Mulders 
|
Iesūtīts:
2009.01.08 11:06:51
Šeit tāda doma ienācās prātā!
Bieži man šķiet ir teoloģijās un konfesijās visādas lietas, kas ir nosauktas dažādos vārdos, bet būtībā ir viens un tas pats... Jeb savādāk, kādreiz no šī nosaukuma tiek izsecināts kaut kas cits, nekā oriģinālie autori ir domājuši! Tas nereti kļūst par konfesijas "externālo brendu" - tas ir tas, kā lietu saprot jebkurš, kas ir ārpus konfesijas, un ja tas atšķirās no iekšējās izpratnes, tad ir grūti sarunāties un veidot dialogu, jo pietrūxtās šīs jēdzieniskās būtiskās izpratnes par ko tad īsti iet runa!
Sekojošs ir piemērs, ko es pamanu mūsu brāļu Luterāņu rindās, bet ko dziļāk parokot un parunājot ar Pareizticīgajiem (un ir pamatotas aizdomas, ka tas pats ir ar RKB) sapratu, ka Luterāņi bieži pārprot šo lietu! |
|
Ilārs Plūme  |
# Labojis Ilārs Plūme: 2009.02.06 17:56:22
Mulder,
Vai šāda papīru skaidrošana, kādu Tu piedāvā, ir sastopama vēl kaut kur citur pasaulē, izņemot PLF? |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2009.02.06 18:34:04
Šai Jēzus līdzībai ir daudz plašāks saturs par baznīcas disciplīnas jautājumu. Patiesību sakot, Jēzus laikā šāda problēma nemaz īsti nepastāvēja.
Ilār, padarot skaidrojumu plašāku (tīrums=visa apkārtējā pasaule) un vienlaikus noraidot tīrums=baznīca vai tīrums=draudze jūs faktiski sašaurināt kontekstu. Jēzus tiešā tekstā nepaskaidro, kas ir pasaule, tāpat arī nesaka, kas ir kalpi. Un šo šķietamo nepilnību es uztveru kā ļoti konkrētu Dieva nolūku - ļaut lasītāja brīvajai gribai lemt - šķirot vai nešķirot nezāles.
Šajā nodaļā vien ir vairākas reizes uzsvērts, ka Jēzus runā līdzībās, un arī paskaidrots, kamdēļ:
Mat.13:
10 Un mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: "Kāpēc Tu uz tiem runā līdzībās?"
13 Tāpēc Es uz tiem runāju līdzībās, jo tie redzēdami neredz un dzirdēdami nedzird un nesaprot.
34 Visu to Jēzus runāja uz ļaudīm līdzībās, un bez līdzībām Viņš uz tiem nerunāja,
35 lai piepildītos, ko pravietis runājis, sacīdams: es atdarīšu savu muti līdzībās, es runāšu lietas, kas apslēptas no pasaules iesākuma.
Vai tiešām mēs iedomājamies, ka uz mums tas pilnīgi noteikti neattiecas un mēs visu it skaidri redzam?
Atgriežoties pie Mat.13:24-30, es teiktu, ka šajā Jēzus teiktajā līdzībā ir ietverta grēkā krišanas esence. Nezāles ravēšana, par ko kalpi jautā, ir šī laba-ļauna izšķiršana jeb Dieva varas uzurpēšana. Visa VD ir pilna ar konkrētiem piemēriem par to kā cilvēks cenšas ravēt nezāli, bet savā (grēka) aklumā neredz, ka plūc kviešus.
Varam uzskatīt, ka katram cilvēkam ir sava pasaule - tā ir vide, kurā katrs cilvēks dzīvo, darbojas, pat domā. Pie tam visa šī pasaule mums ir Dieva dota, Dievs to visu no iesākuma ir radījis labu (sējis labu sēklu), bet praksē mēs visur saskaramies arī ar slikto (nezālēm). Un šī līdzība norāda, kā mums jādzīvo savā pasaulē - netiesā.
