vilks 
|
Iesūtīts:
2009.11.18 13:56:56
Trešā daļa diskusijai. |
|
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2009.12.12 17:24:33
Gnidrologs
Ironiski vien tam, kas maz no ticības dziļumiem saprot un lietas skata miesīgi un virspusēji. Bet arī tā var, tamdēļ Dievs cilvēku radīja brīvu izvēlēties.
Nav tādu "apustuļu personīgo bzzdinku" , jo, atšķirībā no mums daudziem, Apustuļi ar pilnu pārliecību godīgi var teikt: " Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani." (Gal.2:20)
(Šī gan jau ir novirze no tēmas). |
Maska [85.234.166.105] |
# Iesūtīts: 2009.12.12 18:56:52
Iedomājieties Jēzus laiku, sieviete mācītāja, tas būtu iespējams?
Tas iedomājieties ko teiktu apustulis Pāvils (2 Timotejam: 11) Un tad padomājiet ko par to teiktu pats Luters. Atbilde ir viennozīmīga: nekādas ordinācijas, nekādas kalpošanas no kanceles un pie altāra. Tas ka LELB ordinē sievietes evanģēlistes jau ir ļoti nopietns Sv Rakstu pārkāpums, kas bīskapiem vai tuvākai sinodei būtu jānovērš, bet tām māsām kas ir uzlīdušas līdz altārim vai kancelei der nožēlot savus grēkus un nolikt savas pilnvaras. Jo tāda ir Tā Kunga Griba un ar to viss ir izteikts. |
Maska [85.234.166.105] |
# Iesūtīts: 2009.12.12 19:01:11
Vel pazemojošāk ir tas ko te daži nopietni apgalvo, ka tāpēc mums garām iet nauda no Eiropas liberālajiem luterāņiem. Izspriežot teoloģiskus jautājumus ir pilnībā jāaizmirst 1) par materiāliem labumiem 2) par to ko par to saka filosofija lai kāda tā būtu 3) ir jāaizmirst par cilvēktiesībām 4) ir jāaizmirst arī par to ka kāda no māsām par to varētu apvainoties
Bet ir jābalstās uz Tā Kunga Gribu uz Svētajiem Raktiem! Tā ka beidziet te kačāt liberālteoloģiju! |
Indra Skuja-Grislis  |
# Iesūtīts: 2009.12.12 19:44:16
Labrīt. Lai ar mieru sirdīs gatavojamies iedegt trešo Adventa svecīti. Es runāju tikai savā vārdā. Sajūta te sarunāties ir kā karnevālā, kur visiem maskas, un katru brīdi kāds var nākt ar maskotu seju un paraustīt. Jutos pārsteigta par Merlina tīri vai personīgi emocionālo reakciju uz maniem vērojumiem un Merlina vēstures zināšanām ar detaļētu seno notikumu versijas izklāstu, pie tā vēl kādā reizē atgriezīšos. Atdzīšos, man pašai vēl nav skaidri daži fakti un kā tos interpretēt. Bet es domāju, ka nedrīkst pārrakstīt, noklusēt vai plēst ārā nesenās vēstures lappuses. Kas nezin savu vēsturi, tam nav ne šodienas, ne nākotnes.
Par cilvēktiesībām.
Es pilnīgi piekrītu brālim Ivo(paldies par seju un vārdu) ka pa vīriešu tiesībām LELB arī ir jādomā. Un ka jūs, brāļi, uzņemat vajātos( atvainojos, tiešam nezinu kā viņu situāciju varētu pareizāk aprakstīt?) brāļus no Zviedrijas, savā izpratnē tā ir patvēruma došana. Un tas ir pat savā ziņā apsveicami. Taču vīriešu tiesības iet kopā ar visu kalpojošo garīgo darbinieku (vīriešu un sieviešu), viņu ģimeņu, bērnu un draudžu tiesībām.
Un kopš atmodas laikiem daudz kas ir mainījies ja paskatās vecās un jaunas satversmes, ne jau demokrātisma virzienā. Rietumos dzīvojot un saskaroties ar gan LELBĀL, gan ELICIC, ELCA gan arī MLS pārstāvjiem ikdienā un visu atklāti pieejamo informāciju, daži vērojumi. LELB partnerbaznīcai Misūrī sinode ir ļoti demokrātiska-viņiem par nav arhibīskapa, bet ir prezidents, līdzīgi LELBA, starp citu.
