+jean 
|
Iesūtīts:
2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?
Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek. |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2013.03.22 16:43:53
Mārtiņš
Savā ziņā jau Tu drusku citiem vārdiem pateici to pašu, klasificējot kā nebūtisku to, kas nav teikts, iepretim tam, kas ir teikts, un rezultātā apstiprinot, ka ir būtiski svarīgi pamanīt, ko Raksti NEsaka. Vismaz, manuprāt, Jura tēze sasaucas ar presbitera Jāņa sacīto Atklāsmes grāmatas noslēgumā 22:18 Es apliecinu katram, kas dzird šās grāmatas pravietojuma vārdus: ja kas tiem ko pieliek, tam Dievs uzliks tās mocības, par kurām rakstīts šinī grāmatā. 19 Ja kas ko atņem no šīs grāmatas pravietojuma vārdiem, tam Dievs atņems viņa daļu pie dzīvības koka un pie svētās pilsētas, par ko rakstīts šinī grāmatā.
Es minu, ka Tavas bažas ir par to, ka Jura izvēlēto formulējumu kāds varētu iztulkot tā, ka vienlīdz svarīgi ir gan Bībelē lasāmie Kristus vārdi, gan teiksim Novotiča spekulācijas par `nezināmajiem Jēzus gadiem` Tibetā, par ko Raksti nerunā. Vai tā? |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.22 19:14:41
Mārtiņ,
vai šis tavs jautājums ietver arī atbildi, vai ir tikai jautājums: VD pravieši, kas to uzzinājuši kādā mistiskā ceļā?
te, manuprāt, būtu jānošķir divas lietas:
pirmā, kā VD pravieši saņēmuši no Dieva atklāsmes, ko sludināt;
otrā, kā VD pravieši kļuvuši ticīgi.
Jo atklāsmes no Dieva viņi saņēmuši TIKAI tāpēc, ka bijuši Dieva vīri jeb ticīgi.
Papēti Rakstos vai tiešām būs kādi ticīgie, kas kļuvuši ticīgi bez sludinātas/uzklausītas Dieva vēsts? Ja par kādu nav teikts, kā viņš kļuvis ticīgs, tad nevajadzētu pieņemt, ka viņš kļuvis ticīgs ārpus sludinātā Dieva vārda, vai ne tā? |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.22 19:27:31
komentātor nr. 2,
piedod, ka atkal piekasos, bet starp diviem pareiziem teikumiem, tu ievietoji šo: citās reliģijās kopš Kristus atnākšanas pestīšanu iegūt nevar.
Vai tas nozīmētu, ka, tavuprāt, PIRMS Kristus atnākšanas pestīšanu varēja iegūt citās reliģijās??
Manuprāt, tas ir āčgārni |
Juris Saivars  |
# Iesūtīts: 2013.03.22 19:28:14
Aivars
Kārtis spēlēt pie viena galda ar tevi nesēdīšos – tur tu arī izvilksi man no piedurknes visus paslēptos trumpjus.
=================
+jean
Un kurš sludināja Ābrāmam?
|
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.22 20:56:37
Tēvs Tera, vectēvs Nahors, vecvectēvs Serugs, vecvecvectēvs Reus, vecvecvecvectēvs Pelegs, vecvecvecvecvectēvs Ēbers, vecvecvecvecvecvectēvs Šelahs, vecvecvecvecvecvecvectēvs Arpahsads,
vecvecvecvecvecvecvecvectēvs Šems un beigu beigās Ābrams līdz pat 58 gadu (ja nekļūdījos skaitot) vecumam varēja satikt un sarunāties arī savu vecvecvecvecvecvecvecvecvectēvu Nou!!!
Pēdējie divi, kā saproti ir tie paši, kas pārdzīvoja lielos plūdus...
Vai tev šķiet, ka šie vīri neko nebūs stāstījuši Ābramam bērnībā un jaunībā?
|
Juris Saivars |
# Iesūtīts: 2013.03.22 21:24:09
+jean
Mani maz interesē tas, kas man „šķiet” – esmu daudz vairāk norūpējies, lai mans „šķitums” nebūtu pretrunā Rakstu realitātei. Ja Raksti saka, ka „Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu” (Ebr1:1-2) – tad necentīšos šīs senās atklāsmes iesprostot „Ar labu nakti, mazuļi” formātā un noreducēt līdz pasaciņām, ko vectētiņi stāsta mazbērniņiem, tāpat kā neierobežošu tās sludināšanā - kā Dievatziņa tiek nodota tālāk šais pēdējās dienās pēc Dēla pavēles.