Līdz ar to es šo līdzību attiecinu gan uz sevi draudzē, gan darbā, gan vienkārši pasaulē. |
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2009.02.06 22:16:42
Mārtiņ,
Vai var būt tiešāks teksts par šo - "Tīrums ir pasaule"? Jūs cenšaties šeit atrast iespēju alegoriskai teksta skaidrošanai, jo jūs neapmierina tiešā teksta nozīme. Tas, manuprāt, ir bīstami. Es cenšos saprast šo tekstu tā vēsturiskajā kontekstā, un kā tas skaidrots LTA. Cik zinu, tad LELB arī atzīst LTA kā pareizu Rakstu izklāstu. Līdzīgi šo tekstu ir skaidrojuši neskaitāmi ortodoksi teologi. Mazais vārdiņš "ir" šeit atkal spēlē īpašu lomu. Kristus šeit nesaka -tīrums atgādina valsts baznīcu, bet gan tīrums ir pasaule. Ja mēs šajā jautājumā nevaram saprasties, tad es nevaru iedomāties, kur mēs varēsim saprasties. Jūs norādat, ka līdzības ne visiem ir saprotamas, bet vai patiešām ir `tik grūti ievērot, ka mēs šeit nerunājam par pašu līdzību, bet par Kristus vārdiem, ar kuriem Viņš pats šo līdzību mācekļiem izskaidro?
Man tas viss sāk likties kā tāds ļauns murgs. Mulders runā par oficiāliem baznīcas dokumentiem, kā papīrīšiem, kam nav nekādas nozīmes, vienalga, kas tur rakstīts. Jums ir grūtības ar vārdiem - tīrums ir pasaule, kas nez kādēļ pēkšņi jāsaprot kaut kā citādi. Es patiešām sāku justies kā Alise Aizspogulijā.
Ja jau LELB papīriem nav nozīmes, un nezāles nedrīkst ravēt, tad es pēc Muldera teorijas vēl joprojām esmu LELB, bet pēc Jūsu teorijas Māri Santu, Juri Cālīti un Valteru Koralu nevajadzēja "ravēt", lai tik aug, plaukst un nes augļus. Ziniet, Mārtiņ, man tas viss sāk izskatīties pēc Stravinska klīnikas pacientu kopsapulces. Es šai sarunai laikam būšu par dumju, jo tik augsta pilotāža man nav pa spēkam. Beigu beigās, kas pēc Jūsu metodes paliek pāri no Jēzus vārdiem - Tā ir mana miesa? Tās ir manas asinis? |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2009.02.07 00:47:18
Ilār, lūdzu, paskaidrojiet, kas jūsprāt ir pasaule? Vai zemeslode, vai visu cilvēku kopsabiedrība, vai citādi?
Ko Jūs saprotat ar Valstības bērniem? Vai pestītos, vai vienkārši draudžu locekļus?
Un kamdēļ Jēzus vienus terminu skaidro un otrus ne?
Un kamdēļ Jēzus uzsver, ka Viņš runā līdzībās?
Varbūt es sarakstīju muļķības, bet tad lūdzu paskaidrojiet. |
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2009.02.07 11:39:12
Mārtiņ,
Visa plašā pasaule, cilvēku sabiedrība ir Tā Kunga pļaujas lauks. Valstības bērni ir vienīgi ticīgie cilvēki, kam jādzīvo kopā šajā pasaulē ar neticīgajiem jeb nezālēm. Daudzi jūdi gaidīja, ka iestājoties Mesijas laikmetam gaismas bērni tiks tūdaļ nošķirti no tumsas bērniem, radot veselu sociālu apvērsumu. Viņi vaicāja Kristum, ja jau Viņš ir Mesija, tad kādēļ tas nenotiek? Piemēram, Jāņa Kristītāja jautājums - vai Tu tas esi, vai mums citu gaidīt? Arī zēlotu vēlēšanās atbrīvoties no romiešu okupācijas, Kumrānas kopības mācība utt. Jēzus šajā līdzībā atbild uz šo jautājumu, nevis risina baznīcas disciplīnas jautājumus.
