dafne 
|
Iesūtīts:
2012.08.25 10:30:24
13 Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
15 Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Mt.5:13-16
un
1 Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
2 Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
3 Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara,
4 tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
Mt6:1-4 |
|
Ēvalds Bērziņš  |
# Iesūtīts: 2012.11.16 22:52:00
Aivars
Neizriet, kas? Jo strādāja taču visu dienu pie namatēva, līdzība to pasaka. Zeltamute dienu attiecina uz cilvēka mūžu. Man šķiet, ka diez vai viņš ir autors dienas un mūža salīdzinājumam, ja tam vispār ir konkrēts autors. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.11.16 23:54:38
Ēvalds Bērziņš
gan jau ka viņš nav oriģināls, bet visai paticams, ka viņš nav arī pats autentiskākais skaidrotājs
Kāpēc gan šo līdzību noreducēt līdz karjeras sacensībām kādas paaudzes robežās? Diezgan dīvaini būtu iztēloties mūsu KUNGU un GLĀBĒJU Jēzu tobrīd stāstām līdzību auditorijai ar nolūku, lai deviņdesmitgadīgi kristieši pārāk nedusmotos uz pacmitgadīgiem kristiešiem (vai, kā Tu apgalvo - lai nepilngadīgie kristieši saprastu, cik ļoti šiem paveicies, ka ir vienā līgā ar Metuzāla paaudzes Kristus mācekļiem) |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.11.16 23:55:46
Lūdzu Vārdu
Lūgšanās ar Tevi. Turaties! |
+jean  |
# Iesūtīts: 2012.11.17 14:55:18
Ēvald, joprojām nesaprotu, kas tev tik pievilcīgs tajā kurnēšanā??
Tu raksti:
..nav nepareizi tos saukt arī par par pašu strādnieku darbiem..
..pastāvīgi atmetot viņa uzticīgos strādniekus..
Visu necitēšu, lai nebūtu par garu. Tu pareizi raksti: darbi NAV viņu pašu darbi, bet Tā Kunga darbi. Un, ja atmestu uzticīgos strādniekus, tas tiešām būtu absurdi.
Tomēr tur slēpjas arī Kristus Valstības atšķirība no citu reliģiju "valstībām". Kristus Valstība ir Dieva žēlastības valstība. Vai kā šīs svētdienas sprediķī Luters saka: Jo, kā jau sacīts, tikai ticības dēļ kļūstam kristieši. Tāda ir atšķirība starp kristieti un visiem citiem cilvēkiem uz zemes – turkiem, pagāniem un jūdiem; mums jāzina, ka būt dievbijīgam cilvēkam, darīt daudz darbu, dzīvot skaistu, godājamu, tikumīgu dzīvi – tas ir pavisam kas cits, nekā – būt kristietim.
Jo tajā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību. Kristieša dzīvē ir arī darbi. Tie ir neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa, tomēr pestīts cilvēks tiek tikai tad, ja paļaujas uz Dieva žēlsirdīgo prātu līdz pat mūža galam. Jo LĪDZ ko tu pasaki: Tu redzi, Dievs, cik es esmu strādājis un pūlējies tavā labā - tā tu jau esi tuvu bezdibenim, ka nākamo soli sperot tava kāja vēlēsies kaut pavisam nedaudz atbalstīties (balstīt savu pestīšanu) uz saviem darbiem, un tu kritīsi... Tāpēc neskatoties uz tavu darbu daudzumu (lielu vai mazu) katrs solis ir sperams: no ticības uz ticību .
Dieva žēlastībai uzticīgos strādniekus Dievs neatmet. Strādniekus, kas sāk paļauties uz saviem darbiem, Viņš pamāca, ka arī vakarā Viņš ir tik pat labs kā bija no rīta. Bet no rīta neviens taču nepaļāvās uz saviem nopelniem, bet visi bija svētlaimīgi, ka Dievs arī par tevi ir apžēlojies...
|
Pater  |
# Labojis Pater : 2012.11.17 16:32:32
+jean Jo LĪDZ ko tu pasaki: Tu redzi, Dievs, cik es esmu strādājis un pūlējies tavā labā - tā tu jau esi tuvu bezdibenim, ka nākamo soli sperot tava kāja vēlēsies kaut pavisam nedaudz atbalstīties (balstīt savu pestīšanu) uz saviem darbiem, un tu kritīsi...
Kur Tu šito darbu fobiju rāvi?
