atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Teoloģija un Zinātne
Mulders
Iesūtīts: 2007.11.20 12:38:18
Mazliet no cita aspekta tēmu!

Kādām būtu jābūt Teoloģijas un Zinātnes attiecībām? Kādām būtu jābūt Baznīcas un Zinātnes attiecībām? Vai tām ir jārušinās katrai savā lauciņā, vai tomēr būtu noderīgs dialogs starp reliģiju un zinātni? Kādas dabas dialogam tam būtu jābūt?

Pāris (bet ne exkluzīvi) opcijas:
1. Zinātne ir Reliģijas kalpone, ko Baznīca liek, to zinātne "pēta" un "pierāda"
2. Reliģija ir Zinātnes izpētes objekts, kā parasts sociāls fenomens, tādējādi dialogs varētu būt kā ārsta un pacienta dialogs, kad ārsts pacientam prasa "ko tu jūti?"
3. Reliģija ir pasūtītājs, Zinātne izpildītājs, attiecības suguba pragmatiskas uz savstarpējās izdevības pamata, teixim Reliģija piedāva grantus tai interesantos projektos, Zinātnieki to pilda, bet, protams, izejot no zinātniskās metodoloģijas.
4. Abas draudzīgi līdzpastāv nesajaucoties un nekomunicējot vairāk kā vien "Lūgšanu brokastīs", reliģiski zinātnieki savu reliģiju patur pie sevis un nejauc iekšā izpētē un priesteri nejaucas zinātnē
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 . >>
AutorsZiņas teksts
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.10 15:43:08
Mulder,

Es ļoti cienu cilvēku ar niku Ctulhu. Savādāk nebūtu jēgas runāt. Protams, tas netraucē mums būt dažreiz asiem un pazoboties vienam par otru.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.10 15:43:55
Ctulhu, nu lūk, tu esi būtībā nemaz ne tik tālu no teisma.

Mums nav principālu iebilžu pret tēzi, ka existē kaut kāds HiperContexts attiecībā pret mūsu realitāti, strīds ir par šī kontexta dabu jeb būtībā šī kontexta struktūras mappings uz mums uztveramu jēdzienu kopu!

Te arī viss kašķis...
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.10 15:46:14
Ctulhu,

Pētīt jau var, bet ne visa pētniecība ir zinātne.

Eksperimentāli dati arī būs no citas operas, turklāt ir necienīgi un bīstami eksperimentēt ar Dievu. Par Dievu mēs varam zināt tik daudz, cik Viņš mums atklājas dabā un īpaši Bībelē.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.10 15:48:05
Ctulhu,

Modelēti tiekam mēs - cilvēki.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.10 15:49:06
Ctulhu,

Vai multiverss ir Tavs lielais un īstais dievs?
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.10 15:51:08
Dieva kā Gars varētu atšķirties no cilvēka gara ar to, ka tam, lai pastāvētu nav vajadzīgs nesējs.
Kas Tev liek domāt, ka pastāv informācija (gars) bez nesēja?

Ja tam būtu nesējs, tad tas laikam būtu mūžīgais dzinējs, kaut kas līdzīgs tam, ar kura izgudrošanu nodarbojas Ctulhu.
Kur Tu izlasi, ka CtH mēģina nodarboties ar mūžīgā dzinēja izgudrošanu?

Pētīt jau var, bet ne visa pētniecība ir zinātne.
Par zinātni kļūst, tiklīdz sāk konsekventi pielietot zinātnisko metodoloģiju.

Eksperimentāli dati arī būs no citas operas, turklāt ir necienīgi un bīstami eksperimentēt ar Dievu.
Kāpēc?
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.12.10 15:52:21
>Multiverss nav persona.

Par šito tuvāk! Sākot ar to, kas IR persona? Ja pateiksi to, visa filosofijas pasaule tevi uz rokām nēsās!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.10 15:54:29
>Pag, ja `ne visa peetnieciiba ir zinaatne`, tad kas taa par cita veida
>peetnieciibu, atkal - ar ko atskiras?

Atšķiras ar metodēm un pamatpieņēmumu premisām!

Tā piemēram - matemātikā, premisas nav empīriski novērojumi, bet apriori apgalvojumi.
Sociālajās zinātnēs otrādi - netiek prasīts experimentu atkārtojamība (Vēsturi neatkārtosi)

