atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Teoloģija un Zinātne
Mulders
Iesūtīts: 2007.11.20 12:38:18
Mazliet no cita aspekta tēmu!

Kādām būtu jābūt Teoloģijas un Zinātnes attiecībām? Kādām būtu jābūt Baznīcas un Zinātnes attiecībām? Vai tām ir jārušinās katrai savā lauciņā, vai tomēr būtu noderīgs dialogs starp reliģiju un zinātni? Kādas dabas dialogam tam būtu jābūt?

Pāris (bet ne exkluzīvi) opcijas:
1. Zinātne ir Reliģijas kalpone, ko Baznīca liek, to zinātne "pēta" un "pierāda"
2. Reliģija ir Zinātnes izpētes objekts, kā parasts sociāls fenomens, tādējādi dialogs varētu būt kā ārsta un pacienta dialogs, kad ārsts pacientam prasa "ko tu jūti?"
3. Reliģija ir pasūtītājs, Zinātne izpildītājs, attiecības suguba pragmatiskas uz savstarpējās izdevības pamata, teixim Reliģija piedāva grantus tai interesantos projektos, Zinātnieki to pilda, bet, protams, izejot no zinātniskās metodoloģijas.
4. Abas draudzīgi līdzpastāv nesajaucoties un nekomunicējot vairāk kā vien "Lūgšanu brokastīs", reliģiski zinātnieki savu reliģiju patur pie sevis un nejauc iekšā izpētē un priesteri nejaucas zinātnē
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 . >>
AutorsZiņas teksts
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:46:56
A tu ko domā, ka Teoloģija sakot "Nezodz" to attiecina tikai uz savas reliģijas adeptiem? Teoloģija arī pasaka, ka tā ir spēkā visā pasaulē tāpat kā fizika un tāpat kā Ētika runā par ētiku!
Neciklējies. `Nezodz` ir vispārīga ētikas norma, radusies cilvēku sabiedrībā un neatkarīga no reliģijas/teoloģijas.

Vienalga nesapratu! Ar ko tev Ētika ir Zinātne bet Ētikas metamāsa nav zinātne?
Teoloģija NAV ētikas metamāsa. Teoloģija veikli piesedzas ar ētiku sava aģitpropa dzīšanai...

BTW Ētika vairāk ir filosofijas lauks, kas ir metazinātne!
Drīzāk gan ētika saistīsies ar psiholoģiju, jo skar cilvēka uzvedību - to, KĀPĒC cilvēks rīkojas TĀ, kā viņš rīkojas, un KĀDAS var būt šīs rīcības sekas.

nu tad nodefinē ko tu saproti ar "zinātni"?
Zinātne - sistematizēta un organizēta izzinošā un pētnieciskā darbība.

Kur tu ierindo filosofiju?
Pie gudrajiem dirsējiem
Ja mopietnāk, tad filozofija varētu būt tā, kas mēģina skatīties uz visu palauli kopsakarībā. Diemžēl bez PAMATĪGĀS eksakto un humanitāro zināšanu bāzes tur nekas prātīgs nevar sanākt.

tātad Hitlers rīkojās ētiski! Viņa adeptiem bij laba dzīve un ērta!
Savā ziņā jā. Visi Tevis nosauktie darbojās noteiktas kopas interesēs, tāpēc, jo tuvāk mēs gribam nonākt ĪSTAJAI ētikai, jo vairāk jāpaplašina šīs kopas robežas. Jeb, piemēru valodā - šī kopa ir jāpaplašina sekojošā ķēdītē: indivīds - ģimene - radi - pagasts/pilsēta/reģions - valsts/tauta - rase - cilvēce - saprātīgas būtnes... (pēdējā ietilpinot arī citplanētiešus, AI, garus, dievus, daemonus utml.).
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:54:25
Šeksna, nu vot parādi man to reliģiju, kura neizsaka ētiskas zajavas? Arī daudzas zinātnes ir atdalījušās no kaut kā lielāka kā atsevišķas tēmas!