Jēzus paskaidro tikai tās lietas, kas nepieciešamas līdzības mērķa sasniegšanai, centrālās domas izpratnei. Līdzībās Jēzus runā ar tiem, "kas ārā", kas noraida Viņa mācību un mēģina Viņu pieķert kādos vārdos, lai apsūdzētu. Saviem mācekļiem Viņš paskaidro to, kas vajadzīgs, lai saprastu līdzības saturu. Mācekļu uztraukums un vēlēšanās tūdaļ saprast šo līdzību, liecina, ka šis jautājums bijis ļoti aktuāls. Tas saistījās ar izpratni par pašu Mesiju. Kādēļ Jēzus, ja jau Viņš ir Mesija, dara cilvēkiem tikai labu - sludina, dziedina, bet nesoda ļauno Hērodu Antipu un citas ļaunā sēklas. Saskaņā ar Jesajas pravietojumiem Kristum vajadzētu darīt abas šīs lietas. Jēzus atbild, ka sods neizbēgami nāks pār ļauno pasauli, bet Viņa noliktajā laikā - pasaules beigās.
Visgrūtāk saprotamie šajā līdzībā ir vārdi, ka eņģeļi pasaules beigās salasīs visas nezāles no Kristus valstības. Tomēr es domāju, ka šos vārdus vajag atstāt tādus, kādi tie ir, necenšoties atrisināt visas līdzības detaļas. Arī citās līdzībās tas nav iespējams, jo līdzību mēŗķis ir uzsvērt un parādīt galveno domu. Šeit tā nav baznīcas disciplīna, bet ticīgo un neticīgo kopīga dzīve šajā pasaulē - cilvēku sabiedrībā eshatoloģiskajā laikmetā, kas sācies līdz ar Mesijas atnākšanu.
Par baznīcas disciplīnu Raksti skaidri runā daudzās citās vietās. No turienes arī šī mācība jāmācās, nevis jāatvasina no līdzības, kura fokusējas uz pavisam citu jautājumu. Kad romieši apvaino luterāņus nepareizā šīs Rakstu vietas izpratnē, Melanhtons atbild: "Nav iespējams pateikt kaut ko tik apdomīgi, lai varētu būt drošs, ka teiktais netiks izkropļots." No tā ir jāuzmanās. Pārāk bieži mēs mēģinām ielasīt sava laikmeta idejas, savus sasāpējušos jautājumus un domas Kristus vārdos. Te jāatceras, ka Kristus sludinā tautai, kas visa pēc tās teorkrātiskās pārvaldes pieder baznīcai. Rūpes par tautas šķīstību, arī tās politisko darbību, vienlaicīgi tiek saprastas, kā rūpes par Dieva valstības šķīstību. Šī līdzība un citi Jēzus izteikumi liecina, ka līdz ar Viņa atnākšanu šis laikmets ir beidzies. Turpmāk labība un nezāles šajā pasaulē augs kopā. Tādējādi, runādams par šo pasauli, Jēzus vispirms domā jūdu tautu. Labajai sēklai tiekot sētai arī citu tautu vidū, šīs līdzības nozīmi varam paplašināt un attiecināt arī uz citām tautām šajā pasaulē.
Šajā līdzībā Kristus atbild arī uz ļaunuma problēmu - kādēļ Dievs šajā pasaulē pacieš ļaunus cilvēkus un ļaunumu vispār, un neiejaucas ar savu visvarenību.
Ko mēs no šīs līdzības varam attiecināt uz baznīcas pārvaldi un disciplīnu? Es domāju to, ka cīnoties ar maldu mācībām un mācītājiem mums jābūt ļoti piesardzīgiem, lai gana nūja, sitot vilku, netrāpītu arī avīm. Ja mēs redzam, ka nezāle tā iesakņojusies, ka nebūs iespējams to izraut no baznīcas, neizraujot arī rozes, mums jāmēģina būt ļoti, ļoti piesardzīgiem. Tomēr kaut ko darīt mums jāmēģina, jo beigu beigās nezāle šā vai tā nomāks labo stādu. Ja ļaujam nezālēm brīvi augt savā dārzā, tad esam slikti saimnieki. Piemēram, Muldera izsmietie papīri dod leģitīmas tiesības izsēt nezāles jūsu dārzā. Manuprāt, tas nav pareizi. Labi saimnieki uztraucas, pat ja kaimiņa sētmale nav nopļauta, jo zina, ka nezāles tad drīz būs arī viņu dārzā. |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2009.02.07 12:59:40
Par pedejo rindkopu:
Un Jezus so darzu ir jau atstajis? |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2009.02.08 10:25:00
Ilārs Plūme, paldies par plašo atbildi un izmeļošo vēsturiskās situācijas skaidrojumu.
