atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu apustuliskā sukcesija un Misūri Sinode
indriķis
Iesūtīts: 2009.09.01 13:04:15
Mans jautājums - vai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca atzīst savas māsu baznīcas un ilggadējās sponsores - Misūri Sinodes - Luterāņu baznīcas kalpošanas amatu un vai misūriešu mācītājam būtu jāpār-ordinējas pie LELB bīskapa, ja tas gribētu kalpot līdzīgā amatā LELB?
Cik zinu, tam visam pa vidu ir tā pati "apustuliskā sukcesija.LV"!
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 21 . 22 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.14 19:09:49
Raimonds
Labu tēmu aizskāri. Jā, tas ir interesanti, ka Baznīca drīzāk ir notikums, kas jāpiedzīvo, nevis organizācija, ko var pārvaldīt. Šķiet nevienam apdāvinātam pāvestam vai bīskapam nav padevusies tās kibernētika, jo tā sējas un aug pēc saviem likumiem. Raugs, sāls, sēkla, kas automātiski aug, kamēr guļam un ceļamies.. Pirmskonstantīna laiks šķiet fascinējošs, Baznīcas ietekmes aspektā, ja padomā, ka šajās dienās ar visu komunikāciju un politiskajiem lobijiem pat Eiropas konstitūcijā kristīgās saknes tiek noklusētas.
Laikam jau Baznīcas nākotne neizšķiras vadītāju sarunās, un paldies Dievam, ka tā.
Bet reizēm tāds reprezentatīvs pasākums kā bīskapu sukcesēšana noteikti arī var būt iemesls kādam pozitīvam vēstījumam, līdzīgi kā Tēvu diena. Un pilnīgi noteikti tā var būt iemesls dažādiem bīskapiem parunāties. Citādi, pagaidām šķiet, tā tiešām šķiet neko būtiski kvalitatīvi Baznīcai nedod, un ikdienā ir nemanāma.
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.09.14 21:05:30
Aivars

Baznīca, kas dzīvo eshatoloģiskās gaidās. Atmodas sākumā par cerības teoloģiju neviens vien interesējās. Tagad laikam tādu personīgu hobiju līmenī. Bet varbūt ir pienācis laiks.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.14 21:11:53
Raimonds
Kaut kas tajā Moltmanī ir, nenoliedzami.
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.09.14 21:23:13
Aivars
Moltmans ir tikai Moltmans, dažas labas un noderīgas idejas jau viņš ir mēģinājis pateikt. Bet tā lieta varbūt ir cita. Eshatoloģijas lauciņu šobrīd ir paņēmušas brīvbaznīcas un tas kaut kur daudzus ir atsitis . Par eshatoloģiju, Kristus klātbūtni, atnākšanu, augšāmcelšanos var runāt arī gana sakarīgi. Ir viens, ja skatās uz pagātni, bet var arī skatīties un gaidīt nākotni.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.14 21:28:07
Raimonds
O, jā! Beigu beigās visa JD un agrīnās TA ap to vien grozās.
Bet vispār pareizas lietas Tu atgādini!
Mulders
# Iesūtīts: 2009.09.14 21:32:10
Bet vispār pareizas lietas Tu atgādini!

... kas paraada, ka Bazniica nebeidzas tur tajaa pagaatnee un pat netagadnee...
Raimonds
# Iesūtīts: 2009.09.14 21:36:49
Aivars

Kaut kur tā izjūta, ka arī visa šī smagnējā sholastiskā eklesioloģija kaut kur ir kā mēģinājums atjaunot pagātnes zelta laikmetu.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.14 21:37:05
Mulders
Tā gan. Man jau patīk tā atziņa, ka Baznīca vienmēr ir tikai vienas paaudzes attālumā no pilnīgas iznīkšanas. Bet Dievs nav mazais bērns un gādā par to, ko nekādas cilvēku institucionalizētas padarīšanas panākt nespēj.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.14 21:40:04
Raimonds
Interesanti, ka `zelta laikmets` vairāk piederas hellēnistiskajai domai, ne kristiešiem, bet vienā brīdī ( pieņemu pēc `christendom" laikā) diemžēl starp jēdzieniem `kristīgs` un `konservatīvs` ir kārdinājums likt vienlīdzības zīmi.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2009.09.14 21:56:41
Aivars

