dafne 
|
Iesūtīts:
2012.08.25 10:30:24
13 Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
15 Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Mt.5:13-16
un
1 Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
2 Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
3 Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara,
4 tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
Mt6:1-4 |
|
rainars  |
# Iesūtīts: 2012.09.26 18:06:25
Un šo apzinoties ienāk sirdī miers un paļāvība
Slava svaidītajam Kungam par pestīšanu.ALELUJA. |
svētais grēcinieks  |
# Iesūtīts: 2012.09.26 18:17:40
Jā ALELUJA mūsu Dievam! labi, atvados nu man jāiet. |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2012.10.16 12:27:38
nezinams [80.232.193.226]
bet par to, ka nav jācenšas gluži piekrist negribu. Jo Jēzus mūs nošķīsta, lai mēs būtu dedzīgi labos darbos. Un Jēzus gribēja, lai mūsu labos darbus ierauga.
Kādā mērā cilvēks ir nepaklausīgs Dievam, tādā mērā viņam arī saviem spēkiem jācenšas, taču DIeva acīs tam nav nekādas vērtības. Tas dedzīgums, par ko Jēzus runāja, ir Svētā Gara darbība mūsos. Jā mēs esam nodevušies vienīgi VIņam, tad tā būs mūsu iekšējās būtības dabiska izpausme bez miesīgas piepūles un cenšanās. |
svētais grēcinieks |
# Iesūtīts: 2012.10.16 12:43:22
Kādā mērā cilvēks ir nepaklausīgs Dievam, tādā mērā viņam arī saviem spēkiem jācenšas, taču DIeva acīs tam nav nekādas vērtības. Tas dedzīgums, par ko Jēzus runāja, ir Svētā Gara darbība mūsos. Jā mēs esam nodevušies vienīgi VIņam, tad tā būs mūsu iekšējās būtības dabiska izpausme bez miesīgas piepūles un cenšanās.
Vispār Raksti paši māca, ka 8 Šis vārds ir patiess; un es gribu, lai tu par šīm lietām stipri stāvi, ka tie, kas Dievam tic, cenšas veikt labus darbus. Tas cilvēkiem ir labi un vajadzīgs.
Bet tas, ka viss ir Dieva darbs mūsos , to nevar noliegt.
Fil. 2:13 Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.
Tomēr ir jāmācās arī sevi aizliegt, ne tā? Jo dabiski mūsu miesīgā piepūle vispār negrib neko darīt..Lai nu kā, sēdēt uz Dieva žēlastības un neko nedarīt būs apgrēcība mums, jo būsim velti Dieva žēlastību saņēmuši, kas nav Dieva prāts. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2012.10.16 12:51:17
svētais grēcinieks
Nekas kas ir miesīgs nedrīkst pieskarties svētumam. Tas nozīmē, ka arī miesīgas pūles ar labiem nodomiem, kas gan mums šķiet kas labs, Dieva acīs ir nešķīstība. Kad cilvēks patiesi atdzimis no Gara un atdusējies Dievā, tad pārstājas visas miesīgās pūles un tad ir prieks dzīvot pēc Viņa prāta, tad Viņa jūgs ir patīkams un VIņa nasta viegla. Cilvēkam, kurš miesā ir nomiris sev, pasaulei un velnam, nav grūti Dievam paklausīt bez ārējas un miesīgas piepūles - paklausība un čaklums ir viņa iekšējā būtība, kas nemaz citādi nespēj, kā vien darīt Dieva prātu.
Ps. tu nevari būt svētais un grēcinieks vienlaicīgi, bet tev ir jānomirst sev pašam ikbrīdi un ikbrīdi jāatdzimst Garā. Jā, mēs esam procesā, taču būt procesā nozīmē nemitīgi attīrīties no grēka, nevis dzīvot kompromisos un cerēt, ka svētums mūsos paliks statisks attiecībā pret grēku. |
svētais grēcinieks |
# Iesūtīts: 2012.10.16 12:56:02
Ingars
miesīgs cilvēks kā reizi skārās klāt Jēzum, lai saņemtu no Viņa.
