atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Teoloģija un Zinātne
Mulders
Iesūtīts: 2007.11.20 12:38:18
Mazliet no cita aspekta tēmu!

Kādām būtu jābūt Teoloģijas un Zinātnes attiecībām? Kādām būtu jābūt Baznīcas un Zinātnes attiecībām? Vai tām ir jārušinās katrai savā lauciņā, vai tomēr būtu noderīgs dialogs starp reliģiju un zinātni? Kādas dabas dialogam tam būtu jābūt?

Pāris (bet ne exkluzīvi) opcijas:
1. Zinātne ir Reliģijas kalpone, ko Baznīca liek, to zinātne "pēta" un "pierāda"
2. Reliģija ir Zinātnes izpētes objekts, kā parasts sociāls fenomens, tādējādi dialogs varētu būt kā ārsta un pacienta dialogs, kad ārsts pacientam prasa "ko tu jūti?"
3. Reliģija ir pasūtītājs, Zinātne izpildītājs, attiecības suguba pragmatiskas uz savstarpējās izdevības pamata, teixim Reliģija piedāva grantus tai interesantos projektos, Zinātnieki to pilda, bet, protams, izejot no zinātniskās metodoloģijas.
4. Abas draudzīgi līdzpastāv nesajaucoties un nekomunicējot vairāk kā vien "Lūgšanu brokastīs", reliģiski zinātnieki savu reliģiju patur pie sevis un nejauc iekšā izpētē un priesteri nejaucas zinātnē
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 27 . 28 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:28:08
Šeksna, nu tātad Dieva Vārdam ir spēks! q.e.d.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:29:08
Ctulhu, nu pierādījums, ak Dieva Vārds paglābj no elles, būs grūtāks, tas būs empīriski jāpāriet tajā otrā pusē un japaskatās kuri iet uz Debesīm un kuri ftopkā, un vai ir korelācij ar Dieva Vārda uzklausīšanu!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:32:15
a_masiks, jā tikai ar vienu blakusefektu, dod mūžīgo dzīvību!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:32:49
Ctulhu, nevis nav, bet Ctulhu a) Nezin šos pierādījuus b) Nepieņem!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:34:50
Mulders
KarotesNav, tamdēļ tie, kuri aizliedz Dieva Vārdu cepsies īpaši neertos elles katlos

Arī musulmaņi? Tie, kuri par Kristu zināja no Korāna, un tāpēc neko neklausījās alternatīvajās versijās, ko sludināja kristieši?

Ir lietas, kuras Dievs nevar vai nedara savas izvēles dēļ.
Te jau nav runas par tādu visvarenību kā nepaceļamā akmeņa radīšana.
Te ir vienkāršāk - kāpēc, lai izpirktu cilvēku grēkus, Dievam pašam jākļūst par cilvēku. Te nav loģisku paradoksu.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:37:19
Šeksna, nu tātad Dieva Vārdam ir spēks! q.e.d.
Ugu. Tikai tur nav NEKĀDAS transcendences. Ja PAREIZI sludināsi Baālus - vot i saradīsies čupām Baāla pielūdzēji/atbalstītāji/ventilatori (fani).
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:40:29
Ctulhu, nu pierādījums, ak Dieva Vārds paglābj no elles, būs grūtāks, tas būs empīriski jāpāriet tajā otrā pusē un japaskatās kuri iet uz Debesīm un kuri ftopkā, un vai ir korelācij ar Dieva Vārda uzklausīšanu!
Kas, odnako, ir principiāli nepierādāms pasākums... esam vien pie tās pašas sasistās siles, no kuras viss sākās...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:45:48
a_masiks, nu bet tas tak figņa... jautrība pēc tam sāksies Šitā tik tāda prelūdija! Kāpura dzīvīte salīdzinot ar Taureni. Kāpurs arī mirst kad iekokonējas!

Kristus pats saka - ja grauds nemirst, tad vārpa neizaugs, graudam ir jāmirst lai taptu jaunais cilvēks. Vecajam jānomirst. Kristū savienojas ši nāve un augšāmcelšanās... viņš kā pirmais! Nākamie sekos vēlāk!

Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:47:31
Ctulhu

Mulders arii a) nezina tos un b) nespeej man paraadiit. Taatad - nav pamata domaat, ka ir.


