atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Par labiem darbiem..redzamiem un apslēptiem.
dafne
Iesūtīts: 2012.08.25 10:30:24
13 Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
15 Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.

Mt.5:13-16
un
1 Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
2 Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
3 Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara,
4 tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.


Mt6:1-4
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 48 . 49 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.11.13 21:24:42
Es noliedzu, ka Jēzus ir amorāls grēcinieks. Tu iepriekš, starp citu, neatbildēji, vai Viņš tāds ir vai nav.
Nu tad tu noliedz kaut ko no tā, ko Sv. Raksti saka par Viņu. Man Viņš ir Brīnums un Glābējs

Aicināt pie mielasta galda jau pie tā sēdošos? A jēga?
Jēga varētu būt Kristus prieka piepildījums un arī Tava, mana un daudzu citu pestīšana.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.13 21:32:17
Aivars
Vai Vakarēdiens neliek norīt lepnību
Nē, to liek grēksūdze.

un uzlūkot vienlaikus lielāko cilvēces noziegumu un diženāko Dieva žēlastības apliecinājumu?
So gan liek Vakarēdiens.

Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.13 21:33:21
dafne
"ir darīts par grēku" un "grēcinieks"....tad tas ir viens un tas pats?
Nē.
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.11.13 21:36:57
Aivars
vai trakais kumeļš vēl atceras, ka pats rakstīja - Līdzība ir par Dieva valstību. Vai Dieva valstībā pastāv īsta kurnēšana? Neiespējami! ?
Re, kur tas suns aprakts. Un kā tu te izlasi, ka kurnētāji esot bezgrēcīgi???
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.13 21:48:31
Aivars
EB: Es noliedzu, ka Jēzus ir amorāls grēcinieks. Tu iepriekš, starp citu, neatbildēji, vai Viņš tāds ir vai nav.
A: Nu tad tu noliedz kaut ko no tā, ko Sv. Raksti saka par Viņu. Man Viņš ir Brīnums un Glābējs

Nu tad Baznīcas himnā Tev jādzied: Tam Jēzus Kristus vārds/ Kas tapis krustā kārts/ Viņš stiprais karavīrs/ Svēts Dievs un grēc`nieks īsts...

EB: Aicināt pie mielasta galda jau pie tā sēdošos? A jēga?
A: Jēga varētu būt Kristus prieka piepildījums un arī Tava, mana un daudzu citu pestīšana.

Laikam neiebrauci.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.11.13 21:52:13
Ēvalds Bērziņš
suns, ne suns, bet tu takš rakstīji un pēcāk dedzīgi aizstāvēji šo: Debesu valstībā skaudībai un nelabvēlībai nav vietas, tāpēc, acīmredzot, skaidro, ka dienas strādnieki ir tēlojuši kurnēšanu stundas strādnieku dēļ.
Ja sludina nevis žēlastību, bet utopiju, kur aicināti ir vienīgi `pareizie`, kas tikai izliekas par `nepareizajiem`, bet īstenībā jau nav nekādi grēcinieki; bet tiem, kas iekurnējušies `nav vietas`, tad tur gan Kristus Krustam ir piešķirta mazāka vērtība kā noraktam suņam
Aivars
# Iesūtīts: 2012.11.13 21:57:41
Ēvalds Bērziņš
nu pacenties 31. korāli dziedot nelamāties
Gavilē, debess, un līksmo, tu zeme, jo, raugi: Debesu Valdnieks un
grēcinieks tapuši draugi!


Laikam neiebrauci
Neiebraucu gan. Lai nu pieredzējušu profiņu ziņā paliek auzās braukšana
Lūdzu Vārdu
# Labojis Lūdzu Vārdu: 2012.11.13 22:18:44
Aivars, Ēvalds Bērziņš

Un šeit jūsu vienprātība beidzas …

Jūs lietojiet daudz vārdu un dažādos salikumos, no kuriem lielākā daļa varbūt ir saprotami jums, bet neko neizsaka man …

Nesaprotu – ko nozīmē: uzspridzinājis Sevī … mēs, lāči, sevī neko nespridzinām un citiem arī neiesakām

tāpat nesaprotu, kā Jēzus varēja pa īstam nomirt neesot īsts grēcinieks? No Bībeles ir zināms, ka nāvi neredzēja Ēnohs, kurš vadīja savas gaitas ar Dievu. Tātad - tādam, kuram nav grēka, nav arī nāves.