Draudzes ievēl mācītāju, maksā algu( ko ietver garīdznieka alga , vadlinijas var atrast dažādu baznīcu website detaļas, alga palielinās par nokalpotajiem gadiem, - pieredzi.) Draudze un mācītājs noslēdz līgumu uz zināmu laiku un to pārskata. Draudzes budžetu savāc katru gad’ no jauna. Draudzes ņem aizņēmumus , ja vajag , lai uzceltu dievnamu, paplašinātu telpas un citiem projektiem, ko visi kopā atmaksā. Neņem aizņēmumus mācītāju algām. Rietumos cilvēki vairāk pārceļas un mainot dzīves vietas mēro tālākas distances kā Latvijā, tomēr, ja garīdznieka sievai vai vīram jāmaina darbs vai bērniem skola, to parasti redz kā nopietnu jautājumu, kas ietekmēs visu ģimeni. Draudzes māja vai pastorāts ( mācītāja dienesta dzīvokļi) ir pierādījušas sevi, kā novecojušas institūcijas, jo tas ir ļoti neizdevīgi mācītāja ģimenei , dzīves otrā pusē pašiem nav savu māju. Mācītāja demokrātiskai ievēlēšanai lielais pluss , ka draudze var izvēlēties savu mācītāju no vairākiem kandidātiem. Mācītājiem ir dažādas garīgās dāvanas, dažādas spējas un arī vājības , un ja var atrast piemērotāko mācītāju draudzei tas ļoti palīdz draudzes dzīvē un arī sadarbībā ar garīdznieku. DRAUDZEI IR TIESĪBAS izvēlēties no piemērotajiem kandidātiem un ievēlēt savu mācītāju. Es jautāju Latvijā, vai tas ir iespējams, vai jūs to vēlētos? DRAUDZEI IR VIENĪGAI TIESĪBAS UZ SAVU ĪPAŠUMU, VIENĪGAI TIESĪBAS IZPLĀNOT UN ĪSTENOT SAVUS PROJEKTUS. DRAUDZEI IR TIESĪBAS UN ATBILDĪBA PAR SAVU NAUDU UN PAR SAVIEM PARĀDIEM. Atbildība ir pašiem meklēt līdzekļus, neviens neko nedod no augšas vai ārzemēm. Lajiem ir daudz brīvprātīgās kalpošanas un daudz saimnieciskās atbildības, jo pēc luteriskajiem principiem visi ir aicināti pielikt roku tā Kunga valstības labad. Manuprāt, Latvijas situācijā draudžu tiesības ir ierobežotas, spriežot pēc satversmes.
Es saprotu, ka Latvijā mācītājus var vienkārši pārcelt.
Es gribētu zināt tuvāk par GARĪDZNIEKA ĢIMENES LOCEKĻU TIESĪBĀM LATVIJĀ, vai sieva var iebilst jā vīru pārceļ un viņai jāzaudē labs darbs un bērniem jāmaina skola? Kā ar dzīvesvietas maiņu un ar to saistītām problēmām? Vai pārceļ no pastorāta uz pastorātu, vai mācītājiem iespējam pašiem iegādāties dzīvokļu vai mājiņas?
PAR GARĪGO DARBINIEKU( kā sieviešu (jums taču ir evaņģēlistes) tā vīriešu tiesībām) TIESĪBĀM. Vai ir visiem PIETIEKOŠA veselības apdrošināšana, mācītājam un evaņģēlistam taču jāiet pie slimniekiem, jāsatiekas ar daudz cilvēkiem. Vai, ja uzskata, ka nevēlas ģimeni pārcelt, var pateikt NĒ, bez konsekvencēm? Kā ar PENSIJU FONDU garīgiem darbiniekiem, mācītājiem un evaņģēlistiem, kas tagad vēl jauni un nedomā par pensijām? Kā ar pensionēto mācītāju un mācītāju atraitņu nodrošinājumu? TIESĪBAS UZ IZGLĪTĪBU. Vai ir iespējams turpināt studijas pēc Lutera Akadēmijas , iegūt tālākus teoloģijas grādus, ja pats vēlas mācību iestādē pēc savas izvēles?
Tās visās ir ļoti nopietnas cilvēku tiesības LELB , kam nav nekāda sakara ar geju laulībām vai sieviešu ordināciju.
|
Rudens rozes balss  |
# Labojis Rudens rozes balss: 2009.12.12 20:00:17
Indra Skuja-Grislis
Tu šeit gribi saņemt visplašāko LELB darbības principu un prakses izklāstu, gandrīz vai atskaiti.
