atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Par labiem darbiem..redzamiem un apslēptiem.
dafne
Iesūtīts: 2012.08.25 10:30:24
13 Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
15 Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.

Mt.5:13-16
un
1 Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
2 Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
3 Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara,
4 tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.


Mt6:1-4
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 48 . 49 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.06 17:00:47
nezinams [80.232.193.226]
priekš kam tur vēl kaut kāda grēcinieka lūgšanas skaitīšana?
Ar Dieva žēlastību pietiek!

Bet redzu, ka Tu neuztver. Vai gan citādi divreiz pēc kārtas būtu paspējis uzrakstīt, ka topam svēti darot labus darbus. Latviešu valodā šādā formā izteikta doma ir pretrunā ar Kristus evaņģēliju. Bet, cik noprotu, Tev šai sakarā ir vairāk problēmas ar gramatiku, ne tik daudz ar teoloģiju
Pater
# Iesūtīts: 2012.09.06 17:08:09
dafne , Tu ta` saproti vienkarši vel precizaku taisnosanas izpratni-"vienkarši ticot Kristum Glābējam" , bet tie, kas uzskata, ka Baznīcā tāda ir tikai kopš svētīgā Lutera, acīmredzot, nesaprot.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.06 19:52:14
Pater
tie, kas uzskata, ka Baznīcā tāda ir tikai kopš svētīgā Lutera, acīmredzot, nesaprot
un kā ir ar tiem, kas mauc romiešu bikses pār galvu?
Vai tas nav sektantisms izgudrot visādus `tos`, ko cēli noraidīt kā lubrakus, iepretī pašiedomātam baznīciskumam?
dafne
# Labojis dafne: 2012.09.06 22:07:08
Pater
vienigi jautajums..vai ļaudīm Kristus tika sludināts?
Pater
# Labojis Pater : 2012.09.07 16:31:35
dafne, nav jau tā, ka netika ļaudīm Kristus sludināts ,
bet pirms reformācijas laikos svēto kults (un virkne problemātisku ticējumu) par daudz bija Kristu aizēnojis.
Aivars , pašizdomāts baznīciskums un sektantisms ir zīmēt mītisko ainu par to ka pirms Lutera tumsa un nejēdzības Baznīcā vien bijuse. Un ja kāds to tā nevēlas zīmēt, tad romietības piesaukšana vienmēr krājumā.
Vai tas kāds luterāņu lāsts ( dažam varbūt šķiet, svētība ) - vienmēr apliecināt savu ticību Romas fobijas ēnā.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.08 02:12:03
Aivars
un kā ir ar tiem, kas mauc romiešu bikses pār galvu?
Kā tas ir?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.08 09:34:02
Ēvalds Bērziņš
Tu padomā un liec talkā iztēli
dafne
# Iesūtīts: 2012.09.08 11:12:35
nezinams [80.232.193.226]
# Iesūtīts: 2012.09.11 11:29:07
Aivar,

varbūt esmu kļūdījies gramatiski, tomēr, tā kā es domāju, tā arī es uzrakstīju. Tas, ka topam taisnoti no Dieva žēlastības un ticībā, neatceļ to, ka pēc tā, kad Dievs mums pielīdzina Jēzus taisnību, viņš šo taisnību jeb svētumu arī piešķir. No tā izriet, ka mūsu dzīvē svēttapšana jeb svētdarīšana turpinās, pateicoties tam, ka mūsu domās, vārdos un darbos ienāk svētums. Tādējādi, neizbēgami, ka mūsu ticībā taisnošana parādās arī darbos, kurus mēs darām un darbi kas izriet no šīs ticības apliecina mūsu svētumu. Ja tas tā nav, tad mūsu ticībā taisnošana nav notikusi un mēs turpinām dzīvot savos grēkos un grēkot.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.11 11:45:14
nezinams [80.232.193.226]
Tad Tu, cik saprotu, vairs negrēko? Melot nav grēks? Ko nu? Izrādās, ka taisnošana ticībā nav notikusi? Pamani, kur izlien vecā āža kāja?
Ieteiktu turpmāk ticību balstīt uz Jēzu, nevis uz saviem darbiņiem, pat ja tie ietučīti it kā pareizajā no pestīšanas izrietošajā svēttapšanas rāmītī. Svēttapšana ir brīnišķīga, bet NEKAD to nevar likt par pestīšanas ķīlu.
nezinams [80.232.193.226]
# Iesūtīts: 2012.09.11 11:51:42
Tev piekrītu. Kas saka, ka nav grēkojis, tas Dievu dara par meli. Par pestīšanas ķīlu svēttapšanu arī nevar likt. Ticība ir jābalsta uz Jēzus darbu, nevis uz saviem darbiem. Taču izmaiņām dzīvesveidā jābūt ar progresiju svētāka un tīrāka dzīve. Zinu tikai to, ka Dievs arī tiesās pēc darbiem un ne tikai pēc ticības, vai ne tā? Jēzus daudz par to runā un piemin. Turklāt vērš to uz ticīgajiem arīdzan.

nezinams [80.232.193.226]
# Iesūtīts: 2012.09.11 11:59:06
te dažas vietas atradu, kur Jēzus nepārprotami savā uzrunā iekļauj arī ticīgos, kas taisnoti uz ticības pamata, bet kuru darbi neatbilst Dieva svētuma standartam.

Uzruna Tiatiras draudzes ticīgajiem

Atkl. 2:23 Viņas bērnus Es nonāvēšu. Visas draudzes atzīs, ka Es tas esmu, kas pārbauda īkstis un sirdis. Es došu jums katram pēc jūsu darbiem.

