vilks 
|
Iesūtīts:
2009.11.18 13:56:56
Trešā daļa diskusijai. |
|
Aivars Lapšāns  |
# Iesūtīts: 2009.12.01 22:25:21
sekulāru liberālu sociālo reformu organizāciju
Sekulārs baznīcā nozīmē - tikai uz liturģiju orientēta draudze. Jēkaba vēstule šādu draudzi sauc par spogulī vērotājiem. |
Un tā tālāk [68.32.159.189] |
# Iesūtīts: 2009.12.01 22:37:12
Par Svētajiem Rakstiem - Kāds šeit reiz minēja, ka riteni jau no jauna nevajagot izgudrot, jo tas jau esot sen izdarīts, t.i Pāvils, baznīctēvi, tradīcija (kura no tām?), Luters, etc. jau esot visas tās Bibliskās lietas priekš mums sagremojuši. Un protams, jo īpaši attiecībā uz sieviešu ordināciju, jo lūk, senās tradicionālās konfesijas sievietes neordinē un tad jau tas nozīmē, ka tā ir pareizi… Jo vecāks, jo labāks… Nezin, kādēļ esam visai veiksmīgi no visādām citādām aispriedumainām, tumsonīgām, māņticīgām u.tml. lietām pat Baznīcā pa šo laiku atbrīvojušies un neviens vairs nebrēc, ka tā nebija pareizi darīt. Ja jau Bībelē viss ir skaidrs, tad lūdzu vajag beidzot uzrakstīt vienu īsu Bibeles kopsavilkumu, lai nākamājām paaudzēm nav tur laiks vairs jātērē un pašiem nevajadzīgi pa Bībeli jārakņājas un “jauns ritenis” attiecībā uz savu ticību un attiecībām ar Dievu jāizgudro. Tas tak jau esot izdarīts |
Un tā tālāk [68.32.159.189] |
# Iesūtīts: 2009.12.01 22:37:57
...Vai tad tiešām, mīļie cilvēki, kas esat Rakstus tik centīgi izpētījuši visādos jautājumos, neesat šajā pētniecības darbā pamanījuši, ka Dievs jau izsenis un tik ķecerīgi bieži darbojas tieši pie, ar un caur netradicionālo, jauno, neortodokso, nepierasto, dīvaino, izstumto, rituāli nešķīsto, utt. Un visai reti Dievs ir atrodams sastingušajā dogmatismā, kas kalpo pa lielākai daļai vienīgi priekš savas pašsaglabāšanās un status quo.
Kāpēc te vienai daļai ir TIK MILZĪGAS BAILES no jebkā, kas ir (relatīvi) jauns, nebijis, Bībelē smalki neaprakstīts vai tradīcijas neapstiprināts n-tos gadsimtus atpakaļ? Vai tad tiešām Dieva Gars ir beigts un pagalam jebšu iespundēts starp Bībeles vai Konkordijas grāmatas vākiem ??? Ja tā, tad jau nav brīnums, ka sēžam tādā sasmakušā purvā, kur nekāda Gara/vēja/elpas kustība nenotiek. Tad jau Dievam te pie šiem pareizajiem, pašpietiekamības un paštaisnības pārņemtajiem vairs nav |
Un tā tālāk [68.32.159.189] |
# Iesūtīts: 2009.12.01 22:39:05
....Tad jau Dievam te pie šiem pareizajiem, pašpietiekamības un paštaisnības pārņemtajiem vairs nav ko darīt, viss jau ir bijis un izdarīts, viss ir pabeigts un cauri… Lai tad Jēzus iet kur citur… un nedod Dievs, ka tā tiešām arī nenotiek, ka mums tiks atņemts un dots kādam citam, kas būs priecīgs saņēmējs un lietotājs.
