dafne 
|
Iesūtīts:
2012.08.25 10:30:24
13 Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
15 Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Mt.5:13-16
un
1 Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
2 Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
3 Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara,
4 tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
Mt6:1-4 |
|
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2012.11.26 19:59:19
Aivars
Redz, tā kā tie pirmie strādnieki izlikās kurnam, lai tie pēdējie par daudz neizlaistos un turpmāk neslinkotu. Un vai tad krusts, ir zīme, lai parādītu visiem grēciniekiem un kurnētājiem, lūk, kas ar viņiem notiks, ja nepapūlēsies kļūt svēti? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.11.26 20:10:52
Raimonds
 Protams!
Un vēl krusts ir pluszīme, kurā Dievs noņem cepuri to priekšā, kas nekurn, nepīpo, nedzer, nelamājas, neklausās rokmūziku un arī ne džezu, kur nu vēl svingu vai etnisko pseidopagānisko mūziku, nelieto kosmētiku, neskatās teātri, nav nedz cionisti, nedz antisemīti, ne homofīļi, ne homofobi.. utt, utjpr |
+jean  |
# Iesūtīts: 2012.11.26 20:27:10
Aivar, paldies par norādi uz savas teoloģijas avotiem.
Izlasīju gan to, gan arī šo interviju ar tevis uzrādīto autoru: http://www.gci.org/gospel/capon
Visupirms jāsaka, ka Robert F. Capon ir tiešām evaņģēlisks. Evaņģēlija sadaļu saistībā ar grēka apklāšanu viņš tiešām ir sapratis. Dievs vairs neuzlūko grēcinieka nedarbus, Viņa acīs viņš ir jauns cilvēks. Nekādi darbi, nekādas paššaustīšanas nav nepieciešama, lai saņemtu grēku piedošanu Jēzu Kristū.
Tomēr bija lietas, kas man maigi izsakoties likās mulsinošas. Redzu arī, ka tavā sarunā ar Ēvaldu šī autora idejas spraucas cauri.
Robert F. Capon teoloģijā nemanīju, ka viņš atzītu velna klātbūtni šai pasaulē, kas kā liecina Raksti visādi cenšas pievilt ticīgos. Šo es secināju no tā, ka viņš to nepiemin kā realitāti. Tomēr tas, ko viņš piemin ir tas, ka viņš tic, ka Dievs neiejaucas šīs pasaules norisēs, ka viss, kas notiek uz šīs pasaules, notiek nejauši !!!??!! You might say God runs the world like an honest casino operator—he doesn’t rig the wheels. He doesn’t stack the deck. He doesn’t interfere in the ecology of the world as he has let it unfold.
Tomēr gan šis, gan viņa evaņģēliskā izpratne ir pretrunā ar luterāņu baznīcas mācību, ka tā kā Dievs visu ir piedevis, tad viņu vairs neinteresē, ko cilvēks te dara, kā viņš dzīvo, jo viss ir piedots. -- I would say they’re perfectly free to sin all they want...!!??!!
Līdzības paradoksu teoloģija nav nemaz tik oriģināla. Jā, varbūt pasaulē kādiem tas liekas unikāli, jā, varbūt pat lielākai daļai kristīgās pasaules. Tomēr patiesā kristīgā luterāņu baznīcu šo jau ir atklājusi pirms daudziem gadsimtiem -- tas ir, ka Jēzus stāstīto līdzību centrā ir Viņš pats, centrā ir Dievs.
Robert F. Capon kā savus teoloģiskos pretiniekus uzskata legālistus. Tāpat tu centies viņu imitēt. Tomēr viņš par legālistiem uztver tos, kas pieliek kādus nosacījumus pestīšanas saņemšanai.
Tomēr arī Robert F. Capon atzīst, ka pestīšanu VAR pazaudēt, ja tiek pazaudēts Kristus nopelns. If you are unwilling to take that, to be open to what the Spirit shows about Christ, then that cuts you off automatically. It isn’t that you get punished. It means that you have ****ded yourself to the Spirit’s communication to you about who Christ is for you from the foundations of the world.
Tāpat, piemēram, viņš saka: A pastor can’t take grace too far. That is, not unless he claims that sin doesn’t matter. If he claims that, he’s abusing grace, because sin does matter. It matters to me, the sinner. It matters whether I leave myself stuck in it.
