atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Draudzes attīstība
vilks
Iesūtīts: 2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās?

Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē" (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas )
<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 49 . 50 . >>
AutorsZiņas teksts
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.09.01 16:43:30
Ēvalds Bērziņš

Ēvald, tavai tēze ir nepieciešams plašāks izvērsums – kā izklāstā, tā pamatojumā. Pašreiz tas tiešam izklausās pēc abrakadabras, ko saprast ļauts īpaši svaidītajam – 1. šķiras klēram.

Kā kāds speciālists nesen norādīja – luterāņu forumā pašsaprotami būtu pieņemt, ka
Luters - redzot, ka viduslaiku Romas baznīcas bīskapa titula nesēji nepilda apustulisko kalpošanu, viņš mācījās saskatīt "hierarhus" draudžu māctājos.

kādēļ kādam būtu vajadzīga „apustuliska” atzīšana no tā, ko viņš uzskata par „neapustulisku”?

Ir dzirdēts par melnās maģijas praktizētājiem, kuri ar ēteri muti izsausinājuši, pielavoties Dievgaldam, lai nolaupītu iesvētīto oblati, un pēc tam to izmantotu savos rituālos …
vai tad luterāņi ar „apustulisko sukcesiju” būtu rīkojušies tāpat – no Romas izkrāpuši tagad ar to draiskojas savā pulciņā?
Tā kā vēži jaunā kulē, luterāņi manipulē – kaut kā līdzīgi reiz dzejoja „Jēkabpils Vēstnesis”
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.01 18:19:57
lai arī tas sanāk papildus ekskurss netēmā, interesanti, ka tas pats romiešu kardināls Kaspers, kas pie dažiem mūspuses ekumēniķiem lielā cieņā, bet Racingera ne visai ieredzēts, par šo apustulisko pēctecību izsakās gandrīz kā "Latvijas Luterānis" deviņdesmitajos -
it is not a question of apostolic succession in the sense of an historical chain of laying on of hands running back through the centuries to one of the apostles; this would be a very mechanical and individualistic vision, which by the way historically could hardly be proved and ascertained.

The Catholic view is different from such an individualistic and mechanical approach. Its starting point is the collegium of the apostles as a whole; together they received the promise that Jesus Christ will be with them till the end of the world (Matt 28, 20). So after the death of the historical apostles they had to co–opt others who took over some of their apostolic functions. In this sense the whole of the episcopate stands in succession to the whole of the collegium of the apostles. To stand in the apostolic succession is not a matter of an individual historical chain but of collegial membership in a collegium, which as a whole goes back to the apostles by sharing the same apostolic faith and the same apostolic mission. The laying on of hands is under this aspect a sign of co-optation in a collegium.

(At Saint Alban`s Abbey, Hertfordshire, England, on May 17, 2003
skat - http://www.rosarychurch.net/consecration/kasper.html

ka tikai beigās ar šo tēmu nesanāk kā ar Ahileju un bruņurupuci
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.01 22:45:40
Aivars
Luters bija vien mutes bajārs, ne ticības praktizētājs? Baigi nešpetna apsūdzība, lai ar tādu mētātos
Neviens Luteru neapsūdz, ja nu vienīgi Tava retorika, tā gan Vai Lutera ticības prakse, iedvesmoja, piemēram, liturģiskās reformas Lutera prombūtnes laikā Vartburgā, tāpat grautiņus Rīgas baznīcās? Domāju, ka iedvesma nāca no retorikas.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.09.01 22:53:49
Ēvalds Bērziņš
Nu, nu! Un 13. janvāra grautiņus iniciēja kura garīdznieka retorika?
Ja cilvēki gribēs plosīties, viņi to darīs bez kādas retorikas.
Pārlasi Lutera `samierināšanas sprediķus` gavēņa laikā tieši saistībā ar grautiņiem, kāda tur ir vai nav retorika.