Ja ir TĀDAS bailes (pat no tā, ka sieviete varētu kalpot ordinētā amatā), tad jājautā, KUR IR JŪSU TICĪBA, ar ko jūs te tik ļoti dižojaties? Vai tad Jēzus sludināja bailes no visa kā jaunā un nebijušā? Vai tad Viņš nebija tas, kas neskaitāmas reizes lauza iesīkstējušās un “vecās, labās, pārbaudītās, Dievs dotās” tradīcijas? |
Un tā tālāk [68.32.159.189] |
# Iesūtīts: 2009.12.01 22:40:06
.....Vai Jēzus nebija tas, kas pārkāpa bauslības likumus, kad runa bija par cilvēka pestīšanu, dziedināšanu, un cilvēka cieņu...? Vai tad Jēzus nebija tas, kas vairākkārt uzsāka teoloģiskas sarunas ar sievieti-grēcinieci. Vai Jēzus nebija tas, kas aizstāvēja sievieti, kas nešiverējās pa virtuvi, bet kļuva par mācekli pie Viņa kājām? Vai Jēzus nebija tas, kas sūtīja sievietes pie saviem brāļiem sludināt Kristus augšāmcelšanos=evaņģēliju? Kādus argumentus vēl jūs gribat? Ja tikai Pāvila sacītajam pie šīs diskusijas tiek pievērsta uzmanība, tad jums uz karstām pēdām jāpārkristās Pavilā vārdā, evaņģēliski pāviliskajā baznīcā un aizmirstiet par to ķecerīgo Jēzu Kristu. Un tas pats Pavils rakstīja: Neapslāpējiet Garu…
|
Aivars Lapšāns |
# Iesūtīts: 2009.12.01 22:46:20
Un tā tālāk [68.32.159.189]
Āmen! |
sievietes versija [87.110.52.246] |
# Iesūtīts: 2009.12.02 06:02:23
Un tā tālāk [68.32.159.189]Aivars Lapšāns Āmen. Mīļie, šeit viss ir pateikts. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.12.02 08:44:41
Vai tiešām VISS jau ir pateikts? |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.12.02 11:04:51
Jums ir mācīts kā atbildēt liberāļiem, feministēm, postmodernistiem, bez iedziļināšanās un pašiem domāšanas līdz. Tā ir lielākā atšķirība no liberālās TF un fundamentālās LA izglītības.
No kaa tad mees to buutu taa iemaaciijushies?
Un ko dariit, ja tomeer mees pashi domaajam un tomeer nonaakam pie citiem secinaajumiem nekaa juus, kas arii pretendee uz domaashanu? |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2009.12.02 11:06:21
Ja jau Bībelē viss ir skaidrs, tad lūdzu vajag beidzot uzrakstīt vienu īsu Bibeles kopsavilkumu, lai nākamājām paaudzēm nav tur laiks vairs jātērē un pašiem nevajadzīgi pa Bībeli jārakņājas un “jauns ritenis” attiecībā uz savu ticību un attiecībām ar Dievu jāizgudro. Tas tak jau esot izdarīts
Saucaas - Ticiibas Aplieciiba, Mazais, Lielais katehisms - ir jau izdariits  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.12.02 11:53:27
Lai te galīgi garlaicīgi nepaliek, mazs galvlauzītis par to presbiteru tēmu.
Mums jau pazīstamajā 1. vēstulē Timotejam, turpat 5 nodaļā Pāvils runā par sieviešu dzimuma presbiterēm, (kas mums tulkots kā vecas sievas), tūlīt pēc tam, kad ir runājis par presbiteriem- vīriešiem.
Raksti skaidro Rakstus. Viena un tā pati vēstule. Tiešais teksts, ja saprotams, nebūtu pārinterpretējams uz citādas nozīmes tulkojumu. Idejas?
1 πρεσβυτέρῳ μὴ ἐπιπλήξῃς, ἀλλὰ παρακάλει ὡς πατέρα, νεωτέρους ὡς ἀδελφούς,
2 πρεσβυτέρας ὡς μητέρας, νεωτέρας ὡς ἀδελφὰς ἐν πάσῃ ἁγνείᾳ. |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2009.12.02 12:04:41
Aivars,
Ir Idejas... vaarda "presbiteros" principaa plashais lietojums... Tobish ir jaaizpiipee vai shajaa rakstu vietaa vairaak der shii vaarda noziime, kas apziimee "vecaaku viiru vecaaku sievu" jeb tas, ar kuru apziimee konkreetu gariigo amatu? Bet Rakstu Vietinja smuka, paraadot ka vaards "presbiters" nebuut ne vienmeer var tikt interpreteets kaa amata nosaukums...
Vai nav taa, ka "episkopos" un "presbiteros" intercheindzhabilitaati ir tajaa, ka biiskaps ir taads prezbiters kam ir kaareiz shis amats?
Aivars, cieniijami ka tu raadi tieshi piemeeru tam, kaa vajadzeetu shaadu diskusiju izvadiit - ar rakstiem un ciitiigu exegeezi!
Pietam diez vai mees varam 3daljiigo episkopaatu ietuuciit Rakstos? |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2009.12.02 12:33:02
Veel viena man necilaa paardoma par "presbitera" vaarda noziimi Rakstos. Vai nevareetu buut taa, ka "presbiters" kaa Kristiestiigaas Religjijas Kalposhanas amata nosaukums ir veelaaks ieviesums. Origjinaalaa un Rakstu kontextaa shim vaardam ir taa tieshaa noziime "vecajs"... kas, protams, implicee dzimumu nesvariigumu, ja runa iet par veciem viediem vechukiem, kas jaunos trenkaa darbus dariit?