Tomēr Bībele un it īpaši JD nav tikai vēsturiski interpretējams materiālu kopums - tā pirmkārt ir vēsts cilvēkiem visos laikos.
Acīmredzot uz to mēs arī atduramies - ko un kā interpretēt. JD es lasu gan (pirmkārt) kā Dieva vēstījumu personīgi man, gan vienlaikus kā faktoloģiskus (vēsturiskus) materiālus tā laika notikumiem un apstiprinājumu (pierādījumu) Jēzum - patiesam cilvēkam.
Pieņemot, ka Jēzus to runā ne tikai toreizējai ebreju sabiedrībai, bet gan visai pasaulei (tīrumam), t.sk. man, Jūsu sniegtais izskaidrojums neatceļ jautājumu par pasaules jēdziena izpratni, nedz arī citus tikpat divdomīgus. Tas idejiski saskan arī ar Evaņģēlija vēsti, kā to skaidro citi mācītāji un teologi.
Ja mēs redzam, ka nezāle tā iesakņojusies, ka nebūs iespējams to izraut no baznīcas, neizraujot arī rozes, mums jāmēģina būt ļoti, ļoti piesardzīgiem. Tomēr kaut ko darīt mums jāmēģina, jo beigu beigās nezāle šā vai tā nomāks labo stādu. Ja ļaujam nezālēm brīvi augt savā dārzā, tad esam slikti saimnieki.
Jā un nē. Te arī mūsu strīda iemesls - mums ir atšķirīgi viedokļi ne tik daudz par mācību, cik par konkrētu situāciju, proti, vai PLF nezāle nomāks labo stādu LELB.
Piemēram, Muldera izsmietie papīri dod leģitīmas tiesības izsēt nezāles jūsu dārzā.
Tad kam mēs ticam - bauslībai (leģitīmiem papīriem) vai Evaņģēlijam (sadarbībai, fiksētai leģitīmos papīros)? |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2009.02.09 21:13:09
Mārtiņ,
Jūs rakstāt: "Te arī mūsu strīda iemesls - mums ir atšķirīgi viedokļi ne tik daudz par mācību, cik par konkrētu situāciju, proti, vai PLF nezāle nomāks labo stādu LELB."
Tātad arī Jūs atzīstat, ka PLF kaut kādā mērā drauds un kārdinājums ir. Vai ir pareizi apzināti pakļaut sevi kārdinājumiem un potenciālām briesmām tikt pieviltam? Mulders uzskata - jā. (Pat ieteica iet uz prieka māju sludināt Evaņģēliju) Es uzskatu - nē. Mēs taču katru dienu vairākas reizes lūdzam, lai Dievs mūs pasargā no kārdinājumiem. Vai tādā gadījumā apzināta sevis un citu pakļaušana kārdinājumiem nav Dieva izaicināšana?
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.02.09 21:24:05
Vai šāda papīru skaidrošana, kādu Tu piedāvā, ir sastopama vēl kaut kur citur pasaulē, izņemot PLF?
Pasaulē Papīrus kāreiz ņem par pilnu un faktiski tas arī vienīgais, ko ņem par pilnu... tevis nav, ja tev nav dzimšanas apliecības, tev nekas nepieder, ja tas nav ierakstīts zemesgrāmatā, tu neproti vadīt auto, ja tev nav papīrs, kas to apliecina... etc... Lietas šai pasaulē kāreiz ir šie papīri!
Tak vai tik viens no Baznīcas vārdiem nebij - no pasaules izsauktie? |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2009.02.09 21:52:40
Ilārs Plūme
Tātad arī Jūs atzīstat, ka PLF kaut kādā mērā drauds un kārdinājums ir.
Nosacīti. Ja ir kaut puslīdz skaidra apziņa kas ir kas, kāds risks pastāv, tad drauds ir minimāls. Nu piemēram, ja es neatzīstu gejus-mācītājus, tas nenozīmē, ka es krītu viņu kārdinājumā.
Mat. 15:17 Vai tad jūs nesaprotat, ka viss, kas ieiet mutē, noiet vēderā un tiek izmests laukā.