Tātad tomēr, ja cilvēks saka, ka grēkam nav nozīmes, tad viņš nostājas pret žēlastību!!!
Par Vakarēdienu nevaru piekrist, kad viņš saka: You don’t change the wine in the Eucharist into the blood of Christ, the presence of Christ. You just put up a sign in which you say, he is present in this sign as he is present in all things, including me.
Nevaru piekrist, ka Kristus Vakarēdienā (zīmē??!!??) ir klātesošs tieši tāpat kā visās lietās, tai skaitā, manī (??!!)).
Tāpat Robert F. Capon nekādi ar prātu nesaprotot, no kurienes radies ļaunums, atzīst -- Dievs to ir radījis. Obviously, however, evil is built into the world from the beginning.
Bet... Bet tā grāmata, uz kuru tu iedevi linku nu nekādi nav nosaucama ne par ekseģēzi, ne par Raksti skaidro Rakstus!!
Var jau būt, ka ir iespējams ar laulības pārkāpšanas piemēru, censties parādīt, cik ļoti Dievs ir mīlējis pasauli. Ka sieviete, atmetot vīru un bērnus, un iesaistoties attiecībās ar kādu vīrieti, ... un nu, ka šīs sievietes mīlestība uz šo vīrieti būtu kā Dieva mīlestība uz mums... !!!
Nezinu, nezinu... Var jau būt, ka grāmatas beigās viņš pasaka ko citu, tomēr tā, kā Robert F. Capon patīk cilvēkiem pateikt ko šokējošu, tad iespējams, ka tā doma tiek iztirzāta aizvien dziļāk un sīkāk...
Citiem vārdiem, Aivar, izsakoties parupjāk kā tev patīk: lai pakasītu kājstarpi, nevajag to censties darīt ar kājām!!
Luteriskajā teoloģijā Evaņģēlijs ir aprakstīts daudz brīnišķīgāk un daudz bibliskāk!! Vajag ķerties pie tās, nevis mācīties aptvert Evaņģēliju no kāda īpatna anglikāņu priestera puserotiskām grāmatām!!
Iedošu tev nelielu piemēru no K.F.V. Valtera Bauslības un Evaņģēlija:
“Piepeši notika liela zemestrīce, tā, ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis un visiem nokrita važas. Bet cietuma sargs, redzēdams cietuma durvis atvērtas, izrāva zobenu un gribēja nonāvēties, domādams, ka cietumnieki izbēguši.” (26.-27. p.) Ar romiešu valdīšanu nebija joki. Ja izbēga cietumnieks, atbildīgs, protams, bija cietuma uzraugs. Ja izbēgušie bija sevišķi bīstami ļaudis, varēja draudēt arī nāvessods. Dievam, kas varētu viņu tiesāt, viņš neticēja, un viņš domāja: “Ko gan vērta mana dzīvība, ja mani drīz tik un tā notiesās? Tad jau labāk tiesāt sevi pašam.”
“Bet Pāvils skaļā balsī sauca, sacīdams: “Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam šeit.”" (28.p.) Kādu gan iespaidu tam vajadzēja atstāt uz cietuma sargu! Viņš apustuļus bija iemetis visdziļākajā vietā, bet tā vietā, lai dusmotos uz viņu, lai viņam atriebtos, viņi dodas tā rokās un sauc: “Nedari sev nekā ļauna, mēs visi esam šeit!”
No apustuļu dziesmām viņš acīmredzot bija tik daudz aptvēris, ka tie bija cilvēki, kas ļaudīm gribēja pastāstīt, ka viņpus mirušo valstības var atrast patiesu laimi, un savās lielajās izbailēs viņš vienīgi lūdz: “Mīļie kungi, kas man jādara, lai es tiktu pestīts?” (30.p.) Ja nu apustuļi būtu bijuši kādi jūsmotāji sektanti, viņi būtu teikuši: “Jā, mans mīļais draugs, nesteidzies! Mums tev jāiesaka liels un garš dziedināšanas kurss, pirms varētu tikt pestīts tāds bezdievīgs un nekrietns cilvēks, kāds esi tu.” Taču nekas tamlīdzīgs šeit netiek teikts! Viņi redzēja, ka šis nabaga cilvēks ir gatavs Evaņģēlijam. Viņš gan ir vēl tikpat bezdievīgs kā iepriekš. Viņš gan vēl neienīst savus grēkus un par tiem nerunā. Viņš tikai nevēlas tikt sodīts par grēkiem un vēlētos piedzīvot svētīgu un laimīgu likteni pēc nāves.
