+jean 
|
Iesūtīts:
2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?
Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek. |
|
rainars  |
# Iesūtīts: 2013.03.27 21:24:27
Klau ja liekas ka šī tomēr nav privātas sarunas vieta tad iztiksim ar bez privātas uzrunas un ja esam ticīgi tad uzticamies Dievam ar Abrahāma ticību tad to arī izrādīsim. Proti aicinu uzticēties tam Dievam kurš taisno grēcinieku..........
Skabargu vilkšanu uzticot lielajam MEISTARAM , a to var gadīties ka sabojājam ne tik otra redzi , bet savējo ar.
Mēs tak ticam Gara dāvanām ? Ja nu ticam tad uzticēsimies ka citā cilvēkā ar var būt kas no Dieva , kaut arī nav mācījies Valsts akreditētajās teoloģijas skolā. Var tak izrādīt cieņu tiem kuriem ceļš ir nedaudz savādāks?..... |
dafne  |
# Iesūtīts: 2013.03.27 23:14:54
Aivars,nav gan...Tad no ka Kainam ienaca prata doma,ka DIEVAM ir kas jadavina? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2013.03.27 23:38:26
dafne
Nezinu. Raksti par to neko nesaka.
Ja godīgi, es šo stāstu saredzu drīzāk kā vēstījumu par to, ka Dievu nevar programmēt un manipulēt, un bieži vien arī `pirmdzimtība` nav arguments iepretī žēlastībai. Bet lai jau te puiši izplūcas, mēģinot vispirms pierādīt visas iespējamās nepierādāmās teorijas. Vēstule Ebrejiem savukārt uzskaita veselu rindu šķietamus neveiksmju stāstus, atgādinot nepārsteigties ar secinājumiem Lielajā Piektdienā, pirms nav atausis Augšāmcelšanās rīts. Kas ir tā pārākā Ābela dāvana, pēc Ebrejiem rakstītā? Jēra ribiņas? Viņa uzticēšanās Dievam? Viņa martīra liktenis? Manuprāt, vēstule Ebrejiem runā par nedaudz citām aktualitātēm, nekā tās, ko akcentē 1. Mozus 4. nodaļa. Viena izstāsta Kaina stāstu, otra - Ābela. Vai paliekam abu bračku konfrontācijas ēzēs, vai ieklausamies Dieva paša teiktajā ... nu tas jau ir pašu izvēle. Tikai būtu labi, ja tas, kas Kainam bija pret Ābelu, nepieliptu `ābelistiem` pret kainu, ne?
|
Juris Saivars  |
# Labojis Juris Saivars: 2013.03.28 03:59:42
+jean
Viens un tas pats vārds visos trijos pantos –
Kains no zemes augļiem nesa minchah 4:3;
Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa minchah 4:4;
bet Kainu un viņa minchah Viņš neuzlūkoja 4:5.
Kāda bija atšķirība šajās divās dāvanās –
farizeji skaidroja atšķirību dāvanas principā: ļaunais Kains deva to, ko pats grūtā darbā sastrādājis, dievbijīgais Ābels – to, kas aug it kā pats no sevis ( Josephus, Antiquities 1.2.1. ) Šāds skaidrojums balstās mēģinājumā iedzīt kaut kādā cilvēkam saprotamā loģikas režģī rafinēto upurēšanas praksi, ko Dievs uzticēja Mozum: dedzināmais upuris, labības dāvana, miera upuris, grēka upuris, vainas upuris (sk. 3.Mozus 1-5). Ž.īdi bija ļoti sajūsmināti par šo upurēšanas sistēmu, uzskatīja to par dievbijības augstāko formu, un 3. gs. ACN to ietulkoja 1. Moz. kā pašsaprotamu.
Bet garīgajā pasaulē nav nekā cilvēka prātam pašsaprotama – un vēstules Ebrejiem autors lieliski paskaidro, ka atšķirība nebija dāvanā, bet gan sirdsstāvoklī: Bez ticības nav iespējams Dievam patikt. Tam, kas tuvojas Dievam, ir jātic, ka Dievs ir un ka viņš atalgo tos, kas viņu meklē. (11:6)
Gan Kains, gan Ābels ticēja, ka Dievs ir – bet Ābels gribēja ko vairāk … un Kainu tas sadusmoja. Tādi, redzi, tie Ābeli ir maitas – nepietiek tiem ar vecākā brāļa priekšzīmi, ar gadsimtos iedibinātām upurēšanas praksēm … kaut ko urķējas …
tādi tikai traucē dzīvot … tādi ir jāsit nost. Tā viņi nosita Ābelu, tā viņi nosita Jēzu. |
aivars.lapsans [83.187.154.152] |
# Iesūtīts: 2013.03.28 09:37:18
Juris Saivars
"Loti labs skaidrojums.
