atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Draudzes attīstība
vilks
Iesūtīts: 2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās?

Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē" (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas )
<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 49 . 50 . >>
AutorsZiņas teksts
baikuilis [213.226.141.77]
# Iesūtīts: 2012.09.04 15:13:57
Uldis Kas īsti notiek LELB? Vieni ir romieši, cit baptisti, citi harizmāti, citi vispār amēbas un tikai daži luterāņi, kas grib būt konfesionāli, tomēr nekādi tas neizdodas. Dogmatiskais un liturģiskais haoss - neko citu es tur neredzu. Tā jūs sagrupējaties savās interešu grupiņās un faktiski esat sašķēlušies savā starpā. Bēdīga aina. Te, redzi, ir arī atbilde, kāpēc nav iespējama vienība starp KLB un LELB.
Piedod, bet tev sanāk kaut kāds mītisks baznīcas vērojums.
Tevis aprakstītā situācija varbūt un arī tad ļoti aptuveni raksturoja LELB gadus 15.atpakaļ (pirms Lutera Akadēmijas u.c.)...
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.04 15:16:57
Uldis
Esmu ievērojis, ka visur, kur tu izsakies, tu esi visai neprecīzs.
Neliegšos, tāds netikums man piemīt.

Pirmkārt, es neteicu, ka Luters uz moku sola, bet mēs.
Runa bija par Luteru, Tu piesauci citus, kurus es apsūdzot, sevi ieskaitot. Formāli Tev piekrītu, bet būtību tas nemaina.

tavu teoloģiju
Piedod, man nav savas teoloģijas. Un nevar būt. Vismaz to Tu taču atzīsi par luterisku Cita lieta, cik labi/slikti es ar to protu rīkoties. Taču tik daudz esmu sapratis, ka luteriskumu mēdz piegriezt pēc savas izjūtas, kas man nešķiet pareizi.

Otrkaŗt, LUteru par varoni nav vajadzīgs saukt, ja nu vienīgi ir liela vēlme viņu izņirgt.
Ak tad varonis Tev ir izņirdzamais vārds... Neko teikt, uzskati...

Ja tu gribi dzirdēt, tad klausies: Luters ir Dieva pravietis.
Tā ir Tava ticības apliecība?

Treškārt, tev ir īpatnējs kādas personas slavināšanas paņēmiens - uzrādīt visas negācijas. Vai tad neesi dzirdējis tādu bausli: tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko?!
Luteram bija tikai pāris negācijas? Turklāt tāda, pār kuru viņš nenes atbildību viens pats? Varbūt to bausli izlasi arī priekš sevis?

par ko tad mēs runājam? Par liturģiju vai talāru? Es runāju par liturģiju, nevis drēbēm.
Nu, pirmais, kas liturģijā iekrīt acīs, ir garīdznieks un, protams, viņa apģērbs.

Un kā tu zini, ka tikai. Vai esi kļuvis par pravieti?
Nu, pirmkārt, profilā esi tu pats, ja nemaldos - altārī un talārā, ja acis neviļ. Tā ir vienīgā liturģiskā vieta, kur tev vajadzētu būt mugurā kaut kam citam, ja tu to valkā. Vienīgi, varbūt svētkos tu uzcērties, ja bilde ir no nesvētku dievkalpojuma. Vienkārša loģika, nekas vairāk. Bet Tev jau laikam pravieši vien galvā
baikuilis [213.226.141.77]
# Iesūtīts: 2012.09.04 15:19:47
Un, protams, nav iespējama vienība starp KLB un LELB vairāku faktoru dēļ, (bet ne apakš LELB ortodoksijas iespējamās dažādības dēļ.)
Pirmais un izšķirošais - personiskais aspekts.
Otrais- sadraudzības/nošķiršanās atšķirīgā izpratne LELB un KLB.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.04 15:26:09
Uldis
VAi lepojies ar savu pareizo konsekrāciju? Zini, ja romieši lasa šos tavus vārdus, viņi smejas par tevi, vēderus turēdami. Sagribējies te vienam pēc īstās konsekrāciju. Tas tiešām ir sektantisms.
Kādu manu(!) pareizo konsekrāciju? Vai Tev tiešām galvā sakāpis?... Vai arī jūs KLB mācītājus konsekrējat?
Tev laikam būs no manis pielipusi neprecīza izteikšanās.
Uldis
# Iesūtīts: 2012.09.04 15:34:21
Ēvalds Bērziņš

Tu lokies kā zutis uz pannas, ka tik tīrs un šķīsts izskatītos. Sīkumus tu ņemi vērā, bet būtiskās lietas - vai nu izvairies par tām runāt vai sagrozi. Šī nu gan ir "tava teoloģija".
Uldis
# Iesūtīts: 2012.09.04 15:36:40
Ēvalds Bērziņš

Vai tad es lietoju šo terminu un vēl attiecībā uz mācītāju ordināciju? Kurš tad te veselas lekcijas nolasīja par pareizo suksesiju un konsekrāciju?
Uldis
# Iesūtīts: 2012.09.04 15:40:27
baikuilis [213.226.141.77]

Tikai un vienīgi apakš LELB ortodoksijas iespējamās dažādības dēļ.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.09.04 15:56:15
Uldis
lokies kā zutis uz pannas, ka tik tīrs un šķīsts izskatītos.
man gan liekas, ka zutis lokās ne tāpēc...