Bet attiecībā uz neviens Luteru neapsūdz, nešaubos, ka Tu to negribi darīt, bet Tevis izvēlētais citāts ir apsūdzošs un programmējošs.
Un piešujot Luteram atbildību par grautiņiem Vācijā vai Rīgā, arī pašam izdodas apsūdzību uzturēt. Es gan neesmu dzirdējis, ka Luters būtu kādā no tiem piedalījies un tas ko pateiktu par `viņa prakses` vājumu

Bet kāpēc tu nepaskaidro savas tēzes sukcesijas sakarā?
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.01 23:30:21
Aivars
Ja cilvēki gribēs plosīties, viņi to darīs bez kādas retorikas.
Tikai ne šajā gadījumā.

Pārlasi Lutera `samierināšanas sprediķus` gavēņa laikā tieši saistībā ar grautiņiem, kāda tur ir vai nav retorika.
Tie jau nāca pēc tam. Bet jautājums bija, kāpēc grautiņi vispār sākās? It īpaši, zinot Lutera vājību palamāties.
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.09.01 23:36:31
starp citu – varbūt kāds būtu tik mīļš un veiktu mazu ekskursu Zviedrijas baznīcas vēsturē!

Nekad nav bijis laika/iespējas iepazīties ar Zviedrijas baznīcas vēsturi , tādēļ labprāt uzklausītu skaidrojumu – kādēļ Gustavam I bija svarīgi, lai viņa baznīcas arhibīskaps būtu sukcesijā no Romas pāvesta? Var saprast, kādēļ viņš vēlējās saraut saites ar Romu – pāvesta favorīts bija Dānijas karalis Kristiāns II, no kura aizbildniecības Zviedrija centās tikt vaļā …

Vai Gustavam I bija bail, ka „neleģitīma bīskapa eļļas svaidīti” viņa pēcteči būs tikai anekdote citu Eiropas monarhu acīs?

Pavirši skatoties šķiet – ja toreiz Vasu dinastija nerautos uz troni, brāļi Petri būtu varējuši luterismu kopt Gotlandes kartupeļu vagās …
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.01 23:39:11
Ēvalds Bērziņš
Klau, vājība palamāties nebija specifiski Luteram raksturīga. Bet kāpēc grautiņi vispār sākās... nu atbildi pats to uz 13. janvāra piemēra
Luters tai laikā taču vispār bija pagrīdē

Starp citu.. pirms vēl Luters nāca klajā ar savām tēzēm, Romā pūlis bija gatavs Aleksandra VI līķi Tibrā iemest. Un tas, ka imperators Kārlis 1527 gadā iebruka ar karaspēku pāvesta Romā, arī pilnīgi noteikti nebija Lutera lamāšanās dēļ

bet tā jau sanāk atkal pavisam cita tēma
dafne
# Iesūtīts: 2012.09.01 23:40:48
Ēvalds Bērziņš vai LUtera lamāsanās dēl tie sākās..?!
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.02 00:05:50
Aivars
Luters tai laikā taču vispār bija pagrīdē
Nu un tad? Bet reformācijas vārdā Karlštats turpināja (lasi: reformēja) reformāciju, atmetot, piemēram, bikti. Un ne viņš vien.
Starp citu, arī Latvijas t.s. tradicionālajā luterismā vienu laiku bikts bija pazudusi pat no katehisma. Nezinu, kā ir LELBāL. Juri, Tu vari apgaismot?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.02 00:08:09
Ēvalds Bērziņš
nu bet kāds sakars Karlštata ieskatiem vienā vai otrā jautājumā ar apgalvojumu, ka "Lutera retorika izrādījusies spēcīgāka nekā prakse" ?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.02 00:19:52
dafne
vai LUtera lamāsanās dēl tie sākās..?!
Un kā Tu domā?
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.02 00:28:53
Aivars
nu bet kāds sakars Karlštata ieskatiem vienā vai otrā jautājumā ar apgalvojumu, ka "Lutera retorika izrādījusies spēcīgāka nekā prakse" ?
Tāds, ka Karlštats bija viens no pirmajiem reformācijas reformētājiem, piemērs, kuru Luters bija iedvesmojis ar savu retoriku, bet pievērst savai praksei Luters viņu nespēja.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.02 00:43:53
Ēvalds Bērziņš
Un kāds tam sakars ar apgalvojumu, ka Lutera prakse nevilka līdzi viņa retorikai?
Pret to pašu Karlštatu viņš arī vērsās ar savu retoriku.
Varbūt tomēr arī Karlštatam bija sava galva un arī citi iedvesmas avoti (piemēram pāvestiešu riebeklības)?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.02 01:02:32
Aivars
Un kāds tam sakars ar apgalvojumu, ka Lutera prakse nevilka līdzi viņa retorikai?
Jau atbildēju, tas ir viens piemērs. Tiklīdz Lutera paša nav klāt, katrs, kam ienāk prātā, reformē reformāciju. Un ir sekotāji - luterāņi, protams.

