atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Par labiem darbiem..redzamiem un apslēptiem.
dafne
Iesūtīts: 2012.08.25 10:30:24
13 Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
15 Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.

Mt.5:13-16
un
1 Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
2 Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
3 Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara,
4 tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.


Mt6:1-4
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 48 . 49 . >>
AutorsZiņas teksts
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.25 22:40:27
Aivars
Bez Kristus palīdzības grēks šķirot no Dieva ved nāvē.
Jā.

Taču, ja Kristus kādu ir apžēlojis (vienalga, mani, tevi vai Miķeli) tad es nebūšu tas, kas ar Kristu strīdēšos un vaimanāšu, kā zeme vēl nes to grēka gabalu, kam vajadzēja kapā pūt
Ko tad tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām? Viņi, savu miesu krustā sizdami (nevis tikai atzīdamies, bet izpildīdami sodu!) strīdas ar Kristu, vai? Nudien, dīvaini Tu runā.
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.11.25 22:54:47
Aivars
čomaka motivācija nav viss nožēla par cūcību pret tēvu, bet gan plāns atkal pielikt kuņģi, aiz kā tiek sacerēta atbilstoša runa ar vienu āķi (vecais, iekārto mani siltā vietiņā, par algādzi pie tevis)
Var gadīties arī tā, nenoliegšu. Bet vai Tu pastāvi uz to kā vienīgo variantu? A ja nu cilvēks nožēlo, ko tad? A ja nu viņš nožēlo daļēji? A ja nu sirdsapziņa grauž? Vai Tu esi pravietis, ka uzreiz uzraksti diagnozi?

Gluži kā tajos gadījumos, kad pie tevis atnāk kāds, kam `vajag grēkus izsūdzēt` t.i. atnāk pameldēt da jebko, lai izprasītu pāris latus `maizītei/ceļam utt", ar ko uzlāpīties.
Dīvains priekšstats par grēksūdzi.
+jean
# Iesūtīts: 2012.11.25 23:06:04
Mēs ar Luteru esam feilerī:

Nu viņi kurn pret namatēvu, jo tiem šķiet, ka notikusi netaisnība; viņi zaimo Evaņģēliju un, palikdami savos darbos, nocietinās arvien vairāk. Tā viņi pazaudē Dieva laipnību un žēlastību, saņemdami tikai laicīgu algu un ar visu dienišķo denāriju nonākdami zem lāsta.

http://www.ebaznica.lv/?p=3646
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.11.25 23:07:56
Ēvalds Bērziņš
Ko tad tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām? Viņi, savu miesu krustā sizdami (nevis tikai atzīdamies, bet izpildīdami sodu!) strīdas ar Kristu, vai? Nudien, dīvaini Tu runā.
Manuprāt, akurāt Tu dīvaini interpretē šo Pāvila metaforu. Kur tur ir sods ? Vēlme atbrīvoties no kārību varas ir kaut kāds sevis aplaupīšana? Tu te kā Augustīns "Kungs dari mani šķīstu, taču kaut kad vēlāk, ne šodien"? Aprunājies kādreiz ar cilvēku, kurš bijis smagā atkarību varā un caur Kristu no tām izrāvies! Viņš to galīgi nesauks par sodu. Pāvils šo metaforu izmanto savādāk nekā Tu. Atceries kaut vai klasisko, ka bauslībai vairs nav varas pār to, kas miris. Romiešiem 4 Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē , lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.
5 Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā.
6 Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists , lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam,
7 jo, kas nomiris, tas ir taisnots no grēka.
8 Bet, ja mēs ar Kristu esam miruši, tad mēs - tāda ir mūsu ticība - arī dzīvosim kopā ar Viņu
.






Dīvains priekšstats par grēksūdzi.

Es tieši to pašu saku, un brīnos, kāpēc Tev tāds ir. To, ka daži viltnieki šitādu teātri taisa merkantīlu interešu dēļ tikai izlikdamies par grēknožēlniekiem, es vēl varu saprast. Bet kāpēc Tu to centies mest pār vienu kārti ar patiesu grēksūdzi, nudien nesaprotu.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.25 23:27:32
Aivars
Savukārt, Tēvs skrien cūkcepurem pretī, apkampj un konvojē zem savas protekcijas uz namu, negaidot ka sivēns uz vēdera līdīs pie viņa.
Kristus to jaunāko kaut kā nelamā par cūku, atšķirībā no Tevis. Kāpēc?