Maksā algu ticīgajiem pēc darbiem, turklāt uzsverot, ka netaisns dzīvesveids un svēts dzīvesveids ( darbības vārds, kas dara) ir tas, kā pamatā ir alga.

11 Netaisnais lai dara vēl netaisnību, nešķīstais lai grimst vēl nešķīstībā, bet taisnais lai dara arī turpmāk taisnību, svētais lai pastāv arī turpmāk svētumā."
12 "Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem.


Uzsvars ir uz ikkatram, ikvienam

Mat. 16:27 Jo Cilvēka Dēls nāks Sava Tēva godībā ar Saviem eņģeļiem, un tad Viņš ikkatram atmaksās pēc viņa darbie
nezinams [80.232.193.226]
# Iesūtīts: 2012.09.11 12:00:06
Rom. 2:6 Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.

dafne
# Iesūtīts: 2012.09.11 12:10:16
nezinams [80.232.193.226]bet kā domā,ja tev ir ticība...darbi varētu izpalikt?
nezinams [80.232.193.226]
# Iesūtīts: 2012.09.11 12:13:24
Dafne, tā nevajadzētu būt, ka darbi izpaliek. Taču var notikt arī tā, ka kristietis ieslīgst garīgā letarģiskā miegā un domā, ka ir glābts pēc ticības vien. uz viņu attiecas šie Jēzus vārdi.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.09.11 12:24:15
Jāņa 5:24 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.

Ir lielas ziepes, ja kāds pestīšanu jauc ar `algu` pēc darbiem, `svētuma standartiem` vai ko līdzīgu. Protams, kā rāda Kristus līdzībās (teiksim par diviem parādniekiem`), ja kāds ļoti uzstāj, ka par visu ir jānorēķinās un žēlastība nav variants, tad tas KUNGS var respektēt šādu cilvēka vēlmi, un veikt rēķinus pēc darbiem. Taču, kam nav darbu, ... un kura vienīgā cerība ir Kristus žēlastība, tas ir SVĒTĪGS Romiešiem 4:2 Jo, ja Ābrahāms kļuvis taisnots ar saviem darbiem, tad viņš ir liels, bet ne Dieva priekšā.
3 Jo ko saka raksti? "Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību."
4 Bet, kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna.
5 Kam darbu nav, bet, kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību.
6 Tāpēc arī Dāvids teic svētīgu tādu cilvēku, kam Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem:
7 svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti,
8 svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa grēku.

nezinams [80.232.193.226]
# Iesūtīts: 2012.09.11 14:36:40
Tas tā ir kā tu saki. Nedrīkst jaukt žēlastību ar darbiem, lai izglābtos, jo citādi žēlastība vairs nebūtu želastība. Tomēr, lai gan topam taisnoti ticībā un no žēlastības, tiesāti mēs tiksim pēc darbiem, kā uz to norāda Jēzus vārdi manis dotajos piemēros.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.11 14:48:28
nezinams [80.232.193.226]
Kad tiesāti? No kā tiesāti? Kas no tā izriet?
Un uz ko norāda Jēzus vārdi manis piesauktajā piemērā, kā arī citos? teiksim Jāņa 12:47 Un, ja kāds Manus vārdus dzird un neievēro, Es to netiesāju; jo Es neesmu nācis pasauli tiesāt, bet pasauli atpestīt.
Jāņa 8:15 Jūs spriežat kā cilvēki, Es ne par vienu nespriežu tiesu.
nezinams [80.232.193.226]
# Iesūtīts: 2012.09.11 14:59:53
Tiesāti pēc mūsu dzīves darbiem. Mēs topam taisnoti no ticības, bet tiesāti tiekam pēc mūsu dzīves augļiem/darbiem. Jēzus netiesā mūs pēc mūsu dzīves pagātnes darbiem, jo Viņš piedāvā un piešķir savu žēlastību, lai mēs varētu sākt mūsu dzīvi no jauna un no nulles punkta. Pēc šīs piešķirtās žēlastības , Viņš sagaida, ka mēs to nebūtu velti saņēmuši. Tāpēc, Jēzus atnākdams sludina to, ka Viņš netiesā, jo citādi mēs visi taptu notiesāti. Viņš piedāvā šo glābšanu/pestīšanu, kas mums jāsaņem un jārāda grēku nožēlas cienīgi atgriešanās darbi. par to runā vēl daudzas citas rakstu vietas, kas apliecina to, ka ir kādi , kas ir saņēmuši uzaicinājumu, bet nav atbilstoši reaģējuši un mainījuši savu dzīvesveidu (Piemērs par kāzu dalībnieku, kas gan ir akceptējis uzaicinājumu, bet nav nomainījis drēbes ierodoties uz kāzām, kas tiek izmests galējā tumsībā. Tāpat daudzi citi piemēri, kur Jēzus v
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.11 15:07:22
bet nav atbilstoši reaģējuši un mainījuši savu dzīvesveidu (Piemērs par kāzu dalībnieku, kas gan ir akceptējis uzaicinājumu, bet nav nomainījis drēbes ierodoties uz kāzām, kas tiek izmests galējā tumsībā - šī nu gan ir viena greiza līdzības interpretācija

Bet vispār padomā par to, ka būtībā pestīšanu noreducējot līdz piedāvājumam sākt šķīstu dzīvi, kur izgāžoties, vairs nekāda pestīšana nespīd, tu noreducē arī Jēzu līdz pēdējā ultimāta iesniedzējam, un jauna farizejisma aizsācējam.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 48 . 49 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 32 , pavisam kopa bijuši: 1712