vilks
|
Iesūtīts:
2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās? Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē" (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas ) |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2012.09.12 11:34:21
Pater nē - tas ir raksturīgs mums visiem grēciniekiem.
Jā, tas gan. |
Pater |
# Labojis Pater : 2012.09.12 11:43:35
Ēvalds Bērziņš , ticības jūgs ir arī - ticību paturēt par spīti pārbaudījumiem, dzīves likstām un raizēm. Cilvēka faktors. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.12 12:13:30
Pater Nu ja, ka atliek cerēt un lūgt. Atceries, ka Jēzus arī, zinot, ka Pēteris klups, atzinās, ka ir daudz par viņu lūdzis, lai viņa ticība nemitētos. Pat Viņš- Dievs būdams neizvēlējās kaut kā manipulēt, lai par katru cenu Pēteri nokodētu uz `parauguzvedību` |
rainars |
# Iesūtīts: 2012.09.12 12:48:14
Pajautāsim labāk godīgi savai sirsapziņai, cik mēs paši viens pret otru esam "nomiruši" Dieva priekšā, lai neizrādītu savu pārākumu? |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.12 13:41:02
Pater ticību paturēt par spīti Tas nav kristīgās ticības jūgs. Tā ticību var tikai pazaudēt. Ticības jūgs ir mīlēt Dievu un cilvēkus, un tas nav grūti. Ja mīli, tad nekas nav grūti. Tā varētu būt laba atbilde diskusijas tēmai. Draudzē noteikti jāizvairās darīt kaut ko par spīti. Bet mīlestība draudzi ceļ. |
Pater |
# Iesūtīts: 2012.09.12 14:54:38
Ēvalds Bērziņš , kā tad - gribi ierobežot ticības jūgu ar mīlestību un izslēgt - par spīti ? Ticība pati ir - par spīti neticībai. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.12 15:05:52
Pater ierobežot ticības jūgu ar mīlestību Tā Tu mīlestību uztver? Kristīgā ticība nekad nav bijusi un nevar būt par spīti tas ir pretrunā tās garam. |
Pater |
# Iesūtīts: 2012.09.12 15:11:08
Ēvalds Bērziņš, vārdam spīts var atrast sinonīmus, kas , ceru, nebūs , tavuprāt, kristīgās ticības garam, kā piemēram, neatlaidība etc. |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.12 15:41:04
Pater No kurienes Tev tāds sinonīms? Sinonīmu vārdnīcā es lasu: spīts 1) atspīts; spītība; tītība (cietgalvība; iecirtība; ietielība; ietiepība; lielgalvība; patgalvība; stūrgalvība; tielība; tiepa; tiepība; tiepšelība; tiepulība; tiepums); 2) dusmas par spīti- 1) par spīti; 2) lai gan; 3) pret; 4) pretēji; 5) neskatoties uz aiz spītības- aiz spītības; 3) ietiepība; spītība; stūrgalvība Nav ne smakas no kristīgās ticības gara. Vārda `neatlaidība` saturs var būt divējāds ar to var izteikt gan Kristus gara, gan ļaunā gara īpašības. `Spīts` var vilkt uz `neatlaidības` pusi kā `stūrgalvība`, kas, cerams, Tavā vārdu krājumā nav kristīga tikuma apzīmējums. |
Pater |
# Iesūtīts: 2012.09.12 17:51:06
Ēvalds Bērziņš , vai kristīgā ticība ir kāda matu skaldīšana? Ja saku spītējot pārbaudījumiem, dzīves likstām un raizēm, tad saku. |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.12 18:26:56
Pater vai kristīgā ticība ir kāda matu skaldīšana? tieši spītība jau mēdz matus skaldīt, tāpēc teicu, ka ar kristīgo ticību tai nav nekāda sakara. Ja saku spītējot pārbaudījumiem, dzīves likstām un raizēm, tad saku Vel pasaki, ka citādi nevari. |
Pater |
# Labojis Pater : 2012.09.12 18:43:00
Ēvalds Bērziņš Jo, ja tavai ticībai ar spītēšanu pārbaudījumiem , dzīves likstām un raizēm nav sakara , manai vistiešākais. Kāpēc lai vajadzētu un es gribētu citādi? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.12 19:21:59
Ēvalds Bērziņš Nav ne smakas no kristīgās ticības gara Hm, man tāds ķecerīgs jautājums: `Kāda tavuprāt ir kristīgās ticības gara smaka?" Tīri vai nezinu, kas ir ļaunāk - lietot vārdu `spīts` latviešu valodā (ok. leitiski tur var sanākt rupjība dažā locījumā), vai `smaka` runājot par `kristīgās ticības garu` (nez kādās šis attiecībās ar Svēto Garu) |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.13 12:48:48