Šeit nu izskatās, ka tu gan veco labprāt par muļķi uzskatītu, jo nekāda dižā pāraudzināšana tur nenotiek,
Tu par pāraudzināšanu laikam sauc tikai - ar koku. Bet vecais sakrāj kvēlojošas ogles dēlam uz galvas pēc Pāvila pamācības.

bet drīzāk gan vecākajam dēlam un citiem ir iemesls apšaubīt, ka atmaksājas 4. bausli ievērot kauč negribot
Ir iemesls? Patiesībā viņi bāž degunu ne savās darīšanās.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.25 23:30:52
Aivars
EB: Nepazudušais sevi netiesāja, tāpēc nevarēja rēķināties ar tēva izpratni savā sašutumā, ja bija sašutis.
A: jau nu atkal demonstrē, ka līdzību Tu sagrozi un neuztver, jo fāters akurāt sacīja puikam, ka vienmēr var rēķināties ar tēvu, jo viss kas ir tēvam, ir arī viņam, un vienmēr viņš ir gaidīts pie tēva, arī šajā līksmībā, KAD TĒVS IZGĀJA PRETĪ ARĪ VECĀKAJAM DĒLAM, kurš kurnēdams stāvēja ārā un iekšā nenāca.

Nu izgāja, nu bija laipns. Tas tūlīt nozīmē, ka viņš visam piekrīt, gadījumā, ja vecākais dēls rīkojās šķērsām?
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.11.25 23:32:54
Aivars
nožēlojami, ja kāds Evaņģēliju aizstāj ar pašmocībām, un nekā veselīga nav ne anoreksijā, ne sadomazohismā, un lai nu kam, bet Kristus Baznīcai jau nu nevajadzētu līdzināties ne Būhenvaldei, ne Kolimai, ne Litenei
Tiešām nožēlojami, tā nevajadzētu.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.11.25 23:35:17
+jean
Mēs ar Luteru esam feilerī
Bet varbūt ar kuzkina māti? Kaut kā atceros, kā cienījamajam R. Feldmanim nomirstot, dažādi novirzieni uzreiz bija gatavi `dalīt viņa ādu`, savas pozīcijas aizstāvot it kā ar R.F. autoritāti, ko nu katram pirms nāves viņš esot sacījis. Man tas likās nožēlojami.
Šķiet, Lutera vārds vēl vairāk tiek vazāts tur, kur trūkst normālu argumentu. Nav nekādu šaubu, ka Luters bija brīnišķīgs teologs - praktiķis, un bieži sevi pierāda kā lielisks eksegēts, taču tai pašā laikā šur un tur viņš atbalsoja arī aizgūtas domas, kas ne vienmēr ir nemaldīgas. Mani pārsteidz, ka Tu pretendē būt luterānis, bet nevis ar Luteru esi kopā tur, kur viņš saka, ka Kristus skaidro rakstus, bet tur, kur tu dažiem teikumiem vienā sprediķī pieķeroties lepni paziņo ka esi vienā feilerī ar Luteru.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.25 23:38:40
Aivars
To, ka daži viltnieki šitādu teātri taisa merkantīlu interešu dēļ tikai izlikdamies par grēknožēlniekiem, es vēl varu saprast. Bet kāpēc Tu to centies mest pār vienu kārti ar patiesu grēksūdzi, nudien nesaprotu.
Kur es to cenšos?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.11.25 23:42:22
Ēvalds Bērziņš
Bet vecais sakrāj kvēlojošas ogles dēlam uz galvas pēc Pāvila pamācības.
Apžēliņ...........................
Ceru, ka svētdienas skolā tu bērniem šo līdzību ne`skaidro`

EB: Nepazudušais sevi netiesāja, tāpēc nevarēja rēķināties ar tēva izpratni savā sašutumā, ja bija sašutis.
A: jau nu atkal demonstrē, ka līdzību Tu sagrozi un neuztver, jo fāters akurāt sacīja puikam, ka vienmēr var rēķināties ar tēvu, jo viss kas ir tēvam, ir arī viņam, un vienmēr viņš ir gaidīts pie tēva, arī šajā līksmībā, KAD TĒVS IZGĀJA PRETĪ ARĪ VECĀKAJAM DĒLAM, kurš kurnēdams stāvēja ārā un iekšā nenāca.
Nu izgāja, nu bija laipns. Tas tūlīt nozīmē, ka viņš visam piekrīt, gadījumā, ja vecākais dēls rīkojās šķērsām?


Zini, tas vairs nav pat smieklīgi.
Labāk palasi - http://books.google.lv/books?id=mmz1Wm3XlvcC&lpg=RA1-PA135&ots=Auc78BncdC&dq=kenneth+bailey+p.. easant+torrent&pg=PA158&redir_esc=y#v=on.. epage&q&f=false

Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.25 23:54:37
dafne
un kā tad notiek atgriešanas no grēkiem...tas ir cilvēka darbs vai...?
Pavēlēts ir cilvēkiem, autors un lielais darītājs ir Dievs.
+jean
# Iesūtīts: 2012.11.25 23:59:37
Aivars visa kritizētājs?? Kurnētājs??

Parādi man kādu sprediķi par šo līdzību, kuram tu piekrīti, ka tas ir pareizi uzrakstīts bez aizgūtām un ar nemaldīgām domām!! Lai varu saprast kāda ir tava pozīcija. Kam tu esi opozīcijā to tu esi nedaudz atklājis, bet pozīciju ne ...