Bez ticības nav iespējams Dievam patikt. Tam, kas tuvojas Dievam, ir jātic, ka Dievs ir un ka viņš atalgo tos, kas viņu meklē. (11:6)
Un par ticības jautājumu līdz pat šai dienai katoļi mieru neliek mirušajam luteram ar savām grāmatām. |
Memekija  |
# Iesūtīts: 2013.03.28 11:22:36
Kāds sakars šitai prātošanai ar tēmas nosaukumu? |
dafne |
# Labojis dafne: 2013.03.28 12:18:10
Memekija,nu kaa,iespejams,ka Kains ir vainigs pie ta,ka ir uz sis pasaules citas religijas  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.03.28 12:19:58
Memekija
Nu vispār jau diezgan liels. Kas ir kristietības centrā? Un kas paliek pāri no kristietības, ja centrā ieliek ko citu? |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.04.06 16:28:50
Juri Saivar,
paldies pat pēdējo komentu. Tas bija kā punkts uz "i".
Ir vārdi, ko lieto neaizdomājoties, vai tiešām tie ir īstie vārdi, ko lietot. Un tad bieži paliek -- kā mēs katrs to saprotam. Un saprotam dažādi.
Nesen radās līdzīgas pārdomas par ebaznīcas klusās sestdienas rakstiņu "Dievs ir miris". No vienas puses, to ir teicis Nīče un šajos vārdos ielicis savu greizo ideju. Bet tad, luterāņu dogmatiķi (Millera Dogmatika 300. lpp.) saka, ka šādi nav nepareizi teikt, JA pareizi saproti šos vārdus Kristus nāves kontekstā!!
Tātad - no kā daudz kas ir atkarīgs (ja ne viss)? Atbilde: no pareizas ticības.
dafne,
vai Kains vainīgs/nevainīgs tas neko nemaina. Svarīgāk ir pašiem mācīties no šī piemēra, neieliekot savas kristietības centrā ticības vietā darbus (šī atšķirība nav ne tuvu tik acīmredzama kā balts un melns; un atkrišanas sekām arī nebūt nav jābūt, ka -- brālim pārgriez rīkli).
Savukārt, Ādama piemērs iepriekšējā nodaļā mums māca, ka vainas novelšana uz citu personu, nemainīs Dieva attieksmi pret tevi.
Un tāpat, ka ir tikai divas reliģijas/ticības -- pareizā un nepareizā. Viena, ko Dievs atzīst, otra, ko Dievs noraida. Tas nozīmē, ka visas reliģijas neved pie Dieva, par spīti tam, ka visas apgalvo, ka ir īstenais ceļš pie Dieva... |
kopsavilkums [82.145.210.145] |
# Iesūtīts: 2013.04.07 18:08:37
+jean, tātad, pie Dieva ved pareizā - Kristus reliģija/ticība? |
kopsavilkums [82.145.210.145] |
# Iesūtīts: 2013.04.07 18:17:24
Vai tiešām, +jean, lai izdarītu šo augšminēto elementāro un patieso secinājumu, vajadzēja atvasināt nepareizo reliģiju izcelsmi no neveiksmīgā brāļa slepkavas Kaina?
Kur tas rakstīts Svētajos Rakstos? |
Uldis  |
# Iesūtīts: 2013.04.07 19:57:33
+jean
Kas ir pareiza ticība? To tu tā arī nepasaki. |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.04.08 14:18:17
Uldi,
vairāk par ticību esmu pateicis diskusijā ar nosaukumu - Par labiem darbiem..redzamiem un apslēptiem. Pārlasi dažās pēdējās lapas, un tad saki, ka neko neesmu teicis.
Arī šajā pašā diskusijā laikā, kad tu jau te biji klātesošs, t.i. 20. martā rakstīju: Ticība tā ir Dieva žēlastības apsolījuma attiecināšana uz sevi, paļaušanās uz Dieva labo prātu attiecībā uz cilvēci un mani. Kā pretstats tam ir vēlme pielabināties Dievam ar kādām savām kvalitātēm jeb saviem darbiem.