Es agrāk arī domāju, ka nevaru būt svētais un grēcinieks vienlaicīgi, līdz sapratu, ka tas ir attīrīšanās no grēka process mūža garumā, tāpat kā kļūt svētam Jēzus līdzībā ir process mūža garumā. Tādēļ tagad domāju citādāk... |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.10.16 13:16:08
svētais grēciniekstad sanāk,ka esi tikai grēcinieks...vai es nesapratu....? |
svētais grēcinieks |
# Iesūtīts: 2012.10.16 13:19:30
dafne
esmu vienlaicīgi abi gan svētais, gan grēcinieks. Jo grēku piedošana tevi nepadara vēl par svēto/u. Tas ir tikai sākums tam , lai tu attīrītos no saviem grēkiem un mainītos. Ja tas tā nenotiek, tad bēdīgi. Un man personīgi nenotiek tas tik ātri, cik ātri gribētos... |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.10.16 13:36:40
svētais grēciniekskas tad tevi padara par svēto? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.10.16 13:37:53
varbūt nevajadzētu putroties jēdzienā `svēts` un dažiem vajadzētu beigt pašiem sevi celt Dieva vietā, spriežot tiesu par sevi un citiem. Ja reiz Dieva Vārds pasludina kādu par Kristum piederīgu un tādēļ svētu, tad nekādiem ingariem nav pilnvaru šo Dieva spriedumu apšaubīt |
svētais grēcinieks |
# Iesūtīts: 2012.10.16 13:42:04
dafne
nu tas, ka Dievs nosauc mani tā.Taču pašā sākumposmā, man tiek pielīdzināta Jēzus taisnība ( mani Dievs uzlūko kā svēto un apejas ar mani tā), bet turpinājumā, šī Jēzus taisnība man tiek piešķirta, un es topu pakāpeniski un pastāvīgi taisnots no saviem grēkiem. Šajā procesā es reāli arī topu svēts savā ikdienas dzīvē. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2012.10.16 13:59:49
svētais grēcinieks
Vēl vairāk – svētais un garīgais Jēzus pieņēma cilvēcisku un miesīgu veidolu. Kā redzi – problēma nav tā, ka esam ietērpti fiziskā matērijā, to taču arī radīja Dievs. Problēma ir tā, ka cilvēki pēc savas dabas un iekšējās būtības ir novērsušies no Dieva un Dieva vietā nodevušies matērijai. Būt svētam nenozīmē nebūt ietērptam fiziskā matērijā – Ādams un Ieva pirms sava pirmā grēka bija svēti un viņi arī bija ietērpti fiziskajā matērijā. Būt svētam nozīmē būt veltītam, būt nodevušamies un absolūti piederēt vienīgi Dievam. Kad Dievs radīja miesu, Viņš to radīja, lai tā pagodinātu vienīgi Viņu, piederētu un kalpotu vienīgi Viņam – šāda miesa ir svēta un garīga miesa, jo tā ir absolūti pakļauta Garam. Savukārt, miesa, kas tā vietā, lai pakļautos Garam, pati valda pār sevi, ir miesīgas dabas. Tātad viss ir atkarīgs no iekšējās nostājas un būtības, uz ko tā ir vērsta (uz sevi vai Dievu).
Jā, kā jau noskaidrojām, tad svēttapšana ir process visa mūža garumā, taču tas ir karš. Ķēniņš ir ieradies, lai atgūtu no velna to, kas Viņam pieder. Tiklīdz Viņš ierodas, tā tūliņ pasludina dvēseli par savu īpašumu, tas ir – par svētu (atdalītu) Tam Kungam. Jā, vēl ir ilga cīņa priekšā, līdz visa dvēsele tiks atkarota, taču Viņam i prātā nenākt uzskatīt uz šo laika posmu, ka dvēsele pieder Viņam un velnam vienlaicīgi, kaut arī kāda tās daļa ir velna varā. Ja tu uzskati, ka ir tikai laika jautājums, kad tu viss nonāksi Dieva varā, tad tu uzskatīsi, ka grēks tevī nav pastāvīgais iemītnieks, bet gan nelegālais imigrants, kas nekavējoties jāmet ārā. Tas nozīmē, ka ticīgā dvēsele atrodas kara stāvoklī pret grēku un šajā karā nekad nekāds pamiers neeksistē, Svētais Gars to kategoriski atsakās pieļaut. Dieva attieksme pret grēku ir kategoriska – tam ir jāmirst un jāpazūd un nekādu „pagaidām”, „kamēr”, „tūlīt” vai „mazliet tālāk”, bet gan šeit un tagad.
Saproti, uz ko es vedinu? Proti – Dievs neatzīst nekādus pagaidu stāvokļus un kompromisus. Vienīgais iemesls, kāpēc mēs vēl esam dzīvi ir tas, ka viss grēks tiek uzkrauts Jēzum pie krusta (Dievam laiks nav šķērslis), Dievs uz mūsu grēku skatās caur Savu nežēlīgi spīdzināto un izmocīto Dēlu, nevis samierinās ar mūsu grēku. No vienas puses mēs tiekam pasludināti par svētiem un mirkstam Jēzus asinīs, lai neietu bojā savu grēku dēļ, jo svētums nevar paciest grēku nevienu mirkli. No otras puses tas pats svētums nemitīgi karo pret visu miesīgo (nevis pret matēriju kā tādu, bet gan pret matēriju, kas sacēlusies pret Dievu un ir vērsta pati uz sevi) un grēcīgo. Tā ka miesa un miesas pūles šeit nelīdz nenieka, turklāt, vēl jo vairāk, ja tā pati ir sacēlusies pret Dievu. Tāpēc Gars „nogalina” jebkādu miesas aktivitāti, jo visam ir jābūt absolūtā Gara kontrolē un visam ir jābūt no Gara. Tas nozīmē, ka arī procesiem, kas norisinās miesā ir jāizriet no Gara un jābūt Gara kontrolē – pat ēšana, dzeršana, zobu tīrīšana utt. – tas viss pieder Tam Kungam, nevis mums pašiem, tai skaitā arī tādas norises ķermenī, kas nav gribai pakļautas, kā sirdspuksti un elpošana, viss tiek pakļauts Svētā Gara kontrolei un vadībai.
