Vilis Maldonis 
|
Iesūtīts:
2011.11.03 11:32:28
Ļoti bieži esmu dzirdējis no dažādiem ļaudīm, ka mūsu Baznīca (šeit nerunāju par citām baznīcām un konfesijām) nespēj, nevar, nemāk (negrib?) būt kas vairāk, kā dogmu un cermoniju reproducētāja. Pārsvarā mācītāji ir dzīves negudri un nespēj vadīt (ganīt) ļaudis. Šo nespēju slēpj aiz teorijas zināšanām un ceremonijām un lekcijveida sprediķiem, kas sen jau "nedarbojas". Cilvēki vēlas mūsdienīgus (brīvus no nedzīvas rečitēšanas liturģijas, un nesaprotamu (mūsdienu ausīm, bet pašiem "neaizskarami svētu" tekstu) svētsvinīgumu. Kāpēc nav oficiālu modernu oficiālu dievkalpojumu versijas? Citās luterāņu baznīcās pasaulē (tai pašā ASV Misouri sinodē) ir. Un tie pulcina cilvēkus un sniedz daudziem prieku par viņu ticību... Lūk, tieši prieka trūkums par ticību mums šeit izstrūkst un šķiet, apzināti netiek audzināts un veidots. Viss ir smagnēji... kā arhibīskapa kabinetā... (bija publicēts netā - atvērtajās dienās) Vai nav tā, ka Baznīcas vadība saprot un māk tikai šo smagnējo ceļu? KO IESĀKT? |
|
Luterānis  |
# Iesūtīts: 2011.11.08 23:35:05
Nezinu, kur Maldonim tik maldīgas domas.... Esmu vairākas draudzes apmeklējis - piem. Bolderājas, Biķeru, Mežaparka, Valmieras, Jāņa u.c. neko tādu neesmu ievērojis (Draudzes ir augošas, ir daudz jaunu cilvēku, mācītāji ir smaidīgi, nav nekādi pagātnes relikti utt.). Es ieteiktu, nu ja var ieteikt, izlasīt Feldmaņa grāmatu par Baznīcas dievkalpojumu, man vismaz kļuva skaidrs kas ir luterāņu baznīca un kas ir tās Dievkalpojums. |
Aßpiд  |
# Labojis Aßpiд: 2011.11.09 00:36:30
liepājnieks : paraugies kaut kad 90-to gadu vidū izdotajā Gadagrāmatā
Atceros rakstu, ko tu domā … vēl vairāk – atceros mācītāju konferenci, kas notika pirms raksta tapšanas … Ivo Grantiņš demonstrēja, kā tad nu pareizi Dievgalds ir iestādāms … un Arnis Redovičs pajautāja: „Vai šis turpmāk būs daļa no luteriskās identitātes?” Atceros arhibīskapa atbildi – kas tad arī kļuva par Norma Normans non Normata , lai arī kas par to būtu rakstīts luterāņu rokas grāmatās …
Kas toreiz bija patiesi simboliska – tad tā bija kāda prāvesta uzvedība: aizdurvē viņš spēra zemes pa gaisu un piesauca Jēzus apustuļus, kas maizi nemazgātām rokām ēduši … pie vārda ticis teica to pašu, tikai nu jau godbijīgi kāju pievilkdams … un kļuva skaidrs, ka LELB ir pārņēmis baiļu gars …
Pietiks vēstures … Vilis Maldonis šeit ir Chiefs , un ja viņš domā, ka liturģiskas formas maiņa atbrīvos Svētā Gara darbību baznīcā … tad no viņa mutes Dieva ausī.
|
liepājnieks  |
# Iesūtīts: 2011.11.09 01:33:19
Aßpiд
Skumjš ir tavs stāsts. Kā lai atbrīvojas no baiļu gara? Es pat nezināju, ka tāds LELBā pastāv... |
Roze  |
# Iesūtīts: 2011.11.09 01:40:02
liepājnieks
Ja pieklājību un respektu sarunās vai diskusijās sauc par baiļu garu un izplata šo mītu arī laicīgajā presē, tad jājautā, kur stāstītājam kājas aug... |
varbūt šitā [212.93.105.65] |
# Iesūtīts: 2011.11.09 08:04:42
Aßpiд novērojumi ir likumsakarīgi: ja Aßpiд atceras, kas notiek mācītāju konferencēs, tad viņš ir mācītājs un, ja piemin 1989. gadu, tad diezgan ilgi. Mācītāji visvairāk redz dievkalpojumus, ko paši vada un draudzes, kur paši kalpo. No viena avota netek salds un rūgts ūdens. Kāds Aßpiд ir šeit, tāds pats viņš ir draudzē. Tad neko citu, kā drūmu ainu baznīcā novērot nevar. Luterānis ir bijis citās draudzēs un ir novērojis kaut ko citu.