Dievs to vien dara kā čeko, ka tu kaut ko ne tā pateiksi, lai varētu tevi iegāzt bezdibenī?
Un ko tu vispār domā ar darbu pieminēšanu,
vai tie tavā izpratnē jau nav palikuši par abstraktiem jēdzieniem, kurus nosodīt? Nosacījuma reflekss?
tomēr pestīts cilvēks tiek tikai tad, ja paļaujas uz Dieva žēlsirdīgo prātu līdz pat mūža galam.
Tātad, paļaušanās uz Dieva žēlsirdīgo prātu tev ir tas vienīgais mūža darbs, kas ļauj cilvēkam tapt pestītam, bet citi darbi neder?
|
+jean |
# Iesūtīts: 2012.11.17 17:57:33
Bīskap Pāter, varbūt tu man paskaidrosi, kas ir tik pievilcīgs tajā kurnēšanā pret Dievu?? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.11.17 21:12:24
+jean
Bīskap Žani, vai nepaskaidrosi, kas ir tik pievilcīgs muldēšanā par kurnēšanas pievilcību? Es saprotu, ka šādā līmenī var diskutēt daži ieprogrammēti sektanti, bet luterāņu klērs jau nu varētu iedziļināties līdzībā gan izmantojot oriģinālvalodu (ko tu nedari), gan padarbinot smadzeni, ne tikai atgremojot reiz dzirdētas interpretācijas 
Izmisīgie mēģinājumi pārmest kādam fanošanu par kurnēšanu pret Dievu, vispār ir reti muļķīgi. Ēvalds vienkārši izmisīgi cenšas pierādīt, ka tā kurnēšana nemaz neesot kurnēšana, tu, savukārt, paspēji jau līdzību sakropļot kurnētājiem liedzot pestīšanu.
Legālisms ir viltīgs un mēdz maskēties. Dažkārt tas izpaužas kā paļāvība ar savu pareizību nopelnīt pestīšanu, citreiz kā paniskas bailes, ko Indriķis te raksturo, ka Dievs kāro tevi iegrūst bezdibenī par tavu `nepareizību` |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.11.17 23:01:22
+jean
Ēvald, joprojām nesaprotu, kas tev tik pievilcīgs tajā kurnēšanā??
Tas, ka cilvēks jau šajā dzīvē var kļūt tik tuvs Kristum, ka otra dēļ pat var sevi pazemot.
Luters saka: Jo, kā jau sacīts, tikai ticības dēļ kļūstam kristieši. Tāda ir atšķirība starp kristieti un visiem citiem cilvēkiem uz zemes – turkiem, pagāniem un jūdiem;
Man nav iebildumu, ka ticības dēļ kļūstam kristieši. Bet runa taču nav par kļūšanu par vīnadārza strādnieku, bet par to, kas Tu esi beigās. Pēc kā pazīs, ka Tu esi kristietis? Pēc pedantiskas ticības?
Labi, Luters tālāk saka: mums jāzina, ka būt dievbijīgam cilvēkam, darīt daudz darbu, dzīvot skaistu, godājamu, tikumīgu dzīvi – tas ir pavisam kas cits, nekā – būt kristietim.
Ko tad nozīmē - būt kristietim? Vai vari atbildēt ar vienu vārdu?
Jo tajā atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību. Kristieša dzīvē ir arī darbi. Tie ir neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa, tomēr pestīts cilvēks tiek tikai tad, ja paļaujas uz Dieva žēlsirdīgo prātu līdz pat mūža galam.
Opredeļis, lūdzu, par ko Tu runā, par pestīšanu vai kristīgu dzīvi?
Jo LĪDZ ko tu pasaki: Tu redzi, Dievs, cik es esmu strādājis un pūlējies tavā labā - tā tu jau esi tuvu bezdibenim, ka nākamo soli sperot tava kāja vēlēsies kaut pavisam nedaudz atbalstīties (balstīt savu pestīšanu) uz saviem darbiem, un tu kritīsi...
Šī ir bailība, mazdūšība un demagoģija. Paprasi Pēterim, ko Pestītājs viņam atbildēja, kad tas prasīja: kas mums par to būs?
Tāpēc neskatoties uz tavu darbu daudzumu (lielu vai mazu) katrs solis ir sperams: no ticības uz ticību.
Un kā tas būtu?