Ja tev šķiet, ka folklora ir līdzvērtīga Dieva atklāsmei – tad, maršs, pie Dainu skapja, tur tavu vec-vec-vec-*-tētiņu viedais šķitums uzglabāts … nav ko gar ž.īdu pasakām grābstīties.
|
Juris Saivars |
# Iesūtīts: 2013.03.23 02:28:04
Mārtiņš
5Moz33:2 tiem likums - דָּת (dath), nākošreiz šis vārds Rakstos parādās Ezr8:36 - Viņi nodeva ķēniņa pavēles (דָּת – dath) Viņpusupes apgabala ķēniņa soģiem . Tātad – `dath` ir tālāk nododams, jeb rakstīts likums, citā vārdā – Raksti.
Gal3:19 bauslība - νόμος (nomos). Jēzus runājot par νόμος, saka, ka „tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības” Mt5:18 – tātad tā ir rakstīta. Jēzu bauslību parasti min kopā ar praviešu vēsti: „nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus” Mt5:17 – tātad bauslība ir 5 Mozus grāmatas.
Secinājums – 1. Mozus grāmatu Izraēlam nodiktēja eņģeļi pie Sinaja. Ar to iesākās Raksti.
Tā, kā NAV nozīme var būt milzīga: ja Kristus NAV augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana un arī veltīga jūsu ticība. 1Kor15:14 |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.23 11:45:35
Juri Saivar,
tu uz jautājumu atbildi ar pretjautājumu, uz kuru centos tev atbildēt, tas ir, ka Dievam bija pietiekami vīru, ko sūtīt Ābrāmam pasludināt Viņa vēsti.
Luters, pamatojoties Jēzus vārdos Lk. 10:16 Kas jūs klausa, tas klausa Mani, , apgalvo, ka
1. Moz. 12 nodaļas sākumā
1 Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu.
2 Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.
3 Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis."
Dievs ir izmantojis kādu vēstnesi -- vai nu baznīcas patriarhu Šemu, vai arī Šems kādu sūtījis uzrunāt Ābramu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.03.23 12:04:00
+jean
klau, nu tas jau ir par traku Dieva atklāsmi nonivilēt līdz `viena tante onkuls teica`
Šitā tu momentā aizdziedāsies līdz vecajām ņirgām par blēdi, kas uzdevās par Gabriēlu un aptina ap pirkstu naivos pāķus Mariju un Jāzepu.
Lai kādi būtu bijuši Lutera motīvi tik savādai interpretācijai (pieņemu, ka problēmas ar sava laika harikveidīgajiem jūsmiņiem), taču ir pilnīgi aplami specifisku apsolījumu pārvērst kaut kādā jau iepriekš mūžīgi pastāvošā praksē. |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.23 14:00:59
Aivar,
šī ir kārtējā off -tēma, bet nu labi.
pirmajā brīdī arī man tas bija šoks, tāpat kā daudziem citiem draudzē, kad iesākām lasīt Bībeles stundā šo komentāru. Jo jau iepriekš Luters apgalvo, ka ar Kainu Viņš pa tiešo nav runājis, bet izmantojis Ādamu kā starpnieku.
Jautājums: kāpēc Luters par to ir tik pārliecināts? un Vai Luters tiešām kļūdās? Ja nu kļūdās, kādas tam konsekvences?
Kādi ir veidi, kā Dievs uzrunā cilvēkus? Raksti, pasludinājums, eņģeļa pasludinājums, Dieva uzruna Sinaja kalnā...
Tam pašam Ābrahāmam Īzāku upurējot kalnā, kad viņi biji divi vien, tad parādījās eņģelis, kas uzrunāja Ābrahāmu Dieva vārdā... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.03.23 14:48:33
Kādi ir veidi, kā Dievs uzrunā cilvēkus?