Aivars Hm, man tāds ķecerīgs jautājums: `Kāda tavuprāt ir kristīgās ticības gara smaka? Smejies vesels, esi nopelnījis es arī nosmējos. Tas pats Svētais Gars vien ir kristīgās ticības gars un ne viens, ne otrs apzīmējums Viņam neder. Kā redzi, esmu īsts grēcinieks, kas zina, par ko runā. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2012.09.15 12:19:28
rainars
Mani iedvesmo senās atmodas. Pašā iesākumā Dieva tiesa nāca pār visiem tā, ka neviens nebij spējīgs ne sludināt, ne dziedāt, tikai gulēt ar vaigu pie zemes vai uz ceļiem un nožēlot savus grēkus. Dziļa un patiesa atgriešanās, dedzīga lūgšana, dažādu novirzienu sektanti pēkšņi ir tik vienoti, pēkšņi pazudušas visas domstarpības, pēkšņi viņi jau vairs nav sektanti, bet vienas ģimenes locekļi. Kad sirdīs iedegas Dieva mīlestība, tad notiek iekšienē spēcīga pretestība jebkādai atdalīšanai vienam no otra. Ticīgie viens otram kļūst svarīgāki par viņu sektu ambīcijām, bet tie, kuri pastāv uz šķeltniecības pamata, tiek atmaskoti tā, ka viņu neglītā "seja" atklāti parādās kā sektantisma gars un visi ir izbrīnīti - kā gan šī varenā denominācija, kas šķita tik laba, tik bibliska, galugalā izrādās nešķīsta sekta? Tādēļ, ka tā turēja brāļus nošķirtus vienu no otra. Patiesai sadraudzībai jābalstās Jēzū Kristū, nevis kādās atziņās vai tradīcijās. |
Pater |
# Labojis Pater : 2012.09.15 20:54:28
Cik tad ilgi tās mītiem apaugušās senās atmodas turpinājās? No dzirksteles aizdegās liesma, un tad nočūkstēja čušs... Zinām mītus un leģendas par atmodām, maz atšķiras no leģendārajiem svēto dzīves notikumiem.
Zinu tikai vienu mums ģeogrāfiski tuvāku atmodu - lestadiāņu , Somijas luterāņu baznīcas ietvaros, kuru joprojām reprezentē liels daudzums ticību apliecinošu kristiešu. Pat mūszemes brāļu draudžu atmoda savā garīgajā iespaidā izrādījās daudz īslaicīgāka. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2012.09.16 17:09:20
Ingars Pasaki kādu piemēru, kur dažādu novirzienu (izklausās pēc daudziem) sektanti pēkšņi kļūst vienoti. Kaut kā neloģiski izklausās Pēkšņi visi(?) ir vienoti un sirdīs iedegas Dieva mīlestība. Kā tad pēkšņi kāds jāatmasko, ja tik spēcīga pretestība jebkādai atdalīšanai? Tad ir kāds jāatmasko vai visi ir vienoti? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.16 17:17:28
Ēvalds Bērziņš nu kur Tu tik neattapīgs! Ingars godīgi uzrakstīja dažādi sektanti sačupojās vienotā naidā pret `nešķīsto` denomināciju, laimīgā priekā, ka ir viena ģimene - pazušanas bērni |
Ingars |
# Iesūtīts: 2012.09.18 16:42:44
Ēvalds Bērziņš
Svētais Gars Pats izpauž autoritāti Draudzē, kad jāizstumj no sadraudzības kāds nepaklausīgais. Vienotība ir starp ticīgajiem, tāpēc to nevar ieslēgt nekādā denominācijā, pat ari ne denomināciju apvienībā, jo tā ir atpestīto vienotība, bet kurai denominācijai ir tiesības kādu pasludināt par ticīgu vai neticīgu? Tādas tiesības ir tikai DIevam
Aivars
Draudze nav grupējums, kas pastāv uz opozīcijas pret kādu citu grupējumu pamata, bet gan ticīgo kopums, kas pastāv uz Kristus Miesas pamata. "Nesektantisma sektas" ir tādas pat sektas, kā visas pārējās. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.09.18 16:45:11
Ingars Draudze nav grupējums, kas pastāv uz opozīcijas pret kādu citu grupējumu pamata, bet gan ticīgo kopums, kas pastāv uz Kristus Miesas pamata. "Nesektantisma sektas" ir tādas pat sektas, kā visas pārējās. Ak, beidzot pamanīji? Nu tad atliek vien cerēt, ka izdarīsi secinājumus un sektantismu atmetīsi |
:: Pievienot komentāru
|