Strādniekus, kas sāk paļauties uz saviem darbiem, Viņš pamāca, ka arī vakarā Viņš ir tik pat labs kā bija no rīta
Ja viņi sāk paļauties tikai uz sevi, tad piekrītu. Bet kas Tev teica, ka strādnieki paļāvās tikai uz saviem darbiem? Turklāt tik viennozīmīgi. |
+jean |
# Iesūtīts: 2012.11.18 14:44:17
Aivar, lūk tas man ar savu sektantisko (tavuprāt) domāšanu NAV saprotams, kāpēc izmisīgi ir jācenšas pierādīt, ka tā kurnēšana nemaz neesot kurnēšana. Varbūt tāpēc, ka neesmu klērs (kā tu to sauc) un neesmu mācījies augstās teoloģiskās skolās. Un vai domā, ka oriģinālvalodas ir jāmācas, lai pierādītu, ka tā kurnēšana nemaz neesot kurnēšana ?
Kurnēšana (šai līdzībā) ir sanācis kā piemērs, kur man apslēptu iemeslu dēļ, viens mēģina to aizstāvēt sakot, ka tas iespējams ir domāts par Cebedeja dēliem, bet otrs šķiet mēģina pievilkt līdzību (nepasakot to pats?!?) par pazudušo dēlu, kur tas kārtīgais dēls beigās izteica protestu pret Tēvu par pārāk grezno Tēva prieku par noklīdušā dēla atgriešanos.
Kurnēšana pret Dievu ir pieminēta vairākkārt Mozus grāmatās (atrodi pats kādā sakarā), arī Jaunajā Derībā, ieskaitot šo līdzību. VISUR Dievs norāda, ka tas ir nepareizi un aicina atgriezties pie pirmās ticības, ka Dievs ir žēlsirdīgs Dievs, kas VISU dara labi!
Un vēl. VISUR, uzsveru visur Dievs šai (kurnēšanas) sakarā vēršas PRET kādiem no Savas tautas vidus. Pat Jūdas vēstulē, kur arī ir pieminēta kurnēšana, tas ir teikts par kādiem, kas ir kauna traipi jūsu mīlestības mielastos .
Atkārtošos: Tas viss ir rakstīts rakstīts par brīdinājumu (pamudinājumu) mums , kas esam nonākuši pie laika beigām. Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt (1. Kor. 10).
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.11.18 15:05:30
Un vēl. VISUR, uzsveru visur Dievs šai (kurnēšanas) sakarā vēršas PRET kādiem no Savas tautas vidus.
Bet līdzībā par labo vīnakalna saimnieku taču tiem kurnētājiem denārijs netika atņemts.
Jesaja nopūtās 49:4 Es savukārt nodomāju: es velti esmu pūlējies, es lieki un ne par ko esmu šķiedis savu spēku; tomēr mana taisnība ir pie Tā Kunga un mana alga mana Dieva rokā.
Elija suicidālās noskaņās kurnēja 1. Ķēniņu 19:10 Degtin es esmu dedzis savā centībā Tam Kungam, Dievam Cebaotam, jo Tavu derību Israēla bērni ir atmetuši, Tavus altārus viņi ir sadragājuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši. Un es vienīgais esmu atlicies. Un viņi tīko pēc manas dzīvības, lai to man atņemtu."
Jeremija lādējās: 20:14 Nolādēta lai ir tā diena, kad es piedzimu! Tā diena, kad māte mani dzemdēja, lai paliek bez svētības!
15 Nolādēts lai ir tas vīrs, kas atnesa manam tēvam vēsti, paziņodams: tev piedzima dēls! - un viņu ar to iepriecināja.
16 Šim vīram lai klājas tā kā tām pilsētām, ko Tas Kungs iznīcināja bez žēlastības. Lai tās rītā agri dzird vaimanas un pusdienas laikā kara troksni!
17 Kāpēc Tu tomēr nenogalināji mani jau mātes miesās! Tā būtu manas mātes klēpis mans kaps, un viņas miesas būtu palikušas mūžam grūtas!
18 Kādēļ man bija jānāk no mātes miesām pasaulē, lai redzētu grūtumus un sirdēstus un pavadītu savas mūža dienas ar kaunu?
ījabs rūga: Ījaba 10:7 kaut gan Tu pats zini, ka es neesmu neticīgs un ka man no Tavas rokas nav glābiņa?
8 Tavas rokas ir mani veidojušas un ar apdomu radījušas, kāds es viscaur esmu, bet tagad Tu noņemies ar to, ka Tu varētu mani iznīcināt.