Taču jau bezmiega mocītais vecais Ēlis vienkārši āzēja Samuēlu naktī, ka neesot to saucis  (skat. 1. Samuēla 3. nod)
Es, protams, apsveicu Tevi ar to, ka būdams, cilvēks, kas pasludināji par neizlasāmu ķieģeli Artūra Džasta divu sējumu komentāru par Lūkas evaņģēliju, esi sadūšojies lasīt veselus piecus vēl biezākus sējumus ar Lutera apcerēm par 1. Mozus grāmatu. Taču, kā jau brāļi iepriekš sacījuši, nu nekautrējies blakus atšķirt arī Bībeli. Beigu beigās, vai ne tieši to svētīgais Luters vēlējās? Var taču gadīties, ka ne tādēļ Dievs Luteru radīja un vadīja, lai beidzot pasaulē parādītos visu laiku izcilākais un neapstrīdamākais komentārs 1. Mozus grāmatai. |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.23 17:47:28
pareizi, Aivar, arī sapnī Dievs ir uzrunājis cilvēkus. Vai tā bija ar Ābrāmu? Varbūt.
P.S. Visu nevaru vienlaikus, t.i., Džastu un Luteru. Bet nu paldies par ierosmi. Apskatīšos, ko Džasts teicis par Lk. 10:16 |
Uldis  |
# Iesūtīts: 2013.03.23 20:29:22
+jean
Nenocietos. Ko tu mums te sludini - Luteru vai Rakstus? Citēdams mums Luteru, esi aizmirsis vai licis novārtā Lutera principu - tikai Raksti (sola scriptura). Saki, kas ieteica un pamācīja Kainam, kā nogalināt Abelu? Vai Ādams? |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.23 22:46:12
Uldi,
nesaprotu kādā sakarā tu mini, ka pamācīja kā nogalināt Ābelu? A čom ti?
Tas par šo Rakstu vietu:
6 Tad Dievs sacīja Kainam: "Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni?
7 Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!" Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu.
8 Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva.
9 Un Dievs sacīja uz Kainu: "Kur ir Ābels, tavs brālis?" Tas atbildēja: "Es nezinu; vai tad es esmu sava brāļa sargs?"
10 Bet Viņš teica: "Ko tu esi darījis? Tava brāļa asinis brēc uz Mani no zemes.
11 Tādēļ tu būsi nolādēts zemes virsū, kurai bija jāatver sava mute, lai no tavām rokām saņemtu tava brāļa asinis.
12 Kad tu zemi apstrādāsi, tā tev vairs nedos savu spēku; tekulis un bēgulis tu būsi virs zemes!"
13 Tad Kains sacīja Dievam: "Mans noziegums ir tik liels, ka es to nespēju panest.
14 Lūk, Tu šodien mani esi padzinis no zemes virsus, un Tavu acu priekšā man jāpaslēpjas; tekulis un bēgulis es virs zemes esmu kļuvis, un katrs, kas mani atradīs, mani nokaus."
15 Un Dievs sacīja viņam: "Ne tā! Ikvienam, kas Kainu nokauj, tiks septiņkārt atriebts." Un Dievs pielika Kainam zīmi, lai tas, kas viņu sastaptu, to nenokautu.
16 Un Kains aizgāja no Dieva acīm un dzīvoja Noda zemē, austrumos no Ēdenes. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2013.03.23 23:05:09
+jean
Kā Ābels kļuva ticīgs, un kā Ēnohs kļuva ticīgs, ja nebija neviena, kas viņiem sludināja? Raksti tomēr apgalvo, ka ticība nāk no sludināšanas. Domāju, ka tas bija viens no iemesliem, kāpēc M. Luters pieņem, ka Ādams bija mācījis savus bērnus un bērnu bērnus. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.03.23 23:08:56
+jean
Lai Tev nedaudz palīdzētu, vērsīšu uzmanību uz interesantu faktu. Kad tas KUNGS (JHWH) יהוה runā uz Mozu: Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, Es tevi esmu licis faraonam par dievu, bet Ārons, tavs brālis, būs tavs pravietis. (2. Mozus 7:1) tad Mozum tiek piedāvāts tituls Elohīm (אלהים).
Savukārt Tevis pieminētajā 1. Mozus 4 nodaļā runātājs uz Kainu ir pieteikts kā tas KUNGS (JHWH) יהוה .
Un tagad pasaki, kā Tev šķiet, vai varētu būt tā, ka Ādams tiek nosaukts par to KUNGU (יהוה) ?
|
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.24 10:16:33
Uldi,
kristieši, kas zin iedzimtā grēka dziļumu, saprot, ka mācīt ir nepieciešams labās lietas; uz ļaunu mācīt pat nav nepieciešams, jo tas cilvēkam sanāk pašam no sevis. To arī parāda Kaina piemērs. Kā Israēla mācītājs tu taču zini, ka tas, ka tu māci pareizi, tas nenozīmē, ka tādējādi tavi klausītāji visu darīs pareizi un ka viņi vairs nekad neatkritīs no ticības Kristum.