Metodes dažādas, pieņēmumi dažādi. Un tomēr tās visas sauc par zināšanām!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.10 15:55:43
Šeksna, neuzdod Ilāram atbildēt par maniem vārdiem, es izsaku savas domas - it īpaši runājot par Gara "struktūru" Ilārs uz to nav parakstījies vēl... tamdēļ nemixē mūsu apgalvojumus, jo ultimate Gara struktūru mēs nezinām, tāpat kā jūs nezināt ultimate Matērijas struktūru!
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.10 15:59:02
tamdēļ nemixē mūsu apgalvojumus, jo ultimate Gara struktūru mēs nezinām, tāpat kā jūs nezināt ultimate Matērijas struktūru!
Par matēriju ir vismaz zināmi pāris skaidri, matemātiski likumi, kuriem pēdējā pakļaujas. Vai eksistē LĪDZĪGI, matemātiski izsakāmi likumi attiecībā uz garu? Ja ne - tad piedod, `mēs` matēriju tomēr spējam definēt daudz precīzāk un konkrētāk nekā `jūs` - garu.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:03:31
Ctulhu
Kaapeec sis dievs nevar realizeet visas pasaules, ko vinja apzinja potenciali satur? Substances nepietiek vai kas par lietu?
Pasaulēm ir jēga tikai tad, ja tur kāds dzīvo.
Turklāt, Dievam nav īpašas starpības starp "potenciālo" un "realizāciju". Reālā radīšana no potenciālā ir nevajadzīgs solis, jo tāpat ir labi zināms, kas notiks un kā viss darbosies.
Taču, ja pasaulē kāds dzīvo, tad ir savādāk.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:03:46
Nu, teiksim, Dievs ir radījis materiālo pasauli pēc matemātikas likumiem, ja tas tā nebūtu, nebūtu nekādu likumu, bet pats Radītājs šiem likumiem nav pakļauts un nav ar tiem izskaidrojams.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:04:23
Sheksna
`mēs` matēriju tomēr spējam definēt daudz precīzāk un konkrētāk nekā `jūs` - garu.
Kas var būt arī tāpēc, ka gars ir sarežģītāka sistēma par matēriju.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:05:21
Vieniigais iznjeemums seit ir teologija, kas ar paareejaam `nestikjeejas`.
Tāpēc jau arī es uzstādu jautājumu, kas tad īsti ir teoloģija - mācība, kas pēta cilvēku priekšstatus par dieviem vai mācība par to, kā pareizāk sludināt kādu konkrētu reliģiju?
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:05:25
Teoloģijas metode un robežas ir Dieva vārds. Tajās mēs paliekam. Zinātnes metodes ir racionālas un empīriskas, tajās arī vajadzētu palikt.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:05:43
Ctulhu
Vieniigais iznjeemums seit ir teologija, kas ar paareejaam `nestikjeejas`.
Matrixa sistēmā tas ir pats par sevi saprotams. Visas tevis minētās zinātnes pēta Matrixa iekšējo vidi, bet "teoloģija" runā par pašu Matrixu.
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:08:00
Radītājs nav pakļauts, piemēram, Viņš dara brīnumus, kas pārsniedz likumu robežas. Ja es uztaisu galdu un krēslu, tad es neesmu pakļauts galda un krēsla likumiem, nedz arī ar tiem izskaidrojams un pilnībā izprotams.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:08:50
Nu, teiksim, Dievs ir radījis materiālo pasauli pēc matemātikas likumiem, ja tas tā nebūtu, nebūtu nekādu likumu, bet pats Radītājs šiem likumiem nav pakļauts un nav ar tiem izskaidrojams.
Es prasīju par garu, nevis par dievu. Tās varbūt arī ir saistītas lietas, bet tomēr ne gluži viens un tas pats...

Kas var būt arī tāpēc, ka gars ir sarežģītāka sistēma par matēriju.
Meibī, meibī... bet arī - teologi diez kā necenšas atklāt šādas matemātiskas sakarības...

Taatad Tu gribi teikt, ka sis radiitaajs nav pakljauts nekaadiem likumiem?
Tā nevar būt, jo kristiešu dievs bija bezspēcīgs pret paša ieviesto likumu `grēka alga ir nāve` (tas gan netraucēja dievam nokaut, melot un, khmm, pārkāpt laulību - veikt darbības, kuras pats dievs ir pasludinājis par sliktām esam).
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:12:00
Mums par Garu ir daudz datu, bet mēs nevaram aprakstīt Gara būtību, tāpat kā jūs nevarat aprakstīt materijas būtību.

Starp citu, arī jums ir Dieva dots gars. Kad jūs mirsiet, šis gars no jums tiks atņemts. Tas, kas gulēs zārkā būtiski atšķirsies no tā, kas staigāja pa zemi, čatoja internetā utt. To varēs redzēt katrs.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:13:10
Teoloģijas metode un robežas ir Dieva vārds.
Tātad - mācība par kādas reliģijas pareizāku sludināšanu... kam nav NEKĀDA sakara ar zinātni.

Zinātnes metodes ir racionālas un empīriskas, tajās arī vajadzētu palikt.
A zinātne jau citādas metodes i nemaz nepielieto...

Matrixa sistēmā tas ir pats par sevi saprotams. Visas tevis minētās zinātnes pēta Matrixa iekšējo vidi, bet "teoloģija" runā par pašu Matrixu.
Nav tik vienkārši. Ir DAUDZAS reliģijas, kuras dod n alternatīvus, savstarpēji atšķirīgus un izslēdzošus `ārpusmatriksa pasaules` modeļus. Tātad: vai nu daži modeļi ir kļūdaini (Kuri? Loterija? :D), vai arī reliģija kā tāda ir bajāns.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 85 , pavisam kopa bijuši: 17102