ziemasvilks 
|
Iesūtīts:
2009.12.16 11:20:52
Turpinam sarunu. Iepriekšējās diskusijas beigas šeit - 51. lapa un 52. lapa. Runājam par tēmu,jā? |
|
Haw-wa [78.84.31.113] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 15:36:43
Meita arī ir reāls cilvēks, attiecības ar meitu pamatos ir jo vienkāršakas, jo labākas- rūpes, drošība, atbalsts, ievešana sabiedīrbā. Atdošana citam, ir visgrūtākais. Ja tēvs pareizos līmeņos ir izdzīvojis savus sievieškos aspektus, tad viņa un meitas attiečibas vienmēr ir svaiguma un dabiska prieka pilnas.
|
Haw-wa [78.84.31.113] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 15:43:31
Sofija ir dieviete, sievišķā aspekta dziļumi, kurai var tuvoties tikai tas, kurš pelnījis ielūkoties dziļumos. Sofija ir neptvermi plaša, bezpersoniska, ap viņu vienmēr mirdz senatnīguma aura. Viņa izstaro gudrību, maigu sildošu cilvēcīgu gaismu. Viņa ir visu sievišķo tikumu sakopojums un parādās tikai tam vīrietim, kurš ir spējīgs uz tādu sintēzi, kas nesajauc visus aspektus vienā mudžeklī. Kad vīrietis dzīvē sasniedzis tādu robežu, kad ir spējīgs uz sintēzi, viņš var paļauties uz Sofijas ģēniju. sofija ir savienotāja, kas mīkstina vīrišķības skarbo kontrastainību un piešķir cilvēcību un no zemes dzimušo gudrību. sofijas gaismā viss šķiet iespējams tepat uz zemes. |
Haw-wa [78.84.31.113] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 15:46:14
Vai man turpināt? |
Haw-wa [78.84.31.113] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 15:48:22
Grāmata starp citu domāta arī mācītājiem. |
Haw-wa [78.84.31.113] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 15:57:27
Hetēra ir aspekts, kas ir visizteiktāks kāda tipa sievietēs, bet piemītošs visām sievietēm. sarunu partnere. Sievietes hetērskās īpašības var būt vērtīgas citiem, bet bieži apdraud viņas pašas personisko eksistenci. Bieži vien viņas neapreces, jo nespēj sevi veltīt pavisam vienkāršai sievietes dzīvei. Un pēdējais tēls draudzene. Visgrūtākās, taču iespējamas, ja iepriekš ir nobriedušas vīrieša un viņa sievišķo aspektu attiecības. Draudzenes un sofijas tēli ir vislīdzīgākie, tādēļ to sajaukums nes vismazāko ļaunumu. Gudri ir tie vīrieši un sievietes, kas spēj sasniegt debesis un vienlaicīgi saglabāt vēsu prātu un piešķirt formas, kas ir to spēka vērtas. tā beidzas šī grāmata, kuras autors Roberts A. Džons, pārstāv junga skolu un sarakstījis daudzas citas grāmatas par šo tēmu. |
artur [86.181.80.34] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 16:00:25
Kauja ar pūķi jau iet ceturtās diskusijas garumā! Turklāt jāpierāda cik tas pūķis liels un briesmīgs, ka tūliņ pārņems visu pasauli un mūs arī apēdīs. Tāpēc mēs esam tik lieli varoņi, ka stājamies tam pretī. Cīņa ir turpat vai globāla. |
Haw-wa [78.84.31.113] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 16:08:30
Bet nu autors protams vēl runā par katra tēla sajaukumu vienam ar otru vīrieša apziņā un sekām, bet es jau te nevaru atreferēt visu grāmatu. |
Haw-wa [78.84.31.113] |
# Iesūtīts: 2010.01.13 16:20:25
SO jautājuma sakarā varētu sacīt, ka bez reālās mātes tēla, mātes kompleksa, sievas, meitas, kas ir ģimenes sistēmai vairāk noderīgi, ir vēl tādi tēli kā mātes arhetips, māsa, draudzene, sofija, kas manuprāt var būt tīri noderīgi iztēlojoties ordinētas sievietes kā kolēģes noderīgumu. |
Nerunīgais  |
# Iesūtīts: 2010.01.13 16:38:24
Paldies Hawwai par gramatas atreferejumu - vismaz laba parmaina diskusijaa.
