošanas amata teoloģijai utt. un ar tiem nocīnoties? Tad jau labāk vajag nodarboties ar matemātiku un ģeometriju nekā ar teoloģiju!
Jo galu galā, vai arī Jēzus ienākšana pasaulē nav pilna paradoksu? Līdzīgi kā šīs svētdienas Ev-ja perikope - Kāzas Kānā. Nedaudz pārfrazējot Aleksandru B., vai nevar sacīt, ka pati Kristus inkarnācijas heiristika ir pilna paradoksu? Var jau palikt eksagēzē kāda viena teoloģiska virziena ieskatos, bet tas ir palikt pie puspatiesības. |
Aivars Lapšāns  |
# Labojis Aivars Lapšāns: 2010.01.13 10:29:26
Aivars
Jā , Aivar, nepienākas ķildoties. Pinīgi pareiz. Bet tas kurš aizstāv mazāko no barbara , nepieder pie strīdnieka.
Kā Tu domā, vai mums vīriem ir jārīkojas taisnībā? Vai mums nav mazākais jāaizstāv kā Jēzus? Vai Stefans ir pozitīvais Bībeles varonis?
Bībele māca , ka ne tikai ar lēnprātību , bet arī ar bargu vārdu jāmāca pretinieks. ,, Es Tevi izspļaušu,, ir pielietojams piem. Bībeles stundā lēnīgi, bet to var izmantot arī pret despotu draudzē.
Mēs par kaut ko cīnāmies. Bet pirmais būtu - brālība, iecietība, iejūtība....Jā mēs pie despota durvīm pienaglosim Kor. 13. , lai viņš to redz katru dienu , tāpat viņš to uztvers kā pamācību citiem ik dienā, ne sev. Ja kāds pie viņa griezīsies - mūsu draudzē nav mīlestības viņš tādam atcirtīs - tas nozīmē , ka tevī pirmajā nav mīlestības, esi pazemīga, lūdz Dievu....un tā draudze lēnām izputēs jo kad despots runā par mīlestību , tad pavasarī lapas krīt aiz kauna.... |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2010.01.13 11:20:10
Raimonds, tavs komentārs katalizēja kādas domas izklāstu
Ja nemaldos, tad ne tikai VD, bet arī JD oriģināls ir pierakstīts bez mūsdienās pierastajām pieturzīmēm, līdz ar to visnotaļ loģiska ir sākotnējā teksta papildināšana ne tikai ar punktiem un komatiem, bet arī ar iekavām.
Attiecībā par semītu valodās pierakstīto VD šo situācija vēl vairāk pastiprina fakts, ka tur dēļ vēl ierobežotākas gramatikas un ortogrāfijas (tikai līdzskaņi) pat paši vārdi nav uzrakstīti ne tuvu tik precīzi kā mēs esam paraduši tos lasīt savos Rakstu tulkojumos.
Secinot var teikt, ka šodien mūsu problēma ir apstāklī, ka rakstīto tekstu esam paraduši tvert burtiski, un tā jēgu izlobīt no burtiskas interpretācijas, lai gan oriģināls ir radīts tā laika interpretatīvās rakstīšanas/lasīšanas kultūrā.
Tāpēc arī iepriekš rakstīju, ka tradīcijas loma mūsu uztverē ir milzīga, nenovērtējami liela, pat tiem, kuri domā, ka paši darbojas ārpus tradīciju "žņaugiem". Īstenībā mūs visus žņaudz katra personīgi (apzināti vai neapzināti) pieņemtais tradīciju komplekss, vai tajā būtu konservatīvās, vai liberālās, vai pro-sievietiskās, vai patriarhālās un neskaitāmas citas komponentes.
Izeja no šiem žņaugiem ir mācīties lasīt Rakstu garu, un šķiet, metodes var būt atkal n-tās. Vienam - rakšanās vēsturē, padziļinātā izpētē, citam - lūgšana pēc nepastarpinātas Kristus sniegtas iedvesmas, citam - meditācija.