9 Piemini, lūdzams, ka Tu mani kā mālus esi veidojis, un vai tad Tu mani jau gribi pārvērst par pīšļiem?
10 Vai Tu mani neesi izlējis kā pienu, tagad Tu man liec sarikt gabalos kā sieram?
11 Ar ādu un miesu Tu mani esi apģērbis, un ar kauliem un dzīslām Tu mani viscaur esi izstiegrojis.
12 Dzīvību un žēlastību Tu man esi devis, un Tava aizgādība ir pasargājusi manu garu un dzīvības dvašu.
13 Tomēr visu šo te Tu esi Savā sirdī slēpis, tagad es zinu, kas Tev prātā stāvēja, proti:
14 kā vien es grēkošu, tā Tu mani novērosi, un Tu mani nepadarīsi šķīstu no manas vainas.
15 Ja es būtu bijis vainīgs - gals tad man! Un, ja arī es izrādītos taisns, tomēr es nepaceltu savu galvu, es būtu kauna piesātināts un savas nelaimes izjūtas caurcaurēm pārņemts.
16 Un, ja es paceltu augstāk savu galvu, tad Tu kā lauva mani vajātu, un Savu varu Tu liktu man atkal un atkal sajust,
17 un atjaunoti Tu pret mani izraudzītu Savus lieciniekus, un Tu vēl vairāk pret mani pastiprinātu Savas dusmas, un Tu nomainīdams vestu cīņā pret mani jaunus ciešanu pulkus.
18 Kādēļ Tu mani esi izvedis no manas mātes klēpja? Nevienai acij pat neredzot, es būtu varējis iznīkt!
19 Tad es būtu kā tāds, kas mūžam nav bijis, no mātes miesām es būtu tieši kapā guldīts!
20 Vai mana mūža dienu nav vairs tikai nedaudz? Nogriezies nost no manis, ka es mazliet atspirgstu,
21 pirms es nokāpju, lai vairs neatgrieztos, tumsības un nāves ēnas zemē -
22 zemē, kur bieza tumsība, kur nāves ēna un nekārtība, kur gaisma līdzīga tumsai."
Un Dievs Viņus Savā žēlastībā uzlūkoja.
Bet atnāk bīskaps Žanis un saka: Ņifiga. Pestīšana ir panākama vien caur nekurnēšanas darbiem. Dievs visur vēršas pret kurnētājiem , un Kungs un Pestītājs kļūdījās Savā līdzībā, ka denārijs kurnošajiem netapa atņemts"
Nu nesaprotu es jūs, kas gribat uzmesties par tiesnešiem Kristus vietā. Vai tiešām ir tik grūti noticēt Kristus žēlastībai, kas mēdz būt šķietami `nepareiza`?
|
+jean |
# Iesūtīts: 2012.11.18 15:47:55
Aivar, pirmkārt, paldies par Rakstu vārdiem. Tas man patīk .
Tomēr, otrkārt: neliec otra mutē to, ko viņš NAV teicis. Tie nav mani vārdi par to, ka pestīšana panākama ar nekurnēšanu.
Bet par Rakstiem. Padomāsim kā pareizi saliekas kopā tavi izvilkumi no Rakstiem ar tiem, kur kurnēšanas grēks ir nosodīts un kur Dievs aicina no tā atgriezties???