Tas atgriež pie Maldoņa sākuma domas - viens liels problēmu avots ir garīdznieku iekšējais stāvoklis. Bet to jau ar liturģiskām formām neizmainīsi. |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2011.11.09 09:45:48
Vilis Maldonis Vai nav tā, ka šī konkrētā antīkā liturģijas forma daudziem kļuvusi par sava veida stagnācijas vietu, gan arī un slinkuma un farizejisma piekopšanas vietu, jo taču var ik svēdienu nolasīt liturģiju.
Liturģija ar savām mainīgajām un nemainīgajām sastāvdaļām ir mierinājums arī pašam liturgam,
kuram vismaz nav jāuztraucas,
ko jaunu viņam šoreiz vajadzētu izdomāt,
lai nošokētu un noturētu kaprīzās publikas uzmanību.
Paņemsim nost tradicionālo liturģiju un kas paliks pāri - netradicionālā - tāda kā baptistu vai pentakostu,
vai ja gribam šerpāku mūziku, harizmātu liturģija - statistiska sapulce, kurā sludinātājs pamīšus ar kori/ansambli/slavas grupu izklaidē solos sēdētājus vai arī tie lec līdzi slavas grupas disko ritmiem.
varbūt šitā [212.93.105.65] viens liels problēmu avots ir garīdznieku iekšējais stāvoklis.
Paldies Dievam, luteriskā baznīcā garīdznieku iekšējais stāvoklis neatsaucas nedz uz Dieva Vārda pasludinājumu, nedz uz sakramentiem. Un nebrīnītos, ja šis iekšējo stāvoklis ātri vien uzlabotos, piemēram, pie krasas mācītāja finansiālās situācijas uzlabošanās.
No otras puses - kāds tad īpašs garīdznieku stāvoklis būtu sagaidāms - kā jau pieminēju, garīdznieks iziet cauri tādām dzirnavām, ka maz neliekas.
Un galu galā latvju aitas ir pelnījušas tādus ganus, kādus jau Dievs viņiem dod pēc viņu ticības/mazticības/neticības. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.11.09 10:27:49
varbūt šitā [212.93.105.65]
Bet varbūt Tu galīigi aplam pasludini spriedumu? Aßpiд varētu arī kāds no nodegušajiem un no publiskās kalpošanas aizgājušajiem mācītājiem vai evaņģēlistiem, kādu diemžēl LELB nav mazums. Varbūt, arī izbrāķētajiem. Var gadīties, ja papētītu tās konferences apmeklētāju sarakstu, un kādu svaigas konferences sastāvu, ka tiešām rodas iespaids, ka tās ir citas aprindas. Un kaut ko Aßpiд pamana asāk, kaut ko savukārt redz tendenciozi, kā katrs no mums, kas te diskutējam |
dafne  |
# Iesūtīts: 2011.11.09 11:16:21
Pater Henricus
Un galu galā latvju aitas ir pelnījušas tādus ganus, kādus jau Dievs viņiem dod pēc viņu ticības/mazticības/neticības
uuja-uujaa..nu tu laid...
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.09 11:22:49
dafne
Pamēģini iekāpt Indriķa kurpēs
Daļa diskutantu visā vaino mācītājus, un tad nu viņš mēģina kaut kā to futbolēt atpakaļ, jo taisnība jau ir - neviens vien mācītājs ir uz dažu vampīrisku aitiņu sirdsapziņas, un ir pat konkrētas draudzes, uz kurām pat Baznīcas vadība atsakās sūtīti to vai citu jaunu un dedzīgu sludinātāju, lai vienkārši to neuzmestu. Tā kā.. zināma taisnība jau tur ir |
dafne |
# Iesūtīts: 2011.11.09 11:40:43
Aivars
Cik no aitkopības sajēdzu ..varbūt aitas ir izsalkušas..vai saēdušās citu barību..tapēc vēdergraizes moca. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.09 11:43:39
dafne
Vai arī miesnieks sen nav noglaudījis
Bet nu te mēs riskējam Maldoņa tēmu pārvērst farsā. Labāk piepauzēsim  |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.11.09 11:49:17
dafne , kā tādu aitu iekšējā stāvokļa ilustrāciju nesen lasīju kādā "Santas" intervijā, kur kāds ārzemju latvis, normāla mācītāja dēliņš izsakās :
- "Es neticēju Dievam un viss. Šīs dāvanas man nav...[]Es gan nekad neesmu Dievu noliedzis, drīzāk esmu bijis agnostiķis.[]Tāpēc es ļoti skeptiski raugos uz daudziem mācītājiem. Neatkarīgi no Dieva esamības vai neesamības piekrītu teicienam, ka cilvēka prāts ir pārāk šaurs , lai saprastu Dievu. Bet mēraukla , kādam jābūt mācītājam, man ir ļoti augsta."
