Izvadīšana

Kalpošana > Svētdarbības > Izvadīšana


Kristīga mirušo izvadīšana ir pēdējais pienākums pret mirušo, nododot viņu Dieva rokās, kā arī mierinājums sērojošajiem ar Evaņģēlija vēsti, stiprinot viņus ar augšāmcelšanās cerību. Kristīgā izvadīšanā tiek pasludināts Dieva vārds, uzsverot Kristus upuri par mūsu grēkiem, Viņa augšāmcelšanos un mūžīgās dzīvības apsolījumu visiem Viņa ticīgajiem: tāpēc, ka Viņš ir miris un augšāmcēlies, arī mēs visi reiz tiksim uzmodināti mūžīgai dzīvei.

Bībele māca, ka nāve ir grēka nopelns, bet Dieva dāvana ir mūžīgā dzīve Jēzū Kristū. Apustulis Pāvils vēstulē romiešiem raksta: “Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības, bet Dievs savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.” (Rm 3:23-24). Jēzus Kristus saka: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam.” (Jņ 11:25)

Izvadīšanu parasti izdara mācītājs (palīgmācītājs vai evaņģēlists). Izņēmuma gadījumā mirušo var izvadīt katrs iesvētīts draudzes loceklis.

Ir labi jau laikus aicināt mācītāju vai kapelānu pie mirēja, lai palīdzētu viņam sagatavoties aiziešanai mūžībā, izsūdzot grēkus, saņemot Svēto Vakarēdienu un stiprinājumu no Dieva vārda. Mācītājs var sniegt garīgu atbalstu un stiprinājumu arī mirēja tuviniekiem, kā arī dot tiem praktiskus padomus, kā atvieglot mirēja aiziešanu mūžībā un kā sagatavoties mirušā izvadīšanai.

Mirušos draudzes locekļus var izvadīt no dievnama. Parasti izvadīšana notiek no kapličas, bet tur, kur kapličas nav, izvadīšana notiek tieši kapos. Izvadīšana var notikt arī no mirušā mājām.

Mūsu tradīcija ir mirušo apglabāšana zemē, tomēr mūsu Baznīca nesaskata ne teoloģiskus, ne bibliskus iebildumus pret mirušā kremēšanu. Pelnu urnas apbedāmas kapsētā zemē vai novietojamas sevišķi tam nolūkam sagatavotā vietā kapos vai dievnamā.

Kristīgā izvadīšanā tiek pasludināts Dieva vārds, uzsverot Kristus ciešanas par mūsu grēkiem, Viņa augšāmcelšanos un mūžīgās dzīvības apsolījumu visiem Viņa ticīgajiem: tāpēc, ka Viņš ir miris un augšāmcēlies, arī mēs reiz visi tiksim uzmodināti mūžīgai dzīvei. Izvadīšanā tiek dziedātas garīgas dziesmas, kas atrodamas mūsu Baznīcas Dziesmu grāmatas nodaļā “Nāve un mūžīgā dzīvība”.  Lūgšanās mirušais tiek nodots Dieva rokās, tiek aizlūgts arī par sērojošajiem tuviniekiem un draugiem, lai Dievs vairo viņu ticību un mierina viņus ar augšāmcelšanās cerību.
Dienas lasījums
Augstu Kungs, bet uzlūko zemos, taču augstprātīgo viņš pazīst pa gabalu!Ps 138:6
Bagātnieks sev sacīja: "Tev ir daudz labumu iekrāts uz ilgiem gadiem; atpūties, ēd, dzer un līksmo!" Tad viņam Dievs sacīja: "Neprātīgais! Šajā naktī tev atprasīs dzīvību – kam tad piederēs tas, ko esi sakrājis?"Lk 12:19–20
Papildu rakstvietas5Moz 13:1–11
2Kor 7:2–16
Lk 17:20–37
Mēneša lasījums
NEESIET NORAIZĒJUŠIES NE PAR KO, BET JŪSU VAJADZĪBAS LAI TOP ZINĀMAS DIEVAM IKVIENĀ JŪSU LŪGŠANĀ, PIELŪDZOT DIEVU AR PATEICĪBU.Flp 4:6
Lasījumu kalendārs