Bet, neskatoties uz to, mēs lasām: “Viņi atbildēja: “Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti.” Un viņi sludināja Dieva vārdu viņam un visiem, kas bija tanī namā. Viņš tos uzņēma tanī pašā nakts stundā, nomazgāja tiem brūces un tūdaļ tika kristīts, pats un visi viņa piederīgie.” (31.-33.p.) Jau tajā pašā naktī viņš top atgriezts, nāk pie ticības un gūst pārliecību par apžēlošanu un salīdzināšanos ar Dievu. Viņš top par Dieva bērnu, kuru Dievs patiesi mīl. (http://www.ebaznica.lv/?p=3362) |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2012.11.26 20:33:15
+jean
ak tu muļķadesa...
neko tu neesi sapratis
sēdies divi! un palasi tos abus linkus vēlreiz! 
un vēl to trešo - Menninga grāmatu izlasi |
+jean |
# Iesūtīts: 2012.11.26 20:42:48
muļķadesa saprata, ka labāk paliks muļķis, bet turēsies pie tā, ko Dievs viņam ir atklājis kristīgajā mācībā, kā to sludina patiesā luterāņu baznīcā.
ir jau interesanti dažreiz palasīties ko citu. Bet tas tikai kārtējo reizi apliecina, cik luterāņu mācība ir bibliska. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2012.11.26 20:47:09
+jeanja jau muļkadesas saprastu, ko DIEVS ir atklājis, iepretim tam, ko paši ietulko citu vārdos, tad jau būtu puslīdz ok
Bet pagaidām šķiet, ka dažs nefiltrē, par ko ir bazars |
+jean |
# Iesūtīts: 2012.11.26 20:49:19
Lūdzu Vārdu,
parādi kādu sprediķi bez polemikas! Parādi kādu Rakstu ekseģēzi bez polemikas!!
Tu neesi pirmais, kas man pārmet polemiku luteriskajā mācībā.
Bet tā nu tas ir -- mācība ietver pozitīvo daļu un arī negatīvo, tas ir, maldu noraidīšanu. Kādu maldu? Nu to, kurus kādi teologi un baznīcas pauž kā savu mācību. Tur ir polemika bez šaubām.
Lūdzu Vārdu, varbūt tu vari man parādīt kādu labāku sprediķi par šo līdzību!! |
Ēvalds Bērziņš  |
# Iesūtīts: 2012.11.26 23:03:37
Aivars
Nu saki ar ko tas kurnētāju variants sliktāks par pārējiem? Ja reiz evaņģēliju pārvērst kaut kādā morāles fetišā, tad pārvērst.
Kuram tad ir visaugstākā morāle JDerībā? Un kur Tu to morāles fetišu saskati? Tajā, ka kalpi var līdzināties namatēvam? Ka kristieši tiecas līdzināties Kristum? Vai Tev topā ir amorāli kristieši, nu vismaz mēreni amorāli?
Ir taču skaidrs, ka K.S.Luisa pīpošanai un M. Lutera alus dzeršanai, nemaz nerunājot par kristiešu nodarbošanos ar seksu, dažuprāt, nav vietas Debesu Valstībā. Kristus tikai tāds neinformēts gadījies.