Tipisks latvis, no inteliģentajiem.
Jo mazāka ticība, jo lielākas prasības pret mācītājiem(sic?).
Šitos domugraudus - ne vienā vien intervijā var palasīties ko nu katrs sacerē.
Bet es saku, ka ļoti skeptiski raugos uz šādiem ļaudīm...
Ne ka es viņus norakstu, nekādā ziņā, bet caur ticību Kristum viņiem viss vēl var vērsties par labu.
Dievs jau arī prātu atjauno, ka Viņu, cik nu tas mums nepieciešams, var saprast. |
dafne |
# Iesūtīts: 2011.11.09 12:21:59
Pater Henricus
nu es par to..ko ta vispar kads ir pelnijis...gan jau kada avs ir nomaldijusies ari macitaju dēļ..tā jau nav,ka visur tik vainojama draudze, draudzes jau ari dažādi cilvēki iet..ne visi ir perami
Bet nu tiem,kuriem jau ir prasības..ir pret visiem..ne tikai mācītajiem,tas dažbŗīd apgrūtina kalpošanu..un tādi cilvēki gan jau katrā draudzē ir. |
sabio  |
# Iesūtīts: 2011.11.09 14:46:19
prasīgi cilvēki- gan pret sevi, gan citiem, mēdz būt nepatīkami, daudzi viņus redz labāk ejam, kā nākam, bet... Ja nebūtu prasīguma, tad jau arī māju var uzbūvēt tā labi šķībi un aizbildināties,ka cilvēks, ka cēlis, tak ir ticīgais un kalpojot cēlis, līdz ar to klusēsim un nekritizēsim...
Sliņķiem, ļoti paviršajiem un tiem, kas meklē kā tik atakal kautkur pēc iespējas vieglāk cauri izšļūkt, nepatīk tie prasīgie... Bet prasīgie, raduši būt prasīgi pret sevi un savu darbu, prasīt grib arī to pašu no citiem... Nu, it kā loģiski, ka tā... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.09 15:06:51
sabio
Parasti gan tie `prasīgie` ir vienkārši dvēselē traumēti cilvēki, kam būtu nepieciešama dziedināšana, taču viņi bieži pat nav gatavi to saņemt. Tam pašam te nosodītajam J. Rubenim šai sakarā ir laba apcere, par to, ka Dievs nav perfekcionists. Velns gan. Un tur ir liela taisnība. |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2011.11.09 15:20:40
Aivars, to apceri var dabuut netaa? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.09 15:27:46
Nezinu. Mēģini pagūglēt. Man liekas, ka kaut kādās viņa pasakās tas tika ievīts.
Bet tā tiešām ir viena evaņģēliska tēze, kas īpaši latviešiem būtu svarīga |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.11.09 15:45:55
dafne, vai tad visus kas iet draudzē kāds per? Es tas nebiju. Dievs varbūt, jo Viņš šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem, tā Raksti saka.
sabio , ir tāds sugas vārds arī laicīgajā sabiedrībā - `pravu kačātāji` un ne vienmēr tie ir tie prasīgākie pret sevi.
Parasti pret citiem.
Jānis Kalniņš , es nu būšu no tiem, kam lācis bērnībā uz ausīm uzkāpis. Man pirmais trijnieks arī bija dziedāšanā.
|
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2011.11.09 15:46:43
Aivars, a ko guugleet... keywordus kaadus? "Rubenis velns Perfekcionists" kaut ko ne par to izmet |
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2011.11.09 15:49:10
Jošs Mulders "Rubenis velns Perfekcionists" - nosmējos par šo divdomību! |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
