indriķis 
|
Iesūtīts:
2009.09.01 13:04:15
Mans jautājums - vai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca atzīst savas māsu baznīcas un ilggadējās sponsores - Misūri Sinodes - Luterāņu baznīcas kalpošanas amatu un vai misūriešu mācītājam būtu jāpār-ordinējas pie LELB bīskapa, ja tas gribētu kalpot līdzīgā amatā LELB?
Cik zinu, tam visam pa vidu ir tā pati "apustuliskā sukcesija.LV"! |
|
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2009.09.29 14:38:02
Ap. d. 8: 14-19 : "Bet apustuļi, Jeruzālemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni, kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu, jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu. Bet Sīmanis, redzēdams, ka, apustuļiem rokas uzliekot, dabū Svēto Garu, tiem piedāvāja naudu, sacīdams: "Dodiet man šo spēku, ka tas, kam es rokas uzlieku, dabū Svēto Garu."
Mulder, tāpēc es parādīju arī VD praksi. Roku uzlikšanu Bībelē apraksta dažādos gadījumos, no kuriem daudzi nav saistīti ar ordināciju tajā izpratnē, par kuru mēs pašreiz diskutējam, tas ir, par ordināciju, kas saistās ar Dieva vārda kalpu - mācītāju - ievešanu amatā. Lai apskatītu nākamās vietas, mums jāvienojas par to, ko mēs saprotam ar ordināciju, vai to attiecinām tikai uz D |
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2009.09.29 14:38:30
Lai apskatītu nākamās vietas, mums jāvienojas par to, ko mēs saprotam ar ordināciju, vai to attiecinām tikai uz Dieva vārda kalpiem, vai kā savādāk? |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.09.29 15:02:26
Šis teksts iespējams varētu tikt attiecināts uz Timoteja ordināciju, ja vien Pāvils citā vietā tiešā veidā nerunātu par to.
Savukārt TO rakstu vietu varētu attiecināt uz Apustuļu dīvaino Sv. Gara izdalīšanas rituālu, ja vien Pāvils tieši par to nerunātu 2 Tim 1:6, kur viņš pasaka, ka Viņš Pats uzlika rokas!
Redzi +Jean... mēs katrs varam izvēlēties par bāzi gan vienu gan otru rakstu vietu un "iespējams" nav nekāds teoloģisks arguments, jo tieši tāpat "iespējams" ir runa par Ordināciju 
Cik garš tik plats!
Mulder, tāpēc es parādīju arī VD praksi. Roku uzlikšanu Bībelē apraksta dažādos gadījumos, no kuriem daudzi nav saistīti ar ordināciju tajā izpratnē, par kuru mēs pašreiz diskutējam, tas ir, par ordināciju, kas saistās ar Dieva vārda kalpu - mācītāju - ievešanu amatā. Lai apskatītu nākamās vietas, mums jāvienojas par to, ko mēs saprotam ar ordināciju, vai to attiecinām tikai uz D
Pareizi! Bet no tā neizriet, ka visas vietas, kur pieminēta Roku Uzlikšana NAV saistītas ar ordināciju! Kontexts to nosaka... Protams, es tak neuzstāju, ka rokas drīxt uzlikt tikai ordinējot... man arī ir rokas tapušas uzliktas un es neesmu ordinēts. Par to jau nebij argumetns...
Tas tu centies kaut kā voluntāri vienā "roku uzlikšanas" instancē to norakstīt uz VD rituāliem tikai tāpēc, ka kādā citā rakstu vietā roku uzlikšana nav saistīta ar Ordināciju!
Tu izmanto tieši to pašu argumentācijas metodi, ko izmanto visādi sakramentārieši apgalvojot, ka Kristus runā simboliski jo kādās citās rakstu vietās Kristus vārdiņu "IR" arī izmanto simbolisku apzīmējumu konstruēšanā!
Netur ūdeni un loģiku tava exeģēze!
|
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2009.09.29 18:59:19
Nu, tad salīdzini iepriekšminēto Pāvila vēstules TImotejam citātu ar šo.
