+jean 
|
Iesūtīts:
2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?
Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek. |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2013.04.09 12:43:00
 ai puiss, paskaties gan, kurš sacīja -
Tikai kā atšķirt patieso reliģiju no viltus reliģijām? Kā atšķirt kainus no ābeliem, ja tas vispār cilvēkam ir iespējams? |
Uldis  |
# Iesūtīts: 2013.04.09 13:23:23
+jean
Jāpiekrīt Aivars, tavas domas mainās no teikuma uz teikumu. Trūkst stabilitātes un konsekvences. Tas nozīmē, ka trūkst sistemātisku studiju, lai mācītu citus. Nepietiek ar to, ka esi izlasījis dažus komentārus. Lūk, kāda esot Luters ticības definīcija (angļu valodā, lai tev neienāktu prātā, ka esmu kaut ko ietulkojis):
Faith is not what some people think it is. Their human dream is a delusion. Because they observe that faith is not followed by good works or a better life, they fall into error, even though they speak and hear much about faith. ``Faith is not enough,`` they say, ``You must do good works, you must be pious to be saved.`` They think that, when you hear the gospel, you start working, creating by your own strength a thankful heart which says, ``I believe.`` That is what they think true faith is. But, because this is a human idea, a dream, the heart never learns anything from it, so it does nothing and reform doesn`t come from this `faith,` either.
Instead, faith is God`s work in us that changes us and gives new birth from God. (John 1:13). It kills the Old Adam and makes us completely different people. It changes our hearts, our spirits, our thoughts and all our powers. It brings the Holy Spirit with it. Yes, it is a living, creative, active and powerful thing, this faith. Faith cannot help doing good works constantly. It doesn`t stop to ask if good works ought to be done, but before anyone asks, it already has done them and continues to do them without ceasing. Anyone who does not do good works in this manner is an unbeliever. He stumbles around and looks for faith and good works, even though he does not know what faith or good works are. Yet he gossips and chatters about faith and good works with many words.
Faith is a living, bold trust in God`s grace, so certain of God`s favor that it would risk death a thousand times trusting in it. Such confidence and knowledge of God`s grace makes you happy, joyful and bold in your relationship to God and all creatures. The Holy Spirit makes this happen through faith. Because of it, you freely, willingly and joyfully do good to everyone, serve everyone, suffer all kinds of things, love and praise the God who has shown you such grace. Thus, it is just as impossible to separate faith and works as it is to separate heat and light from fire! Therefore, watch out for your own false ideas and guard against good-for-nothing gossips, who think they`re smart enough to define faith and works, but really are the greatest of fools. Ask God to work faith in you, or you will remain forever without faith, no matter what you wish, say or can do. |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.04.09 13:29:03
Aivar,
tu citēji manu jautājumu: Kā atšķirt kainus no ābeliem, ja tas vispār cilvēkam ir iespējams ? Vai izlasīji arī jautājuma palīgteikumu??  |
+jean |
# Labojis +jean: 2013.04.09 13:30:05
Uldi,
izlasi ticības definīciju arī no ATA Aploģijas, labi? |
+jean |
# Labojis +jean: 2013.04.09 13:31:26
Sistemātiski studējošais Uldi! Šai diskusijā vienojāmies, ka pie citātiem liksim avotu, vai ne tā?
P.S. Lasu no tava ievietotā citāta: Faith is a living, bold trust in God`s grace, . Vai ir kāda nesaskaņa ar manis teikto??????? |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2013.04.09 13:40:07
dafne
Pāvils, domājams, arī nebija dzemdējis un tomēr salīdzināja savas sāpes par brāļiem ar dzemdību sāpēm. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2013.04.09 13:49:44
+jean
Aber lūdzu:
An excerpt from
"An Introduction to St. Paul`s Letter to the Romans,"
Luther`s German Bible of 1522
by Martin Luther, 1483-1546
Translated by Rev. Robert E. Smith
from DR. MARTIN LUTHER`S VERMISCHTE DEUTSCHE SCHRIFTEN.
Johann K. Irmischer, ed. Vol. 63
(Erlangen: Heyder and Zimmer, 1854), pp.124-125. [EA 63:124-125]
August 1994
Vai ir kāda nesaskaņa ar manis teikto??????? - es jau teicu - trūkst konsekvences. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2013.04.09 13:56:50
+jean
Sistemātiski studējošais Uldi! - nevajag apvainoties. Saproti to, kā draudzīgu uzsitienu pa plecu. Tu uzsāki šo diskusiju, izvirzīdams noteiktu tēzi. Kad sāki atbildēt, trūka konsekvences un arī izpratnes. Tas bija jūtams. Ja tu nāktu kā jautātājs, neviens tev neko nepārmestu. Bet tu ienāci kā skolotājs, bet aizstāvēt sevi pienācīgi nespēji. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2013.04.09 14:02:37
Ingars
Mīlestības pilns gars salūzt aiz sāpēm, redzot savu brāli grēkojam. Tas viss ir visai tālu no teoloģiskiem strīdiem un disputiem akadēmiskā gaisotnē.