Jo, kad skataas vaarda tulkojumus un noziimes, tad kristiigais amata noziime ir kaa otraa nevis pirmaa vaarda noziime.
Un te ir jaabuut uzmaniigiem, lai veelaaku vaarda dabiigu noziimes izmainju mees neielasaam rakstos "atpakaljgaitaa"
Jeb tomeer Raksti liecina kaut kaa par to, ka shis vaards jau toreiz bij ar amata nosaukuma noziimi lietots?
Savukaart biiskaps/presibters interchenidzhabilitaate imo ir taapeec, ka taxonomiski biiskaps ir augstaakaa liimenii, taapeec to var saukt arii par presbiteru, bet vai presbiteru var saukt par biiskapu? Citiem vaardiem, visi biiskapi ir presbiteri, bet vai visi presbitero ir episkopo? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.12.02 12:49:34
Jošs Mulders
Aha. Eksegēze, kā jau Raimonds sacīja, ir feina lieta. Arī Tu nonāc pie dažas dzirdētas teorijas par to, ka tas trīsdaļīgais amats Rakstos nemaz nav tik uzskatāms, kā mēs šodien mēģinām atpakaļ ietulkot. Ir kādi, kas apgalvo, ka episkopos un presbiteros ir praktiski sinonīmi. Runājot par amata vai vecuma apzīmējumiem, jāsaka, ka austrumos `vecajie` ir kopienas autoritātes. Līdzīgi latviešu valodā lietojam vārdu `kursa vecākais`, kas ne vienmēr nozīmē visagrāk dzimušo. Tā kā varētu gadīties, ka šādi vai tādi ir runa par autoritātēm draudzē.
Bet katrā ziņā te ir ko pārdomāt, kas īsti ir teikts arī iepriekš pārrunātajās Rakstu vietās.
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2009.12.02 13:22:52
Aivars, nure... kad kaartiigi izpluucaas, tad beigaas nonaakam pie taa, kas pa iistam ir inchiigs un noderiigs! Ceru ka ne tu vieniigais buusi taads, kas speej shaadaa formaataa domaat un aicinaat uz shaada veida analiizi un mekleeshanu, jo Dievs jau nav nekaads partizaans, kas slapstaas pa tumshaam mitraam auxtaam vietaam! |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2009.12.02 16:46:27
Jošs Mulders , vēl jau ir šāds izskaidrojums - vecajie ir statuss, bet bīskapi viņu kalpošana. Ap. d. 20. nod.
Vēl viens - bīskaps ir sinonīms `vecajam` pagānu izcelsmes draudzēs, presbiters jeb `vecajs` vairāk raksturīgs jūdu izcelsmes draudzēm.
Tāpat , interesanti, ka Rietumu baznīcā vienmēr tikusi uzsvērta prezbitera kalpošana , bet Austrumu - bīskapa.
Avots - Felmi. "Ievads mūsdienu pareizticīgo teoloģijā".(Krievu val.) Felmi - Bavārijas luterānis, mana skolotāja Reinharda Slensczkas paziņa, sakarīga grāmata- liek par daudz ko padomāt. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2009.12.02 17:36:08
indriķis, jā arī nepretrunīgs variants... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.12.02 17:45:19
Hm. Un nu jau ar Indriķa svētību esam caur presbiterēm līdz bīskapēm esam nonākuši?  |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2009.12.02 20:23:59
Aivar!
Par prezbiterēm. Jautājuma būtība, kad izmantojam "Raksti skaidro Rakstus" ir ne tikai tas, ko verbāli varam izlasīt, izejot no 21.gs. viedokļa, bet gan, ko ar to domāja Pāvils. Citiem vārdiem, prezbiteras ir arguments sieviešu ordinācijas labā, ja vien Pāvils tik tiešām ar to apzīmējis sievetes kalpošanas amatā.
Ilustrācijai latviešu valodas kalamburs. "Daktera kundze" vēl nenozīmē "daktere", jo tas tik pat labi var norādīt kāda vīrieša, kurš ir dakteris, sievu  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.12.02 20:40:48
Voldemārs
Bet ja ir JD diakoneses un prezbiteres, un tur pretī ir viena Rakstu vieta, kur apustulis runā par to lai sievas neregulē savus vīrus, tad, varbūt, attiecīgā Rakstu vieta ir pārskatāma pārējo gaismā?
|
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