Vai Tu mani turi par puritāni un laulības noliedzēju? |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.11.26 23:48:30
Ēvalds Bērziņš
nezinu, bet man jau šķiet, ka Aivars runā par nedaudz radikālāku un dzīvelīgāku Evaņģēliju, nevis tikai kristīgās ētikas atsvaidzināšanu t.i.dažu ētiskas pamācību kā neburkšķēšanu un cepures noņemšanu veco rabai priekšā, kad šamie taisa tejāteri. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.11.27 00:10:02
Raimonds
man jau šķiet, ka Aivars runā par nedaudz radikālāku un dzīvelīgāku Evaņģēliju, nevis tikai kristīgās ētikas atsvaidzināšanu
ar ko tad viņa nedaudz radikālākais un dzīvelīgākais Evaņģēlijs ir labāks? Es ne ar pušplēstu vārdu neesmu konfrontējis ētiku ar Evaņģēliju. Bet ir atšķirība starp Evaņģēlija sludināšanu un sludinātāju. Ja Evaņģēlijs patiešām nav tas pats kas morāle, tad (īpaši) no Evaņģēlija sludinātāja tā pati JD prasa visaugstākos morāles standartus. Ja Tu ver muti par radikālu un dzīvelīgu Evaņģēliju, tas Tev, pirmkārt, jāpierāda ar savu uzvedību, citādi Tu neesi ņemams nopietni. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.11.27 00:44:28
Ēvalds Bērziņš
Kā zināms, savstarpēja uzticēšanas veidojas, ja otra dzīvē un vārdos atpazīst kaut ko no sevis. Pāvils ar` rakstīja, raudiet ar tiem, kas raud un priecājieties ar tiem, kas priecājas. Jēzus bija kopā ar... (kā jau te bija). Baltie tēvi ir labi, lai viņiem bučotu rokas, un padarītu par Dieva vietniekiem un diemžēl arī (nedod paklupt), par grēkāžiem, bet viņi nedzīvo vienkāršo grēcinieku dzīvi. Katoļu priesterim Henri J.M.Nouwen ir pasaulslavena grāmata "The Wounded Healer", tur viņš par to raksta, ka mūsu ievainotās sirdis un brūces var palīdzēt tuvākajiem piedzīvot dziedināšanu. Protams, kādu pažēlojot, var ātri pierakstīt amoralitāti. |
Lūdzu Vārdu  |
# Labojis Lūdzu Vārdu: 2012.11.27 08:30:33
+jean
vislabāko sprediķi par šo līdzību varētu teikt tavas draudzes mācītājs – jo, redzi, ir atšķirība starp Dievvārdu skaidrojumu un sprediķi …
Rakstus var un vajag skaidrot vismaz divos līmeņos –
gramatiskajā – kas tur īsti ir teikts, kas nav … vēsturiskais un kulturālais fons.
teleoloģiskajā (nejaukt ar teoloģiju) – kāds ir teiktā mērķis … kam un kāpēc tas tika sacīts.
Un kad ir ieskats šais divos līmeņos – tad var sākt rakstīt sprediķi … meklēt, kā reiz sacītais sasaucās ar šodienas klausītāja dzīvi … sprediķa pamatuzdevums nav dot atbildes – to dara Raksti. Sprediķis palīdz noformulēt jautājumus - uz kuriem atbild Jēzus.
Ja tavas baznīcas kancelē kāds vāvuļo, ka pirmā stunda ir Ādama laiks, trešā – Noas laiks, sestā – Ābrahāma … tad tas Lutera sprediķis ir tavai situācijai kā kulaks uz acs … jā nē, un tavs mācītājs nav par to runājis - pameklē kaut ko mūsdienīgāku ... nu kaut vai veco Zakranovicu!
==============================
Ēvalds Bērziņš no Evaņģēlija sludinātāja tā pati JD prasa visaugstākos morāles standartus
saskaņā ar tavu loģiku, lai kāds varētu sludināt evaņģēliju – tam vispirms jāpārdod viss, kas tam ir, un jāatdod to nabagiem … Dari to! |
Jēzus māceklis  |
# Iesūtīts: 2012.11.27 08:32:48
Ēvalds Bērziņš
Tu domā, ka viena no nevienādībām varētu būt skaudība?
Pēc loģikas liekas, ka nē. Tomēr līdzība runā, un šķiet, ka jā. Es visticamāk maldos un kļūdos, jo es to ļoti gribētu. Bet kā gan lai izskaidro šo līdzību? Kāpēc Kungs saka tiem, kas kurn, lai viņi 14 Ņem, kas tev pieder, un ej; Bet kas ir domāts ar to, ka daudz aicinātu, bet maz izredzētu šai līdzībā? Tad jau aicinātie netiek Dieva valstībā vai kā? Un tiek tikai izredzētie? Tad nu gan laikam kurnētājiem tur vietas nebūs. Hmmm... Jeb tiek tie, kas pirmie un kas pēdējie, tikai apmainās vietām pie atalgošanas pēc žēlastības? bet par to, ka daudz aicinātu maz izredzētu nezinu ko domāt...
