atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem par kristietību un citām reliģijām
+jean
Iesūtīts: 2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?

Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 26 . 27 . >>
AutorsZiņas teksts
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.26 12:09:29
Starp citu, runājot par Lutera darbiem, viņš pats par saglabāsānas vērtiem uzskatīja divus - Mazo katehismu un "De servo arbitrio".
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.26 15:24:22
Uldi, kurā vietā M. Lutera komentārā vēstulei galatiešiem tiek runāts par atšķirību Ābela un Kaina upuros?
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.26 18:24:48
+jean

Vai tad es teicu, ka par upuri? Es drīzāk domāju par Hagari un Sāru.
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.26 19:14:22
Komentāru galatiešiem minēji vakar, t.i., 25. marta, vakarā. laikam jau drīzāk saistībā ar Ievu un čūsku. Ir kāda konkrēta vieta ko iesaki izlasīt?
+jean
# Labojis +jean: 2013.03.26 20:03:19
Juri Saivar, Uldi,

jūsu skaidrojums 1. Moz. 4 iesākumam ir burtisks skatījums ir tekstu, kas atrodams tur.

Tomēr...

Tomēr Rakstus skaidrojot JĀŅEM vērā, kā Raksti paši sevi skaidro. Daudz jau to Raksta vietu nav, kas paskaidro šo.

Ja atrodat vēl kādas, tad parādat.


Ebr. 11:4 Ticībā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ par viņu ir liecināts, ka viņš ir taisns, kā Dievs par viņa dāvanām ir liecinājis; tās dēļ viņš vēl runā, kaut arī miris.

1.Jņ. 3:12 ne kā Kains, kas bija no ļaunā un nokāva savu brāli, bet kādēļ viņš to nokāva? Tāpēc ka viņa darbi bija ļauni un viņa brāļa darbi taisni.


Par upuri tātad runā tikai pirmā Rakstu vieta. Vai tur ir jel vārds saistībā ar abu brāļu pienestajiem upuriem attiecībā uz to vai tas bija avis vai augļi? Ne vārda.

Vēstules ebrejiem autors Svētajā Garā skaidro šo notikumu saistot to TIKAI ar TICĪBU!! !!!!

Es jau saprotu, ka, pieminot vārdu - upuris, ir vēlme to uzreiz saistīt ar Jēzus upura pirmtēlu, tātad ar Viņa izlietajām asinīm. Un no tā secināt, ka Dievam patīk asiņu izliešana.

Mana līdzība (kurai noteikti uzbruksiet kā aplamai) būtu šāda. Viens lūdza Dievu no rīta un tapa pieņemts, otrs lūdza vakarā un netika pieņemts. Vai secinājums būtu: Dievs jālūdz no rīta, nevis vakarā?

Man jau nav problēmu: skaidrojiet Rakstus kā jums labpatīk. Tikai pacentieties, skaidrojot šo Rakstu vietu, iekļaut tajā arī tās garīgo saturu, tas ir, TICĪBU! Tas nekas, ka tieši tur ticība nav minēta...
komentārs 2 [82.145.217.78]
# Iesūtīts: 2013.03.26 20:52:16
jean,
atkal- ticībā - labāku upuri. Labāku upuri-ne vienkārši -taisnais Ābels ticēja Dievam, ja nebūtu upurim nekādas nozīmes.
Tātad- ticībā, tomēr arī ticībā tam, kas ir derīgs un atbilstošs upuris.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.26 20:58:48
komentārs 2 [82.145.217.78]
Πίστει πλείονα θυσίαν Ἅβελ παρὰ Κάϊν προσήνεγκεν τῷ θεῷ
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.26 22:05:18
+jean

Par vēstuli ebrejiem tu kļūdies. Upuris - galvenā tēma šajā vēstule. Palsai to rūpīgi. Jēzus - Augstais priesteris. Priesterība ir upurētāja amats. Kristus, būdams Augstais Priesteris, pats sevi upurēja atšķirībā no VD priesteriem.
+jean
# Labojis +jean: 2013.03.26 23:18:19
Komentātor 2,

tavs koments parāda nepareizu ticības objektu. Ticības objekts nav nedz pienestais upuris, nedz ka paša darbs būtu pareizs.