Nu, un, ka Ābelam varēja būt mīlestības gars, kurš lūza, bet atnāca tāds Kains un ar nūju pa galvu, dankš... Ciešanas pašas par sevi neatpestī, tikai fiziski un garīgi grauj, izolē un iedzen dziļākā depresijā. Nevietā šī ciešanu estetizācija un glorificēšana. Cik nav cilvēku, kuri ciešs fiziski, vienkārši sāp, un cik garīgi: vientulību, izolāciju, bezspēcību, vainu, kaunu. Vai tad Jēzus atnāca, lai ar ciešanām citus iežēlinātu, vai lai vairotu ciešanas? |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.04.09 14:30:26
Uldi, aber lūdzu tad skaidro par konsekvences trūkumiem!! Konkrētāk pa punktiem, lai saprotu, ko tu domājis. Neesmu telepāts, kas lasa svešas domas...
|
Confrater  |
# Labojis Confrater: 2013.04.09 19:25:38
+jean Tad es atbildēšu: nekā, mūsu cilvēciskajā dabā ir ne tikai virzīties uz grēka ceļiem, bet arī nepārtraukti vēlēties pievienot savus nopelnus pestīšanai, tas ir, izcelt sevi.
tādējādi uzskatīdams, ka viņš nav cienīgs, lai Dievs viņu uzlūkotu viņa darbu dēļ, tad viņš ir ticīgs. Savukārt, ja cilvēks blakus jau esošajai Dieva žēlastībai vēlas pielikt savus nopelnus, lai būtu drošāks, lai tad gan Dievs būtu paīstam žēlīgs viņam, tad patiesībā viņš noraida Dieva mīlestību. Tad viņš ir neticīgs.
Abstrakti jau skan dikti pareizi pievienot savus nopelnus pestīšanai ...blakus jau esošajai Dieva žēlastībai vēlas pielikt savus nopelnus, ,
bet Tu varētu ar saviem vārdiem precizēt,
kas tad konkrēti ir šie bīstamie pievienotie savi nopelni,
no kuriem tik ļoti jābaidās.
Piemēram, ja cilvēks lūdz Dievu un ar to lepojas, arī ir pievienotais nopelns?
Vai cilvēciska būtne vispār var būt kristāltīra 100% Dieva žēlastības saņēmēja.
(Un vai t.s. svēto nopelnus tu arī ievieto bīstamo kategorijā?
Cilvēki ticējuši, lūgušies, misionējuši, sevi aizlieguši, krustu nesuši, bet tu viņus pats negribot vari ievietot neticīgo kategorijā tāpēc vien, ka viņu kristīgā dievbijība varētu neiederēties tavās abstraktajās shēmās )
Tātad, kas īsti ir šie bīstamie nopelni reālā (ne teorētiskā atkārtošanā) izpratnē?
Un vai arī kainisms kontekstā nav nekristīga attieksme pret citiem kristiešiem, nevis atkal kaut kāda teorētiska nopelnu pievienošana?
|
Uldis |
# Iesūtīts: 2013.04.10 10:48:19
+jean
Tev jau tika norādīts, bet tu taču neņēmi vērā. Nav jau tā, ka viss, ko teici, bija aplam. Īsumā konsekvences trūkumu varētu raksturot kā mēģinājumu atrast "pareizās ticības" mehānismu, tas ir, kā šī "pareizā ticība" darbojas - tāds kā mēģinājums uztaisīt "pareizās ticības" rokasgrāmatu, kuru vajadzīgajā brīdī, īstajā lapaspusē atšķirt un rīkoties saskaņā ar izlasīto. Faktiski tas ir sava veida opere ex operato. Var jau būt, ka tā nav, bet no tāda iespaida kaut kā nav iespējams atbrīvoties, lasot tavus komentārus. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2013.04.11 17:09:06
Raimonds
Ir divu veidu skumjas – dievišķas un pasaulīgas. Dievišķas skumjas ved dzīvībā, bet pasaulīgās ved nāvē. Jēzus cieta sodu par mūsu grēkiem – no tā mēs esam brīvi. Taču tas attiecas tikai uz mums kā jauniem radījumiem Viņā, nevis uz mūsu vecajām, miesīgajām dabām. Vecā, miesīgā daba tiek ikdienas nonāvēta un tas vienmēr izraisa ciešanas. Tas pats attiecas arī uz kalpošanu – Pāvils liecināja, ka viņš izjūt sāpes par tiem, kuriem viņš kalpo kā apustulis. Es neticu nevienai kalpošanai, kas neizpauž sāpes un ciešanas par bojā ejošām dvēselēm. Ja mācītājam nesāp sirds par bojā ejošām vai labilā stāvoklī esošām dvēselēm, tad tas tikai nozīmē to, ka viņam ir kādi savtīgi nolūki, ne patiesa mīlestība. |
Ctulhu Ingaram [209.44.123.130] |
# Iesūtīts: 2013.04.11 18:20:12
Cik litri asaru tad mācītājam jāpieraud uz kalpošanas 1 stundu lai Ingaram skaitītos pietiekami skumji? |
+jean |
# Labojis +jean: 2013.04.11 19:41:50
Uldi, var jau būt, ka tikai es neiebraucu: kur es rakstu "rokasgrāmatu" par to, kā rīkoties?