Ko tu domā ko tas viss īsti nozīmē? |
dafne |
# Labojis dafne: 2012.11.27 09:15:17
Jēzus māceklis
Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana,bet taisnība,miers un prieks Svētajā Garā(Rom.14:17)
"Viņš mūs izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā,kurā mums dota pestīšana,grēku piedošana"(Kol.1:13) |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2012.11.27 09:27:53
Ēvalds Bērziņš
Nu tu konkrēti laulību nenoliedz, bet kopā ar bīskapu džinu noliedz, ka Jēzus varētu būt žēlīgs pret to kas iekurnas, vai citādi nav `perfekts kristietis`. Palaidnieku dēlu tu iztēlo par nez kādu `pareizo grēknožēlnieku` iepretī nepareizajiem. utt. Tas ir pretrunā ar šo līdzību būtību, taču atbilstoši tam, ko Keipons norāda tajā lappusītē par līdzību dekonstruēšanu: "Sprediķotāj, sludini mums mūsu nopelnus, ne Kristus žēlastību!"
Skaidrs, ka daudziem Tavas draudzes locekļiem, līdzīgi kā vairumam Latvijas iezemiešu ir problēmas ar nodokļu nomaksu un perfektu laulības dzīvi, kas noteikti ir trakāk nekā iekurnēties. Karogs rokā! - Dekonstruē arī līdzību par parādnieku, kurš nepiedeva kā pamācību nomaksāt nodokļus, vai līdzību par ķēniņa dēla kāzām, vai arī desmit jaunavām, kā pamudinājumu slēgt laulības utt.. Tikai vai tas būs godīgi pret Evaņģēliju un tiem cilvēkiem, kuriem tu to `skaidro` un it kā `sludini`? Vari būt drošs - moralizētāju (tipiņu, kas aizstāv cilvēku pieņemtu izpratni par pareizu uzvedību un kārtību) šajā pasaulē pietiek bez tevis, taču ja Baznīca nesludina Evaņģēliju, tad...
Ja Evaņģēlijs patiešām nav tas pats kas morāle, - nē nav, nav, un vēlreiz nav. Un arī Bauslība ir drusku kas cits, nevis klasiska morāle. |
Jēzus māceklis |
# Iesūtīts: 2012.11.27 09:40:37
dafne
dafne, man tiešām patik tava sirds.Tu esi kā bērns Dieva priekšā. Tādi mantos Debesu valstību.
Es cenšos saprast, bet ne vienmēr spēju.šo pēdējo līdzību es gribu saprast, bet nevaru. nezinu kāpēc. Varbūt vēlāk.
Es saprotu, ka Dievs "netaisnīgi" pēc žēlastības piešķir algu vienādu.Vai tie, kas kurn ir ārpus Dieva valstības? Nezinu, jo tie visi ir kalpi, un Dievs atbild: Ņem, kas tev pieder, un ej. varbūt ir tā, ka tie, kas "vienojās" ar Dievu viņam kalpot saņem vienošanās algu par darbu Dieva valstībā, bet tie, kas nevienojās var saņemt arī tikpat pēc žēlastības, lai gan strādājuši būs mazāk? Tāds man iespaids pašbrīd rodas. Taču nedomāju, ka tie kurnētāji ir izstumti ārpus Dieva valstības, lai gan pēc loģikas man gribētos tā domāt. Daudz aicīnātu un maz izredzētu, šķiet šajā kontekstā ir ar domu, ka tie, kas saņem algu, nevis tie, kas izglābjas pateicoties Jēzus upurim. Bet varbūt es kļūdos un maldos, neesmu pārliecināts. Citur algu saņem un Dievs piešķir varu un ieceļ pār pilsētām. Tur tas nenotiek vienādi pret visiem , bet pēc sastrādātā proporcionāli.
14 Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu,
15 un vienam viņš deva piecus talentus, otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.
16 Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talentus, darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus.
17 Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt.
18 Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.
19 Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.
20 Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talentus, atnesa vēl piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talentus; redzi, es sapelnīju vēl piecus.
21 Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.
22 Arī tas, kas bija dabūjis divus talentus, atnāca un sacīja: kungs, tu man iedevi divus talentus; redzi, es sapelnīju vēl divus.
23 Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.
15 Bet viņš pārnāca, kad bija valdību saņēmis, un nu lika atsaukt kalpus, kuriem viņš bija iedevis naudu, lai pārliecinātos, ko katrs ar to ir darījis.