Tu te mēģini putrot dažādus līmeņus un virzienus. Ētika kā zinātne būtu padziļināta šaurāka izpēte... tb būtībā metodom naučnovo vtika atrast tos sociālos likumus kurus ievērojot cilvēki būtu laimīgi un darītu laimīgus citus!

Es nesaprotu, kamdēļ tev ir iebildes pret to, ka Reliģija izsaka kāreiz šādus likumus...

Galu galā, kādas iebildes pret Kristus izteikto Zelta Bausli. Tur sākas un beidzas visa ētika... tota zinātni izpīpējuši!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:55:25
KarotesNav, pēc šādas teoriajs, Ētika ir BS, jo neviens nekad nekur nerīkojas ētiski
Es, piemēram, šodien iepirkšu maizīti saviem ģimenes locekļiem, bet ne santīma nepārskaitīšu pārējiem 6 miljardiem pasaules nabadzīgo iedzīvotāju! Rezultāts - rīkojos neetīskI!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.10 16:59:42
Mulders
A tu optimizē pa visiem punktiem: sev, ģimenei, valstij, cilvēkiem vispār.
Savu iespēju robežās.

Un kā tavā ētikā iet cauri naudas nedošana Āfrikas mirstošajiem bērniem, bet visādu materiālu figņu pirkšana par to naudu?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.10 17:01:23
KN, tātad tu man ļau definēt "manas iespējas"

Nu un ja manas iespējas ir knapi nodrošināt manu paša dzīvi, tad sanāk, ka es rīkojos ētiski, pat ja man pieder pus karaļvalsts, bet pārējie sprāgst badā! Robežas tak nedefinējamas, bet līdzko tu pieļauj šajā visā subjektīvismu, tā sorry ētika sāk peldēt!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.10 17:02:58
Mulders
KN, tātad tu man ļau definēt "manas iespējas"
Bet kas tagad definē tavas iespējas, vai kristietība? Vai tomēr tu pats?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.10 17:06:09
KarotesNav, tas ir irrivalenti, jo Kristīgā ētika nav atkarīga no "iespējām", tb Kristietībā viena un tā pati rīcība nav ētiska/neētiska izejot no subjektīviem parametriem. (ievēro vārdu - subjektīviem)
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.10 17:09:00
Mulders
Nu, tad kā no kristīgās ētikas viedokļa ir vērtējama tava rīcība pirkt figņu, nevis to naudu noziedot Āfrikas bērniem?
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.10 17:10:21
Es domāju, ka vēsture jau ir pierādījusi pie kādas ētikas noved materiālisms un ateisms. Ētika neizriet no dabas likumiem kaut vai tāpēc, ka ētikā vērojams dažādu likumu konflikts, piemēram, glābjot slīcēju, es ignorēju izdzīvošanas likumu, mātes mīlestība upurē sevi bērna labā utt. Tātad mēs redzam, ka pār šiem likumiem valda kāds augstāks likums, kas prasa pakļaušanos tam pretēji manām paša interesēm. Par šo likumu liecina sirdsapziņa, kas nebūt nav sociāli konstruēta.

Ētiku tādēļ es nesauktu par zinātni, jo tā nav racionāla.

Ētika izriet no cilvēka dabas likuma - dabiskais likums. Nav īpašas kristīgas vai nekristīgas ētikas, bet ētika ir viena, izrietoša no jau minētā dabas likuma. To nepastarpinātā veidā zina, katrs cilvēks no savas dabas. Lai zinātu, ka melot un zagt ir slikti nav jābūt kristietim. Kristieši gan runā par savu ētiku, bet tā ir attiecināma tikai uz pašiem kristiešiem, jo nekristieši to nedz atzīst, nedz spēj pildīt, piemēram, pagriez otru vaigu tam, kas tev sit pa vienu, atdod mēteli tam, kas tev prasa svārkus utt. Mēs te runājam par ētiku vispārīgā nozīmē, to ētiku, kas izriet no cilvēka dabas likuma, kopsavilkuma veidā, nedari otram to, ko negribi, lai dara tev un dari otram to, ko vēlies, lai dara tev.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.10 17:10:42
KN - kā neetiska!
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2007.12.10 17:11:42
Mulders
Un secinājumi? Esmu vājš, grēcīgs Mulders?
Tas ir, definētā ētika praksē neizpildās?

