Vilis Maldonis 
|
Iesūtīts:
2011.11.03 11:32:28
Ļoti bieži esmu dzirdējis no dažādiem ļaudīm, ka mūsu Baznīca (šeit nerunāju par citām baznīcām un konfesijām) nespēj, nevar, nemāk (negrib?) būt kas vairāk, kā dogmu un cermoniju reproducētāja. Pārsvarā mācītāji ir dzīves negudri un nespēj vadīt (ganīt) ļaudis. Šo nespēju slēpj aiz teorijas zināšanām un ceremonijām un lekcijveida sprediķiem, kas sen jau "nedarbojas". Cilvēki vēlas mūsdienīgus (brīvus no nedzīvas rečitēšanas liturģijas, un nesaprotamu (mūsdienu ausīm, bet pašiem "neaizskarami svētu" tekstu) svētsvinīgumu. Kāpēc nav oficiālu modernu oficiālu dievkalpojumu versijas? Citās luterāņu baznīcās pasaulē (tai pašā ASV Misouri sinodē) ir. Un tie pulcina cilvēkus un sniedz daudziem prieku par viņu ticību... Lūk, tieši prieka trūkums par ticību mums šeit izstrūkst un šķiet, apzināti netiek audzināts un veidots. Viss ir smagnēji... kā arhibīskapa kabinetā... (bija publicēts netā - atvērtajās dienās) Vai nav tā, ka Baznīcas vadība saprot un māk tikai šo smagnējo ceļu? KO IESĀKT? |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.11.08 16:49:57
skolniekss [195.8.115.229]
Domā?
A tad varbūt, LELB jo vairāk svin `īsto dzīvi` (lai ko tas nenozīmētu), un tādēļ ir tik daudz neapmierināto? 
Bet noklausies gan tos tekstus tajā video! Tajā viena cilvēka artikulētajā grupas monologā ir tik daudz atpazīstamu stereotipu par LELB arīdzan, ka noklausīties ir veselīgi. Īpaši, velkot paralēles ar daudz ko šajā diskusijā, un ne tikai |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2011.11.08 16:53:22
To pašu "Kungs, apžēlojies!" vieglāk būtu izdziedāt bez tās ierastās "Kūungs, apžēēlojieies ( aptuveni tā ) stiepšanas. |
skolniekss [195.8.115.229] |
# Iesūtīts: 2011.11.08 17:02:44
Aivars Es nevis domāju, bet šoreiz zinu. Labi pazīstu šo cilvēku. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.08 17:08:01
skolniekss [195.8.115.229]
Zini, kā ir ar to galvas likšanu ķīlā?
Bet nav jau runa par to, cik īsts vai uzspēlēts ir Kaspis savos trakumos. Šoreiz pat Krīgera kungs ir interesantāks piemērs ar savu uzstāšanos, īpaši šīs diskusijas kontekstā.
BTW, klau tu vēl gribi no tās džambas vaļā tikt? |
Kleops [212.93.105.2] |
# Iesūtīts: 2011.11.08 18:30:55
Aivar, atgâdinu, Jurku kritizêju ne par gêrbšanâs stilu, bet konkrêtu un kristîgai ticîbai šaubîgu uzskatu popularizêšanu un nedaru to sava prieka pêc. |
Kleops [212.93.105.2] |
# Iesūtīts: 2011.11.08 18:31:15
Aivar, atgâdinu, Jurku kritizêju ne par gêrbšanâs stilu, bet konkrêtu un kristîgai ticîbai šaubîgu uzskatu popularizêšanu un nedaru to sava prieka pêc. |
Vīzija [84.237.174.206] |
# Iesūtīts: 2011.11.08 18:39:49
skolniekss [195.8.115.229]
Tu mani pārprati. Es nedomāju, ka mūsu baznīcas vīzija būtu visiem doties uz Mazirbi vai uz Saldu, bet gan sekot tam aicinājumam - gan uz garīgo atjaunošanos, gan uz misiju katram savā vietā, savā draudzē. |
Aßpiд  |
# Iesūtīts: 2011.11.08 19:17:17
Aivars : konsekrēto elementu konsumācija … ir sava veida galda kultūra …
----------------------------------------------
Nu redz, pārmaiņa uz sejas …
Ja 1989. gadā kāds būtu apgalvotu, ka bļodas izlaizīšana (biķera izskalu dzeršana) pieder pie luteriskas galda kultūras, tad visdrīzāk notiktos kā tai dziesmā dzied:
Поп кадилою кадит / И шармака такого городит: / Товарищи, я тоже за … !