16 Tad ieradās pirmais un sacīja: kungs, tava mina piepelnīja desmit minas.
17 Tad viņš tam teica: labi, tu godīgais kalps, tāpēc ka tu mazā lietā esi bijis uzticams, es tev dodu varu pār desmit pilsētām.
18 Pēc tam nāca otrs un sacīja: tava mina, kungs, piepelnījusi piecas minas.
19 Arī šim viņš sacīja: arī tevi es iecelšu pār piecām pilsētām.
Protams var vilkt paralēles ar to, ka tās ir spējas un talanti pēc kuriem atprasīs, un tas tā arī ir . Bet es ticu, ka šeit ir arī konkrētais apjoms, kuru padara uzticamie kalpi un atlagojuma apjoms 5 nav vienāds ar 10 utt. |
Jēzus māceklis |
# Labojis Jēzus māceklis: 2012.11.27 09:54:54
Vēl kas ir interesanti pirmajā līdzibā katram pēc spējām un talantiem iedeva pirmajam 5 talentus, otrajam 2 un viņi sapelnij apēc spējām kam bija 5 ,tam vēl 5 klāt, kam bija 2 , tam 2 vēl klāt, bwet otrajā līdzibā pilnīgi citādi! Visiem viena mina un viens piepelna 10 minas klāt, otrs 5 pavisam citas proporcijas un arī pēc citām proporcijām atlagojums 10 pilsētas un piecas, kur pirmajā līdzībā vieni un tie paši vārdi vienam un otram
21 Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.
23 Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.
Tas nozīmē, ka Kungs atalgo arī pēc sastrādātā, lai kā mums to negribētos, un gribētos lai visiem ir vienādi... |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.11.27 11:03:18
Jēzus māceklisman jau šķiet,ka taja lidziba ir uzsvars uz namatēvu..nevis stradniekiem..ipasi,ja palasa Mt.19 nod...kad Jezus teica..grūši būs ieiet biezajam Debesu valstibā..un tad macekli izbijušies(it ka pasi tie bagatnieki butu)"Kas tad var tikt pestīts?un Jēzus atbild:"Cilvēkiem tas nav iespējams,bet Dievam visas lietas iespējamas" Man sķiet,ka runa ir par labo Dievu...nevis kaut kadu prasibu uzstadisanu,likumu pildišanu..bagats,nabags.kurn..nekurn.Evaņgelijs..tacu nav jauns likumu krajums..ta ir laba vēsts..kurnētajiem,bagatajiem u.c.par kuriem mes domajam...tie nu noteikti degs elles ugunīs
Man liekas,ka Kristus parceļ Debesu valstibu pari tam,ko mes spejam vai nespejam..tas ir kas lielaks.
|
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2012.11.27 11:07:12
Jēzus māceklis
Pēc loģikas liekas, ka nē. Tomēr līdzība runā, un šķiet, ka jā. Es visticamāk maldos un kļūdos, jo es to ļoti gribētu. Bet kā gan lai izskaidro šo līdzību? Kāpēc Kungs saka tiem, kas kurn, lai viņi 14 Ņem, kas tev pieder, un ej; Bet kas ir domāts ar to, ka daudz aicinātu, bet maz izredzētu šai līdzībā? Tad jau aicinātie netiek Dieva valstībā vai kā? Un tiek tikai izredzētie? Tad nu gan laikam kurnētājiem tur vietas nebūs. Hmmm... Jeb tiek tie, kas pirmie un kas pēdējie, tikai apmainās vietām pie atalgošanas pēc žēlastības? bet par to, ka daudz aicinātu maz izredzētu nezinu ko domāt...
Ievēro, ka Kungs kurnētājam neatņem viņa algu, nedz soda to. Un tieši tādu pat algu saņem pārējie. Tur nav atstumtā.
Secību tu pats kārto ( "apmainās vietām pie atalgošanas pēc žēlastības" ), bet Kungs dod vienādi. |
Jēzus māceklis |
# Iesūtīts: 2012.11.27 11:07:55
dafne
nu tas tā kā būtu skaidrs, tam es varētu piekrist, ka viss no Dieva žēlastības un ka viņš apžēlo tos, kurus mēs noteikti norakstītu. Labi, lai kā tur ir, man pagaidām tas ir aizklāts... |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