Kam tad Kristus teica, "atdodiet mēteli"? Tās tad bija nevis instrukcijas ikdienai, bet tukša mutes virināšana?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.10 17:22:40
KarotesNav, nē tā bij pavēle - taču es tomēr rīkojos neētiski, jo tā nedaru...

Par ko cepšanās?
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.10 20:17:41
Šeksna, nu vot parādi man to reliģiju, kura neizsaka ētiskas zajavas? Arī daudzas zinātnes ir atdalījušās no kaut kā lielāka kā atsevišķas tēmas!
Reliģija izsaka ētiskas zajavas, jo nevar neizteikt... ar kaut ko jau klientūra ir jāpiesaista, un šim te `kaut kam` ir jābūt arī taustāmam uzreiz, vispārzināmam un aksiomātiskam. Ētika (vismaz daļa ētikas) te lieti noder, jo, reliģijai izsakot šīs ētiskās zajavas, tas it kā pierāda reliģijas patiesumu un pareizumu.

Ētika kā zinātne būtu padziļināta šaurāka izpēte... tb būtībā metodom naučnovo vtika atrast tos sociālos likumus kurus ievērojot cilvēki būtu laimīgi un darītu laimīgus citus!
Apmēram pareizi, tikai nevis `metodom naučnogo ftika`, bet gan analizējot pagājušos notikumus un izdarot no tiem attiecīgus secinājumus.

Es nesaprotu, kamdēļ tev ir iebildes pret to, ka Reliģija izsaka kāreiz šādus likumus...
Tāpēc, ka turpat blakām reliģija izsaka arī neētiskas zajavas! Sākot no `nofragot elku pielūdzējus`, `nofragot burvi` un beidzot ar `publiskos gājienos drīkst doties tikai tie, kam baznīca dod dobro`.
Respektīvi - reliģija nav nekāda ētikas pēdējā instance. Drīzāk interešu grupa, kas velk ētiku SAVĀ virzienā, tieši tāpat kā to dara CITAS interešu grupas.

Galu galā, kādas iebildes pret Kristus izteikto Zelta Bausli. Tur sākas un beidzas visa ētika... tota zinātni izpīpējuši!
1) Cilvēks līdz šim bauslim var dadomāties arī bez Jēzus palīdzības.
2) Jēzus bauslis ir pārāk vispārīgs. Tas pasaka, ka vajag `mīlēt`, tak nedod nekādas konkrētas instrukcijas, KĀ to izdarīt praksē. Līdz ar to `mīlēt` var kārtējo reizi aizinterpretēt kā vien vajag - sākot ar laulību partnera izraudzīšanu savam bērnam vēl bērnībā un beidzot ar elkus pielūdzošo tautu genocīdu...

KarotesNav, pēc šādas teoriajs, Ētika ir BS, jo neviens nekad nekur nerīkojas ētiski
Nebūt ne. Ētika paliek kā mērķprogramma, kam tuvoties asimptotiski. Un tā, ka nerīkojas neētiski, nemaz nav.

Es domāju, ka vēsture jau ir pierādījusi pie kādas ētikas noved materiālisms un ateisms.
Tikpat labi vēsture ir pierādījusi, pie kādas `ētikas` noved reliģiskais imperiālisms...

Ētiku tādēļ es nesauktu par zinātni, jo tā nav racionāla.
Tu gadienā neputro sajūtas ar zinātni?
Vienā gadījumā mēs runājam par slīcēju glābēju, kurš, lekdams ūdenī, diži neanalizē, cik ētiski vai neētiski viņš rīkojas. Viņš gluži vienkārši paklausa bara dzīvnieku instinktam palīdzēt tam, kas nonācis nelaimē. A vot tajā brīdī, kad, piemēram, vesela komisija vērtē kādas amatpersonas rīcību, šī ētikas vērtēšana ir (tai vismaz tādai ir jābūt!) vpolne racionāla.