Товарищи поют ему в ответ: / Эх, попык, ша! Бери на полтона ниже, Брось арапа заливать …
Bet tagad to melš pat nenosarkstot …
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.08 19:24:01
Aßpiд
Ja 1989. gadā kāds būtu apgalvotu, ka bļodas izlaizīšana (biķera izskalu dzeršana) pieder pie luteriskas galda kultūras,
Pirmkārt, vēsture gan vēstī, ka Luters reiz esot uzlaizījis no zemes tur nokritušu konsekrētu Sakramenta lāsi, bet lasot Tavus badus par to izlaizīšanu, rodas jautājums, vai tiešām tu esi bijis kādā LELB dievnamā un kādā kondīcijā 
Pats esmu kritisks pret visādiem liturģiskiem māžiem, bet nu šo Tavu varētu teikt histērisko cemmi uz to, ka biķera saturs netiek izliets atpakaļ pudelē vai ķemertiņā, tiešām nesaprotu. |
Aßpiд |
# Iesūtīts: 2011.11.08 20:00:15
Mjā … kāda pestīšanas bruņu cepurei šīberis aizkritis …
Par to, ko šodien LELB sauc par Dievgaldu … с помощью наводящих вопросов
Ar kuriem pirkstiem klēriķim ir jāsatver oblata?
Kāda ir korporāļa funkcija?
Ko dara ar korporāli Dievgalda ceremoniju nobeidzot?
Priekš kam uz altāra atrodas karafe ar ūdeni?
Cik tālu ir jātiek ielaistam Doma baznīcā, lai varētu iegūt atbildi uz iepriekšējiem jautājumiem?
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.08 20:11:33
Aßpiд
Mjā … kāda pestīšanas bruņu cepurei šīberis aizkritis
Tieši tā izskatās.
Nu klau, šīs pašas pēdējā komentārā minētās lietas ir stipri adiaforas tomēr. Varbūt, Domā un vēl kādā haičērčā tās ir īpaši ceremoniālas, bet pie slimnieka gultas palātā tās izskatās pavisam savādākas. Un tiešām, ja vien kāds nav šībernieks, tad saprot, ka Sv. Vakarēdiens ir tas pats, kas 1989 gadā un 89 gadā |
liepājnieks  |
# Iesūtīts: 2011.11.08 20:48:16
Aßpiд
Šķiet, ka Tu ļoti sen neesi bijis nevienā mūsu dievkalpojumā. Ja nu Tev būtu pieejamas Baznīcas Gadagrāmatas no tiem laikiem, kad tās vēl bija kopīgs LELB un LELBĀL izdevums, tad paraugies kaut kad 90-to gadu vidū izdotajā Gadagrāmatā (varbūt kāds atceras, tieši kurā gadā tas bija), tur visi šie jautājumi ir skaidroti. Cik saprotu, tad šajā ziņā pastāv (vismaz toreiz pastāvēja) vienprātība abu baznīcu starpā. |
sinode.info [95.68.75.182] |
# Iesūtīts: 2011.11.08 20:58:10
Aßpiд
1) Nav noteikts, bet ar īkšķi un rādītājpirkstu ir visērtāk;
2) Korporāļa funkcija ir uztvert no hostijām birstošās drupatas;
3) Korporāli saloka un ieliek bursā (tam paredzētā mapītē) un pēc vajadzības izmazgā;
4) Karafe ar ūdeni uz altāra atrodas biķera izskalošanai pēc izdalīšanas;
5) Atbildes uz visiem šiem jautājumiem var iegūt, palasot Baznīcas gadagrāmatu.
Tev acīmredzami ir attieksmes problēma. Padomā par svēttapšanu. |
skolniekss [46.109.122.200] |
# Iesūtīts: 2011.11.08 21:30:22
Aivars BTW, klau tu vēl gribi no tās džambas vaļā tikt?
Ir tā, ka man ir uzradies labs kompanjons un lietas pamazām virzās. Ne tā, ka nauda no debesīm birst, bet ir reāli cilvēki un reāli ieraksti. Un ja vien kādam ir vēlēšanās- ir iespēja to pietiekoši labā kvalitātē izdarīt. |
skolnieks.  |
# Iesūtīts: 2011.11.08 21:32:25
Aivars Zini, kā ir ar to galvas likšanu ķīlā?