|
svētais grēcinieks |
# Iesūtīts: 2012.10.16 14:14:58
Ingars
nu tik izsmeļošai atbildei nav ko pielikt un nav ko atņemt.
P.S. Kā tev pašam izdodas to īstenot dzīvē? |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2012.10.16 14:23:39
Ingars
Kad Dievs radīja miesu, Viņš to radīja, lai tā pagodinātu vienīgi Viņu, piederētu un kalpotu vienīgi Viņam
Nu nu, par radīšanas iemesliem, kur nu par Dieva godkāri, Raksti neko nesaka.
Tālāk vēl vairāk nebibliska un Dievu apmelojoša sviesta esi sarakstījis. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.10.16 14:25:32
svētais grēcinieks
tu arī līdzīgi kā Ingars uzskati, ka visiem procesiem `jāizriet no Gara` - zobu tīrīšanu un defekāciju ieskaitot, un vienmēr jāgaida kāds īpašs `Gara pamudinājums`, bez kura zobus tīrīt vai pietupties ir grēcīga nodarbe? |
svētais grēcinieks |
# Iesūtīts: 2012.10.16 14:34:56
Aivars
Neuzskatu gan.
miesa ir miesa, gars ir gars. Mums ir jāpagodina savā miesā Dievs, bet es neuzskatu, ka ir jāiet galējībās to sajaucot vienā putrā. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2012.10.16 19:21:06
svētais grēcinieks
Procesā...
Mārtiņš
Visa Bībele ir centrēta uz Dievu, viss, kas tur rakstīts ir par un ap Dievu, nevis par cilvēkiem. Svētie Raksti mums atklāj Dieva godību, kas izpaužas caur Viņa radību, jo īpaši caur cilvēkiem. Cilvēka eksistences vienīgā jēga ir Dieva pagodināšana bezgalīgi daudzos veidos, kuru centrā ir Tēva mīlestība caur attiecībām, ko mums atklāj Svētais Gars Jēzū Kristū. Dievs nav egoists, kā varētu domāt, Viņš tādējādi neko neiegūst, vienīgais ieguvējs šajā gadījumā ir pati radība, jo īpaši cilvēki. Gluži vienkārši VIņš ir visa Avots un atskaites Punkts, Viņš ir Absolūts. Ārpus VIņa nav nekā, bet būt Viņā un VIņu pagodināt - tā ir augstākā laime.
Aivars
Vai tad Dieva bērns tualetē kārtojot dabiskās vajadzības uz to brīdi nav Dieva bērns un kļūst atkal miesīgs? Vai visa miesa nepieder Dievam, vai tad vienīgais mērķis, kādēļ nepieciešams nodrošināt visas miesas vajadzības, nav tas, lai miesa pēc iespējas labāk varētu kalpot Dievam? Ja miesa neizvadītu atkritumus, tā saindētos un nomirtu, un kas tad šajā pasaulē kalpotu DIevam? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.10.16 19:40:11
Ingars
es domāju, ka tu aplamā veidā pretstati miesu un Garu. Tādēļ sanāk komiski, ka tu gribi sūtīt Sv. Garu uz poda iet |
svētais grēcinieks |
# Iesūtīts: 2012.10.16 20:10:02
Vai tad Dieva bērns tualetē kārtojot dabiskās vajadzības uz to brīdi nav Dieva bērns un kļūst atkal miesīgs? Vai visa miesa nepieder Dievam, vai tad vienīgais mērķis, kādēļ nepieciešams nodrošināt visas miesas vajadzības, nav tas, lai miesa pēc iespējas labāk varētu kalpot Dievam? Ja miesa neizvadītu atkritumus, tā saindētos un nomirtu, un kas tad šajā pasaulē kalpotu DIevam?
Šim apgalvojumam gan piekrītu. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2012.10.16 21:21:23
Aivars
Izlasi vēlreiz - es vienkārši norādu miesai tās vietu. Miesa pieder Svētajam Garam pat tad, kad tā kārto dabiskās vajadzības, lai cik banāli tas arī neliktos. Kurš, tavuprāt, miesu ar tās vajadzībām radīja? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