Un ka tas „kurš padarīts par grēcinieku” nav „grēks” … Vai tad Jēzus bija klauns, kurš tikai izlikās par grēcinieku, lai saņemtu grēka algu? Viņam tāda loma bija iedalīta šajā dzīves teātrī?
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.11.13 22:27:43
Lūdzu Vārdu
No Bībeles ir zināms, ka nāvi neredzēja Ēnohs, kurš vadīja savas gaitas ar Dievu. Tātad - tādam, kuram nav grēka, nav arī nāves
Ēnohs, Ēnošs piesauca Dievu, bet nav teikts, ka viņš bija bezgrēcīgs. Ēlija tika aizrauts uguns ratos (bet arī laikam daži viņu uzskatītu par grēcīgu dēļ kurnēšanas). Savukārt, personas, kurām Jēzus sacīja, ka grēki ir piedoti, šobrīd apkārt nespriņģo.
Tā kā... nākas vien aizdomāties, ka iespējams tur ir savs funktieris, kāpēc Kristus Sevi piesaka kā Augšāmcelšanos un Dzīvību, nevis vienkārši kā reanimāciju


Bet ar tām `vienprātības beigām` arī nevajag pārsteigties. Iespējams, ka vārdi izklausās sirdīgi, bet sirsnība nav mirusi
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.13 22:55:35
Aivars
Ja sludina nevis žēlastību, bet utopiju, kur aicināti ir vienīgi `pareizie`, kas tikai izliekas par `nepareizajiem`, bet īstenībā jau nav nekādi grēcinieki; bet tiem, kas iekurnējušies `nav vietas`, tad tur gan Kristus Krustam ir piešķirta mazāka vērtība kā noraktam suņam
Sludina žēlastību, kur aicināti vienīgi `pareizie` grēcinieki. `Pareizie` vecie sevi pazemo `pareizo` jauniņo dēļ un parāda viņiem draudzīgumu un izpratni, lai jaunie, piemēram, nejustos neērti, dabūjuši tikpat, cik vecie. Kristus Krusts ar to tiek tieši celts godā.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.13 23:01:49
Aivars
nu pacenties 31. korāli dziedot nelamāties
Gavilē, debess, un līksmo, tu zeme, jo, raugi: Debesu Valdnieks un grēcinieks tapuši draugi!

Kāpēc lai es lamātos? Silti un iedvesmojoši vārdi.

Lai nu pieredzējušu profiņu ziņā paliek auzās braukšana.
Kas augstu kāpj, tas tiešām var sāpīgi gāzties. Bet ne Tev viņu tiesāt.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.11.13 23:24:47
Ēvalds Bērziņš
lai jaunie, piemēram, nejustos neērti, dabūjuši tikpat, cik vecie. Kristus Krusts ar to tiek tieši celts godā.
o jā... un tagad pazīstamajā valcerī vilkt: "Trīs runči kādā krogā par Rīgas jumtiem dzied, Par jaunību kas garām un arī šķērsām iet,
Cik meiteņu ir mīlēts, cik pelīšu ir ķerts.. utt


Vēlreiz palasot Tavu argumentāciju, atcerējos tādu prodžektu kā GASN, ko nu jaunais virsvaldes sekretārs gan jau grūdīs uz priekšu formātā, kas pārvērsts līdz nepazīšanai. Tur akurāt `bija manāms`, kā jaunie mulst par haļavu un `vecie` iedrošinoši kurn, lai `jaunie` nejauši nesamulstu http://www.youtube.com/watch?v=8UhSAG2ULT8&feature=related


Debesu Valdnieks un grēcinieks tapuši draugi!
Kāpēc lai es lamātos? Silti un iedvesmojoši vārdi.
Prieks par Tavu progresu
dafne
# Iesūtīts: 2012.11.13 23:27:35
Ēvalds Bērziņšizklausās pēc jaunas līdzības...par tiem jaunajiem un vecajiem pareizajiem grēciniekiem
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.11.14 09:45:59
Lūdzu Vārdu
Jūs lietojiet daudz vārdu un dažādos salikumos, no kuriem lielākā daļa varbūt ir saprotami jums, bet neko neizsaka man …
Nepazīstu Tevi, nekomentēšu.

Nesaprotu – ko nozīmē: uzspridzinājis Sevī … mēs, lāči, sevī neko nespridzinām un citiem arī neiesakām
Lāčiem cilvēku lietas varētu būt nesaprotamas

tāpat nesaprotu, kā Jēzus varēja pa īstam nomirt neesot īsts grēcinieks? No Bībeles ir zināms, ka nāvi neredzēja Ēnohs, kurš vadīja savas gaitas ar Dievu. Tātad - tādam, kuram nav grēka, nav arī nāves.Un ka tas „kurš padarīts par grēcinieku” nav „grēks”
Redzi, Jēzus nebija lācis Tātad Enohs bija svētāks par Jēzu?

… Vai tad Jēzus bija klauns, kurš tikai izlikās par grēcinieku, lai saņemtu grēka algu? Viņam tāda loma bija iedalīta šajā dzīves teātrī?
Nē, teātri Vinš nespēlēja. Viss bija pa īstam, proti, Viņā pašā grēku nebija, bet Svētais labprātīgi uzņēmās visus pasaules grēkus. Viņš saņēma ne savu grēku algu, bet pasaules grēku algu.
+jean
# Iesūtīts: 2012.11.14 14:24:25
nesaprotu, par ko (kāpēc) jūs aizstāvat tos kurnētājus (iz līdzības par vīnadārza saimnieku)? Bībelē pietiekami skaidri ir pateikts, ka kurnēšana uz Dievu ir grēks. Ēvald, Aivar, tas ir grēks, vai arī ne?