Lai liecinātu par cilvēku labu nav nepieciešams likt ko ķīlā. |
Vilis Maldonis |
# Labojis Vilis Maldonis: 2011.11.08 22:16:17
Jautājumus par Vakarēdiena elementu darbības ilgumu varētu pārcelt uz citu diskusiju. Aßpiдs varētu pastudēt luterāņu mācību un šeit savas šaubas iekšā nepīt. Diskusijas iesākumā jautājumu virzīju citā virzienā - kuru tagad varu noformulēt šādi: Vai forma kādā svinam svētdienas un citus dievkalpojumu patiešām aiznes glābjošo, motivējošo un cerības piepildīto vēsti pie mūsu laikmetā dzīvojošajiem. Vai nav tā, ka šī konkrētā antīkā liturģijas forma daudziem kļuvusi par sava veida stagnācijas vietu, gan arī un slinkuma un farizejisma piekopšanas vietu, jo taču var ik svēdienu nolasīt liturģiju un citās dienās gānīt bezdievjus, kas nenāk tajā piedalīties. |
skolnieks. |
# Labojis skolnieks.: 2011.11.08 22:22:18
Vilis Maldonis Ne jau tas, ka svēdienā iet uz baznīcu atšķir kristieti no ateista.
Mani piemēram vairāk biedē fakts, ka es vairs uz baznīcu neeju un arī nejūtu, ka kaut kas pietrūktu. |
liepājnieks |
# Iesūtīts: 2011.11.08 22:30:41
Vilis Maldonis
Domāju, ka forma ir otršķirīga. Galvenais ir saturs. Ja mācītājs nedod patiesu saturu, tad vari piedāvāt visdažādākās formas, kaut vai stavēt uz galvas - nekas nelīdzēs. Es nedomāju, ka nespēja nest uzrunājošu vēsti būtu tik vispārēja parādība mūsu Baznīcā, kā tas izskan Tavos komentāros. |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2011.11.08 22:40:42
Pater Henricus
Nu paklau - es jau sen esmu atmetis tos gaudulīgos dziedājumus. Kyrie ir ļoti jauka melodija, kuras noslēgums ir no Baznīcas himnas. Sanctus arī jau ir jauns dziedājums. tikai tas man gan neiet pie dūšas. Bet nu jā - mācītājam gan ir jāprot dziedāt.
ja kas, tad liturģijas dziedāšanas pamats ir ļoooooooti vienkāršs un pragmatisks: dziadāšana ir seno laiku skaļrunis, jo dzied cilvēks skaļāk nekā vienkārši runā un pie tam dara to lēni. Bet te ir vēl viena nianse - jebkuram ,kurš uzstājas auditorijas priekšā, tas jāprot darīt tīri tehniski. Tātad runas māksla, mūsu gadījumā arī dziedāšama. Un tā nu ir nelaime, ka, cik noprotu, iekš LA šīs lietas profesionālā līmenī topošajiem mācītājiem netiek mācītas. Te nepietiek ar dažām lekcijām, tas ir treniņš, kas jādara vismaz vairākus gadus, kamēr iemācās.
Redz, te mēs esam atpakaļ pie formas. Es saku, ka dažādas formas ir labas, katra savā vietā un gadījumā, bet ikviena forma ir jārealizē profesionāli. Es uzdrošinos apgalvot, ka elementāru rečitēšanu iemācīties var ikviens, to varu pamatot, bet tas būs par garu. Aprobežošos vien ar to, ka lielākā daļa no tiem, kuri saka, ka neprot dziedāt, gluži vienkārši nekad to nav pat vēlējušies iemācīties. Ja cilvēks spēj atšķirt melodijas Pūt`vējiņi no Kur tu teci, tad viņam ar dzirdi viss ir kārtībā, tas vienkārši jāattīsta. Un ja nu tu esi mācītājs, tad tev ir zināms pienākums arī attīstīt šo pienākumu veikšanai nepieciešamās "tehniskās iemaņas", lai to veiktu. Tad vairs nebūs situācija, ka kādam viss notiekošais šķiet garlaicīgs. Bet viens gan - ja atnāk vien 30 - 40 cilvēki, nav ne mazākā pamata dievkalpojumam vilkties 2,5 stundas, tas tiešām var nokaut. |
dafne  |
# Labojis dafne: 2011.11.08 22:42:33
skolnieks.
nu ja..jo ilgak neiet,jo mazak pietrukst.. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