Nu 1) Pierādījuma neesamība nav neesamības pierādījums 2) Es tev pat savu sāpju existenci nevaru pierādīt, kad man zobs sāp, a tu prasi ko daudz dziļāku pierādīt. Nevaru! Pašam tas jāpiedzīvo un jāsaprot...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:48:02
šeksna, kāpēc nav pierādāms... vot nomirsi redzēsi!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:49:24
Ctulhu, nu redzēsim redzēsim to rezultātu!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 13:59:37
a_masiks, ir viens pirmais kāpurs - Jēzus Kristus, kas par taureni tapis

Nu vot tu netici tam, es ticu! Tu tamdēļ nekonsidero šo scenāriju kā realistisku, tamdēļ dzīvo ar "man banāni ausīs" attiexmi. Nu es liekus savu kārti uz Kristu! Nu sliktākā gadījumā mēs pūsim viens otram blakām, ... bet labākā gadījumā...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 14:11:46
Ctulhu, mīlestība ir sekas šai dāvanai!
Kas daudz mīl, tam daudz piedod!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 14:23:11
Ctulhu, viņš tev nemirstības tehnoloģiju, tu viņam cieņu? Tā labāk skan?
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.06 18:24:03
Sveiks, Ctulhu!

Man patīk, ka Tu mani pamāci reliģijas lietās. Tagad es nebrīnos, ka Ctulhu un Co arī Siliņš, Tambergs un citi zinātnieki ir pamācāmi. Es gan neko nesaku par Buiķi, bet par Siliņu un Tambergu, piedodiet, bet man kaut kā viņi šķiet nopietni zinātnieki, ko gan nevaru sacīt par Ctulhu, Sheksnu & Co. Man pat šķiet, ka savā ziņā jūs varētu sacensties ar Buiķi, bet tas nu tā.

Ctulhu, Tu raksti: 1. Nekaadu problemu ar komplementaritaati. Materija un informacija. Viens bez otra nav iespeejams. Luuk Tev arii komplementaritaate. Informacija neeksistee bez materiala neseeja, materijai vienmeer piemiit informacija. Un nekaadi gari nav jaaizdomaa.

Te man rodas jautājums - vai informācija ir matērija vai nav? Pēc Tevis teiktā izklausās, ka nav. Kas gan tad tā varētu būt? Ja tā tomēr ir matērija, tad kur paliek komplementaritāte?

Patiešām, nekādi gari nav jāizdomā, jo viņi reāli pastāv. Piemēram, Tevi Ctulhu moca ļauns gars. Mulders un es, mēs gribam Tev palīdzēt. Tu vari paklausīt mūs un vienkārši sacīt: Kungs, Jēzu Kristu, mani moka neticības, šaubu un dumpīgas bezdievības gars, lūdzu atbrīvo mani no tā, lai es varu kļūt par īstu zinātnieku un būt ar Tevi kopā debesīs mūžīgi. Pēc tam saki, āmen. Esmu pārliecināts, ka Jēzus Tev palīdzēs.

2. Ilaars Pluume slikti paarzina pasaules religijas. Pie otraas grupas pieder arii, piemeeram, krisnaiitisms, jo tur viss pamatojas uz miilestiibu pret Krisnu.

Tā nu tas nav, jo krišnaītisms arī ir labo darbu reliģija, proti, arī mīlestība pret Krišnu ir labais darbs, kurā kā Tu saki, pamatojas viņu reliģija. Tādējādi tā ir labo darbu reliģija.

Kristieši turpretī netiek izglābti tādēļ, ka viņi mīl Kristu, bet tādēļ, ka Kristus ir mīlējis viņus un izpircis no grēka, velna un elles soda. Vai vari pamanīt atšķirību?

Visu labu! Ilārs
Ilārs Plūme
# Iesūtīts: 2007.12.06 19:01:51
Ctulhu,

Pretēji mums cilvēkiem Dievs ir jēga pats par sevi, Viņš ir pašpietiekams. Ar Tambergu viss kārtībā.

Ja informācija ir matērijas īpašība, tad tā tomēr laikam gan nevarēs būt matērijas komplementaritāte. Te kaut kas īsti neštimmē. Tā atkal ir tautoloģija, proti, matērijas komlementaritāte ir matērija. Man liekas, ka Tu esi loģiskās sprukās un Tev drīz var ievajadzēties Gēdeļa teorēma vai kaut kas tam līdzīgs.

