Vilis Maldonis 
|
Iesūtīts:
2011.11.03 11:32:28
Ļoti bieži esmu dzirdējis no dažādiem ļaudīm, ka mūsu Baznīca (šeit nerunāju par citām baznīcām un konfesijām) nespēj, nevar, nemāk (negrib?) būt kas vairāk, kā dogmu un cermoniju reproducētāja. Pārsvarā mācītāji ir dzīves negudri un nespēj vadīt (ganīt) ļaudis. Šo nespēju slēpj aiz teorijas zināšanām un ceremonijām un lekcijveida sprediķiem, kas sen jau "nedarbojas". Cilvēki vēlas mūsdienīgus (brīvus no nedzīvas rečitēšanas liturģijas, un nesaprotamu (mūsdienu ausīm, bet pašiem "neaizskarami svētu" tekstu) svētsvinīgumu. Kāpēc nav oficiālu modernu oficiālu dievkalpojumu versijas? Citās luterāņu baznīcās pasaulē (tai pašā ASV Misouri sinodē) ir. Un tie pulcina cilvēkus un sniedz daudziem prieku par viņu ticību... Lūk, tieši prieka trūkums par ticību mums šeit izstrūkst un šķiet, apzināti netiek audzināts un veidots. Viss ir smagnēji... kā arhibīskapa kabinetā... (bija publicēts netā - atvērtajās dienās) Vai nav tā, ka Baznīcas vadība saprot un māk tikai šo smagnējo ceļu? KO IESĀKT? |
|
v.šitā [212.93.105.37] |
# Iesūtīts: 2011.11.13 23:34:31
Vilis Maldonis
Nekādu uzbraucienu. Redzi, ironija, izsmiekls man šķiet miesas darbi - labākajā gadījumā. Kad uzmodināja Jaira meitiņu, daudzi drīkstēja būt Kristus darba liecinieki, bet smējējus viņš izlika aiz durvīm. Izsmiekls un ironija ir sātana instruments. Skolās jauniešu vidū paši samaitātākie piespiež citus, labākus par sevi, pieņemt viņu samaitātās vērtības tieši ar izsmiekla palīdzību. Jā, man ir nepatīkami, kad kristieši cits ar vai par citu runā izsmējīgā tonī. Ne Kristus, bet pretinieks tad ir starp mums. |
Vilis Maldonis |
# Iesūtīts: 2011.11.13 23:48:08
v.šitā [212.93.105.37] Jā.. iesp. Tev taisnība, tieši pāri nodarījumi un arī okupācijas gadi, un vispār daudzie kalpības gadsimti, mūs padara tieši par tiem, kas esam... un citādi nevaram būt. |
Vilis Maldonis |
# Iesūtīts: 2011.11.13 23:51:26
v.šitā [212.93.105.37] Manu uzmanību saistīja šis te... iespējams, ka nav slikto.. ir kkā tā: http://www.youtube.com/watch?v=ZCdRb8DUy0Y |
v.šitā [212.93.105.37] |
# Iesūtīts: 2011.11.14 00:01:24
Tev taisnība, mēs Esam daudz kropļoti. Tomēr mēs varam būt citādi, tikai mērķtiecīgi jāļaujas Svētajam Garam. To video biju redzējis. Man tas likās smieklīgs, bet filosofiski tur ir arī kas traģisks. |
rekaa [78.84.210.131] |
# Iesūtīts: 2011.11.14 01:10:18
v.šitā [212.93.105.37] palasi Aleksandra Bites rakstu par Jēzus ironiju Jāņa evaņģēlijā..... |
Aivars  |
# Labojis Aivars: 2011.11.14 08:30:20
v.šitā [212.93.105.37]
Tad tu arī no tiem, kas gatavs kamieli tučīt caur adatas aci, un esi svēti pārliecināts, ka farizeji pavisam burtiski kāsa odus un rija kamieļus?
Tad kad kāds augstprātīgā tonī visus pamāca, pat ignorējot Sv. Rakstus, viņš ir taču pelnījis mazliet ironijas atdzišanai. Luters gan rakstīja, ka tieši velns ir lepns gars, kas necieš pasmiešanos par šo.
Bet nu pastāsti gan, kur Vienprātības grāmatā ir minēts, ka luterāņi apliecina ordināciju kā sakramentu!
Augsburgas Apliecības Apoloģijas 13 paragrāfā gan diskusijā ar romiešiem cita starpā ir izmests, ka ar lielām atrunām nu var jau arī tai ordinācijai piekabināt to sakramenta vārdu, bet tai pat laikā tiek minēts, ka tad lūgšana, arī dažādi pārbaudījumi uttt varētu tikt drīzāk saukti par sakramentiem, taču nebūtu prātīgi šādā veidā cīnīties par `sakramentu` pavairošanu
Taču, ja paņemsim klāt "Par pāvesta varu un primātu rakstīto", tad tur nu ordinācijas izpratne ir tik kongregacionāliska, ka prieks. Tur no augstās sakramentoloģijas nav ne smakas. |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2011.11.14 11:59:32
Vilis Maldonis M. Santam netika atņemta ordinācija. Bēdīgi slavenais notiesātais pedofīlijas lietā netika ordinēts mūsu baznīcā, bet ievadīts kalpošanā.