Cik nu zinu par Baznīctēviem un arī Luteru, viņu teiktajā atrodu apstiprinājumu šai domai arī tādā formā, ka viņi ir rakstījuši, cik ļoti grūti un cik milzīgi darbu prasa kādas Rakstu grāmatas vai tikai nodaļas izlasīšana. Mums tas tagad liekas smieklīgi, jo mums izlasīt nozīmē pliku "izlasīt", bet viņiem tas nozīmēja "izlasīt, saprast, kārtīgi saprast", t.i., veikt personīgu šī teksta interpretāciju, burtus un vārdus pārvēšot domās, idejās.
Aigard nedaudz iepriekš uzsktāmi demonstrēja, cik ļoti ideja ir pakļauta tās autora videi.
Un, lai dramatizētu situāciju, pateikšu, ka valoda, kurā mēs sazināmies ir absolūts tradīcijai pakļauts produkts, sākot ar tās apgūšanu bērnībā, transformāciju mūsu dzīves laikā, un šī rezultātu nodošanu nākamajām paaudzēm - bet pašu pārveides procesu, nedz arī atšķirību mēs neredzam. Tamdēļ jābūt uzmanīgiem ar šaurām kategoriskām interpretācijām, jo pastāv liela iespēja, ka mūsu rīcībā ne tuvu nav visa informācijai.
Tomēr risinājums ir: vienmēr lūgt Rakstu autora palīdzību izlasīt Rakstos to, kas tur ir rakstīts |
Nerunīgais  |
# Iesūtīts: 2010.01.13 11:35:30
Hawwa, tavi smagie argumenti - bija ,,1) Pestīšanas vēsture, kas iesākas ar radīšanas stāstu un grēkā krišanas stāstu. 2) Dieva bilde - Jēzus kā pieaudzis vīrietis, kas pārkāpjot savus kultūras un tradīciju un likumu nosacījumus, runā, māca uzrunā sievieti kā Dieva līdzībā radītu cilvēku (Samariete, ar akmeņiem nomētājamā grēciniece, Marija Lācarusa māsa), kurš pieņem sievietes sekotājas (Marija Magdalēna, Kleopa, utt.), kurš uztic augšāmcelšanā vēsti sievietēm, tādām, kādas viņas ir, uzticamas jebkādos apstākļos, tai skatā pie krusta; 3) Eshatoloģija, kas sākas šeit un tagad.,,
Manējie pagaidu argumenti pret SO nāk
1.no Rakstiem - jo īpaši Pa`vila teiktaja,
2. Jēzus 12 apustuļu izvēlē, Pāvila ka`pagānu apstuļa izvēlē
3.cieņas pret iepriekšējo paaudžu ,,vecajiem,,, kas tik ļoti nerāvās dekonstruēt simbolisko līdz iespējamam līmenim,
4. No šībrīža mana skatījuma par vīrišķības degradāciju, dzimumu negatīvo unifikāciju
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.01.13 11:41:21
Raimonds
Tiesa, šampanieša vanna ne tuvu nestāv pilnām ēdnīcas izlietnēm ar tieksim kādu "1945 Chateau Mouton-Rothschild Jeroboam"
Ekstrevaganta kāzu dāvana, un noformēta visnegaidītākajā veidā, nepavisam kā pieņemts pie kristiešiem, kas zina, kādas ir sabiedrības normas un cik daudz vīna kristīgi svinētāji var atļauties Vēl tikai vajadzēja kādam Jūdam atkal aprēķināt, par cik to būtu varējuši notirgot un kādas sociālas programmas attīstīt |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.01.13 11:49:12
Mārtiņš
Ar to VD senebreeju līdzskaņu būšanu nav tik traki. Gana precīzi tā ir lasāma, jo tie paši līdzskaņi darbības vārdā parāda gan darbības autoru gan darbības adresātu, pat precīzāk nekā modernajās valodās.
