atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem par kristietību un citām reliģijām
+jean
Iesūtīts: 2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?

Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 25 . 26 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.20 14:41:52
Varbūt tomēr klātesošos perversos infantīļus, kuri vēlas zīst mācītāju krūtis, varētu palūgt savu čatošanu pārcelt uz kādu citu specifiski jūsējo minoritātēm paredzētu forumu. Bet vislabākais, pa taisno pie psihiatra!
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.20 15:07:16
Aivars tavs pēdējais koments tiek nosūtīts arhibīskapam.
Confrater
# Labojis Confrater: 2013.03.20 15:27:59
Aivars, nesaki vis, Dievs saistībā ar Ādama&Ievas grēku zemi nolādēja un līdz ar to tās augļi kā upuri bija skaidri Kaina garīgās nesaprašanas apliecinājumi...


Bet, ja mēs cenšamies specifiskot, ko tad Dievs atstāj/paņem, tad ārpus Kristus sākas uzreiz dažādās +jean, ingar, rainair un co spekulatīvās izpratnes kurš no kristiešiem paņemšanai kvalificējas, bet kurš ne.
Bet kā +jean bieži piesaukatais mīļais brālis Luters teica - ja skatāmies uz Dievu ārpus Kristus, redzam vienīgi sātanu.
Tā kā labāk lai klausāmies un pietiekam ar - Jāņa ev. 3:16 pasludināto vienkāršo evaņģēliju par izglābšanu ikvienam, kas tic .
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.20 15:29:05
Arhibīskaps neraksta te tādas nejēdzības. Dažs te atkal kļūdās ar adresātu.
Aivars
# Labojis Aivars: 2013.03.20 15:32:36
Confrater
Nu bet vai Ābela upurētie kustonīši tika no debesīm nolaisti? Tie nebija no grēcīgās pasaulītes nākuši?
Es saprotu, ka vienmēr ir kārdinājums `izkost` Dievu un izskaidrot, kādēļ Viņš ko dara, bet nezinu vai ir labi tad izgudrot teorijas, par kurām var strīdēties.
Jā, un pilnīgi piekrītu Tavai komentāra otrajai daļai.
dafne
# Iesūtīts: 2013.03.20 16:23:03
Rainars,tik neaizmirst i ari nosutit Ingara komentaru...
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.20 17:38:20
tādi ir tie cilvēki. Viņš pārmet, ka citi "iekasto" cilvēkus, bet tai pat teikumā pats tos iekasto pa savam!!

Confrater, tu mēģini IERAUDZĪT atšķirību upuros! Atsķirība bija NEREDZAMA, tā bija cilvēka sirdī, ja tā var teikt par to, kas ir ticības mājvieta.

Lasīt proti?? Tad lasi Svēto Rakstu vārdus:

Ticībā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains;


P.S. Briesmas! Ko tik cilvēks neizdomā, lai pateiktu ko pretēju Rakstos teiktajam!
komentārs 2 [82.145.211.139]
# Iesūtīts: 2013.03.20 20:43:36
jean,
vai konfraters apgalvo ka Ābels ir nesis upuri neticībā?
Ja pareizi sapratu, Tu apgalvo, ka Kaina un Ābela upuru atšķirība ir mistiskā NEREDZAMĀ kvalitātē, ko Tu sauc par ticību?
Tev paliek neatbildēts, kas ir ticība.
Vai tā ir„pēc kaut kā cēla nezināma sirds ilgojas, sirds ilgojas”?
Vai arī Ābela ticības upuris bija Dievam pieņemams dēļ dzīvas būtnes - jēra
kā aizvietotājupura upurēšanas saskaņā ar vispārējo bībelisko upura izpratni-bez asins izliešanas nav piedošanas?
Ko savukārt Kains nebija spējis aptvert ar savu dārzeņupura piedāvājumu.
komentārs 2 [82.145.211.139]
# Iesūtīts: 2013.03.20 21:00:39
Jo Tev, jean, rezultātā sanāk - ja tikai Kains būtu savā NEREDZAMAJĀ sirds mājvietā - kaut kāds, minu - savādāks, sirsnīgāks, dedzīgāks, Dievs arī viņa ķirbīti būtu labprāt pieņēmis kā upuri.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.20 23:44:11
komentārs 2 [82.145.211.139]
Nez vai tik vienkārši būs ar to `vispārējo biblisko upura izpratni`.
Kaut vai līdzās citām līdzīgām rakstu vietām vecais labais 50. psalms:8 Nevis tavu kaujamo upuru dēļ norāju Es tevi; tavi dedzināmie upuri ir vienumēr Manu acu priekšā.
9 Es neņemšu vēršus no tava nama, nedz āžus no tava ganāmā pulka, ...13 Vai tad lai Es ēdu vēršu gaļu un dzeru āžu asinis?
14 Nes Dievam pateicību kā upuri un tā pildi Visuaugstākajam savus solījumus!
15 Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!"