Tu taču nedomā, ka Raksti runā pretim Rakstiem? Vai arī, ka Raksti ir tāda putra, ka saprast tos nevar, tāpēc ņemam tikai "Evaņģēliju": visiem viss ir piedots, visi nosodījumi ir atcelti, Dievs vairs ne par ko nedusmojas, Dievs tikai smaida? Vai arī tomēr ņemam palīgā Rakstu atslēgu: raugām, kas ir Bauslība, kas Evaņģēlijs, kāpēc un kam ir Bauslība, kam Evaņģēlijs??? |
+jean |
# Iesūtīts: 2012.11.18 15:55:17
ja tu mani aicini un iecel par e-bīskapu, tad tā ir cita lieta, tomēr atzīšos -- neesmu bīskaps. Savukārt, Pāteri uzrunāju par bīskapu tā paša iemesla dēļ, kāpēc tu viņu par Indriķi. Ebaznīcā viņš sevi ir iecēlis un nosaucis par biskapu, tāpēc arī šeit viņu tā saucu -- savienojot vārdus, kuros viņš pats sevi sauc. Citiem pasē ir vairāki vārdi, tāpēc viņi drīkst sevi saukt jebkurā no vārdiem, vai arī visus vārdus kopā. Līdzīgi arī tie, kas viņus uzrunā var izvēlēties, kādā (kādos) vārdus viņu dēvēt -- bet visdrošāk: minēt visus vārdus |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.11.18 16:01:40
+jean
A vot padomā! Un varbūt nebūs jāvāra putra no Bauslības un Evaņģēlija
Zinu, ka `neesi teicis` dažas lietas vārds vārdā, taču mēģināju Tev palīdzēt artikulēt to, ko neviļus paudi, nespēdams pieņemt Evaņģēliju neatšķaidītu, un netaisot `kokteilīti` ar Bauslību, moralizēšanu un legālisma olīvēm  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.11.18 16:06:36
a par bīskapu Tevi saucu, tādēļ, ka atšķirībā no e-baznīcas, šeit tikai arhibīskaps Jānis plusu savam vārdam priekšā liek. Ja nu Tu arī to dari, tad atliek secināt, ka Tu arī bīskaps ... šoreiz gan ne Jānis II, bet Žanna |
dafne |
# Labojis dafne: 2012.11.19 08:16:28
Interesanti tas,ka namatēvs kurnētāju uzrunā par draugu(es gan nezinu kā ir orģ.valodā).Viņs nesaka,"ak tu nepateicīgais nožēlojamaīs kurnētāj.""Un tur taču vel ir 3,6 un 9 st.strādnieki.Kas tad tie tādi būtu un kāpēc par tiem nekas nav teikts? |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2012.11.19 11:29:58
Grieķu tekstā Matejs lieto vārdu ἑταῖρος gan līdzībā par komunismu vīnadārzā, gan ballīti, kur pilsonis bez svētku drānām ienācis, gan arī brīdī, kad Jēzus uzrunā Jūdu pēc nodevēja skūpsta.
Kādi tādēļ iesaka šo vārdu ἑταῖρος tulkot drīzāk kā kompanjonu, biedru, pieklājīgu, bet atturīgu uzrunu
Tiesa, Jēzus līdzību visticamākais sacīja aramiski. Pešita te lieto vārdu `habrī`, ko arī kādi skaidro kā to pašu `draugs, kompanjons, biedrs, sābris`
Kennets E Beilijs šo hetairos interpretē kā laipnu uzrunu svešiniekam, kura vārds nav zināms, un norāda, ka arābi šeit tulko kā `ya sah`, kas nozīmētu `tu, kas klaigā` |
+jean |
# Labojis +jean: 2012.11.19 14:34:21
Aivar, vai tu esi godīgs ar mani šai diskusijā?????
No vienas puses tu man līdz ar Ēvaldu saki: te pieminētā kurnēšana nav kurnēšana; no otras puses tu pasniedz vairāku ticīgo grēknožēlas, sevis nonicināšanas un sevis pazemošanas lūgšanas Dievam kā viņu kurnēšanu?
Vai Mat. 20 ir kurnēšana kā grēks, vai arī nē? Kā oriģinālvalodas pratējs tu varētu apskatīties vai te ir lietots līdzīgs vārds kā 1. Kor. 10 un Jūdas vēstulē.
Lūk piemērs par kurnēšanu no Vecās Derības:
1 Un visa Israēla bērnu draudze devās ceļā no Elimas, un tie nonāca Sina tuksnesī, kas atrodas starp Elimu un Sinaja kalnu; tas notika otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes.
2 Un visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu tuksnesī.
3 Israēla bērni teica viņiem: "Kaut Tā Kunga roka būtu likusi mums mirt Ēģiptes zemē, kad mēs vēl mitām pie gaļas podiem un mums bija maizes papilnam, ko ēst; jo jūs mūs esat izveduši šai tuksnesī, lai visa draudze mirtu badā."
4 Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, Es likšu maizei līt no debesīm; un tauta lai iziet un ik dienas salasa dienas tiesu, lai Es viņu pārbaudu, vai tā rīkosies pēc Manas pavēles vai ne.
5 Un notiks sestajā dienā, kad sagatavos to, ko tie atnesuši, tas būs otrtik, ko tie ik dienas salasa."
6 Un Mozus un Ārons runāja uz visiem Israēla bērniem: "Šovakar jūs atzīsit, ka Tas Kungs jūs ir izvedis no Ēģiptes zemes.
7 Un rīt jūs redzēsit Tā Kunga godību, jo Viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu pret To Kungu; jo kas gan mēs esam, ka jūs kurnat pret mums?"