Lai zinātu, ka melot un zagt ir slikti nav jābūt kristietim.
Ugu, bet ko Tava ētika teiks par AI, ja tāds tiks radīts? Vai uz to attieksies cilvēktiesības vai nea? Ko Tava ētika teiks par cilvēku ar netradicionālu seksuālu orientāciju vēlmi doties organizētā pastaigā pa parku utml.?
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2007.12.11 09:46:06
Mulders
KarotesNav, nē tā bij pavēle - taču es tomēr rīkojos neētiski, jo tā nedaru...
Ne tu viens tā nedari. Tātad, secinājumi:
1) Kristus runāja alegorijās, zinādams, ka neviens to nedarīs
2) Praktiski tādu Kristus sekotāju ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms daudzums, visi pārējie nokļūs tai pašā ftopkā, kur neticīgie.

parādi man to reliģiju, kura neizsaka ētiskas zajavas?
Parādi man ideoloģiju, kas neizsaka ētiskas zajavas!

Galu galā, kādas iebildes pret Kristus izteikto Zelta Bausli. Tur sākas un beidzas visa ētika... tota zinātni izpīpējuši!
Tas bauslis ir pazīstams jau sen pirms Kristus.
Piem, budismā, Dhammapada:
131. One who, while himself seeking happiness, oppresses with violence other beings who also desire happiness, will not attain happiness hereafter.
132. One who, while himself seeking happiness, does not oppress with violence other beings who also desire happiness, will find happiness hereafter.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.11 10:29:13
KN, redz Kristietība ētiku parāda tādu kāda tā ir, bez mēģinājuma latiņu nolaist tā, lai cilvēks piemēroti derētu!
Un jā, Kristus parāda, ka visi ir grēcinieki un visiem vajadzīga pestīšana. Un ja vēl tu neesi no maniem u.c. kristiešu textiem te sapratis, ka pestīti tiekam nevis savas ētiskās rīcības dēļ, bet tamdēļ ka ticam uz Jēzu Kristu, tad tev jāsāk kristietību iepazīt no sākuma!

Vai jau neesi no galvas iemācījies Rom 3:10-20 un tālāk!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.11 10:42:02
Mulders
pestīti tiekam nevis savas ētiskās rīcības dēļ, bet tamdēļ ka ticam uz Jēzu Kristu
Jā, bet kāpēc jūs ticat?
A) Tāpēc, ka Dievs tā gribēja un ar jums izdarīja = marionetes, nav brīvās gribas, Ctulhu konfekšu līdzība
B) Tāpēc, ka jūs paši izvēlējāties ticēt = padarījāt labo darbu.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.11 10:49:29
KarotesNav, ticam, jo Dievs mūs pirmais ir mīlējis!
Būtībā jā... marionetes, uz Dieva beznosacījumu mīlestību kaut kā tā stulbi atbildam ar pretmīlestību un uzticību! Ja tas tev ir brīvās gribas "laušana" tad mēs esam dažādās "brīvās gribas" izpratnēs!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.11 11:05:24
Mulders
Tas ir, ir cilvēki, kas jūt Dieva beznosacījuma mīlestību, un ir tādi, kas nejūt?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.11 11:41:18
KarotesNav interesanti vērot tevi. Tev tiešām laikam tava būtība nespēj aptvert koncepciju, ka Dievs ir aktīvais cilvēka pestītājs, bet cilvēks ir pasīvs pestījamais un ka cilvēka mīlestība pret Dievu, labie darbi un viss tas, ko pasaule sauc par labu ir šīs pestīšanas sekas jeb, ja labāk patīk - sideffekts!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.11 11:50:34
Mulders
Tev tiešām laikam tava būtība nespēj aptvert koncepciju, ka Dievs ir aktīvais cilvēka pestītājs, bet cilvēks ir pasīvs pestījamais un ka cilvēka mīlestība pret Dievu, labie darbi un viss tas, ko pasaule sauc par labu ir šīs pestīšanas sekas jeb

Nu, nevaru aptvert koncepciju, pēc kuras Dievs dažus cilvēkus aktīvi pestī, bet pārējos nē. Taču ftopkā iet visi nepestītie. Nē, nevaru šo salīmēt kopā ar "mīlošs, taisnīgs".
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 66 , pavisam kopa bijuši: 11004