Bet nu pie visādām punktuācijām Bībeles tekstā gan ir vērts pieiet uzmanīgāk, pētot oriģinālteksta izteiksmi. Šai sakarā jau minēju arī vienu teoriju, kas saistās ar šo pašu nelaimīgo SO jautājumu - iespējams, ka Pāvils 1. Korintiešiem citē kādu draudzē izplatītu viedokli, kā ne visai pamatotu, bet mēs to esot raduši uztvert, kā Pāvila paša vārdus. Par labu tam, ka tas esot citāts, ar ko Pāvils polemizē, runājot tas, ka citur, viņš nepiesauc bauslību, nepieminot uzreiz arī konkrētu Rakstu tekstu. Protams, tā ir tikai teorija, bet iespējams jautājumu vērts papētīt. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2010.01.13 12:16:33
Aivars
Paldies par ierosmi svētdienai!
Brīžam esmu iedomājies, ka varbūt vienu foruma lapu var veltīt nākamās svētdienas Rakstu vietu eksagēzei, norādēm vai vienkārši idejām.
Patiesībā Lk.2:35 ir tik daudz pieminēts un dažādi interpretēts, šķiet ko nu vairs tur piebilst, bet redz, pamainām tikai teikuma sintaksi! Šobrīd, protams, RKB šo Rakstu vietu interpretē marioloģiski. Viņi lielā mērā uz sievieti skatās kontekstā ar Marijas kultam raksturīgo dievbijību. Un grūti pateikt, ja pateoloģizētu šajā virzienā, kādas pārdomas tas forumā lasītājos raisītu. Piemēram, Marija, kā visu priesteru un bīskapu māte utt. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.01.13 12:24:39
Mārtiņš
Tu uzjundī veselu teoloģisko problēmu loku. Bet tas ir tas ko Aivars atkārtoti norādījis - atgriezties pie Rakstiem. Bet atgriezties tādā veidā, lai nenoslīgtu akadēmiskos strīdos, kas nav nemaz tik grūti izdarāms, bet pie skaidrības saskaņā ar ticības mēru . (Rom.12:3) Patiesībai piemīt kaut kas, ko var saistīt ar garīgu apgaismību. |
-Jona-  |
# Iesūtīts: 2010.01.13 13:43:36
Raimonds RKB šo Rakstu vietu interpretē marioloģiski. Viņi lielā mērā uz sievieti skatās kontekstā ar Marijas kultam raksturīgo dievbijību.
nja, te reiz jautāja - nez kāpēc gan katolietes/pareizticīgās tā neraujas uz šo SO?
nu tātad kaut kur pret sievieti izturas ar lielāku pienākošos cieņu, kā rezultātā viņas acīmredzot arī jūtas gana piepildītas.
šī marioloģija neatbild uz tēmas jautājumu, tomēr kaut ko paskaidro gan...
un ja vēl atceramies tēmu, kur daudzi brīnījās, nu kāpēc gan mums aizmirsta JMarijas pasludināšanas atzīmēšana...?
http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&rid=3&id=1916
, tad šis tas noskaidrojas vēl vairāk..
|
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.01.13 14:04:35
-Jona-
Tu esi labi sajutusi zemtekstus.