Uldi un Komentātor 2,

Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri.

Mūsu mācības kopsavilkums ir šāds: mēs mācām un apliecinām, ka Dievs vispirms uzņem darītāju un tikai tad viņa darbu; mēs mācām, ka cilvēks nekļūst dievbijīgs un taisns ar saviem labajiem, pareizajiem darbiem, bet darbs kļūst dievbijīgs un taisns tādēļ, ka pats darītājs ir tāds . To pierāda arī šie Mozus vārdi. Tā kā viņš uzlūkoja Ābelu, Viņš uzlūkoja arī Ābela upuri, un, tā kā Viņš neuzlūkoja Kainu, tad neuzlūkoja arī tā upuri. To šajos Mozus vārdos var pavisam skaidri redzēt, un arī mūsu pretinieki to nevar noliegt. [[... jeb tomēr var??]]

Šie vārdi ļauj izdarīt skaidru un lielisku secinājumu, proti, ka Ābels ir bijis taisns jau pirms sava darba paveikšanas un ka Dievam darbs ir tīkams darītāja dēļ. Mūsu pretinieki apgalvo un aizstāv uzskatu, ka cilvēks kļūst taisns ar darbiem, nevis ar ticību vien.


Viņš noraida Kainu nevis viņa upura dēļ, itin kā tas nebūtu pietiekami labs ( ja Kains būtu ticībā upurējis Dievam kaut vai riekstu čaumalas, tas tomēr būtu bijis Dievam tīkams upuris ), bet tādēļ, ka Kains ir ļauns un bez ticības...

(M. Luters, 1. Moz. komentārs I, 278., 279. lpp.)

aivars lapsans [83.187.153.36]
# Iesūtīts: 2013.03.26 23:39:58
Uldis

Priesterība ir upurētāja amats.

Mazliet skaļāk lūdzu....nedzirdēju !?
+jean
# Iesūtīts: 2013.03.26 23:41:07
Juri Saivar,

Luters par " Es esmu ieguvusi zēnu ar Tā Kunga palīdzību. " saka šādi: Ieva tik ļoti priecājas par savu dēļu, tādēļ saka par viņu tik lieliskus vārdus: " Es esmu ieguvusi Tā Kunga vīru. " utt.

Luters nekur nepiemin "zēnu" un "palīdzību". Viņš komentē tikai Es esmu ieguvusi Tā Kunga vīru.

----

par tavu tiešo jautājumu par 7. pantu. To Luters iesāk: Mūsu tulkojums [vācu vai latīņu, ne mūsu latviešu] ietver domu, ka Kains savam brālim sacījis: iziesim ārā.

kopsavelkot [mana izvēle], par šo pantu Luters saka: Tā tas arvien notiek: ikviens kains draudzīgi runā ar ābelu - kā brālis ar brāli; un ikviens ābels savukārt tic kainam, tādēļ tiek nonāvēts.
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2013.03.27 07:14:32
+jean
Raksti skaidro rakstus – tas ir jauks princips, ko tiešām vērts ievērot. Un pirmais solis pretī šā principa ievērošanai ir kāds? Pareizi – noskaidrot, kas tad tiešām IR RAKSTĪTS.