Tomer te ir un paliek vienmer grutais jautajums - kaa no psiholigijas parmest laipu uz morali... - un no taas savukart - tikt uz SO? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.01.13 20:19:51
Haw-wa [78.84.31.113]
Nu ir laiks palasīt. Paldies, tiešām interesants pārstāsts. Tā gan, protams, atkal ir vesela tēma, kas varbūt tik tieši nesaistās ar Sv. Rakstos lasāmo, bet kā Tu saredzi šo simbolisko tēlu kontekstā, kura konkrēti varētu būt tā sievietes- mācītājas konstrukcija, un kādas dziedinošas pārmaiņas vai apdraudējumus tā varētu radīt?
|
Ivo Pavlovičs  |
# Iesūtīts: 2010.01.13 22:59:24
Aigard Sveiks šaivietā! Tava ierašanās ienes jaunu pavērsienu šajā diskusijā.  |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2010.01.14 09:44:13
Jānis Kalniņš tas tokš sen ir skaidrs, ka uz Rakstu pamata nav iespējams noliegt SO!
Acīmredzot tiem, kam ar to Rakstu pamata izpratni ir tā, kā nu ir, Raksti paši par sevi ir 1.gs. paražu , tradīciju un ticējumu apkopojums, vai ne tā? Un ja pieejam Rakstiem tā, neko vairs nav iespējams apliecināt vai noliegt uz Rakstu pamata...
|
Haw-wa [78.84.2.80] |
# Iesūtīts: 2010.01.14 10:06:54
Aivars kā Tu saredzi šo simbolisko tēlu kontekstā, kura konkrēti varētu būt tā sievietes- mācītājas konstrukcija, un kādas dziedinošas pārmaiņas vai apdraudējumus tā varētu radīt? Saskaņā ar autoru, viena no kombinācijām ir mātes arhetips+draudzene, kas var būt ļoti atspirdzinoši un dziedinoši, jo mātes arhetips (nevis komplekss) ir tēls, kas atspoguļojas dabā, ievieš vitalitāti, dod gaisu, draudzene ir atbalsts, uzticamība, draudzīgs padoms. Tas varētu būt piemērots sieviete mācītājai gados attiecības ar jaunāko kolēģi, ja abi apzinās šo tēlu robežas. Esmu redzējusi kā tas funkcionē dabā, gadiem ilgi un nekas slikts nenotiek. |
Haw-wa [78.84.2.80] |
# Iesūtīts: 2010.01.14 10:18:30
Sofija+ draudzene vai māsa arī ir iedvesmojoši, tas vīrietim liek saspringt, izzināt, meklēt, piemērotas attiecības vīrieša mūža otrajā pusē, kad iestājas spēja sintezēt, kad paveras spējas skatīt gudrības dziļumus. Draudi ir tad, ja sajauc sofiju ar animu (iekšējo sievišķo daļu), tad zaudē savu identitāti. Vai sajauc sofiju ar mātes tēlu, kurš reālajā dzīvē ir bijis ļoti spēcīgs (gudrās stirpās mātes), bet māsa+sofija (drošas, līdzvērtīgas attiecības, kurās pastāv mazliet konkurence), vai draudzene+sofija (ja spēj noturēt draudzības robežas) ir iedvesmojošas. Sofija+sieva ir arī auglīga kombinācija. Sasnieguši brieduma gadus abi strādā pie kāda kopīga projekta, vai radoša darba. |
Haw-wa [78.84.2.80] |
# Iesūtīts: 2010.01.14 10:23:42
Tas galvenais princips - neputrot atšķirīgas lietas un tēlus un pieredzes. Un tas attiecas uz abiem dzimumiem attiecībās. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.01.14 10:42:37
indriķis
 Un ko tad TU lasi, kur Sv. Rakstos par SO ir runa?
Haw-wa [78.84.2.80]
Nu `Īrijas bāreņiem` tas varētu noderēt, bet varētu jau arī apcerēt, ka ir tik daudz vientuļo māšu bērnu, ka Baznīcai jādomā par tēva arhetipa iedzīvināšanu vēl vairāk, varbūt?