8 Un Mozus sacīja: "Kad Tas Kungs dos jums vakarā gaļu un no rīta maizi ēst, līdz būsit paēduši, tad tas būs tāpēc, ka Tas Kungs ir dzirdējis jūsu kurnēšanu, ka jūs esat kurnējuši pret Viņu. Jo kas gan mēs esam? Ne pret mums jūs esat kurnējuši, bet pret To Kungu."
9 Un Mozus sacīja Āronam: "Saki visai Israēla bērnu draudzei: tuvojieties Tam Kungam, jo Viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu."
10 Un notika, kamēr Ārons vēl uzrunāja Israēla bērnu draudzi, tie pagriezās pret tuksnesi, un redzi, Tā Kunga godība kļuva redzama mākonī.
11 Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
12 "Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu. Runā uz tiem un saki: ap vakara laiku jūs ēdīsit gaļu, bet no rīta Es jums došu ēst maizi, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs." (2. Moz. 16)
Aivar, palasi un salīdzini šo kurnēšanu (un tā iemeslu), ar to, ko man nocitēji?
Bet svarīgāk par to būtu ieraudzīt: CIK DIEVS BIJA ŽĒLĪGS pret savu tautu šai laikā. Viņi ar lieliem brīnumiem tika izpestīti no Ēģiptes verdzības. Tomēr pēc brīža viņi kurnēja vienreiz: gribam ēst kā Ēģiptē. Dievs viņiem parādīja, ka ir ar viņiem: deva mannu no debesīm. Ticiet, ka Dievs ir labs. Tomēr viņi sāka kurnēt no jauna: gribam gaļu. Dievs viņiem sūtīja paipalu barus. Ticiet, ka Dievs ir labs. Un tā vēl. Tomēr reiz pienāk brīdis, kad Dieva pacietībai pienāca gals. Un zeme atvērās un daļu no tautas pazudināja.
Tāda ir visa Vecā Derība (un arī Jaunā Derība). Dievs no jauna, vēlreiz un vēlreiz apliecina: Es esmu ar jums, es nepielīdzinu jums jūsu grēkus, atgriezieties no tiem un ticiet, ka Es esmu labs.
Daudzi dzīvoja ticībā Tam Kungam, bet daudzi kaut ārēji skaitījās Dieva tauta, tomēr tika pazudināti, jo...
... jo palika savos grēkos un neticībā Dieva labestībai.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.11.19 16:13:45
+jean
No vienas puses tu man līdz ar Ēvaldu saki: te pieminētā kurnēšana nav kurnēšana
Un ja nu tev nebūtu jāmelo pret patiesību? Kur es ko tādu esmu teicis?
no otras puses tu pasniedz vairāku ticīgo grēknožēlas, sevis nonicināšanas un sevis pazemošanas lūgšanas Dievam kā viņu kurnēšanu
un interesanti, kurš te tagad sāk klārēt, ka kurnēšana nav kurnēšana, bet kas cits, ja ne Tu?
Nu mēģini izlasīt, ko es sacīju un no kā neatkāpjos!
Nesaprotu, kādēļ Tev gribās pazudināt tos kurnetājus, ko Jēzus nepazudina un iedomāties, ka pestīšana tiek nopelnīta ar ticību bez kurnēšanas, nevis tiek dāvāta Kristus žēlastībā |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.11.19 21:09:18
Un vispār, ne jau Rakstu runā pretī Rakstiem, bet bīskapi Žaņi, Ingari un citi, kas kaut kāda revanšisma pārņemti sludina, ka zinot, ko Dievs visur un vienmēr pazušanai lemjot
... jo palika savos grēkos un neticībā Dieva labestībai.
Ak, cik skaudri tas izklausās!
. . mēs esam cietušies nekurnot, kurpretī tie ir kurnējuši. Un KUNGS sacīja: "Es tev nedaru netaisnību, čomak. Kāpēc tava acs tik ļauna, ja es esmu labs .. |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2012.11.19 21:56:25
Aivars
Un vispār, ne jau Rakstu runā pretī Rakstiem, bet bīskapi Žaņi, Ingari un citi, kas kaut kāda revanšisma pārņemti sludina, ka zinot, ko Dievs visur un vienmēr pazušanai lemjot
Brāli, vai tu vienmēr automātiski noraidi visu, kas tev nepatīk tik tāpēc vien, ka tev nepatīk, nemaz neiedziļinoties, vai tā ir patiesība vai nav? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