Kurnēšanu izraisa tas, ka viņi ir neapmierināti uz Dievu par to, ka Viņš nedod viņiem vairāk kā jaunajiem. Jo TĀ IR šajā pasaulē. Šajā pasaulē vairāk vai mazāk, bet visi saņem pēc nopelniem. Ja esi īpaši pietuvināts vai tuvs valdībai, tad vari saņemt vairāk, kas neatbilstu nopelniem, bet - teiksim - statusam.

Kristus rāda - kā jau arī daudzās citās vietās - Debesu valstība NAV līdzīga pasaulei. Tur viss notiek pēc atšķirīgiem principiem, kas miesīgam cilvēkam liekas absurdi.

Tāpēc šiem vēl miesā dzīvojošajiem kristiešiem Kristus norāda: jūsu kurnēšana NAV pareiza, jo šeit Debesu valstībā viss ir citādi nekā jums šķiet ar jūsu miesas prātu.

Bet galvenais: ja jūs paliksit šajā grēkā, neatzīstot to Debesu tēva priekšā, jūs varat pazaudēt savu dievbērnības stāvokli, jo ar to jūs parādīsiet, ka jūs nevēlaties uzticēties vienīgi Dievam un Viņa spriedumiem par to, kas labs un slikts.

Citiem vārdiem: kurnēšana ir dabiska, un tas tā notiek (ne tikai šai līdzībā, bet arī paši esam to pieredzējuši), tomēr tas ir grēks, no kā ir jāatgriežas.

M. Luters: Kristus rāda, kā notiks debesu valstībā, tas ir, kristiešu vidū uz zemes. Te Dievs rīkojas un tiesā pavisam negaidīti un pārsteidzoši, proti: Viņš dara pirmos par pēdējiem un pēdējiem liek būt pirmajiem. Tas viss sacīts, lai darītu pazemīgus tos, kuri kaut kas ir – lai viņi nepaļautos ne uz ko citu kā vien uz Dieva žēlastību un žēlsirdību; savukārt tiem, kuri paši nav gluži nekas, nav jāzaudē cerības, bet, tāpat kā pirmajiem, jāpaļaujas uz Dieva žēlastību. (http://www.ebaznica.lv/?p=3646)

G. Mancelis: Jēzus mums grib mācīt, ka vīna kalnā, tas ir, kristītā draudzē [draudzībā] viens otrs labi dzīvo, pareizi strādā, ticība, mīlestībā, cerībā un pestīšanā pieaug, ka liekas tie jau pašā Dieva klēpī sēž, bet tomēr daudzi no viņiem top lepni, nebēdnīgi un nošķiras no Dieva. Citi atkal, kas vēlu tiek aicināti, iepriecinās ar Tēva žēlastību, uz Viņu paļaujas un strādā cik spēdami un laikā turas.
Tāpēc, jūs, lielie augstie svētie, nekrāpieties savā darbā un netopiet lepni, bet jūs, otrie, kas pēdējie no grēkiem atstājāties, neesiet skumji, jo arī jums Dievs dos mūžīgo dzīvošanu. Apdomājiet jel, jūs visi, ka no pirmajiem pēdējie un no pēdējiem pirmie var tapt.
(http://www.ebaznica.lv/?p=6631)
+jean
# Iesūtīts: 2012.11.14 14:30:07
vai jūs paši sevi manāt esam to kurnētāju pulkā? un tāpēc par visām varītēm aizstāvat to? pat ar visai absurdiem apgalvojumiem, kā, piemēram: lai jaunajiem būtu labāk!

vai tā pamācīdami jums šķietas, ka dodat pienācīgu piemēru viņiem, kā viņiem jārīkojas, kad viņi būs tie pieredzējušie pēc 20-30 gadiem??????
Aivars
# Iesūtīts: 2012.11.14 14:32:40
+jean
Bet tā līdzība jau nepasludina, ka tikai tad ja tu atgriezīsies no kurnēšanas, tad saņemsi pestīšanu. Drīzāk otrādi - lai ko kāds pret kādu nekurnētu, Kristus parādīs žēlastību tik un tā
+jean
# Iesūtīts: 2012.11.14 14:53:35
Aivar, tu neatbildēji: Vai kurnēšana uz Dievu ir grēks, vai arī ne?
+jean
# Iesūtīts: 2012.11.14 15:05:51
Aivar,
par to runā citas Rakstu vietas, ka tikai tad ja tu atgriezīsies no grēkiem, tad saņemsi pestīšanu.

P.S. Īss paskaidrojums. Kā M. Lutera katehismā -- atgriešanās no grēkiem ietver gan grēknožēlu, gan ticību grēku piedošanai Jēzus Kristus dēļ.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.11.14 15:09:52
+jean
Pasaki, kas nav grēks! Bet paskaties konkrēto līdzību, kur Jēzus skaidri parāda, ka no Viņa puses tā nav problēma.
Grēknožēla ir vajadzīga cilvēkam, nevis Kristum, lai cilvēku apžēlotu
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 48 . 49 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 34 , pavisam kopa bijuši: 5164