21. martā rakstīju: Kristus upura dēļ cilvēks ir samierināts ar Dievu. Bija jāmirst mums (arī tam pašam Ādamam), bet Dievs paņēma šo sodu prom no cilvēku dzimuma un uzlika to Savam Dēlam. Ticība paļaujas uz to, neticība to noraida, piedāvādama Dievam savus darbus un nopelnus. ==>> Ja cilvēks paļaujas tikai uz Dieva žēlastību, tādējādi uzskatīdams, ka viņš nav cienīgs, lai Dievs viņu uzlūkotu viņa darbu dēļ, tad viņš ir ticīgs. Savukārt, ja cilvēks blakus jau esošajai Dieva žēlastībai vēlas pielikt savus nopelnus, lai būtu drošāks, lai tad gan Dievs būtu paīstam žēlīgs viņam, tad patiesībā viņš noraida Dieva mīlestību. Tad viņš ir neticīgs. |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.04.08 14:34:46
kopsavilkum,
Kainam vispirms bija nepareizā ticība/reliģija un tikai pēc tam viņš kļuva par brāļa slepkavu. Tāda ir secība. Jeb citiem vārdiem: gan viltus reliģiju, gan slepkavošanas avots ir neticība.
Tikai kā atšķirt patieso reliģiju no viltus reliģijām? Kā atšķirt kainus no ābeliem, ja tas vispār cilvēkam ir iespējams? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.04.08 16:12:59
+jean
Tikai kā atšķirt patieso reliģiju no viltus reliģijām? Kā atšķirt kainus no ābeliem, ja tas vispār cilvēkam ir iespējams?
Nu tu atkal dragā kā te daži `garīgie` foruma jūsmotāji! Vai Tevī ar` nav nekas no Kaina, nekas no falšuma, nekas no miesas darbiem utt? Varbūt labāk tomēr tici uz Kristu un `necepies` par to, kā kainus atmaskot?  |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.04.08 23:38:06
Aivar, tu raksti: "Vai Tevī ar` nav nekas no Kaina, nekas no falšuma, nekas no miesas darbiem utt? "
Uz to man tev ir pretjautājums: "Vai domā, ka Ābels bija bez grēka, nu tik svēts savā miesā, ka teju lidinājās pēdu virs zemes?"
Aivar, kains ir jāatmasko! Vispirms jau pašam sevī, lai vēlāk nebūtu vilšanās, saucot uz Dievu: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? |
Ingars  |
# Labojis Ingars: 2013.04.09 11:26:36
Tomēr ar to atmaskošanu jāuzmanās, ka nesākam miesīgas raganu medības. Patiesi garīgam cilvēkam cita atmaskošana nāk caur "dzemdību sāpēm" un asarām par pazušanā ejošām dvēselēm. Tur nav nekā no paštaisnas nosodīšanas, nekā no sava pārākuma demonstrēšanas. Mīlestības pilns gars salūzt aiz sāpēm, redzot savu brāli grēkojam. Tas viss ir visai tālu no teoloģiskiem strīdiem un disputiem akadēmiskā gaisotnē. Ak, šī aukstā un sausā tiesāšana, kur vajadzētu būt pazemīgai un mīlestības pilnai KALPOŠANAI vārda vistiešākajā nozīmē. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2013.04.09 11:41:55
+jean
ai, žani, žani... jau atkal iebrauci teoloģijā `Kristus + kaina atmaskošana` Varbūt tomēr mēģini uzticēties Kristum, un lai Viņš spriež tiesu ij pār Kainu, ij pār Žani tevī? |
dafne |
# Iesūtīts: 2013.04.09 11:49:03
Ingars
Patiesi garīgam cilvēkam cita atmaskošana nāk caur "dzemdību sāpēm" un asarām par pazušanā ejošām dvēselēm.
tu esi dzemdējis? |
+jean |
# Iesūtīts: 2013.04.09 12:33:18
Aivar,
to jau arī nozīmē - "atmaskot kainu" - tas ir, nelikt Kristum priekšā nekādus nopelnus, darbus vai darbiņus -- neko nepievienot Dieva žēlastībai Jēzū Kristū.
Varbūt tu teiksi: tas taču ir pašsaprotami kristiešiem.
Tad es atbildēšu: nekā, mūsu cilvēciskajā dabā ir ne tikai virzīties uz grēka ceļiem, bet arī nepārtraukti vēlēties pievienot savus nopelnus pestīšanai, tas ir, izcelt sevi.
Pret šo kainismu kristiešiem ir jācīnās nepārtraukti ... līdz mūža galam... |
:: Pievienot komentāru
|