Un tā – tu izplūsti plaši par upuri, ko nesa Kains. Bet – Bībelē nav rakstīts, ka Kains būtu nesis upuri … viņš nesa minchah (מנחה) – dāvanu. Tu sievai puķes uz 8. martu uzdāvināji? Tās bija minchah no zemes augļiem – bet ne taču upuris. Kāpēc Kains sadomāja to darīt – nav zināms … par to var spekulēt – un man patīk doma, ka Kains gribēja pateikt „Tam Tur Ārā”: „Klau, tu teici, ka cilvēkam vajadzēs ēst lauka stādus un sadīgs tam ērkšķi un dadži. Paskaties uz šiem varenajiem sparģeļiem un artišokiem. Tie tev nav nekādi dadži! Šitos pat tu ēdīsi laizīdamies!” Iespējams, ka šo domu izmantošu kādā homīlijā – bet nekad neteikšu, ka tā ir vienīgā pareizā Rakstu interpretācija. Jo – tā varētu būt pareiza, bet noteikti nav vienīgā.
Tu uztraucies – bet kā tad tā, bet kā tad tā … Rakstos taču ir teikts, ka Ābels nesa labāku upuri … tātad upuris …

Redzi, kad ž.īdi tulkoja Toru grieķiski (LXX Septuaginta), tie šo Kaina minchah pārtulkoja kā tusia (θυσία) – upuris. Luters sekoja viņu paraugam un tulko to kā Opfer, latviešu tulkotāji seko viņam un tulko – upuris. Pat pēdējā izdevumā nevar tikt šai versijai garām „upurdāvana”. Bet kad nākošreiz uzduras vārdam מנחה minchah – un tas nav tālu, 1Moz32:13 (tulkojumos 14. pants), kur Jēkabs gatavo dāvanu brālim Ēsavam, tur LXX raksta δῶρα dōra – dāvana, Luters saka „ein Geschenk”, un latvieši priecīgi apstiprina – dāvana!

Vēstulē Ēbrejiem NAV RAKSĪTS, ka Kains būtu nesis „upuri” … Ābela upuris bija labāks nekā tas, ko pienesa Kains – tas ir tas, ko var secināt no tur teiktā. Bet ko nevar secināt – ir ka Kaina minchah kaut kādā veidā asociētos ar Jēzus upuri. Jēzus miesas upuris Ebr10:10 – προσφορᾶς τοῦ σώματος τοῦ Ἰησοῦ Χριστοῦ - ne tusia, ne dōra, bet prosphora.

Js nesaproti – kāda ir atšķirība starp dāvanu un upuri, paskaidrojumam Lieldienu anekdote:

Sivēns ar cāli Klusajā nedēļā pastaigājoties iet garām baznīcai un redz pie tās durvīm sludinājumu: „Pēc dievkalpojuma Lieldienu brokastis – bekons ar olām!”
„Re, tai dienā arī mēs kaut ko upurēsim!” – priecīgi saka cālis.
„Tu dāvināsi, upurēšu es” – skumīgi attrauc sivēns.

Un vēl – grūti ticēt, ka Luters Ievas teikto būtu sapratis kā: Es esmu ieguvusi Tā Kunga vīru. Tulkot viņš to tulkoja, kā:Ich habe einen Mann gewonnen mit dem HERRN

===================
Aivars
Orģinālā stāv אֶת־יְהוָֽה eth-Yahúwah Jehova šai gadījumā ir tas pats hashem – Tas Tur Ārā*. eth ir viens no jaukajiem saikļiem ar plašu nozīmi: ar, pie, kopā, …
ieskatoties tā lietojumā Genesis, cita starpā redzam – Latam, kurš gāja kopā eth ar Ābramu13:5 –atdarinot priekšzīmi,
imho, korektākais tulkojums būtu: „Dabūju vīru, kā Kungs”.

- - - - - - - - - - - - - - - - -
* un nevajag man stāstīt, ka Jehova šeit nozīmē patieso Dieva Vārdu, ko Ieva mācīja Kainam – tādā gadījumā Ieva būs bijis pirmais mācītājs zemes virsū, no kā izriet, ka SO ir obligāta.
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.27 08:25:59
Domāt ka sievietes ar bērnu pavada daudz vairāk laika kā vīrieši un mēdz gadīties ka viņas kaut ko māca vai stāsta.........