Vai ir pareizi apzināti pakļaut sevi kārdinājumiem un potenciālām briesmām tikt pieviltam? Mulders uzskata - jā. (Pat ieteica iet uz prieka māju sludināt Evaņģēliju) Es uzskatu - nē. Mēs taču katru dienu vairākas reizes lūdzam, lai Dievs mūs pasargā no kārdinājumiem. Vai tādā gadījumā apzināta sevis un citu pakļaušana kārdinājumiem nav Dieva izaicināšana?
Uz ielas drīkst iziet? Mašīnā drīskt sēsties? TV var ieslēgt?
Taču kā sastāv ar citiem kārdinājumiem, īstajiem? Nevis tiem, par kuriem apriori zinam, ka tas mūs var sakārdināt (piem., prieka mājas pakalpojumi), bet tiem, par kuriem domājam, ka mūs jau tas neskar (piem., varaskāre, vadot cilvēkus)?
Mat. 15:11 Ne, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet, kas no mutes iziet, tas sagāna cilvēku." |
rainars  |
# Iesūtīts: 2009.02.09 23:05:06
Jā ar to papīru štelli tā interesanti.Diez vai Debesu valstība Jesus Kristus prasīs kristīsanas un iesvētīsanas papīrus izdotus taja vai šitajā baznīcā.Man domāt ka pat dibinot savu baznīcu Jesus Kristus rakstījas uz kādiem papīriem Mt.16:18 Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt .Te gan ir teikts draudzi.Gribetos gan zinat pa īstam ka te ir jābūt draudze vai baznīca.Ja ................ !
Zinat teikts ka elles vartiem to neuzvarēt.tagad padomasim vai baznīcas (ka ēkas )ir dedzinātas ,degušas ,sabrukušas,aplaupītas.
uz tās klints celt baznīcu vai tas nozīmē ka visas baznīcas ir celtas uz klints.Ta vēl tie nosaukumi(galva griežas) luterāņu,katoļu,pareizticīgo ,harizmatu.Nu jā tā tradicionali jau sauc un ko tur padarīsi.Kā lai sauc ?Nu jā gari bet liekas ka ecīzāk draudžu lūgšanu nami .
Papīri vajadzīgi valstij. |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2009.02.10 14:42:56
Mulder,
Labs ir, domājam tālāk. Kā tas ir ar laulībām, vai ir kaut kādi papīri arī vajadzīgi vai nē?
Kas attiecas uz šīs pasaules kārtību, tad arī tā ir Dieva iedibināta. Ja jau mums ir kārtībā attiecības ar Dievu, kādēļ tad nesakārtot arī papīrus? Ceturtais bauslis prasa respektēt ne tikai laicīgo, bet arī baznīcas varu, tātad arī tās parakstītos dokumentus. Es stimmt? |
tā nu tas ir [91.200.65.140] |
# Iesūtīts: 2009.02.18 13:56:29
Nevar apgalvot, ka LELB nedisciplinē savus mācītājus. Ilāru Plūmi baznīcas pārvalde reiz izslēdza no LELB par tās mācītājam neatbiltstošu rīcību.
Galu galā drauds dvēselēm var būt ne tikai PLF ar saviem skaidri redzamajiem maldiem, drauds ir arī KLB ar savu iedomāto absolūto ortodoksiju Plūmes interpretācijā, un potenciālām briesmām tikt pieviltam. |
p.l.dassy - dzelsslēdija :)  |
# Labojis p.l.dassy - dzelsslēdija :): 2009.02.18 14:06:37
tā nu tas ir [91.200.65.140]
LELB disciplinē savus mācitājus birokrātiski... paskatoties visās Rīgas draudzēs mācītāji ir tieši vai netieši saistīti ar konsistoriju.. a lauku draudzes ar mazo naudiņu neviens negrib, tā itkā mācītāja amats būtu kaut kāds naudas pelnīsānas amats...