1 Tim 4:13-16 : Tiekāms es nāku, nododies lasīšanai, paskubināšanai, mācīšanai. Nenicini dāvanu, kas ir tevī, kas tev tika dota ar praviešu vārdiem toreiz, kad presbiteri uzlika tev rokas. Par to gādā, pie tā paliec, lai tavs briedums būtu redzams visiem. Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi.
Šos citātus salīdzinot vai Tev nešķiet, ka tur ir runa par diviem dažādiem notikumiem? Un pēc konteksta šķiet, ka šī vieta ir visdrīzāk par Timoteja ordinēšanu mācītāja jeb bīskapa amatā.
Roku uzlikšanas jēga visdrīzāk ir tā, ka teiktais Dieva vārds attiecas uz Tevi. Kristībā, iesvētībā un absolūcijā mums tiek uzliktas rokas kopā ar Dieva vārdu. Tad mēs katrs atsevišķi saņemam Svēto Garu, vai ne tā?
Un arī mācītājam pie ordināci |
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2009.09.29 19:01:17
Un arī mācītājam pie ordinācijas tiek uzliktas rokas kopā "praviešu vārdiem".
Tātad par KĀDU dāvanu, Tavuprāt, Pāvils šeit saka Timotejam? |
Akebono |
# Labojis Akebono: 2009.09.29 21:08:40
+Jean
Paldies par komplimentu!
Neredzu pamatu pieņemt, ka 1.Tim. ir par ordināciju bet 2.Tim. par Svētā Gara došanas rituālu. Kādēļ ne otrādi? Drīzāk runa ir par vienu un to pašu, par Tim. ordināciju, ko izdarīja Pāvils kopā ar prezbiteriem. Ordinācijā parasti rokas uzlika vairāki: bīskaps/apustulis kopā ar diakoniem vai prezbiteriem. Pāvils kopā ar prezbiteriem uzlika rokas, iesvētot Tim. par bīskapu. Vienreiz viņš par to runā, pieminot prezbiterus, bet otrreiz, pieminot sevi.
Dāvanas ir Sv.Gara dāvanas, kas Tim. bija vajadzīgas, lai kalpotu par bīskapu. Mēs taču zinām, ka ikviena kalpošana baznīcā notiek ar Sv.Gara dāvanām. Vai tad nu bīskapa kalpošana notiek bez tām?
Kur Rakstos ir teikts, ka kristība un absolūcija tiek sniegta ar roku uzlikšanu? Kur Rakstos ir kaut kas teikts par iesvētību un absolūciju, ka tajās tiek dots Svētais Gars? |
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2009.09.30 14:01:13
Akebono, Raksti skaidro Rakstus. Tikai tā varam censties saprast Rakstu vietas, kuras no pirmā acu uzmetiena var saprast vienādi vai otrādi.
Piem. tā pati jau citētā AP.d. 8. nodaļa, tāpat arī ap.d. 19 nodaļa taču nerunā par ordināciju, vai ne?
Ap.d. 19: 5-6 To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā. Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.
Ja reiz Pāvils vienā vietā tā ir darījis, un ja viņš runā par šo pašu (tā taču izklausas, jeb Tu domā citādi?), tad kāpēc viņš Timotejam nevarētu būt arī līdzīgā veidā uzlicis rokas?
Vēlreiz. Visas vietas, kur Bībelē pieminēta roku uzlikšana, nekādi nevar tikt attiecinātas uz ordināciju.
Piemēram, ap.d. 6. nodaļā apustuļi izvēl un uzliek rokas septiņiem, kam jāatbrīvo apustuļi no pienākumiem kā teikts, no kalpošanas pie galda, lai apustuļi varētu nodoties tikai Dieva lūgšanai un kalpošanai ar |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.09.30 14:09:05
Ja reiz Pāvils vienā vietā tā ir darījis, un ja viņš runā par šo pašu (tā taču izklausas, jeb Tu domā citādi?), tad kāpēc viņš Timotejam nevarētu būt arī līdzīgā veidā uzlicis rokas?
Bet tas ir atkariigs no TAVA subjektiivaa piegaajiena, ko tu izveelies par baazes rakstu vietu un ko par interpreteejamo!