Sīkumus tu ņemi vērā, bet būtiskās lietas - vai nu izvairies par tām runāt vai sagrozi.
Atkal, neapgalvošu, ka vienmēr ir absolūti otrādi. Taču teoloģija, cik atceros, nav locīšanās vai nelocīšanās, sīkumu vērā ņemšana vai neņemšana, izvairīšanās vai sagrozīšana
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.04 16:06:13
Uldis
Vai tad es lietoju šo terminu un vēl attiecībā uz mācītāju ordināciju?
Tu to lietoji attiecībā uz mani (tāpēc pārjautāju), kam ar konsekrāciju nav nekāda sakara.

Kurš tad te veselas lekcijas nolasīja par pareizo suksesiju un konsekrāciju?
Tev pāris komentāri šķiet lekcijas? Nomierinies.
baikuilis [213.226.141.29]
# Iesūtīts: 2012.09.04 16:13:43
Uldis, tātad - tu uzskati ka zem ortodoksijas nav iespējama dažādība, bet vienīgi - uniformisms kā KLB.
T.i. - apakš Lutera ( kā nu Plūme un Bākulis viņu saprot ) līdzināties un mierā.
baikuilis [213.226.141.59]
# Iesūtīts: 2012.09.04 17:31:44
Uldis , Luters = mūsu nemaldīgais pāvesta ekvivalents visās lietās,
vai arī Dieva vīrs, kurš mums māca labas lietas par Evaņģēliju un sakramentiem?
Tava versija?
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.09.04 18:08:25
Nu, puiši, atkal jūs visu esat sajaukuši vienā putrā … Labi, mēģināšu iebraukt šai lietā vēlreiz …

apustuliskā sukcesija būtu redzamā zīme tai neredzamajai žēlastībai, kas tiek nodota secībā Dievs> Kristus> apustuļi> bīskapi> bīskapi …

Tad - bīskaps būtu Dieva izraudzīts amata nesējs, bet apstiprināts par tādu viņš kļūst caur iepriekšējo amata nesēju roku uzlikšanu … apmēram, kā apustuļi bija Kristus izraudzīti, bet par īstiem viņa sūtņiem tie tika apstiprināti Vasarsvētku notikumā (uz kuru Jūdass neieradās …)
Tiktāl OK?

Tas varētu darboties tik ilgi, kamēr šai ķēdē neiestājās pārrāvums – jo tas kurš nepilda amatu, nevar apstiprināt tam citus ...
Ja Romas pāvests ir atkritis no apustuliskās kalpošanas – viņš var rokas kaut ar atvēzienu kādam uzlikt, sukcesija nesanāks …
Kad bīskaps kritis herēzē – viņa hirotonijai ir vairs tikai tā nozīme, kas fīrera plikšķim uz hitlerjūgendera vaiga …

Un tātad – Zviedrijas bīskapi savu sukcesiju skaita caut Klementu VII, pareizi?
Klements VII – tas bija tas, kuru Luters par cūku nosauca?

Vanagu kurš Upsalas arhibīskaps konsekrēja?
Vai kādu sievieti par mācītāju tas upsalietis pirms tam nebija ordinējis?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.04 18:49:30
Juris Saivars
Pēc idejas tikai pēc Tridentas koncila katrs skapīts bija kūrijas konsekrējams. Viduslaiku kanoni pieļāva, ka erceni ieceļ un konsekrē vismaz savus sufrogānbīskapus, tā kā tīri teorētiski varētu pieņemt, ka Zviedru sukcesīvā līnija nesniedzās tieši no Klementa. Cits jautājums, vai tas ko diži maina
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.09.04 19:43:52
Aivars

Maina, kā tad, ka maina – kurš no Klementa VII priekštečiem nolādēja Luteru?
Leo X vai Adriāns VI? Lāsts - tā nu būtu viena riktīgi gruntīga sukcesija … ar apses mietu.

Cik zinu, tad zviedri ar dāņiem plūkdamies bija dāņiem simpatizējušos bīskapus kā nodevējus iztrenkājuši, bet dāņi zviedriem simpatizējušos bīskapus nokāvuši … kad pāvests nekonsekrēja karaļa iecelto jauno arhibīskapu (Manssonu, šķiet), Gustavs I izraka to vienīgo pāripalikušo bīskapu (ne Upsalas archi-), kam tiešām pāvests bija rokas uzlicis un lika viņam pasvētīt vēl dažus.