LELB laukos mācītājus nediscplinē!  <- skats no malas(beztēmā)! |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2009.02.18 14:42:09
p.l.dassy - dzelsslēdija
šajā sakarībē es tomēr nepiekrītu, ka paliekot LELBā, kaut arī manā draudzē ir tiešām labs mācītājs, nozīmē biedroties ar paļātājiem jeb sēdēt paļātāju pulkā. Jo kas tad ir baznīca - ārēja organizācija vai ticīgo kopums? |
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2009.02.19 12:41:38
Ingars,
Baznīca ir ticīgo kopums, bet šim ticīgo kopumam ir pavēlēts savu ticību arī ārēji apliecināt. Uz šīs apliecināšanas pamata veidojas konfesija. LELB konfesija ir pretrunīga, jo LELB paraksta gan Luteriskās ticības apliecības, gan tādus dokumentus, kas pauž luteriskajai ticībai pretrunīgu mācību, kas šķeļ baznīcu. Es nekritizēju LELB locekļu sirds ticību, bet gan ārējo liecību, kas pausta virknē dokumentu. Šos stāvokli pasliktina arī LELB piederība PLF, kuras apliecība arī ir pretēja luteriskajai ticībai taisnošanas mācībā, jautājumā par Svēto Rakstu autoritāti, garīgā amata izpratnē un virknē morālas dabas jautājumu. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.02.19 13:11:16
Ilārs Plūme... bet kāpēc LELB un PLF parakstītu papīru tu interpretē kā Ticības Apliecību, bet LELB un Latvenergo parakstītu papīru tu tā neinterpretē?
Izklausās pēc cherry-picking!
Vēl vairāk... PLF tur iespējams tiešām kaut kur kādus gejpraidistus liek par Priesteriem un to kaut kur rakstiski pasludina. LELB savukārt savos dokumentos ir pasludinājusi ka Gepraidisms ir nosodāms, aizliedzama propoganda etc. etc.
Tagad tu LELB rakstīto papīru ignorē, bet tieši interpretē, ka LELB un PLF sadarbības papīri kaut kādi nozīmē LELB iepriekšparakstīto papīru atcelšanu un PLF papīru adoptēšanu!
Problēma ir tavā interpretācijā... Jeb sorry - galvā! Tas ka tu kaut ko iedomājies un pa savam interpretē, tā ir tava problēma. Acīmredzot ir bezjēdzīgi ar tevi strīdēties, jo tu tāpat visu interpretē pa savam un pieņem tikai un vienīgi konkrētu sevis iedomātu komunikāciju formu kā pieņemamu. Tb atzīsi LELB par labu tikai tad, ja tā pakļausies TAVĀM prasībām par papīru formu, protokoliem etc.
Un kas interesanti, tu šos papīrus, protokolus etc, padari par teoloģisku ekleziālu lietu! Pietam TU VIENĪGAIS! Jo neviens cits izņemot tevi šos papīrus nedz tā interpretē, nedz saprot nedz lasa!
Tātad, ja TEVI apgrēcina LELB papīri, tad atbilde paliek tā pati ko teica Pāvils - Mēs netaisamies savu brīvību ticēt un šo ticību sludināt ietirgot pret dažādu birokrātu prasībām par atbilstošām papīru formām, kā šo ticību formulēt un sludināt!
|
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2009.02.20 19:31:04
Mulder,
Man tiešām žēl, ka Tev nākas savus uzskatus aizstāvēt ar tādiem argumentiem, bet ja nu Tu tā vēlies, varam runāt arī par to.
Tātad, Tu lūdz, lai es Tev paskaidroju kāda ir atšķirība starp PLF un Latvenergo? No ko, centīšos Tev kā draugam palīdzēt:
1)Latvenergo ir Latvijas valsts iestāde, kas apgādā Latvijas iedzīvotājus ar elektrību. Latvenergo saskaņā ar Latvijas valsts likumu nedrīkst nodarboties ar reliģisku darbību un rakstīt ticības apliecības, un tā to arī, paldies Dievam, nedara. Patiesībā, Mulder, LELB ir jārespektē ar Latvenergo nolēgtie līgumi, un ja tā noslēgtu šiem līgumiem pretrunīgus līgumus, tad droši vien sekotu sankcijas no Latvenergo puses. Vienošanās un to apstiprinošie dokumenti ir jārespektē gan laicīgās, gan ticības lietās. Tas, ko Tu nicīgi sauc par papīriem, nav nekas cits, kā dotā vārda apstiprinājums, kas ļauj vārda neturēšanas gadījumā pielietot juridiskas sankcijas.
2) PLF ir baznīca un tās dalībbaznīcu starpā pastāv altāra un kanceles vienība, kas nozīmē savstarpēju mācības un prakses atzīšanu.