Tam līdzi nāk milzīgs sievietes-mātes kultūrvēsturiskais fons. Kur daudzas tēmas mums vienkārši ir Tabu. Līdzīgi kā palaidņi puikas jūt nepārtrauktu vainas sajūtu pret savām mammām. Kuras ir savu ģimeņu patroneses un primadonnas, un pēc patikas groza sava klana puiku prātus un sirdis. |
Haw-wa [78.84.31.113] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 14:19:19
Ja paņem kādulabu psiholoģisku grāmatu rokā, kas diskutē par sieviešķā nozīmi vīrieša dzīvē, tad tur sieviškais tiek uzskaitīts šādi: māte reālā, mātes arhetips un mātes koplekss; māsa; anima; sieva; meita; sofija; hetēra; draudzība. Tālāk tiek analizēts, kas noteik, kad šie tēli tiek sajaukti, kad vīrietis šos tēlus neatpazīst un jauc. Liela daļa vīrieša dzīves, līdz 45 gadu vecumam paiet noskaidrojot kas ir kas viņa dzīvē, tēlaini notiek kauja ar pūķi. Visnāvējošakais vīrietim ir animas un mātes tēla un mātes kompleksa sajaukums, nomāktība, pesimisms, depresija ir to izpausmes. Sofijas un sievas, sofijas un draudzības sajaukumi varbūt visauglīgākie, lai kopīgi radītu tai skaitā garīgas vērtības, bet labāk, ja iemācās atšķirt un uztvert tīras šo tēlu formas. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.01.13 14:27:49
Haw-wa [78.84.31.113]
Nu gan nodevi! Kauja ar pūķi! Tad skaidrs, kādēļ ir nepieciešamība to SO apkarot, kamēr vēl nav izšķīlusies , savādāk nāvējošais mātes tēls jamo sterilu Baznīcā padarīs Tu gribi teikt, ka pretestība SO ir pašsaglabāšanās instinkts? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.01.13 14:43:43
Haw-wa [78.84.31.113]
Marioloģija parāda, kā mitoloģizējot sievieti un visu kas ar sieviško saistīts, bet tā nodalot no vīru spēlēm. Lai gan baznīcas vēsture ir raibu raibā. Savukārt modernā sieviete ir pierādījusi sevi gana kā lietišķu un cilvēcisku kolēģi. Ne tikai māti, sievu un meitu. Nedaudz šī mitoloģiskā domāšana līdzinās tam, kas notika Afganistānā ar paranžām. |
Haw-wa [78.84.31.113] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 14:51:06
Aivars Tu gribi teikt, ka pretestība SO ir pašsaglabāšanās instinkts? Nu jā, priekš tiem, kas jauc mātes tēlu vai mātes kompleksu ar animu. Bet, tā kauja jau ir zaudēta, ja rezultātā šie tēli neatdalās. Rezultāts ir, kā raksta grāmatas autors, radošā spēja, dzīvība vīrīetī tiek nomākta. |
Haw-wa [78.84.31.113] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 15:01:32
Autors definē katru no šīm izpausmēm jeb tēliem - Marija varbūt ir vistuvāk mātes arhetipam, kas tiek asociēts ar dabu, ar gaisu, ūdeni, visu dzīvo un cēlo, kas apkārt. Mātes komplekss tie asociēts ar regresu, ar atsacīšanos iziet pieaugušo pasaule, komunicēt ar pasauli kā bērnam es, man, mans. Autors raksta, ka vīrieša dzīves vidējās trešdaļas uzdevums ir pāriet no mātes kompleksa uz mātes arhetipu, lai varētu darīt vīrieša darbus, tālāk veidot attiecības ar pasauli un citiem cilvēkiem. Katra nepilnība šajā tapšanas procesā ir plaisa bruņinieka bruņās, kas var būt viņam ievainojoša. |
Haw-wa [78.84.31.113] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 15:33:13
Kad vīrietis ir gatavs ielūkoties reālajā pasaulē, kad izcīnīdams pūķa kaujas un iepazīdams mātes arhetipa majestātiskumu ir gatavs uzvarēt mātes kompleksu, pirmais kas viņam var palīdzēt ir viņa māsa. Māsa ir viņa kompanjons, draugs, arī konkurete, bet iesvētītāja sievišķības mistērijā. Māsa palīdz atdalīt mātes kompleksu un animu. Anima ir iedvesma, mistērija, apziņas daļa, iekšējā pieredze vīrietī, dvēseles aspekts, kas nav projecējama citās sievietēs. Sieva ir konkrēts dzīvs cilvēks, ar kuru veidot attiecības. Vīrieša attiecībās ar sievu visbiežāk izpaužas viņa psihē esošie tēlu sajaukumi. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