Vairāk neizplūdīšu par to, kā cilvēka miesa ir piesūcināta ar grēku...
You know it yourself!
=> Ādams nemācīja Kainu slepkavot brāli. Visdrīzāk viņš mācīja tāpat kā mūsu katehismā: Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka sava tuvākā miesai nedz kaitējam, nedz ciešanas radām, bet viņam palīdzam un kalpojam visās miesas vajadzībās.
Grēks izmantoja šo bausli, lai izdarītu tam pretēji (sk. vēstuli Romiešiem), t.i., lai pārkāptu to. |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.03.24 11:00:34
Aivar,
Kas jūs klausa, tas klausa Mani. (Lk.10).
Paldies par pēdējo komentu. Diskutēdams ar jums es cenšos saprast, kā Luteram ir radusies šī pārliecība. Ir rakstīts tas KUNGS (JHWH) יהוה .
Kā tas Kungs to teica? Cenšoties izsekot Lutera domu gājienam, es redzu, ka -- cilvēks izbīstas, kad tas Kungs runā pats -- tas notika Sinaja kalnā, ar pērkoņiem un zibeni.
Tomēr skaidrs, ka tā bija balss, pateikta ar cilvēkiem saprotamiem vārdiem, cilvēku valodā. Iepriekš sātans izmantoja čūsku, lai runātu. Citu cilvēku nebija, kā uzrunāt Ādamu un Ievu.
Ēdenes dārzā cilvēks pazina Dievu, viņš bija rādīts pēc Viņa tēla un līdzības. Pēc grēka cilvēks jau izbijās un slēpās. Tomēr Ādams nespēlēja v duraki ar Dievu Ēdenes dārzā pēc grēkā krišanas. Viņš centās sevi attaisnot, novelt vainu uz citu.
Ja runātājs nav Ādams, tad ir sajūta, ka Kains uzskata Dievu par pilnīgu muļķi. Pats nesen apracis Ābelu, bet Dievam uz jautājumu: kur Ābels? -- atbild ar pretjautājumu: Kā lai es zinu, kur šis vazājas?? utt.
Tāpat rodas iespaids, ka Kains atbild kādam, kas viņam nav svešs, ar ko viņš jau ir daudz sarunājies.
Neizklausās pēc sarunām sapnī. Ja eņģelis būtu runājis, tad tam būtu bijis jābūt pateiktam. Tomēr arī tad - vai Kains jau iepriekš būtu sarunājies ar šo eņģeli, ka neizbīstas viņa?
... šo rakstu cenšoties saprast Luteru ... Rakstos teikts, kā tu raksti -- tas KUNGS (JHWH) יהוה . |
dafne  |
# Labojis dafne: 2013.03.24 11:27:26
man interesanta skiet Luk.11:49-51 sis temas sakara..tik ko nozime nonavets "starp altari un svetnicu"? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.03.24 12:08:08
dafne
Taisnību sakot Lūkas tekstā ir runāts par namu (oikos), bet Mateja 23:35 ir lietots vārds templis (svētnīca) . Mateja tekstā gan tiek runāts it kā par Caharijas grāmatas autoru, skat, Caharijas 1:1. Bet te nu ir mazs noslēpums, jo it kā nekur citur Bībelē netiek minēts, ka šis pravietis Caharija arī būtu ņēmis tādu galu, bet par citu Cahariju gan tiek teikts 2. Laiku 24:20 Tad Dieva Gars nāca pār Zaharju, priestera Jojadas dēlu, un viņš nostājās kādā paaugstinājumā tautas priekšā un sacīja: "Tā saka Dievs: kāpēc jūs pārkāpjat Tā Kunga baušļus? Tas nebūs jums par labu! Ar to jūs esat To Kungu atmetuši, un Viņš atmetīs jūs!"
21 Bet viņi cēlās, sazvērēdamies pret viņu, un, paklausīdami ķēniņa pavēlei, tie viņu nomētāja ar akmeņiem Tā Kunga nama pagalmā.
Tas nu paliek katra paša ziņā, vai uzskatīt, ka Mateja 23:35 ir kļūda ieviesusies, nosaucot Cahariju, Barakijas dēlu, vai arī līdzīgs liktenis ka Jojadas dēlu piemeklēja arī kādu Barakijas dēlu, vārdā Caharija |
:: Pievienot komentāru
|