Kas interesanti... Paavila Veestules ir kanoniskaakas par Apustulju Darbiem Paavila Veestules ir "homolegomeniskaakas" Paavila Veestules diktee interpetatiivo baazi!
Vēlreiz. Visas vietas, kur Bībelē pieminēta roku uzlikšana, nekādi nevar tikt attiecinātas uz ordināciju.
Veelreiz. Visas vietas, kur Biibeelee piemineeti Kristus braalji un maasas nekaadiigi envar tikt attiecinaati uz Marijas citiem beerniem (c) By Pops! Tieshi taa pati logjika, tieshi taapat vinji speej izskaidrot kaapeec tas taa jaainterpetee...
Redzi ja Rakstiem pieit ar aprioru imperatiivu, kaadu tu sheit apliecini, tad tieshi taa sanaak... jo cilveeka sirds ir lunkana un gluma, taa arii Rakstus speej aizintepreteet uz elli, lai tikai Dieva Vaardu apklusinaatu un liidzko Dievs saak ko teikt, taa iesprauzham banaanus ausiis un saakam dziedaat "naa naa naa naa..."
Sorry, tu ljoti klasiski un hresomaatiski demonstree cilveeka subjektiivo aizspriedumu un subjektiivo teologjisko paarlieciibu dominanci paar Rakstu Vaardiem! Tu perfekti paraadi kaa cilveeka praats, kas jau apriori ir nostiprinaajies savaa paarlieciibaa ir inerts un nekustiigs pret Dieva Vaardu lieciibaam, tas arii Dieva Vaardu pielociis saviem ideologjiskajaam preferenceem... un kaa to KLB un vinju sekta arii jau praksee paraadiija... dajebko var padariit par maaciibu jautaajumu, dajebko var pamatot vai apgaaazt ar Rakstiem, nedaudz iteeles un roku veikliibas!
Bet taa kaa mees zinaam, ka antisukcesionistu aizspriedumiem nav pamats Rakstos, bet gan vinju subjektiivajaa attiexmee pret Romu, tad vinju shii subjektiivaa attiexme nekaadiigi nevar buut Rakstu patiesiibas meers!
Paaraak daudz es esmu redzeejis dziivee sho piegaajienu, kaa Raksti tiek izmantoti ideologjisku imperatiivu piesegshanai un uzdoshanai par Dieva Autoritaati! |
+Jean [89.207.243.34] |
# Iesūtīts: 2009.09.30 14:17:49
.. kalpošanai ar vārdu.
Tādējādi šie septiņi tika izvēlēti kā mūsdienās teiktu administratīvam vai arī žēlsirdības darbam.
Citās vietās Bībele runā par vecajo izvēlēšanu un iecelšanu, bet nekas nav teikts par rituālu kā tas veikts un vai vispār bijis kāds rituāls (ap.d. 1:23-26; ap.d. 14:23; Tit. 1:5).
Tāpēc, Akebono, Tavu jautājumu šai sadaļā es pārfrāzētu: kur Rakstos ir teikts, ka roku uzlikšana ir vienīgais veids ordinācijas rituālam? Kur šai roku uzlikšanai ordinācijas rituālā Svētajos rakstos ir doti un kādi apsolījumi??
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.30 14:45:33
kur Rakstos ir teikts, ka roku uzlikšana ir vienīgais veids ordinācijas rituālam? Kur šai roku uzlikšanai ordinācijas rituālā Svētajos rakstos ir doti un kādi apsolījumi??
A neviens jau to nav te apgalvojis, ka tas ir vieniigais un ka tam ir kaadi mega apsoliijumi! Viss ko mees sheit apgalvojam, ka JD tas ir legjitiims ordinaacijas rituaala paveids!
Tas TU apgalvo, ka Raksti aizliedz un nosoda un noraida roku uzlikshanu kaa Ordinaacijas sastaavdalju!
