Reformācija un luterisms

Reformācija - centrā Kristus un Evaņģēlijs

1517. gadā doktors Mārtiņš Luters publiskoja 95 tēzes par tālaika baznīcas praktizēto grēku atlaidu tirgošanas praksi. Sekojot savai pārliecībai, Luters vērsās pie baznīcas vadības ar nodomu norādīt uz tās padoto rīcību, kas nesaskan ar Rakstu mācību. Turpmāko notikumu virkne baznīcā iesāka reformāciju, kuras rezultātā mainījās ne tikai ticības izpratne un baznīca, bet lielā mērā arī Eiropas un pasaules kultūra kopumā.

Reformācija jeb reformu kustība 16. gadsimtā aptvēra visu Rietumu Baznīcu, novedot to pie sašķelšanās Romas Katoļu un Protestantu daļās. Protestantismā Reformācija diezgan ātri pēc tās iesākšanās attīstījās divos galvenajos virzienos - luteriskajā un reformātu formā. Luteriskā reformācija galvenokārt izplatījās Vācijā, Eiropas Ziemeļos un Baltijas valstīs. Latvija, kā jau ilgstoši vācu kultūras ietekmes zeme, nonāca luteriskās reformācijas un luterāņu baznīcas sfērā ļoti drīz pēc reformācijas sākšanās Vācijā. Pirmās luterāņu draudzes te izveidojās 1521. gadā Sv. Pētera baznīcā Andreja Knopkena vadībā un 1522. gadā Sv. Jēkaba baznīcā Silvestra Tegetmeijera vadībā, kuri abi kļuva par Rīgas un visas Livonjas pirmajiem evaņģēliskajiem mācītājiem. Reformācijas svētkus jeb Ticības atjaunošanas dienu baznīca svin 31. oktobrī - dienā pirms Visu svēto dienas.

Lutera pienesums ir ļoti būtisks visai Rietumu kristietībai un īpaši jau baznīcām, kuras nes viņa vārdu. Neizdzēšams Lutera atstātais mantojums ir tas, ka viņš atjaunoja un nostiprināja kristīgajai Baznīcai fundamentāli svarīgus uzskatus - ka cilvēcei ir ārkārtīgi vajadzīga pestīšana, ko nodrošināt var vienīgi Dieva žēlastība, ka cilvēki tiek glābti Kristus taisnības dēļ, un ka būt kristietim nozīmē - mīlēt Dievu pāri pār visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu. Vissvarīgākais no Lutera mantotais princips - Svēto Rakstu interpretāciju nekad nedrīkst sajaukt ar pašiem Rakstiem, un Bībeles lasīšanā, mācīšanā un sprediķošanā centrā vienmēr ir jāpatur Kristus un Viņa evaņģēlijs.

Vairāk par vēsturi lasi - šeit

Dienas lasījums

Trīspadsmitā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Kas vien jums Manā vārdā dos dzert biķeri ūdens, tādēļ ka jūs piederat Kristum, patiesi Es jums saku: tam viņa alga nezudīs.Mk 9:41

1L 29:10–20;
Gal 3:15–29; Lk 17:11–19
Ps 138; Jes 51:1–6; Rm 12:1–8; Mt 16:13–20

Krāsa: zaļa

AIZLŪGUMI.
Īvandes draudze Ld/KU, palīgmācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics
Džamaikpleinas Trīsvienības draudze Bostonā (ASV), aprūpē prāvests Igors Safins
Ziemeļu Evaņģēliski luteriskā Baznīca Vācijā

Aizlauztu niedri Viņš nenolauzīs, kvēlošu degli Viņš nenodzēsīs!Jes 42:3a

Tiem tuksnesī aizvestiem neslāpa, no klints Viņš tiem ūdeni plūdināja, Viņš pāršķēla klinti, un izšļācās ūdens!Jes 48:21

Papildu rakstvietasSoģ 11:1–11, 29–40
2Kor 11:21b–31
Mk 4:35–41

Mēneša lasījums

ES ESMU NĀCIS, LAI TĀM BŪTU DZĪVĪBA UN BŪTU PĀRPĀRĒM.Jņ 10:10

Lasījumu kalendārs