3) LELB nostāja homesekuālisma jautājumā ir uzteicama, bet mani izbrīna - kādēļ LELB turpina altāra un kanceles sadraudzību ar baznīcām, kuras citēju Tevi: "Gepraidistus liek par priesteriem"?
Tā kā LELB homoseksuālas attiecības nosoda savos iekšējos dokumentos un disciplinē šo lēmumu pārkāpējus, tad taču visai loģiski būtu, ja tā to pašu darītu attiecībā arī uz sadraudzības baznīcām, proti, paziņotu, ka šāda prakse iznīcina ticības vienību.
4) Homoseksuālisms, lai cik arī pretdabisks tas ir, tomēr nav pats galvenais jautājums, kas šķir PLF un LELB. PLF akceptē un praktizē Rakstu kritiku, apšauba LTA autoritāti, uztur atvērtu Dievgaldu, pieņem pie saviem altāriem kalvinistus, anglikāņus utt., noraida luterisko mācību par grēcinieka taisnošanu Dieva priekšā, ordinē mācītāja amatā sievietes, gejus un lezbietes, utt. (Es varētu šo sarakstu izvērst vēl stipri garāku.) Tad saki man, mīļais Mulder, kā vienai patiesi kristīgai baznīcai var ar šo organizāciju būt kopējs altāris un kancele?
|
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.02.21 00:57:27
Ilārs Plūme
PLF N A V BAZNĪCA.
PLF N A V BAZNĪCA.
PLF N A V BAZNĪCA.
PLF N A V BAZNĪCA.
PLF N A V BAZNĪCA.
PLF N A V BAZNĪCA.
Nez, vai es skaidri izteicos?...  |
pīdžeij  |
# Iesūtīts: 2009.02.21 02:03:16
Ilārs PlūmeBalss
Protams, ka PLF nav baznīca. Tā ir luterāņu baznīcu federācija, kuŗā ietilpst neatkarīgas baznīcas ar ļoti atšķirīgiem uzskatiem ļoti daudz jautājumos. Bet visas PLF baznīcas taču atzīst pašu svarīgāko: ka Kristus ir mūsu Pestītājs, ka mēs viņam tuvojamies tikai caur Dieva žēlastību un ne caur mūsu pašu spēkiem. Kas ir svarīgāk - ka mēs vienojamies ap krustā sisto Kristu, jeb šķeļamies dēļ homoseksualitātes?
PLF akceptē un praktizē Rakstu kritiku, apšauba LTA autoritāti, uztur atvērtu Dievgaldu, pieņem pie saviem altāriem kalvinistus, anglikāņus utt., noraida luterisko mācību par grēcinieka taisnošanu Dieva priekšā, ordinē mācītāja amatā sievietes, gejus un lezbietes, utt. (Es varētu šo sarakstu izvērst vēl stipri garāku.)
Labāk būtu šo sarakstu izvērst nevis garāku, bet mazliet precizāku.
PLF nevienu neordinē (kā jau Balss teica, nav baznīca!), nekur, cik man zināms, nav apšaubijusi LTA vai arī luterisko mācību par jebko, kur nu vēl par taisnošanu. Lūdzu pierādījumus, ja maldos!
Par atvērtu dievgaldu - paldies Dievam, ka PLF piederošās baznīcas pieņem arī pie dievgalda tos, kas atšķiras viens no otra savās domās. Vai tiešām Plūmes kungs domā, ka Jēzus, piesēdies pie galda ar grēciniekiem, prostitūtam, kolaborantiem u.c. nevēlamām personām, domāja, ka mēs no viņa iestādītā dievgalda raidīsim projām tos, kas mums (cilvēkiem!!!) liekas nepieņemami? Iesaku pārlasīt Lutera Liela Katehismā nodaļu par dievgalda sakramentu, īpaši no 15.rindkopas. Man nav pieejams tulkojums latv valodā, bet angļu tulkojumā (izdevis LCMS) ir teikts: "For Christ does not say `If you believe or are worthy, you receive my body and my blood`. No, He says `Take, eat and drink, this is my body and blood`.... that is like saying `no matter whether you are worthy or unworthy, you have here His body and blood` " utt. utt. Jo šis sakraments nav dibināts uz mūsu svētuma vai piemērotības pamata, bet gan uz Dieva vārdiem - faktiski, uz Dieva iemiesoto Vārdu. |
:: Pievienot komentāru
|