Pret to pašu Karlštatu viņš arī vērsās ar savu retoriku.
Kas cits viņam atlika?

Varbūt tomēr arī Karlštatam bija sava galva un arī citi iedvesmas avoti (piemēram pāvestiešu riebeklības)?
Par to es nešaubos. Taču to, ko viņš izdarīja, viņš nebūtu izdarījis bez Lutera.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.02 12:00:56
Ēvalds Bērziņš
un bez mīļā Jēzus retorikas arī Karlštadts to nebūtu izdarījis

Teic, vai domā, ka viss, ko Tavas draudzes locekļi dara, izriet no Tavas retorikas un prakses?

Bet nesaprotu, kādēļ Tu tik ļoti aizstāvi tādu nesakarīgu svešu tēzi. Tu taču varēji drīzāk aizstāvēt savējo - par sakramentālo dabu un redzamajiem aspektiem
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.02 16:27:40
Aivars
un bez mīļā Jēzus retorikas arī Karlštadts to nebūtu izdarījis
Nu, Jēzum retorika arī gāja pa priekšu (cerams, Tu neteiksi, ka es Jēzu taisos smagi apsūdzēt?)

Teic, vai domā, ka viss, ko Tavas draudzes locekļi dara, izriet no Tavas retorikas un prakses?
Visam nevajadzētu, bet kādai daļai noteikti.

Tu taču varēji drīzāk aizstāvēt savējo - par sakramentālo dabu un redzamajiem aspektiem
Gan jau parunāsim par to arī
dafne
# Iesūtīts: 2012.09.02 19:51:21
Ēvalds Bērziņš
vai LUtera lamāsanās dēl tie sākās..?!
Un kā Tu domā?


domāju,ka nē..tautai bija piegriezies,ka tos apspiez un izmanto un vini cinijas kā nu macēja...
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.02 23:33:05
dafne
tautai bija piegriezies,ka tos apspiez un izmanto un vini cinijas kā nu macēja...
Tauta - ideāls varonis un grēkāzis vienlaikus. Korķis, kas der visām pudelēm.
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.09.03 09:54:31
Ēvalds Bērziņš
Luteram gan tiek! Kam nav slinkums "dod" tik Luteram sākot no RKB un beidzot ar harikiem. Nu, jau paši luterāņi labu laiku uz to naski - ak, ja nebūtu šis Luters! Cik tad labi dzīvotu! Rakstot par reformācijas laiku kā likums, kāds atkal ko "nerupji un inteliģenti" pateiks par Luteru. Vēl nesen prof.I.Šuvājevs rakstīja "Šo šausmināšanas [Dievšausmināšanas] politiku turpina Luters, par kuru Nīče savā tiešumā rakstīja: "ja Luters būtu sadedzināts kā Huss, varbūt apgaismības rītausma būtu iestājusies agrāk un ar skaistāku spozmi, nekā patlaban spējam nojaust."
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.03 10:55:07
Raimonds
ak, ja nebūtu šis Luters! Cik tad labi dzīvotu!
Vai Tu nodarbojies ar demagoģiju?

Rakstot par reformācijas laiku kā likums, kāds atkal ko "nerupji un inteliģenti" pateiks par Luteru."
Šo nesapratu, kā arī sekojošo Šuvajeva citātu. Pasaki skaidrāk.
<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 49 . 50 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 42 , pavisam kopa bijuši: 3860