Ordinācija jau ir cieši saistīta ar kalpošanu. Kā tu iedomājies atņemt ordināciju?
Toreiz, kad baznīca un valsts bija kopā un baznīcai bija iespēja savus lēmumus īstenot caur valsts varu, bija at-ordinācijas rituāls, pie baznīcas vēsturnieka Adamoviča var iepazīties.
Tagad - izslēdz cilvēku par lietu, un viņa ordinācija līdz ar to pārstāj būt aktuāla konkrētajā baznīcā. Tāpat kā kristība atkāpējam no ticības.
v.šitā [212.93.105.37] nevis konstatē, bet aprobē traukam tīru ārpusi un netīru iekšpusi? Tas ir tad, ja sāc raudzīties no to negatīvās puses, bet paraugies no normālās, uz mācītāju, kas ciena savu aicinājumu un iet kopā ar draudzi ticības ceļu, problēmas risinādams ar lūgšanu etc.
Aivars, ATA Apoloģija skaidri pasaka, ka nebūtu iebildumu arī ordināciju saukt par sakramentu.
Tāpat, atceries, mūsu teoloģija šai jautājumā lielā mērā ir veidojusies kā pretreakcija uz tā laika Rkb uzskatu par priesterību, pārmērībām un visu uzsvaru esam likuši uz draudzi - t.i. sakramenti draudzei.
Varbūt, ka kaut ko labu esam piemirsuši atstāt garīdzniekam,
lai viņam būtu vieglāk kalpot? Kalpo arī taču - draudzei.
Un - Luteriskās ticības apliecības ir tik visaptverošas, ka tajās ko sev noderīgu var atrast gan Amerikas stila luterānis kongregacionālists gan evaņģēliskais katolis.
|
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2011.11.14 13:43:45
Pater Henricus
Luterisko ticības apliecību interpretācijā rodas grūtības tad, ja tos mēģina skaidrot atrauti no Svētajiem Rakstiem. Bet ja šo nosacījumu ievēro, tad, manuprāt, nevajadzētu rasties pārāk lielai teoloģiskai skepsei pret apliecību rakstiem. Jo, kas tad bija polemikas ar RKB saknē? Kā Tu atbildētu? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.14 13:46:44
Pater Henricus
Man gan liekas, ka te ir vērojams, kā nabaga Vienprātības grāmatu daži mēģina vilkt katrs maksimāli uz savu pusi. Vieni tajā grib ietulkot kaut ko ļoti romisku, otri - radikāli antiromisku, trešie - kaut ko vēl galīgi pa savam.
To pašu ordināciju tu velc uz vienu pusi, viens foruma vārdabrālis - uz otru.. Bet tas deķītis, lai cik elastīgs tomēr vienā brīdī draud saplīst, un tad nebūs vaiirs ne pašam, ne sašam |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.11.14 14:41:29
Aivars, velk jau arī un vilks. Tu uz savu, es uz savu...
Par to nav jāķer kreņķis, jo vienam patīk māte, bet citam meita. Sliktāk, ja tās nevar sadalīt.
Un tur tā lieta - cik ilgi skatīsimies uz visu caur polemikas ar Romu kaleidoskopu?
Raimonds ,
tik daudz ir bijis polemikas ka maz kas ir palicis bez polemikas.
(Saknē, man šķiet, bija pāvesta un viņējo pretestība evaņģēliskām reformām, t.i. nevēlēšanās "pārskatīt darba kārtību" un sekojošā Lutera ekskomunikācija.)
Es vnk tā pozitīvi - ordinācijas sakraments.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.14 14:58:06
Pater Henricus
Nu nez. Palasot divas rindkopas tālāk "Apoloģijā" redzu mājienu, ka teorētiski vārdu sakraments var attiecināt arī uz melno mēri un dizentēriju, tomēr nez vai to obligāti būtu jādara.
Man tomēr šķiet jauki, ja mēs šo latīņu vārdiņu, kas nozīmē `noslēpums, mistērija` rezervējam tomēr Vakarēdienam un Kristībai, kā nesalīdzināmi īpašiem ritiem iepretī visiem pārējiem |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.11.14 16:05:09
Aivars , a` man šķiet jauki, ka visam tam,
kas lieti noder no Apoloģijas pieļautā (jo mēs taču kā luterāņi esam piesaistīti LTA ) piešķiram sakramenta nozīmi. Kamdēļ sevi apdalīt. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.11.14 17:49:50
Pater Henricus
Polemizēt par atšķirībām vai mēģināt saprat to vai citu teoloģisku izpratni, nav jau peļama lieta, bet jautājums ir, kas mums pašiem sniedz pestīšanas drošību un uz ko balstīt kristīgo gan kristīgo liecību, gan sludināšanu? Jo savādāk sanāk, ka svarīgāki kļūst cilvēku viedokļi par Dieva vārdu, nevis pats DV. Izdabāšana kādai tā vai šā brīža teoloģiskai modei, vai kursam nepavisam nav droša lieta. Protams ar laiku viss var manīties atkal kādā citā virzienā, ko tad? Atceros, pirms 18 gadiem neviens nevarēja pieļaut domu, ka bez diviem sakramentiem ir vēl kāds; tad sekoja 2 + 0,5 un, skat, vēl jau nesen jautājums par sakramentiem ir kļuvis vēl plašāk atvērts. Bet tā problēma un ironija ir tajā, ka tie, kas par to "iedegušies", viņuprāt tas nav pestīšanas jautājums, bet tikai sekundāra "adiafora".  |
v.šitā [81.198.71.35] |
# Iesūtīts: 2011.11.14 17:51:54
Pater Henricus
"Tas ir tad, ja sāc raudzīties no to negatīvās puses, bet paraugies no normālās, uz mācītāju, kas ciena savu aicinājumu un iet kopā ar draudzi ticības ceļu, problēmas risinādams ar lūgšanu etc."