Es te tā, protams, bišķi spēlējos, un par Baznīcas komunikācijai nepieciešamo tēlu drīzāk uzskatu `brāli` - par ko Jēzus runā (Mateja 23:8-9) un ko apcer Henrijs Ņūvens, runājot par `nukleārā cilvēka` komunikācijas problēmām un vajadzībām "Wounded Healer".
Kopumā, gan te vakar pameditējot par to ainu, ko zīmē Roberts A. Džons, atcerējos sava diplomdarba vadītāja sacīto par tabulām, kas vienmēr ir noderīgas, bet vienmēr nepilnīgas. Pieņemu, ka RA Džons precīzi uzzīmē kategorijas, kādās viņš tver sievietes, bet atklāts paleik jautājums, vai tas tiešām uzzīmē to pareizāko ainu jebkura vīrieša pasaulsuztverē, un cik daudz uz šīm kategorijām var ko būvēt.
Gribot negribot, nākas atcerēties kādrēzējā LELB mācītāja Māra Santa apceres par vīrišķo un sievišķo etosu, kur viena no domām bija, ka kari un pēckara sindroms Latvijā radījis vidi, kurā dominējošo lomu spēlē sievietes, un vīrišķīgais etoss top kaut kā nomākts. Varbūt arī tur ir kāda taisnība. Varbūt arī valdonīgās mātes ir nospēlējušas savu lomu, kāpēc cīņa pret SO kādam kļūst vai par pašu centrālo TA artikulu. Šādai auditorijai SO varētu būt traumējoša. Bet vai arī dziedinoša? No otras puses, ir lasīts par no sliktiem tētiem vai patēviem cietušu meiteņu problēmām ar Dieva - Tēva jēdzienu, kas tikai caur Jēzus tēlu ir risināms. Varbūt ir kādas auditorijas, kur dēļ problēmām ar pieauguša vīrieša - potenciāla tēva uztveri, sieviete mācītāja ir vieglāk uztverama. Bet atkal - vai tas ir dziedinoši, vai izdabājoši?
Protams, šitā psiholoģizējot atkal no Sv. Rakstiem iznāk aizdauzīties prom. Gribētos jau atgriezties pie tiem.
Bet nu kaut kā šķiet, ka psiholoģijas teorijas var varbūt palīdzēt saprast kādus slēptus motīvus, kas šajā brīdī liek reaģēt šādi vai tādi, bet konstruktīvai programmai ar to ir par maz. Tā mēs varam mēģināt apzināt katrs savas un oponentu iespējamās uztveres tendences, bet tāpat vien jau pie Sv. Rakstiem būs jāmeklē tas pamats tālākai programmai.
|
Haw-wa [78.84.2.80] |
# Iesūtīts: 2010.01.14 11:04:03
Aivars Nu gudrības tradīcija arī ir daļa no Sv.rakstiem ne tikai logos. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.01.14 11:13:07
Haw-wa [78.84.2.80]
Tas ir interesants arguments. Vienīgi, vai tā atkal nevar iekrist no Sv. Rakstiem stipri atrautas tradīcijas cilpā? |
Haw-wa [78.84.2.80] |
# Iesūtīts: 2010.01.14 11:16:59
Aivars Es neesmu psiholoģe protams, bet no psiholoģijas un pedagoģijas teorijas zinot, pieaugušā vecumā tēva tēls nepalīdz, lai dziedinātu mātes kompleksu, tā ir bēgšana, kam vajadzēja notikt bērnībā. Vajadzēja bu`t tēvam, kas mazo zēnu, kad tas atdalās no mātes paņem pretīm. Bet ja tas nav noticis tad, tad tagad zēnam pašam ir jāizcīna cīņa ar mātes kompleksu un tēvs tur diezvai var palīdzēt. Saskaņā ar Džonsnu, vīrieti laimīgu var darīt tikai saikne ar sieviško sevī un dzidinātas attiecības ar sievietēm apkārt savā dzīvē. |
Haw-wa [78.84.2.80] |
# Iesūtīts: 2010.01.14 11:18:56
Tēva tēls var palīdzēt iekrist racionalitāte, uzvaras un kaujas gājienā, kam ir sava cena - dzīvības cena, jūtu pasaules noliegšana, sevis iztukšošana. Atkal Džonsons. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