Baidos, ka visu šo teoloģisko eklesioloģijas corpusu reti kurš var pavilkt. Tāpat pietiekami slimojam ar postmoderno nihilismu. Kārdinājums jau ir palikt pie vienkāršākām atbildēm.
Balss
# Iesūtīts: 2009.09.14 23:46:58
Raimonds,Aivars
Vai tiešām jums kārojas pēc šādas kristietības, ja smagnējā un konservatīvā vairs neder?
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.14 23:54:08
Balss
Nezinu kas ir šāda kristietība, un arī t.s. `konservatīvā` šķiet reizēm diezgan nejēdzīgi lietots termins. Bibliska, Dieva Vārdā sakņota kristietība, šķiet, varētu būt tā īstā.
Balss
# Iesūtīts: 2009.09.14 23:55:11
Aivars
Sorry, aizmirsu ielikt linku! http://www.newsound.lv/
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.14 23:59:18
Balss
Lūgtu atvainot, bet kāds šim `putenim` ir sakars ar eshatoloģisko momentu teoloģijā? Nevar taču vienmēr visādus harikus izmantot kā argumentu aizstāvot to pozīcijas, kam patīk `smiltis nopakaļ birdināt`.
Balss
# Labojis Balss: 2009.09.15 00:06:18
Aivars
Kaut kur tā izjūta, ka arī visa šī smagnējā sholastiskā eklesioloģija kaut kur ir kā mēģinājums atjaunot pagātnes zelta laikmetu.
...Kārdinājums jau ir palikt pie vienkāršākām atbildēm.
Aivars
# Labojis Aivars: 2009.09.15 08:24:09
Balss
Īstenībā Raimonds ar to cerības teoloģiju, šķiet, ļoti pareizi atgādināja, cik svarīgi būtu vairāk apcerēt, kā augšāmcelšanās perspektīva atbild uz ciešanu problemātiku, uz morāli ētiskiem jautājumiem un citām lietām, kas šodien aktuālas, lai nebūtu tā, ka tikai kādi harizmāti ar to nodarbojas, un arī tad bieži tādā veidā, kas rada nepareizu priekšstatu. Nopietni Eiropas mūsdienu teologi ir saskatījuši šo tēmu kā gana svarīgu, lai ar to nodarbotos. . Protams, ka daudz vienkāršāk ir konspektēt un konservēt pagātnes sholastus, kaut vai eklesioloģijas ieskatos, zīmēt shēmas un robežu kartes, un meklēt iedomātu stabilitāti ilūzijā par zelta laikmetu, kad viss bija labāk un pareizāk. Manuprāt, arī Merlins kaut vai anglikānisma sakarā minēja, ka iepazīstot to mūsdienās, daži iesīkstējuši stereotipi ir revidējami. Pat šīs pašas diskusijas pamatā ir fakts, ka pats luterisms nav vienkāršoti definējams, jo lūk ir baznīcas ar bīskapiem un ir baznīcas bez tiem. (Atceros, ka dažu Fortveinas seminārā pārsteidza dzirdētais, ka Latvijā PAT BAPTISTIEM ir bīskapi.) LCMS sinodāli prezidentālā iekārta nāk ar nedaudz citu eklesioloģisku izjūtu, bet kā redzam, tas nav šķērslis sadraudzībai. Taču ar literatūras palīdzību smalki izzināt un radīt vienotu un nepretrunīgu `luterisko eklesioloģiju` šķiet ir tikpat bezjēdzīgi, kā veltīt mūžu traktātam "Absolūtā patiesība par laboratorijas peļu precīziem liesas izmēriem`.
Balss
# Iesūtīts: 2009.09.15 10:35:34
Aivars
Piekrītu! It sevišķi par pelēm!
Laikam drusku pārpratu Raimonda komentārus.
Dzīvai ticībai ar augšāmcelšanās cerību ir jābūt jebkuras Baznīcas galvenai un patiesai pazīmei un vēstij, neatkarīgi no tradīcijas un formām un struktūrām.
Kristofers