Es šeit par to runāju tikai V.Maldoņa jautājuma kontekstā - vai LELB kaut kam būtu jāmainās. LELB ir daudz darīts mācības, izglītības, liturģijas satversmes utt. jomās un tas bija vajadzīgs. Man liekas ka tagad rinda būtu bļodas iekšpuses jautājumiem. Citādi mēs radām Dievam problēmu ar mūžīgās svētlaimes nodrošināšanu. Ja Debesu valstība ir kā izsmiekla un ironijas meistaru konference, kas ilgst mūžīgi un no kuras nevar pat aiziet... Brr... Mēs tiksim pārvērsti garīgā miesā, tiksim attaisnoti ticībā, jau tagad tādi esam - bet laikam nav apsolīts, ka mūs pārvērtīs arī personībā. Jālūdz un jāstrādā, lai Sv.Gars gatavo mūs kopdzīvei debesīs. |
v.šitā [81.198.71.35] |
# Iesūtīts: 2011.11.14 18:01:15
Aivars
Man liekas, ka Luters tieca, ka ir veselīgi pasmieties par sevi. Neatceros, ka viņš būtu ieteicis apsmiet citus. Ka viņš pats to ir darījis - neviens nav pilnīgs, un es nevaru teikt, ka šī viņa personības šķautne man ir pati simpātiskākā. Bet es negribu moralizēt, atvainojos, ja tā izklausās. Pats neesmu bez vainas. Tikai gribētu, lai uz priekšu Dievs mani un citus savus ļaudis no tā pasargā un atpestī, jo vārdu cīņas, sacenšoties izsmējībā, ir velna kalpība. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.14 18:05:22
v.šitā [81.198.71.35]
Jālūdz un jāstrādā, lai Sv.Gars gatavo mūs kopdzīvei debesīs
Skan jau skaisti un pareizi. Bet vai vari pa punktiem izklāstīt, kā Tu to iedomājies īstenot, ka jūs abi ar Maldoni vai Avridu kļūstat par vislabākajiem sirdsdraugiem?
Pagaidām, man šķiet, ka visas diskusijas garumā tiek izteikta pārliecība, ka ir nepieciešams garīgi augt .... visiem (jeb citiem). Bet nu ļoti maz te ir kāds padalījies, kas tad viņam pašam personīgi palīdzējis novērtēt LELB to labāko, un atklāt prieku par vietu Kristus draudzē |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.14 18:15:35
Luters par pūkaino: "The best way to drive out the devil, if he will not yield to texts of Scripture, is to jeer and flout him, for he cannot bear scorn." |
Aßpiд  |
# Iesūtīts: 2011.11.15 07:14:35
Cik tas tomēr ir ērti – pieķemēt Rakstus pēc patikas, lai paši varētu nosodīt visus, kuru runas nav pa spalvai, Sakramentus noteikt pēc pašu vēlēšanās … un tikai tas piemirsies, ka lai to varētu darīt, vispirms vajag mirt piekrusta un tad (pēc trīs dienām) – augšāmcelties ...
Ja segai nogriež sprīža platu strēmeli no apakšas un piešuj pie augšas – sega no tā garāka nepaliek.
|
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.11.15 08:39:13
Aßpiд
Cik tas tomēr ir ērti – pieķemēt Rakstus pēc patikas, lai paši varētu nosodīt visus, kuru runas nav pa spalvai, Sakramentus noteikt pēc pašu vēlēšanās … un tikai tas piemirsies, ka lai to varētu darīt, vispirms vajag mirt piekrusta un tad (pēc trīs dienām) – augšāmcelties ...
Vai mēģini norādīt, ka Jēzus Rakstus pieķemmēja pēc patikas, lai nosodītu visus? |
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2011.11.15 09:09:45
Raimonds,
bet tas taču ir skaisti, ka atbrīvojamies no dažādiem vecmodīgiem aizspriedumiem, tostarp saistībā ar sakramentiem.
Un tas nevienam netiek uzspiests.
Un ir labi, ka no apliecību rakstiem ņemam visu, ko varam.
Ja kā luterānis sajūtu atbildību palikt uzticams LTA,
tad nebūt nejūtu šādu atbildību katra sena teologa priekšā. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