Es te rakstīju 21.03.13.:
Tā ir milzīga kļūda, ko kristieši pieļauj. Viņi skatās, re kā Rakstos teikts, ka ticībā tas darījis to, bet tas otrs, ko citu. Tad viņš iedomājas, ka viņš darīs tāpat, jo ticības darbiem noteikti pašiem par sevi arī ir bijusi kāda pareizība. Nekā! Tas ir tāpat, kā -- viņš ticībā audzināja bērnus, viņš ticībā gāja uz darbu, viņš ticībā nomira...
Vienus un tos pašus darbus viens var darīt ticībā, bet otrs neticībā. Ne pats darbs, bet ticība iepriecina Dievu.
Varbūt tu palasi, ko otrs raksta, nevis tikai dzīvo iedomu pasaulē, vadoties no kādiem iespaidiem, labi?? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.04.11 20:27:40
+jean
Bīskap žani, neesi nu tik vīzdegunīgs. Ne jau vienam Uldim šad tad rodas līdzīgas pārdomas. Tā kā labāk tad piedomā, kā no savas puses vari novērst pārpratumus savu pozīciju skaidrāk un sistemātiskāk izskaidrojot, bet, lūdzu, bez jocīgiem uzbraucieniem, kā pēdējā komentā, labi?  |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.04.11 20:33:56
Confrater,
kurai baznīcai tu piederi, ka jautā: kas tad konkrēti ir šie bīstamie pievienotie savi nopelni, no kuriem tik ļoti jābaidās ?
Vai tu gadījumā neesi mācītājs, kam draudze būtu jāmāca šajos jautājumos? Te no "Dr. Mārtiņa Lutera Mazais katehisms un Kristīgā mācība", ko arī LELBā izmanto iesvētes mācībā un ikdienā:
242. Kāpēc mums pēc iespējas stingri jāturas pie pareizas taisnošanas mācības?
Taisnošanas mācība ir kristīgas mācības centrālā daļa:
1. Bez tās viss cits ir nevērtīgs.
Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana. [Ap.d.4:12]
2. Šī mācība atšķir kristīgo Baznīcu no visām maldu reliģijām.
Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisni, jūs esat žēlastību pazaudējuši. [Gal.5:4]
Visas maldu reliģijas mudina cilvēku meklēt taisnošanu Dieva priekšā uz cilvēka paša darbu un nopelnu pamata. Tāpēc maldu reliģiju ir tik daudz.
Luters saka: “Tātad šie ticības gabali atšķir mūs, kristiešus, uzreiz no visiem citiem cilvēkiem virs zemes. Ikviens, kas ir ārpus kristīgās Baznīcas: pagāni, turki [islamticīgie], jūdi, nepatiesi kristieši un liekuļi, lai viņi kā ticētu uz vienu patiesu Dievu un Viņam kalpotu, viņi tomēr nezina, kāds prāts Dievam ir uz viņiem. Viņi nevar arī gaidīt no Dieva nedz mīlestību, nedz labvēlību. Tātad viņi paliks
mūžīgās dusmības un pazudināšanas varā, jo viņiem nav Jēzus Kristus, un Svētais Gars nav viņus nedz apgaismojis, nedz dāvājis viņiem Dieva svētību.”
3. Vienīgi pareiza taisnošanas mācība sniedz un saglabā nelaimīgajiem grēciniekiem patiesu, pastāvīgu un drošu mierinājumu dzīvē un nāvē.
“Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.” [Mt.9:2]
4. Vienīgi šī mācība dod Dievam pienācīgo godu.
Ne mums. Kungs, ne mums, bet savam vārdam dodi godu savas žēlastības un uzticības dēļ. [Ps.115:1]
|
+jean |
# Iesūtīts: 2013.04.11 20:43:47
Aivar,
KĀĀĀ var šeit ko sistemātiski runāt, ja tēma tiek raustīta no vienas off-tēmas uz citu off-tēmu?? Šeit notiek brīva diskusija-polemika, nevis sistemātiskās teoloģijas mācību klase |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.04.11 20:52:04
+jean
Var domāt sistemātiski, un ievērot konsekvenci paša viedokli aizstāvot. Pieņemu, ka šajā konkrētajā diskusijā tieši skaidras tēmas trūkums ir veicinājis to, ka sarunas risinās ap ekskursiem. |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.04.11 23:54:54
Aivar,
kādā sakarā tavi komenti ir ar tēmu?
Pēdējais jautājums, ko paliki neatbildējis bija: Kā atšķirt kainus no ābeliem, ja tas vispār cilvēkam ir iespējams ? tas ir, kā atšķirt, kristīgo Baznīcu no "pagāniem, turkiem [islamticīgiem], jūdiem, nepatiesiem kristiešiem un liekuļiem, lai viņi kā ticētu uz vienu patiesu Dievu un Viņam kalpotu"? Vai arī nav nekas jāatšķir? |
:: Pievienot komentāru
|