To ko Raksti aizliedz un ko nosoda, to tie nenoklusee aiz aizpliivurotaam "neaakdiigi nevar tikt attiecinaats" zajavaam bet identificee un saka skaidri! Par Roku uzlikshanu nekas taads nav Rakstos teikts... taapeec... mees lietojam roku uzlikshanas sukcesiju Ordinaacijaa un kam tas nepatiik var droshi iet bekot svetaa paarlieciibaa, ka vieniigais legjitiimais eediens ir medus un sisenji! |
Uldis  |
# Iesūtīts: 2009.09.30 15:51:32
Interesanta tēma šeit aizskarta. Diemžēl kā parasti tā notiek starp diviem trim disputantiem. Šeit - starp Merlinu un Voldemāru. Pārējais pieder pie bla-bla-bla kategorijas.
Ar lielu interesi izlasīju Merlina retrospektīvu ieskatu Latvijas luterisma vērsturē. Ievērības cienīgi ir Voldemāra komentāri, iebildes un secinājumi.
Nenoliedzami, ka latvijas lutersikā baznīcas veidošanās pamatā bija moto: prom no vāciskuma. Vai tā laika baznīcas vadītāji drīkstēja tā rīkoties? Domāju, ka tam bija pamatots iemesls. Jautājums ir cits: vai Latvijas luterisms ar to kaut ko nebija zaudējis? Vai mēģinājums radīt tautas baznīcu nav jāuzlūko kā cita veida reformāciju? Šojautājumu var aplūkot nedaudz mūsdienīgā šķēlumā. Proti, mūsdienās viss kristīgais kopums mūsu zemē ir klasificēts divās grupās: tradicionālā un netradicionālā. Šajā sakarā interesnati būtu uzdot jautājumu šādas klasifikācijas izgudrotājiem: pie kāda novirziena tādā gadījumā piederētu janveidotā Latvijas Luteriskā baznīca? Vai pie tradicionālā vai netradicionālā? Bet, ja nopietni, tad tomēr Latvijas luterisms ievērojami atkāpās no reformācijas tradīcijām. Netradicionālais zviedru luterisms ir guvis virsroku pār tradicionālo vācu reformācijas luterismu.
Ir plaši izplatīts viedokis, ka zviedru laiki latviešiem ir bijuši labākie laiki. Kāpēc? Vai tāpēc, ka zviedri labāk izturējās pret latviešiem? Protams, zviedri radīja skolas latviešiem, ķēniņš piešķira naudu Bībles tulkošanai un izdošanai. Zviedri ierobežoja vācu muižniecības patvaļu. Tas gan. Bet vai tāpēc, ka zviedri rūpētos par zemnieku dzīvi? Va zviedru ķēniņš to drīzāk nedarīja, lai nostiprinātu ķēniņa varu un maznātu vācu muižnieku varu? Vai dzimtbūšana tika atcelta? Vai nebija tā, ka latviešu zemniekam tagad bija jāvergo gan vācu kungam, gan zviedru ķēniņam? Zviedru ķēniņi rīkojās Latvijā kā zemes iekarotāji, nevis misionāri, tas ir, kaut kādā miermīlgā veidā. Kaut arī Rīga bija lielākā pilsēta Zviedrijas ķēniņvalstī, tomēr bijušās Livonijas teritorijas tai kalpoja kā buferzona, lai noturētu savus ienaidniekus pēc iespējas tālāk no īstenās Zviedrijas teriotirjas. Interesanti, ka šajā nostājā zviedri nav mainījušies pat šodien. Nepamatoti mēs mīlam zviedrus. Zviedri cīnās par to, lai skandināviskā ietekme Latvijā būtu pēc iespējas lielāka. Tas ir savtīgs aprēķins, nevis mīlestība.
Mūsu, latviešu, nelaime ir tā, ka mums ir ārkārtīgi maza valstiskuma pieredze. Mūs visai viegli piemāna un mēs uzķeramies uz izliktajiem slazdiem. Mēs nemākam domāt politiski nedz valstiskā līmenī, nedz baznīcas vadīšanas līmenī. Mēs nemākam raudzīties nākotnē. Domāt par to, kas mums ir labāk. Mūs nez kāpēc spēj apmiernāt tikai patreizējais. Par savu taisnību ir jācīnās, bet nekāda cīņa nekad nav notikusi bez upuriem, bez grūtībām, bez ciešanām. Šeit gribētos citēt no Atkl. 2:10: "Nebaidies no tā, par ko grasies ciest!"