Jā, Ābela upurī ir saskatāma sava simbolika, bet vai tas dod pamatu apgalvot, ka tādēļ viņa ticības upuris bija Dievam pieņemams? Vai nav kaut kas no anahronisma mēģinājumā kaut kad vēlākā laikā dotus norādījumus par upuriem attiecināt uz pagātni, kur Dievs NEKO nav sacījis, ka pienāktos kādus upurus nest? Principā, Kains un Ābels nāk ar savu iniciatīvu, pēc sava prāta radot kaut kādus ritus (var teikt arī `pašizdomātu kalpošanu`) un mīļais Dievs varētu to pilnīgi arī ignorēt. Bet nu tas pats Dievs, kas bez nopelna taisno grēcinieku, ir pieņēmis Ābela upuri. Tālāk jau katra paša ziņā, vai priecāties par to, ko Dievs dara, vai sākt mērīties un meklēt vainīgo, mēģinot ar kādām manipulācijām panākt savu.
Jo te nu jāņem vērā, ka Kains jau arī tik jau aiz dedzīgas vēlmes pēc Dieva atzinības izlēja asinis. Un nevis tur kaut kādu teķīti, bet miesīgu brāli viņš upurēja. (Starp citu, tur vēl tiešāka norāde varētu sanākt uz mūsu Augsto Priesteri un Kungu)
+jean
# Labojis +jean: 2013.03.20 23:52:57
komentātor nr. 2, tu mani esi sapratis pareizi, kā tu saki --- atšķirība ir mistiskā NEREDZAMĀ kvalitātē, ko sauc par ticību.

Vai tas bija ķirbis, vai jērs, tam nebija nekādas nozīmes.

Ticība tā ir Dieva žēlastības apsolījuma attiecināšana uz sevi, paļaušanās uz Dieva labo prātu attiecībā uz cilvēci un mani. Kā pretstats tam ir vēlme pielabināties Dievam ar kādām savām kvalitātēm jeb saviem darbiem.

tātad vienā gadījumā cilvēks tic, ka Dievam ir labs prāts uz viņu (paša Dieva apsolījuma dēļ), otrā gadījumā, viņš cenšas kaut ko izdarīt, lai Dievam kļūtu labs prāts uz viņu. Atkrišanas cilvēks iedomājas, ka ar saviem darbiem spēs mainīt Dieva prātu.
+jean
# Labojis +jean: 2013.03.21 00:04:25
piekrītu Aivaram

ar piebildīti, ka abiem brāļiem bija tēvs, kas viņiem mācīja par Dievu, par Viņa apsolījumu utt. Ādams noteikti viņiem mācīja arī pateikties Dievam par saviem darba augļiem ...
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2013.03.21 00:42:13
+jean

Un tātad mums ir viens, kurš „tic, ka Dievam ir labs prāts uz viņu” – tas nes upuri no avju pirmdzimušiem un no viņu taukiem 1Moz4:4
Un otrs, kurš "cenšas kaut ko izdarīt, lai Dievam kļūtu labs prāts uz viņu" - tas nes no zemes augļiem upuri 1Moz4:3
Tātad – jērs pret ķirbīti … kurš cenšas vairāk?

Un par to apsolījumu – mums nav nekā, izņemot pašu iedomas, kas liecinātu, ka Kainam ar Ābelu bija kaut kas zināms par notikumiem Ēdenes dārzā … Nav teikts, ka Ādams vai Ieva būtu saviem bērniem kaut ko par to mācījuši. Protams, var jau teikt – bet kā gan citādi, kā tad kad mācīja – bet tas būs un paliks tikai pieņēmums – pārāk vājš pamats tālākiem spriedumiem. Spriedumus labāk balstīt uz Rakstu liecībām.