Jau iepriekš pateicos.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.11.26 00:22:33
+jean
paņem acis rokās, deguns parādīs
Vienu atsaucīti jau ieliku, gan ne sprediķim, bet ekseģēzei
Aivars
# Iesūtīts: 2012.11.26 01:02:47
un vēl kāda lapussīte smadzeņu izkustināšanai
Lūdzu Vārdu
# Labojis Lūdzu Vārdu: 2012.11.26 07:26:37
+jean
Paldies ka ieklausījies …
Feilerī būšana – diez ko tas varētu nozīmēt?

Ieskaties Lutera sprediķī – tas nav gluži Dievvārdu skaidrojums, tā ir daļa no kādas polemikas … Luters ar kādu par kaut ko ecējas – un beigu beigās visvairāk pa pakaļu dabon pāvests.

Vai tas ir vislabākais šās rakstu vietas skaidrojums? Nē …

Vai tas ir labs sprediķis? Konkrētā laikā un situācijā tas noteikti bija lielisks …

Vai tas ir labs sprediķis šodienai? To ir interesanti lasīt un sekot līdzi, kā Luters būvē argumentu ķēdes, bet …
ja man kaut ko tādu vajadzētu klausīties baznīcā, predikants mani pazaudētu trešajā rindkopā – pie apgalvojuma: viņš prasa, lai viņa žēlastība tiktu vērtēta augstāk par visiem darbiem un nopelniem …
Līdzības struktūra notur uzmanību uz pirmās stundas strādniekiem – viņi tiek pieminēti pirmie, tad vēl pa vidu, un beigās viņi nonāk centrālo tēlu lomā … līdz ar ko ar viņiem ir visvieglāk identificēties – un tie vīri nekādu žēlastību nesaņēma … viņi cerēja, jā, bet dabūja tikai grūti un smagi nopelnīto dienas algu … labi, var jau saņemties un necepties par to ka citiem tā žēlastība tika dota .. bet kā lai novērtē to, ko neesi dabūjis?

Pievērs uzmanību cik veikli Luters šai brīdī maina tematu un pārsviežas uz pavisam citu stāstu … meistarīgi, protams … tomēr tas jau ir stāsts par nelietīgo pārvaldnieku, bet es tā arī paliku stāstā par pirmās stundas strādniekiem – jo man šķiet, ka Jēzus ar to grib pateikt man kaut ko ļoti svarīgu …

Un vēl - vai tiešām „šaubīšanās par Dieva ir labestīgumu” ir tas nāves grēks, kurš aizdzen Svēto Garu un laupa pestīšanas cerību? Ījabs, piemēram, sēdēja pelnos, kasījās ar poda lausku un nolādēja dienu, kurā bija dzimis … kurnēja uz nebēdu …
...... [87.246.165.252]
# Iesūtīts: 2012.11.26 10:22:04
27 Tad Pēteris atbildēja un Viņam sacīja: "Redzi, mēs esam visu atstājuši un Tev sekojuši. Kas mums būs par to?"
28 Bet Jēzus sacīja tiem: "Patiesi Es jums saku: jūs, kas Man sekojuši, jaunajā pasaulē, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz Sava godības krēsla, arī sēdēsit uz divpadsmit krēsliem un tiesāsit divpadsmit Israēla ciltis.
29 Un, kas atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus Mana Vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību.
30 Bet daudzi, kas bija pirmie, būs pēdējie, un, kas bija pēdējie, būs pirmie."
1 "Jo Debesu valstība ir līdzīga namatēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīnadārzā.
Jēzus māceklis
# Iesūtīts: 2012.11.26 12:41:58
...... [87.246.165.252]
ļoti laba replika. Paldies . Un galvenais savienota ar jēgu un kontekstu. kas man par to būs, ka tev kalpošu? nu nesatruacies, tu saņemsi daudzkārt vairāk, nekā šeit saņem . Tātad viss par lietu, es gribu strādāt un saņemt, un dābūšu ar atalgojumu. vismaz vairāk kā šeit. a ja tur kāds dabūs tikpat, tad lai Dievs pasarg, ka mana acs nebūtu skaudīga
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.26 13:47:03
Jēzus māceklis
Tātad viss par lietu, es gribu strādāt un saņemt, un dābūšu ar atalgojumu. vismaz vairāk kā šeit. a ja tur kāds dabūs tikpat, tad lai Dievs pasarg, ka mana acs nebūtu skaudīga
Vai tu domā, ka tur kādam acs varētu būt skaudīga? Vai tad jāpieņem, ka debesīs būs skauģi? Vai tad debesis būs tikai mazliet uzlabots šīs zemes modelis un nebūs radikāli citādi?
Jēzus māceklis
# Iesūtīts: 2012.11.26 13:55:31
Ēvalds Bērziņš
nezinu vairs ko domāt . a tu domā, ka tur visi būs vienādi ?
dafne
# Iesūtīts: 2012.11.26 14:03:37
ko ta tur skaudīs?
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 48 . 49 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 133 , pavisam kopa bijuši: 23335