Cienītie tā sauktie teologi , ja kāds te ir teicis ka priesterība ir upurēšana vai var palūgt upurēties un to visu pasniegt kaut kā nu tā bez pazamošanas. Vai sāk likties ka teologs un priesteris , mācītājs nav viens un tas pats........
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.27 09:05:19
Juris Saivars
* un nevajag man stāstīt, ka Jehova šeit nozīmē patieso Dieva Vārdu, ko Ieva mācīja Kainam – tādā gadījumā Ieva būs bijis pirmais mācītājs zemes virsū, no kā izriet, ka SO ir obligāta.

Tu to man?
Nu ja no Rakstiem izriet, ka SO ir laba un vajadzīga, tad lai tā būtu. Bet šai gadījumā Tev būs jāpierāda, ka Ieva tiešām to mācīja Kainam. Taču, ja vien pārāk neaizraujamies ar stāstu par jahvista un elohista redakcionālo sāncensību, tas, kurš vēstī par notikušo ar bračkām Ādamsoniem, pauž pārliecību, ka runātājs ir neviens cits, kā patiesais DIEVS, kurš runāja arī uz Mozu, un nevis tur rūgušas plūmes vai mušmires saēdies Ādams, kas sasniedzis to reibuma fāzi, kad cilvēks ir ne vien visu zinošs, visu varošs, bet arī neredzams.
aivars.lapsans [83.187.154.193]
# Iesūtīts: 2013.03.27 10:14:24
rainars

Vai tad nezināji? Priesteris, mācītājs, bīskaps, prezbiteris, vecajs, priekšnieks .....un kas tik vēl ....Tas viss pieder vienam lielam vīram draudzē. Sorī, teologam.
Uldis
# Labojis Uldis: 2013.03.27 11:47:39
aivars lapsans [83.187.153.36]

Tāpēc luterāņiem nav priesteru, bet mācītāji, sludinātāji. Mums ir viens Augstais Priesteris, un tas ir Jēzus Kristus.
aivars lapsans [83.187.153.40]
# Iesūtīts: 2013.03.27 12:04:06
Uldis

Āmen, brāl ! Dievs Tevi mīl, es arī.

Priesterība ir upurētāja amats. Ceru , ka Tu to biji domājis Vecās derības kontekstā
Uldis
# Iesūtīts: 2013.03.27 12:14:02
aivars lapsans [83.187.153.40]

Kādā tad vēl kontekstā var runāt?
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.27 12:55:42
Man par šo gribas parunāt jaunās derības kontekstā........
Pēteris savā vēstulē uzrunā adresātus kā Svētus Ķēnišķīgus Priesterus, kas līdzināmi tam kungam.
Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis. (rom.8)
Jēzus aicina: Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla." (Mt.11)
Jēzus palmu svētdienā jāja uz nastu nesēja dzīvnieka, pie kam tāda kurš atraisīts.
Ja Jēzus ir tas caur kuru Dievs izrāda cilvēkiem uz zemes savu žēlastību , tad secinājumam tas kas nes žēlastību ir jābīt atraisītam un priecāties ka var būt noderīgs atvieglojot citus, nesot cita nastas , vājumus, tā piepildot Kristus likumu..........
Nu ta priekā ! Ozianna tam kungam!
Aivars
# Iesūtīts: 2013.03.27 14:22:57
Tiem mūžīgi mācīties negribošajiem pamācītājiem, kas te kuņģi ar to KUNGU jauc, derētu gan zināt, ka ozianna הושיעה־נא nozīmē glāb, apžēlojies. Tad jau tik pat `kristīgi`, kā brēkalēt, ka tas KUNGS jāglābj no pazušanas, būtu praktizēt lūgšanas `lai mīļais dieviņš nogrābstās`
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 26 . 27 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 48 , pavisam kopa bijuši: 34040