Tava varbūtība par to, ka mani moka dievticības kompleks patiešām teorētiski varētu tāda būt, un sacīt Tu to vari, tomēr jautājums ir - vai tas patiešām tā ir? Un te man jāsaka, ka tas tā nav! Es nebūt neesmu cilvēks ar reliģiskiem kompleksiem. Reļiģijas man nepatīk. Tādēļ man arī nepatīk materiālisms, kā īpatnējs monistisks pagānisms.

Ctulhu, savulaik esmu pētījis Svami Prabhupādas mācību, jo ar to aizrāvās daži mani draugi. Krišnaītims ir Amerikas apstākļiem piemērota hinduistu sekta, kas spēja izdzīvot tikai tādēļ, ka savervēja Forda mazdēlu ar viņa 30 miljoniem. Indiešu sektas, kas ienākušas Rietumos cenšas pievilināt Rietumu cilvēkus ar kristietībai līdzīgām idejām. Tomēr krišnaītisms ir ļoti tāls no kristietības, jo tas patiešām ir labo darbu reliģija. Arī Krišnas mīlestība pret cilvēci ir pavisam citāda nekā Kristus mīlestība. Beigu beigās Krišna ir reliģiska ideja, bet Jēzus Kristus ir konkrēta vēsturiska persona.
Ilārs Plūme
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.12.06 19:02:24
a_masiks,

Ja Ctulhu teiks šo lūgšanu, tad viņš netiks izglābts labā darba lūgšanas dēļ, bet gan tādēļ, ka Kristus ir miris arī par viņa grēkiem.

Galds ir uzklāts, atliek tikai pie tā apsēsties un ēst, bet ēšana šajā gadījumā nav labais darbs. Tomēr neēšana gan ir slikts darbs, jo tā parāda nicinājumu pret galda klājēju.
Ilārs Plūme
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.12.06 19:21:13
Ctulhu,

Es un Tu mēs neesam pašpietiekami, jo mums vismaz ir jāēd un jādzer utt. Tātad neesam viss pašpietiekami.

Kas attiecas uz komplementaritāti, tad Tu esi ietiepīgs. Labi, ja informācija ir matērijas īpašība, tad - kādas? - Un vai tā var pastāvēt bez matērijas? Jau Aristotelis un vēlāk sholastiksā filozofija norādīja, ka forma un atribūti jeb īpašības nevar pastāvēt bez būtības.

Uzziņai: Hinduisimā Krišna ir dieva Višnas iemiesojums, tātad mītiska persona, lai gan Gītā viņš parādās kā Ardžunas kaujasratu vadītājs, tomēr tā ir mītiska nevis vēsturiska persona. Kristus mīlestība no Krišnas atšķiras ar to, ka Jēzus nav mīlestības ideja, bet konkrēta mīlestības izpausme, kas izpaužas konkrētai vēsturiskai personai mirstot par visas cilvēces grēkiem un savā cilvēka miesā izciešot sodu par visu cilvēku grēkiem, arī par Taviem un maniem. Atšķirība ir tāda pati kā starp jebkuru mītu un konkrētu vēsturi. Arī grieķi pazina būtnes, kas mira un augšāmcēlās, bet tās visas bija mītiskas būtnes, nevis vēsturiskas personas.
griķis
# Iesūtīts: 2007.12.06 23:52:30
a_masiks
Tas ir līdzīgi kā kāds tev dod dāvanu, un tu pastiep roku un to pieņem. Vai, piemēram, esi kaut kur bezpalīdzīgā situācijā, kāds tev sniedz roku, un tu tai pieķeries un tiec izvilkts laukā, izglābts. Dodošā (izglābjošā) roka ir jau pastiepta, pirms pēc tās kāds sniedzas.
Varbūt tēlaini piemēri, tomēr šķiet precīzi.
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.12.07 00:04:21
Tas ir līdzīgi kā kāds tev dod dāvanu, un tu pastiep roku un to pieņem.
Tad jau mēs nonākam pie tā, ka kristietība NE AR KO neatšķiras no citām reliģijām, par spīti tam, ko putām uz lūpām apgalvo Mulders un citi apoloģēti - VISOS gadījumos cilvēkam tomēr ir jāpieņem LĒMUMS par savu pestīšanu, un jāizdara konkrētas darbības...
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 27 . 28 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 135 , pavisam kopa bijuši: 5159