PS
Protams, Atkl. 2:10 ir citādi vārdi. Tomēr man šķiet, ka mana versija ir pareizāks šo vārdu tulkojums. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.30 15:59:17
Uldis, bet valstiskuma apzinja neuzrodas zilaa gaisaa... taa ir jaapiedziivo... LV faktiski ir zaljknaabis Veesturee... kaapeec lai no taa sagaidiitu, ka shitais beebis izaugz nepaarslimojot cuucinjas un masalinjas? Kaa tad to imunitaati dabuut? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2009.09.30 16:40:05
Mani ļoti izbrīnīja +Jānis izpratne par sadraudzības meklējumiem starp kristiešiem. Ar šādu pieeju es vēl nekad neesmu sadūries. Tāpēc gribu izteikt dažas savas domas šajā sakarā. To būs vieglāk, ja šo nelielo citātiņu es "iepeistošu" šeit.
Ar kuriem vispirms? Ar latviešu luterāņiem LELBāL, Sigurdu Sproģi, ar KLB, ar ELBL? Šādi būtu hronoloģiskā secībā. Otrkārt, par ko mums vajadzētu runāt? Vai mēs visi neticam taisnošanai ticībā no žēlastības? Un nekā dīvaina tur nav. Romiešu ir trešdaļa latviešu. Nedaudz citādo Latvijas luterāņu ir kādi divisimt indivīdu, kas ne īsti teoloģisku iemeslu dēļ ir izvēlējušies nošķirties savrup un savā situācijā jūtas gana apmierināti.
Tātad, taktika ir šāda. Sarunas par sadraudzību ir jāveic hronoloģiskā secībā: vispirms ar vecāajiem kristiešiem, proti, RKB un pravoslaviem, pēc tam sekos LELBāL, nu, un beigās ar KLB un citiem "atkritējiem". Pēc visa spriežot, diez vai mēs piedzīvosim šo brīdi (es domāju par sevi).
+Jānis retoriski jautā: "Vai mēs visi neticam taisnošanai ticībā no žēlastības?" Es atbildētu: visi neticam gan. Nebīnīšos, ja izrādīsies, ka vairums LELB mācītāji pat īsti nesaprot, ko tas nozīmē. Bet jautājums ir viltīgi uzdots. Tā jautā Romas katoļi. Reformācijas luterāņi apliecina: vienigi caur ticību no Dieva žēlastības. Turpretim Tridentas koncils tādus, kas saka: tikai caur ticību.., ir aplicis ar lāstu. Bet +Jānis seko romiešu un luterāņu vienošanās paradigmai: mēs ticam taisnošanai caur ticību no žēlastības.. Jāsaka, ka konfesionālie luterāņi nav piedalījušies šajā vienošanās procesā un šo vienošanos nav atzinuši. Šāds formulējums blakus Rakstu autoritātei vienlīdz blakus noliek arī, tā saucamo, Svēto Tradīciju. Tomēr galējā instancē ši tradīcija ir pie romiešiem daudz autoritatīvāka nekā Svētie Raksti. Pujāts šajā sakarā ir nācis klajā ar vairākiem demagoģiskiem izteikumiem. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2009.09.30 16:49:46
Mulders
Es tev piekrītu. Bet mana doma bija tāda,ka latviešu luterāņu tā laika garīdzniecība nerīkojās tālredzīgi, bet tuvredzīgi, atsakoties no "vēsturiskā" luterisma, proti, no konfesionālā luterisma. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.30 17:01:20
Uldis, atpakaljejoshaa datumaa jau viegli "meeriit" iipashi, ja vairs nav iespeejas pameegjinaat citus variantus un izdomaat vai tad buutu labaak vai tomeer labaak ir shis konkreetais scenaarijs!