Šeit ir sarunu forums. Šaubos, ka kāds no Baznīcas vadībās nāks un sāks detaļās Tev izskaidrot visus Baznīcas pārvaldes darbības principus, lēmumus un praksi. Ja Tevi šie jautājumi tik ļoti interesē, tad vispirms izlasi publiskajā telpā (LELB mājas lapā) pieejamos dokumentus.
Ja vēl kas nav skaidrs, tad brauc uz Latviju, pamēģini panākt, lai atbildīgajās personās no dažādām Baznīcas darba jomām sarīko Tev sanāksmi, kurā Tev apm. dienas laikā visu izstāsta sīki un smalki...
Piedod par ironiju, bet cita atbilde man nenāk prātā.
Man šķiet, ka mūsu Baznīcas vadītāji ir pārāk aizņemti un pat pārslogoti savā kalpošanā, lai klejotu forumiem un ielaistos garās diskusijās. |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2009.12.12 20:20:55
Savā brīvajā laikā ārpus algotā valsts darba mazliet lasu dažādu svēto dzīves gājumus un pamācības un šo to no tā apkopoju. Uz tā fona šī satraukšanās par savām tiesībām un savu komfortu liekas vienkārši nenormāla un absurda! Nu kādas gan kristietim ir tiesības? Kur sāk runāt par tiesībām, tur, manuprāt, arī beidzas patiesa nodošanās Kristum. Vai tad, kad būs sagādātas maksimālās ērtības, tad tik sāksies īstā kristietība? Un kur ir krusta nešana? Mūsdienu Baznīca ir ĻOTI tālu aizgājusi no pirmbaznīcas un patiesa svētuma ideāliem. Tas gan ir mans subjektīvs viedoklis, jā, esmu naiva un esmu maksimāliste, lai cik tas kādiem liktos muļķīgi un arhaiski. |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2009.12.12 20:42:49
Saulespuķe ar tiem svētajiem tā uzmanīgāk lūdzu...   |
armilo  |
# Iesūtīts: 2009.12.12 20:44:55
Saulespuķe," Kur sāk runāt par tiesībām, tur, manuprāt, arī beidzas patiesa nodošanās Kristum. "
Āmen!
Kristus kalpu vienīgās cilvēktiesības ir - lai tie būtu uzticami. Indra Skuja - Grīslis, Jēzus saka, ja kas grib man sekot, lai aizliedz sevi. Ar savu klaigāšanu pēc laicīgajiem labumiem, jūs esat pati sevi atmaskojusi. Jūsu vieta ir cilvēktiesību institūtā, nevis kancelē. Atvainojiet par skarbumu. Es jūs mīlu, kā māsu Jēzū Kristū. Dieva svētība, lai ir Jums un jūsu namam. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.12.12 21:19:42
Saulespuķe
Tā gan būs novirzīšanās no tēmas, bet ...
brīvajā laikā ārpus algotā valsts darba .... Nu kādas gan kristietim ir tiesības?
Viela pārdomām. Vispār jau Luters, balstoties uz Rakstiem rāda, ka kalpošana Kristum nav tikai mūku darīšana, bet arī `valsts darbā` kristietis aicināts Kristum kalpot. Un pat kristīgas mammas rūpes par savu lutekli ir saistāma ar kalpošanu Kristum.
Tad, kā Tev vispār var būt kāds `brīvais laiks`? Rukā, un aizmirsti par tiesībām uz atvaļinājumu, algu, slimības pabalstu, darba drošību, apdrošināšanām utt. KALPO!
 Redzi, tā lozungu kristietība, ar visu hagiogrāfiju ir diezgan plakātiska būšana. Pavēro labāk, kā apustulis Pāvils labi pārzina savas kā romas pilsoņa tiesības, un māk uz tām atsaukties, lai Kristus evaņģēliju sekmīgi pasludinātu, nevis vienkārši ļautu sevi nerrot. (Apustuļu darbi 22:25) |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.12 21:36:36
Aivars, atbildot Saulespuķei, liekas Tu drusciņ jauc vispārējo priesterību ar kalpošanas amatu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.12.12 21:39:22
armilo
Nez, nez. Bet ja, Tu piekrīti, ka tur, kur sāk runāt par tiesībām, beidzas kalpošana Kristum, tad abi esat norakuši apustuli Pāvilu ar visām parpalām.