Manssons(?) galu galā pāvesta svētību ieguva, bet uz Zviedriju vairs atpakaļ nebrauca … esot dzīvojis un nomiris turpat Romā. Viņš tad būtu pēdējais leģitīmā sukcesijā (pēc Kaspera) esošais Zviedrijas arhibīskaps, bet nekādus sufragānus viņš sev neiecēla …

Bet kā jau teicu: manas zināšanas Zviedrijas baznīcas vēsturē nesniedzas daudz tālāk par Bo Gercu, tādēļ – ja kāds zina ko vairāk, labprāt palasīšu.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.09.04 19:52:36
Juris Saivars
nu leons 10 jau arī Luteru par mežavepri nodēvēja un ekskomunicēja caur bullīti
http://www.papalencyclicals.net/Leo10/l10exdom.htm
dafne
# Iesūtīts: 2012.09.05 10:06:28
Ēvalds Bērziņš
Kā tad viņi, neizglītotie, varēja zināt, ka tos apspiez un izmanto? Un kā viņi varēja zināt, ka tāpēc jātaisa grautiņi baznīcās?
Raimonds jau mineja feinās gramatas par Luteru..tur ari var izlasīt kada jega man to tagad te atstastīt.
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.09.05 10:59:42
Ēvalds Bērziņš
Jā, sekulāra un antropocentriska.
Neko daudz tas nepaskaidro, bet ja azotē tur Rakstus un Vienprātības grāmatu, tad neviens vien pārpratums noskaidrojas. Man jau šķiet, lai nu kas, bet luterisms ar skaidro mācību par Žēlastības līdzekļiem, vislabāk arī šodien ir spējīgs komunicēt un uzrunāt ne tikai sekulārismu, bet visus citus -ismus. Ko neteiktu par kristīgo misticismu.
ron xxl [82.145.208.237]
# Iesūtīts: 2012.09.05 11:22:08
Aivars, bet viss Tridentas melnā humora tops nav tieši uz luterāņiem attiecināms, labi ja pāris aptuveni momenti, kas arī pa īstam un izsmeļoši luterāņu uzskatus neatspoguļo un tāpat klaji dumji nosodījumi vai dokumenti Baznīcā nav spēkā kopš to pieņemšanas brīža...un viss mainās un plūst. :-)

Raimonds, šķiet, ka savs runājamais pret sekulārismu ir ne tikai luterāņiem, kuriem par spīti diženajam mantojumam, diemžēl šodien savā starpā ir maz kopīga un vienojoša, ar ko varētu uzrunāt, bet arī katoļiem un pareizticīgajiem, kā arī evaņģelikāļiem.
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.09.05 16:22:11
ron xxl ar mainīgu IP klaji dumji nosodījumi vai dokumenti Baznīcā nav spēkā kopš to pieņemšanas brīža...un viss mainās un plūst

Ļoti nebiblisks priekšstats par konstitucionālo tiesību nozari – kanoniskajām tiesībām. Tā ir mūsu Kunga žēlastība, ka, kaut tie likumi, ko Viņš cēlis pie cilvēkiem, ir tikpat strikti, kā tie, kas nolikti pie nedzīvām lietām (ķīmijā, fizikā …), pirmie iedarbojas daudz lēnāk … tā tas notika ar pašu pirmo likumu cilvēkam: „no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi”; - pagāja 930 gadi, līdz tas stājās spēkā un Ādams nomira.

Baznīcas nosodījumi nav spēkā tādēļ, ka kādu brītiņu vēlāk kādam tie liekas „dumji” esam – tā saka daudzi: ka Pāvila piesauktie nosodījumi homoseksuālistiem neesot spēkā, jo atspoguļojot tā laika dumjus aizspriedumus …
ron xxl [82.145.211.55]
# Iesūtīts: 2012.09.05 17:35:40
Juris Saivars, nejauc apustulisko Pāvila mācību ar baznīcas vēsturē dažādos brīžos pieņemtajiem kanoniem, kuri neapšaubāmi ir bijuši noderīgi vai nederīgi, un kuru pretrunīgumu apliecina Vienprātības grāmatas autori. Arī Tridentas kanoni kopumā deva impulsu un pamatu katoļu reformācijai, tomēr to teoloģiskais saturs neliecina par labu to autoru Rakstu sapratnei.
Kristus mums nav cēlis striktus likumus ,
izņemot Dieva desmit baušļus un mīlestības bausli, bet krustu, ko nest un dūri, ar ko panākt savu taisnību un kas ir tiesību avots šajā pasaulē.
<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 49 . 50 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 62 , pavisam kopa bijuši: 215