Bet – kāpēc nepamēģināt? Pieņemsim, ka Ādams ar Ievu stāstīja par piedzīvoto – tādā gadījumā Kains ar Ābelu uzzināja, ka:
a) čūskai jālien uz vēdera un jāēd pīšļi;
b) čūskas dzimums ir ienaidā ar viņiem - sievas dzimumu, viņi tam kādreiz sadragās galvu, bet tas tomēr tiem iekodīsi papēdī;
c) sievietes dzemdēs bērnus sāpēs, un vīriešiem jāvalda pār sievietēm;
d) cilvēkiem sava dzīve būs jāpavada smagā darbā un pēc nāves jāslīgst pīšļos.

Ar zināmu piepūli no šā var izsecināt, ka cilvēks galu galā būs čūskas pārtika - pārvērtīsies par pīšļiem, ko ēdīs čūska, bet kāpēc tas varētu likt kādam domāt, ka „Dievam ir labs prāts uz viņu”?

Ja pieņem, ka Ādams kaut ko stāstīja par Ēdenes pieredzi, tad var arī pieņemt, ka cilvēkam un viņa sievai drānas 1.Moz3:21 Tas Kungs darināja no dzīvnieku ādām – kas bija vispirms jānokauj … Ābels vēlāk vienkārši mēģināja atdarināt Dieva rīcību.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2013.03.21 01:31:44
Ādama un Ievas dēli piedzima ne vairs Ēdenē un līdz ar to viņiem nebija šīs personiskās Ēdenes pieredzes. Viss, kas viņiem bija, bija vienīgi vecāku pieredze, bet jau kā grēciniekiem. Luteriskie tēvi neba velti par atkrišanu runā, kā par milzīgu traģēdiju, kas cilvēku pilnībā izmanīja. Viņi pat sacīja, ka Dieva tēls un līdzība pilnībā tika pazaudēta.

Tas, kas sākās Ādamam un Ievai Ēdenē - drausmīgā vainas apziņa un citam citu vainošana, ir jādomā, tika pārnesta, pirmkārt, uz pirmdzimto dēlu - Kainu. No vienas puses te arī parādās protoevaņģēlija apsolījums, ko Ieva gribēja, vēlējās saskatīt tulīt savā vecākajā dēlā. Nebūt tā ir ģimenes idillīte. Ir jau skaisti apcerēt par vecākā dēla privilēģijām, bet arī šodien redzam, kā vecāki brīžam slimīgi daudz vairāk sagaida no vecākajiem dēliem. Tā ir šī nenormālā spriedze, ko ness nabaga Kains. Ābels "vāja elpa" iepretī savam brālim varēja būt pilnīgs un absolūts pretstats, bet tāpat ne bezgrēcīgs.

Upuris, kas sākotnēji varbūt vairāk bija, kā prieka un pateicības dāvana, pārvērtās par grēku un vainu izpērkošu upuri. Jautājums, kurā brīdī upuris bija nostājies starp tiešu, normālu komunikāciju? Tas, ka Kains nogalina savu brāli, manuprāt, norāda ne tikai uz primitīvu noziegumu, bet to, ka grēks, ļaunums, ko cilvēks ness sevī, savā būtībā arī ir pirmdzimtais grēks, kas mūs visus sasien savā starpā, padarot līdzatkarīgus. Jā, savdabīga nozieguma anamnēzes hamortoloģiskā antropoloģija. Kaina noziegums aizved pie tā, ko pateica Aivars par Augsto Priestera upuri, kur, manuprāt, svarīgākais atkal nav kvantitāte vai kvalitāte, bet brālīga pašuzzupurēšanās.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2013.03.21 10:19:16
Juris Saivars
Un par to apsolījumu – mums nav nekā, izņemot pašu iedomas, kas liecinātu, ka Kainam ar Ābelu bija kaut kas zināms par notikumiem Ēdenes dārzā … Nav teikts, ka Ādams vai Ieva būtu saviem bērniem kaut ko par to mācījuši.
(..)
Pieņemsim, ka Ādams ar Ievu stāstīja par piedzīvoto – tādā gadījumā Kains ar Ābelu uzzināja, ka:


Tomēr kaut kā Ēdenes dārza notikumu atstāsts ir nonācis līdz mums. Šķiet visnotaļ saprātīgi pieņemt, ka Ādams vai Ieva ir iesākuši šo informācijas nodošanas ķēdi.
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.21 10:37:57
Un Dieva žēlastībā kura izpaužas caur Jēzu Kristu ķēde pārtrūkst.
Jo, ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu! (rom.5:17)
Tā runājiet un tā dariet kā tādi, ko tiesās svabadības likums,
jo tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību. Žēlastība nebēdā par tiesu!
(Jēk.2:13)
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2013.03.21 11:34:07
rainars
Es ne par grēka varu (vai ko tu domāji) rakstīju, bet informācijas apriti.
Jēzus upuris patiesībā dod mums iespēju uzzināt par tālajiem Ēdenes notikumiem, jo, pateicoties Viņam, Rakstu Vecās derības grāmatas, kur tie iekļauti, nav tikai ekskluzīvs atsevišķas tautas kultūr-folkloristisks mantojums, bet pieejams mums visiem caur Bībeli. Šādā ziņā nekas nepārtrūkst, bet turpinās.
komentārs 2 [82.145.216.16]
# Iesūtīts: 2013.03.21 11:47:43
jean,
Visi Ebrejiem 11 piemēri runā par darbīgu ticību -ticību, kurā šie Dieva ļaudis rīkojas atbilstoši.
Ābelam ir ticība Dievam un viņš tās spēkā nojauš kāds upuris ir atbilstošs un vietā.
Noteikti ņemot vērā Jura Saivara pieminētos argumentus.
Ābela ticībai var atrast paralēli ar kristīgo ticību - atklāsmes ticību, kas pieņemama Dievam Kristus Upura dēļ .
Bet Kaina ticībai var atrast paralēli ar islamu - pašizdomātu dievkalpošanu.
Varbūt šīs analoģijas ļauj pārmērīgi neatdalīt upura pienesēja sirds ticību no pienestā upura satura?
Jērs pret ķirbīti!
komentārs 2 [82.145.216.16]
# Iesūtīts: 2013.03.21 11:50:19
jean, Aivars
Visi Ebrejiem 11 piemēri runā par darbīgu ticību -ticību, kurā šie Dieva ļaudis rīkojas atbilstoši.
Ābelam ir ticība Dievam un viņš tās spēkā nojauš kāds upuris ir atbilstošs un vietā.
Noteikti ņemot vērā Jura Saivara pieminētos argumentus.
Ābela ticībai var atrast paralēli ar kristīgo ticību - atklāsmes ticību, kas pieņemama Dievam Kristus Upura dēļ .
Bet Kaina ticībai var atrast paralēli ar islamu - pašizdomātu dievkalpošanu.
Varbūt šīs analoģijas ļauj pārmērīgi neatdalīt upura pienesēja sirds ticību no pienestā upura garīgās vērtības?
Jērs pret ķirbīti!
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.21 11:50:52
Juri Saivar, nu tu noprimitizēji! a, b, c un d?

Ādams un Ieva bija gudrākie un pilnīgākie cilvēki, kādi bijuši še uz zemes,- kā ne kā tikko iznākuši no paradīzes, pavisam nesen paša Dieva radīti.
Ādams pazina pasauli noteikti labāk par mums, - viņš visam bija devis vārdus.

Viņi abi bija cilvēki, tātad viņi domāja, sarunājās, darbojās, ēda brokastis un pusdienas, vakarā likās gulēt, no rīta cēlās utt. Tās lietas Raksti neapraksta. Tomēr, ja neapraksta, tad tas nenozīmē, ka mums būtu jāšaubās, ka šādi viņi būtu dzīvojuši. (N.B. Tomēr attiecībā uz dzīvniekiem -- kā barību viņi tos vēl neizmantoja; vai viņi kāva dzīvniekus, lai gatavotu sev apģērbu, tas nav teikts , vai ne??!!)

Es jau vienā vietā šeit pieminēju, Rakstos teikts: ticība nāk no sludināšanas/mācīšanas, t.i., caur izrunāto vārdu, jo grāmatu, ko lasīt šķiet viņiem tomēr nebija.

Kas abiem brāļiem varēja, ko stāstīt un mācīt? Daudz variantu nav, vai ne?

Juri Saivar, nešaubies, -- Ādams un Ieva saviem bērniem mācīja un stāstīja visu, ko zināja, visu, ko bija piedzīvojuši un redzējuši. Bet galvenais, ka no tā, kā Raksti runā par Ādamu un Ievu pēc izdzīšanas no paradīzes, var secināt, ka viņi bija sapratuši, gan, ko abi sastrādājuši un kādas ziepes sagādājuši sev un saviem bērniem, gan to, ka Dievs pret viņiem ir bijis žēlsirdīgs, nesodīdams uzreiz ar nāvi, bet joprojām gādādams par viņiem (piem., darinādams tās pašas drānas) un dodams viņiem apsolījumu par sievas dzimumu, kas samīs tās riebīgās čūskas galvu ..
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 25 . 26 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 89 , pavisam kopa bijuši: 385