|
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.12 21:49:54
Aivar, vai esi kaut kur lasījis, ka Pāvils vaimanātu par sociālām garantijām? Viņš vienkārši pelnīja sev dienišķo maizīti, un iespējams kaut kas sanāca arī misijas ceļojumu vajadzībām. |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2009.12.12 21:51:00
Aivars
Patiesībā tā jau arī ir - mans t.s. brīvais laiks tiešām ir vien kalpošana tuvākajiem un Baznīcai, jo, kaut vai tas, ko lasu un rakstu saistībā ar svētajiem (kas man gan pašai ļoti, ļoti patīk, jo ir milzīgs ieguvums personīgai ticības dzīvei), ir kalpošana. Patiesībā nav man tāda brīva laika, ko veltīt sev, ir vien darbs, rūpes par ģimeni un kalpošana. Un kaut kā neizjūtu šī sava laika trūkumu, Dievs ļoti iepriecina tanī, ko daru, tas sniedz vairāk, nekā kāds savs īpašais privātais laiks. Jo vairāk daru, jo lielāks prieks. Mans atvaļinājums? Godīgi - jā, man tāds ir un ne mazs, bet gadiem viss paiet smagos lauku darbos, taču - man par to ir prieks! Nu tā arī vienkārši dzīvoju - strādāju un kalpoju, pārāk nedomājot par ērtībām, atalgojumu un atelpu, tālab varu atļauties mazliet pīkstēt pretī tiem, kas runā par komfortu kā pasaulīgi ļaudis. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.12.12 21:53:42
armilo
Nuuu.. vai minētajā situācijā šis nepretendē uz zināmu sociālu aizsardzību no valsts puses? Vai viņš nav tas, kas piemin, ka aplaupījis citas draudzes nesaņemdams algu no dažiem labiem, lai gan uz to bijis tiesības? Vai viņš nerunā, ka strādnieks ir algas cienīgs, un vērsim nevajag zobus izraut, bet tiem kas mācās, būs dalīties ar to, kas māca?
Sola Scriptura tādēļ ir daudz simpātiskāka par visādiem hagiogrāfu marasmiem, ka Rakstos normālu dzīvi var redzēt. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.12.12 21:57:08
Saulespuķe
Redzi, varbūt daži, kas runā par komfortu kā pasaulīgi ļaudis, īstenībā ir tajā situācijā, kad tālāk vairs nevar nedomāt par atalgojumu, atelpu un kaut kādām nebūt ērtībām. Īstenībā Indras teiktajā ir vērts ieklausīties, jo ne vienmēr kādam ir TIESĪBAS prasīt, lai mācītāji upurē visu savu dzīvi un ģimeni pilnīgi bezjēdzīgi. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.12.12 21:57:40
Bet domāju, ka šis ekskurss te ir lieks. Tēma ir SIEVIEŠU ORDINĀCIJA. |
Uldis  |
# Iesūtīts: 2009.12.12 22:12:44
Aivars
Interesanti, kā jūs šo tēmu domājat tālāk attīstīt? Kāds būs nākamais solis. Visi it kā saprot šīs tēmas svarīgumu, saprot, ka tā ir jāizdiskutē, bet neviens neuzņemas drosmi, kā saka: "ķerties vērsim aiz ragiem." Kāds varētu būt nākamais solis? |
armilo |
# Iesūtīts: 2009.12.12 22:13:49
Aivars, man gan šķiet, ka ekskurs ir vietā. Tas labi parāda sievietes funktieri, proti dziļās (emocijās balstītas) rūpes par visām iespējamām tiesībām: sieviešu, homoseksuāļu, sociālās, un konsekvencē arī tiesības uz ordināciju. Turpretī Kristus kalpam ir tiesības izpildīt pavēli. Gluži kā armijā, jāiet kur sūta, jādara ko liek. Kas savus labumus mīl vairāk nekā Kungu, nav Kunga vērts. |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2009.12.12 22:15:43
armilo
Vai ir kāds, kas būtu "Kunga vērts"? |
navtiktraki [78.84.146.231] |
# Iesūtīts: 2009.12.12 22:19:02
Indras daudzie jautājumi ir daudzkārt cilātie mūsu jautājumi, nekas tur tāds īpašs nav. Arī par to, kur būs mācītājam ar visu ģimeni palikt pēc kalpošanas ir runāts. Par varītēm nevienu nekur neceļ, bet kopīgi meklē vislabāko risinājumu. Lai draudze darītu visu to, ko Indra uzskaitīja kā draudzes tiesības.. grūti mums būs tādu draudzi atrast, kas būtu gatava uzņemties visu atbildību, drīzāk jāseko, ka kāds šefmanis netiek pie teikšanas. Tāda nu ir mūsu lokālā īpatnība. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