Shai zinjaa kudii labaak ir skatiities naakotnee, tas ir vieniigais ko varam mainiit... un tad paliek tas labais padoms - ja tas buus no cilveekiem, tas neizdosies, bet ja buus no Dieva, tad pat uz ausiim staaveeshana neko nemainiis!
Kaa es taadaas reizees saku - veel nav vakars! Caaljus saskaitiisim, kad Vista atgrieziisies |
Uldis |
# Iesūtīts: 2009.09.30 17:07:38
Savukārt šis +Jānis izteikums :"Romiešu ir trešdaļa latviešu. Nedaudz citādo Latvijas luterāņu ir kādi divisimt indivīdu," skan visai farizejiski. Tik tiešām, vai ir vērts vienas avs dēļ pamest 99? |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2009.09.30 17:13:13
Mulders[/b
Tieši to jau esi vēlos pateikt, ka nācijas ar vēsturisku pieredzi nerīkotos tā, kā rīkojāmies mēs. Nekas jau jauns anv bijis vēsturē. Viss jaunais vēsturē ir labi aizmirsts vecais. Es, piemēram, nevaru iedomāties, zviedri mainītu savu luterisko identitāti par spīti tam, ka zviedru sabiedrība ir ārkārtīgi sekularizējusies. Tad jau mums vajadzēja mainīt visu. Atteikties ne tikai no banzīcām un celt jaunus dievnamus, bet arī atteikties no mācītājmuižām. Atceros, reiz prof. Feldmanis tā arī izteicās par topošajiem latviešu mācītājiem 30.-os gados. Aktuāla tēma to vidū bija jautājums,kāda mācītājmuiža viņam tiks.
PS
kaut kas misējās ar to boldu |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.30 17:14:36
Uldis...
Neizskataas, ka taa viena avs sevi par nokliidushu ziimee |
Uldis |
# Iesūtīts: 2009.09.30 17:15:31
Mulders
Tas ir interpretācijas jautājums. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.09.30 17:20:19
Uldis, protams ka nekaa jauna nav... bet taa imunitaate rodaas paarslimojot personiigi to slimiibu... Jo ikviens iedomaajas, ka vinjsh jau nu nebuus taads mulkjis ka norausies masalinjas... a shamaas kaareiz shaadas bravuuras deelj pieliip! Nu ir aciimredzot Valstij un taas tautai jaaiziet savs attiistiibas cikls taapat kaa cilveeka embrijam, nevari tu no olshuunas uzreiz paarleekt tos 9 meeneshus un nevari no ziidainja uzreiz ieleekt augstskolas solaa... izlaizhot piechuraatus pamperus, apkakaatus paklaajus, apvemtus teetus un mammas, izstriideetus tiinja lielummaaniju un pirmo burtinju maaciishanos
Tas ka ziidainim blakus ir pieaugushie kas to ir izgaajushi cauri tas var dto tikai droshibu, ka IR iespeejams no maza nikjiiga kunkulja tapt par lielu nopietnu onkuli, bet tie nikji un stikji ir jaapaarslimo... Esi pacietiigs, ljauj Latvijai un arii taas Bazniicai augt... ja tu tam ziidainim griez nost pa kaadam loceklim, ceriiaa, ka tas nogrieztais loceklis aatraak un pareizaak izaugs par pieaugushu cilveeku, taa ir naivums!
Shaadi sashkjeljoties tu tikai attaalini pieaugshanu... ko labi paraadiija notikumi ar shiim bazniicaam... taa teikt, tas ko LELB jau bij paarslimojusi shiem jaapaarslimo no jauna un no jauna ir jaanoiet tas garais celjsh, kas saucaas - "Maacies sadziivot ar citiem, jo ne tu viens esi, kas iedomaajas, ka gudrs"
Pazemiiba ir liels tikums... un ne par velti Peeteris maaciija neleekt uz eceeshaam pat tad, kad esi zem varmaaciiga kunga... Ja sho skolu neesi izgaajis, neizbeegsi tu no taas... bij viens te pazudushais deels kas gudrs izraadiijaas... naacaas iemaaciities pazemiibu cuukas ganot!
|
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