# Iesūtīts: 2009.09.15 11:43:36
Aivars Pie tam, runājot par īsto luterisko eklesioloģiju, ir jāņem vērā, ka ar gandrīz 500 gadu distanci mēs varam redzēt dažu Lutera eklesioloģisko mācību sekas.
Ir acīmredzams, ka sevi nav attaisnojusi Lutera ideja sagraut vienotu Baznīcas struktūru ar episkopālu hierarhiju, tās vietā nodibinot teritoriālas Baznīcas, kas pakļautas vietējiem firstiem, pārvēršoties faktiski par valsts iestādēm.
Zviedrija, atšķirībā no Vācijas, saglabāja episkopālu hierarhiju un Baznīcu, kā no valsts atšķirīgu organizāciju. Bet laika bumba tāpat bija pielikta tajā apstāklī, ka karalis palika par Baznīcas laicīgo galvu. Vēlāk šīs pārvaldes funkcijas pārņēma parlaments un valdība. Merlins pareizi norāda - Zviedrijas Baznīcu sagrāva nevis bīskapi, bet gan parlaments, kam bija tiesības lemt par Baznīcas lietām.
Lutera laikā viss izskatījās tik skaidri - pāvests slikts, bīskapi slikti, bet reformāciju atbalstošie firsti - labi. Īpaši pozitīvs tēls bija paša Lutera valdnieks - Saksijas kūrfirsts. Dievbijīgs, godprātīgs, patriarhāls, kā labs tēvs saviem pavalstniekiem. Kā lai nenodotu viņa dievbijīgajās rokās Baznīcas lietu kārtošanu?
Bet te mēs redzam Lutera radikālo kļūdu - nedrīkst Baznīcas satversmi piemērot vienam laikam un vienam cilvēkam. Mainās laiki, mainās cilvēki, nāk racionālisms un apgaismība, un firsti un valdības kļuva tie, kas "palīdzēja" Baznīcām mainīties un kļūt progresīvām, vajājot "reakcionāro" vai "dogmatisko" "vecluteriešu" garīdzniecību un teologus.
Un ar laika distanci mēs redzam, ka kā vislabāko sevi ir attaisnojis Baznīcas kā no valsts neatkarīgas organizācijas modelis. Un nav pamata atteikties no episkopālā modeļa, kurš galu galā pastāv Baznīcas vēsturē kopš apustuļu laikmeta.
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.15 11:50:28
Kristofers
Piekrītu. Vienīgi jāatceras, ka arī pirmsluteriskais Baznīcas iekārtojums arī nav ideāls. Merlins jau minēja to pašu bīskapu problēmas, nodarbojoties ar medībām un politiku vairāk, kā ar kalpošanu Dievam. Pilnīgi noteikti ir pietiekoši kritiski jāizvērtē viss pagātnes mantojums un pietiekoši uzmanīgi `jātaustās` pretim nākotnei.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.09.15 12:26:57
Ne par velti Rakstos visai krasi paraadaas barjera starp pasauliigo un Dievishkjo! Kas ir draugos ar pasauli tas nostaajas pret Dievu!

Un tai pat laikaa... citas rakstu vietas maaca, kaa visiem buut draudziigiem un klausiti Varaam un pakljauties Cilveeku noliktaam kaartiibaam!

Paradoxaali... bet to pashu Merlins arii kaut kur teica... Kristietiiba nedod gatavu atbildi (daudz zinaat vietu, kur Kristus tieshi atbild uz tieshiem jautaajumiem)... tieshi otraadi Kristietiiba un Raksti rada spriedzi... taadu spriedzi, ka cilveeka dveeselei nekas cic neatliek kaa veikt sho ticiibas leecienu... jeb... veikt leecienu bezdibenii... Raksti rada kustiibu... un nevis lokaalu... bet kustiibu, kas kustina visu Veesturi! Luuk tas man shkjiet Dieva Cieniigi gaajieni
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 21 . 22 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 84 , pavisam kopa bijuši: 34453